Starp "virknes" locekļiem nevajag likt atsevišķus vadu gabalus. Varbūt ne ar visām rozetēm tā var, bet, piemēram, Lexel Domino (vai tās pat neražo Latvijā?) rozetes esmu slēdzis paralēli pie vieniem un tiem pašiem 2.5mm² vadiem. Viss, kas jāizdara, ir jānotīra, ja pareizi atceros, ap 2 cm garš vada posms no izolācijas un jāuzloka cilpiņā, kuru apsmērē ar pretkorozijas (Wago) smāķi un pieskrūvē pie rozetes kontakta, savukārt vada turpinājumu velk uz nākošo rozeti.

Pareiza un derīga piezīme no Vienstāva!Domino ražo(ja) Latvijā. Tām tiešām ir skrūves piespiešana ar plāksnīti. Atskrūvē - izskrūvē skrūvi, noņem plāksnīti, uzliek noformētu cilpiņu, un samontē visu atpakaļ. Tā ir ļoti ieteicams darīt, bet jāpapūlās. Un tādā gadījumā jebkurā rozetē var droši spraust lielāku jaudu, nebaidoties ka virknē pirms šīs rozetes būs slikts kontakts, kas izsauks silšanu, nekontaktu.

Par kabeļiem skaidrs.PALDIES!Kā ar nozarkārbām?Izmantot vecās savīšanas metodes vai ir kāds ērtāks un stabilāks savienošanas veids? Vai kabeļu savienojumus var veikt kārbiņās aiz slēdžiem, kontaktiem?

Es vara vadiem izmantoju veco labo savīšanas metodi, tad aplodēju, iemērcot šķidrā lavā, uzlieku virsū vienu termo kembriku ar vismaz 1 cm garuma rezervi, apkausēju, garuma atlikumu aizloku, tad uzlieku virsū otru (pakāpi lielāku) termokembriku ar garuma rezervi vismaz 4 mm pāri pirmā aizlocījumam, apkausēju. Kā šķidrās alvas trauku izmantoju šāda veida palielāku klemmi, iestiprinātu kātiņā:
[www.allproducts.com]
Sildu ar mazo propāna lodlampiņu.

Lai sarežģītu savienojumu noslēptu aiz rozetes, jāpērk dziļā kārba. Ārsienā gan tas dažreiz var nozīmēt tuvošanos aukstumam...

Es notīrītos vadu galus satinu un satīto buntīti iebāžu skrūvējamajā klemmē visā tās garumā, lai var piespiest ar abām skrūvēm. Vienojot pie rozetēm ar skrūvējiem savienojumiem es vada galu pārloku, lai savienojuma garums būtu lielāks.

Berker rozetēm nekas nav skrūvējams, tur vadu vienkārši iebāž. Cik saprotu, princips kā Wago, ir atskabarga uz atsperīti, kas iegraužas vadā.
Lasīju kaut kādā kapitālistu forumā diskusiju par Wago, tur bija daudz profesionālu elektroinstalatoru un tas beigu izkristalizējums tomēr bija, ka Wago ir šobrīd labākais esošais savienojuma veids. Visa tā fiška esot tajā, ka tas savienojuma zobs ir uz atsperi, kas nozīmē, ka laika gaitā savienojums nevar kļūt vaļīgs, kas jebkura skrūvējama savienojuma gadījumā tā neizbēgami būs, jo pilnīgi jaunā sadales skapī pēc pāris gadiem visas skrūves var pamatīgi pievilkt vairāk. Metāls ir metāls un tas temperatūras ietekmē tomēr staigā, kamēr skrūve paliek statiski nofiksēta. Ideāli zem piespiežamās plāksnītes būtu jābūt atsperītei.
Protams, lodēšana ir laba, bet to var darīt sev, neviens elektriķis ar to neņemsies, vai, ja ņemsies, par attiecīgu samaksu.

Wago taču ir vismaz 2 veidu:
tikai iebāžamie:


un ar klipsīšiem piespiežamie:

Piedējie, cik zinu, dārgāki. Vai tiešām sūdīgāki?

Automašīnai tomēr atsperes ar laiku nosēžas (cik atceros no materiālu mācības, notiek slīdēšana pa graudu robežām).
Turklāt, ja atsperīte plāna un vēl no lielas strāvas uzsilst...

nekad neesmu redzejis, ka kads lietotu 30m liniju dzivokli. pec pilsonu teikta, sanak, ka no sadalnes kabelis varetu iet rinki pa visu dzivokli.. (jo tika mineti 16A, kas vairakums gadijuma ir dzivokla ievada nominals) visi pateretaji uz vienu grupu un tapec ari parkapjam virs 5% zudumiem. nekad ta nebus, neredzu jegu uiesprinkt un parastam pilsonim pirkt 3 kabeli saivas, lai apmierinatu teoretiku prasibas.
normali cilveki sadala pa dalam, vai labak, uz katu pateretaj uaozvlec savu vadu (spuldzem un sledziem) lai pec tam tu varetu mainit slegumu, neizjaucot sienas, tas nag ir tisam dargaak)

attiecigi, nekad nebus ta, ka 3x1,5 tiks noslogots tuvu maksimuma.. un saubos, ka parasts prolitarietis sava dzivokli var izritinat tuvu tiem 30m uz vienu grupu. nav jau nekads lielveikals, lai iespringtu uz garumu.