Agrāk, agrāk, a kurš tagad liek celt plēves-riģipša neelpojošas būdas ar plastmasas lpgiem? Kurš liek visu tā noblīvēt, ka pirdiens ārā netiek? Arī vecoslaikos skurstenī bija vairākas cukas un par ventilāciju netika aizmirsts.

Par tām ventilācijas atverēm logos gan padomā-iedomājies,tu pasūti krutus trīspakešu logus ar labu siltumtaupības koeficientu,un beigās paņem un saurb tajos krutajos logos caurumus!? Logiem,pagriežot rokturus noteiktā stāvoklī, ir pozīcija ar minimālu gaisa padevi-varbūt tā tomēr būtu prātīgāk?

[raihs] nu tā arī varētu būt viena no iespējām! Šinī gadījumā nav vismaz vēl jāmaksā kādam lai tās logu atveres uztaisītu.
Kurtuvē man doma par šādu ventilāciju, kurtuve man ir 9m2. Paredzēts likt granulu katlu, domāju ka tanī telpā ar ir nepieciešams papildus skābeklis kurināšanai!
[content21-foto.inbox.lv]

Nu nezinu, Tev tā kurinatava ar hemētiskiem logiem un durvīm? Nekadu īpašo nosūkšanu jau kurinātavā nevajag. Gaiss apmainās caur krāsni. Vienīgi ja dūmus atsit atpakaļ, tad nav slikti kad var atvērt ventilāciju.

dabīgā, mākslīgā, kāda starpība, ja rezultāts abos gadījumos apmierina? 1 vai 2 Ls mēnesī, ko noēd ventilators ir problēma?

Cienījamais aaaa, izlasiet vēlreiz ko uzrakstījāt un saprotiet, ka savā "sliktajā" piemērā patiesībā esat uzrakstījis, kāpēc ventilācija darbosies arī tad.
Apdzīvota māja un ārējā vide praktiski nekad neatrodas līdzsvara stāvoklī, kas būtu brīdis, kad dabiskā ventilācija nedarbosies nemaz, jo vienmēr būs vai nu vējš, vai kāda mājas puse būs uzkarsusi saulē vairāk kā otra un tas viss rada apstākļus gaisa cirkulācijai.
Bet piekrītu, ka daudz vienkāršāk ir savilkt caurules un uzlikt rekuperāciju, nevis jau no mājas projektēšanas brīža plānot kā nodrošināt dabīgo ventilāciju.

Amerikāņi ir aprēķinājuši, ka pie moderni nosiltinātas ēkas , kur sienu, pārsegumu un grīdu siltumizolāciajs pretestības koeficents k<0,15..0,2W/m2K ...LAUVAS TIESU no enerģijas patēriņa noēd tieši ventilācija un karstais ūdens ikdienas vannām.

Divi pamatpostulāti:
1) Nav vairs viduslaiki lai būvētu zaru būdas, kur visās šķirbās vēji žūžo, bet lietojot plēvēs tiek izjaukta dabīgā gaisa cirkulācija ēkas norobežojošajās konstrukcijās;
2) (nevar nepiekrist Brikmaņa kungam) normāli nosiltinātā ēkā lauvas tiesa (līdz 90%) siltumzudumu pienākas tieši gaisa apmaiņai, jeb ventilācijai..., taču kā jau iepriekš šeit forumā virmoja doma, ka lai atpelnītu privātmājā normālu rekuperatoru, nepieciešami 20gadi!
Vēl viena patiesība - gaisa pieplūdes caurules zem zemes der tikai sēņu audzēšanai, gaisam telpā jāieplūst svaigam! Tāpēc ļoti vēlētos noskaidrot par restēm logos vai gaisa pievadkanāliem sienas apakšdaļā - kādam ir pieredze? Kā tādi veidojumi uzvedas ziemā? Vai tie vēsā laikā "puņķojas"? Jo ja tā, tad tiek samērcēta siltumizolācija un pūdētas konstrukcijas?!
Vai ir kāda sistēma, kas apvieno saprātīgas izmaksas ar svaigu gaisu mājās? Vai tiešām, ja vēlies lētāku gaisa apmaiņu, atver logu?

Domāju,ka gaisa pieplūdes nodrošināšanai ziemā nekādas sēnes zemes rorēs neaugs. Kad gaiss paliek 4-6grC siltāks par zemes temp, var likt logus ventilācijas režīmā. Brinkmaņa k-ga rakstītais:

''Tācu uzdotais jautājums par labāko gaisa ievadu noteikti skatāms projektā kompleksi... varbūt tas ir zem zemes ierakta plastikāta caurule, kur ziemā aukstajam gaisam caurplūstot tas sasilst un tiek ievadīts ēkā - guļamistabās no ta'savukārt pārplūst uz virtuves un ateju nosūcēm.''

Kas to zemi sasildīs, ja vasarā cauri gaisu nelaidīs?