Kritērijs nav aprunāšana bet noteiktas situācijas ciparisks nosacījums. Kā piemēram, ja laidīsim 19A pa 1,5m2 kabeli, iemūrēta sienā, vai vēl labāk, vatē!!! nepārtraukti, un šis kabelis uzsils , teiksim līdz grādiem 50, pēc cik ilga laika tā plastmasa izšūs, kļūs trausla, un jebkura fiziska iedarbība radīs plaisas, kas radīs lielu iespēju radīt īssavienojumu. Kā piemērs ir 100w kvēlspuldzes ieskrūvēšana plastmasas patronā, kurai rakstīts ka tājā drīkst skrūvēt 60w maksimāli. Pēc laika plastmasa sabirst, skrūvju vietas paliek vājas, vadu stiprinājumi ļodzīgi, nekontaktā, lampu piespiedējlameles atlaidinās, kļūst mīkstas.... Kā Jums liekās, kapēc tik daudz ugunsgrēku instalācijas dēļ? Vai ne tāpēc ka netiek ievērots kaut kas no eksplutācijas parametriem, vai elektrointslācija novecojusi. Ja novecojusi, kas tad novecojis, kāpēc. Kur mūsdienu kabelim rakstīts tā ekslutācijas ilgums?

Reāli praksē - max 16A uz 3*1,5mm2 kabeli. Neuzsils ari vatē, ja vienīgi nebūs satīts rullī un tad ielikts vatē.

Domāju, ka galvenā riska vieta tomēr būs aaaa minētie savienojumi, nevis polimēru novecošanās vai citas ķibeles. Padlaiku melnās termoreaktīvās plastmasas virsma mitros apstākļos gan varēja kļūt vadoša, plastmasa sila un pārogļojās.
Pretkorozijas zieķi es cenšos smērēt arī vara vadu savienojumiem, bet alumīnijam tā ir obligāta.

Pēc cipariem, nevis emocijām, iznāk: Maksimālais!!!! kabeļa garums ir 30m, ja ievēro 16A *1,5mm2 kabelis, sienā, vatē. Zudumi 5% (vējā enerģija), spriegums slodzē iznāk 209V. Ekonomiskums: No 100Ls samaksātajiem, 5Ls "vējā". No 200Ls- 10Ls. 5 gados "vējā" 50Ls. Vai nav racionālāk šādām strāvām likt 2.5mm2 un samaksāt būvniecībā vairāk, nekā samaksāt mazāk, maksāt par zudumiem, riskēt ar nekontakta atteikumiem, silšanām kontaktu vietās? Skopais maksā divreiz varbūt šajā gadījumā ir spēkā? Un saprašanai: zudumi 5% ir vienmēr, neatkarīgi no slodzes lieluma. Un pie slodzes 3.8kW 1,5mm2, 30m, siltuma iziet 150W!!! (Zudumi 5W uz metru. Kabelis būs silts gan! bet protams nedegs.)

Nu bet kurš prātīgs cilvēks tādam patērētājam liek 3x1.5mm2 kabeli? Kā jau te visi saka - tur nu domāt daudz nav ko - uz apgaismojumu 1.5mm2, uz rozetēm 2.5mm2. Uz elektrisko plīti jau tāpat jāvelk 3 fāzu kabelis, jo 1-fāzu visus 4 riņķus vienlaicīgi tāpat nepavelk un bliež korķi laukā.
Jautājums apmēram pa/nepa-tēmu: kā tad īsti ir ar tiem viendzīslas/daudzdzīslu vadiem, kādus tomēr labāk lietot un kur? Vai tas ir tikai lokanums, kas ir ērts, vai arī no elektriskā viedokļa ir kāda atšķirība?

Manuprāt lokano kabeļu pieslēgšana pie slodzes ir to vājākais punkts: Savelkot skrūvīti, piespiežot plāksnīti, sākumā liekās ka stipri piespiests. Pēc laika, saspiešanas spēks samazinās un atkal var pievilkt. Tas nozīmē ka kontakts ir nenoturīgs. To risina dažādiem ceļiem. Viens variants: aplodē vadu, lai tas kļūst cietāks, otrs, uzspiež speciālu uzmaviņu, trešais veido cilpiņu, ko aplodē. Visumā lai nodrošinātu labu, ilglaicīgu kontaktu ir jāpastrādā. Citādi parametri pie viena un tā paša šķērsgriezuma ir identiski, ja neskaita kabeļa mīkstumu, un šad tad arī izolācijas biezumu.

Teorētiski it kā pastāvot skin effect:
[en.wikipedia.org]
Praktiski 50 Hz ir līdzstrāva. Pie lielām frekvencēm (100 MHz radio) it kā starpdrāšu kapacitāte sākot traucēt, tāpēc tur jau atkal spoles tin no monolītas drāts. Vienīgās frekvences, kurās esmu redzējis spoles no daudzdzīslu drātīm, ir apmēram padlaikā klausītie vidējie viļņi.
Savukārt par vadiem, kad pirku 200+ metrus ierakšanai zemē, prātoju tā: nedo dies', ja ar 2+ izolācijas slāņiem kautkas notiks un iekšā tomēr tiks mitrums vai pat augsnes skābums, tad tā bunte nokorodēs daudz ātrāk, nekā viena resna drāte.

Ne par temu tiešā veidā, bet tīri informatīvi: Radio aparātos tiešām Vidējiem viļņiem lietoja daudzdzīslu vadu. Tikai: šīs dzīslas bija savstarpēji viena no otras izolētas ("ПЕЛШО" kā viens no tiem, krieviski). Tā ieguva lielu virsmsas laukumu, tā palielinot spolīšu labumu, sakarā ar skinefektu.). Tāpat arī sudraboja vadus īsajiem viļņiem. Tā arī virsmas gludums noteica vada pretestību pie augstajām frekvencēm. Protams to ir nevajadzīgi zināt 220/380V 50Hz tīklos. Tikai vēl piebilde: daudzdzīslu vada dzīslas diametrs ir lielāks kā tāda paša šķērsgriezuma monolītam vadam. Dažreiz tas var būt svarīgi, ja vienā savienošanas vietā vairāki vadi jāieliek.

Manuprāt ПЭЛШО ir viena monolīta drāte: П - провод; ЭЛ - изоляция из эмали лакостойкой; Ш - изоляция из натурального шелка; О - один слой изоляции

Piekrītu, kļūda mana! 0:1 Vienstāva labā. Pēc atmiņas ierakstīju,jo kuram bez Jums tas interesē... pareizi būtu kaut kas līdzīgs ЛЭШО. Bet tas nav principiāli.(ЛЭШО:Сечение:
- от 0,0277 до 4,250 мм2, из проволок 0,071 мм;
- от 0,0707 до 1,154 мм2, из проволок 0,10 мм;).