Ja kapilāri kokos ūdeni uzsūc desmitiem metru augstumā (bez kapilāriem vajadzētu 1 atmosfēru lielu spiedienu katru 10m pacelšanai), tad kāds pamats domāt, ka mitruma kustību caur porainu keramiku uz āru apstādinās kautkāds par kārtām mazāks retinājums?
Būvniecībai tuvāks piemērs - ķieģeļu siena bez hidroizolācijas.

Kapilārais efekts pamatojās uz ūdens virsmas spraiguma spēku, tam saskaroties ar slapināmu virsmu tievā kanālā. Tvaiks ir ūdens gāzveida stāvoklis un tam nav spraiguma spēka, jo tā ir gāze (krāsns iekšpusē nav ūdens bet tvaiks). Līdz ar to tvaikam nav kapilārā uzsūkšanās. Kieģeļu siena bez hidroizolācijas uzsūc ūdeni no zemes, tiešām ar kapilaritātes pamatojumu. Bet cik elpojoša ir pati ķieģeļu siena, ja no zemes tā izolēta ar hidroizolāciju, jāprasa inženierim Brikmanim. Skursteņa nepilnīgas sasilšanas rezultātā tas (skurstenis) "raud", tas nozīmē ka uz tā sieniņām no iekšpuses izsēžas kondensāts un citi kondensēšanās rezultātā veidojušies šķidrumi. Tie sūcās (kapilaritāte) ķieģelī un var nonākt otrā pusē.

Nu jau baigi augstos toņos, var disertāciju uztaisīt. ;D Varam tam visam pieiet no cita skatu punkta. Krāsns atrodas dzīvojamā telpā. krāsns degšanai vajag skābekli, kurš pa brīnumu ir gaisa sastāvā :) Gribot vai negribot kurinājot rodās tas pats gaisa retinājums, kas minēts jau kaut kur iepriekš. Nu šamējais rauj pa visām šķirbām iekšā svaigu gaisu no ārpasaules. Ja māja noblīvēta kā konservbundža, gaisu raus iekšā pa ventilācijas caurumiem, kas bieži atrodās blakus cukā. Nu tā kā dūmus vai šķovētu kāpostu smaku istabā ostīt neviens negrib, gaisa pieplūde notiek pa dabiskām vai mākslīgi izveidotām šķirbām. tātad notiek telpu VĒDINĀŠANA. Protams, ka svaigs gaiss ir "labāks mikroklimats'' par sasmakušu gaisu. Centrālapkures katli parasti novietoti palīgtelpās vai pagrabos. Līdz ar to dzīvojamās telpas tiek vēdinātas mazāk. Nu kurš gan ziemā daudz virina logus. Te auksti paliek, te putina iekšā. Vasarā logu turi kaut visu dienu vaļā.
Te nu sanāk, ka kurinot krāsni notiek dabīga piespiedu ventilācija. Pa šķirbām iekšā, pa skursteni ārā ;)
Un tagad pamēģiniet manu samurgojumu apgāzt :D

Kaada jeega tad bliivam paketlogam?

Ja ir radiatori vai tad vajadziiga fortachka, kas visulaiku staav valaa ???

Janis

Ja vēl nesen "unsaturated moisture transfer in hygroscopic capillary-porous materials" attēlojumam bija nepieciešams vesels "network model" (pieņemu, ka katram mezglam un saitei apraksta nosacījumus un tad skaitļo)
[bwk.kuleuven.be]
tad diez vai es uz pirkstiem ko izskaidrošu. Var piedāvāt šādu pētījumu sarežģīt, pievienojot jaunu faktoru - atšķirīgus spiedienus abās pusēs.
LBN apskatītā "tvaika difūzijas" metodika ir tikai viens, šaurs un nepilnīgs skatījums uz mitruma pārnesi būvmateriālā. Tieši ar cita mehānisma - higroskopiskuma klātbūtni pamatojami daudzi bieži uz emocijām balstīti apgalvojumi par dabīgo materiālu priekšrocībām.

Kāpēc gan arī pagrabā stāvošu apkures katlu nevarētu barot ar izlietoto dzīvojamo telpu gaisu (piem. no virtuves nosūcēja)?

Tā vien liekās, ka jo gudrāku linku kāds atradīs, jo lielāka taisnība tam būs....Diemžēl tās lietas vienmēr ir daudz vienkāršākas un saprotamāk pasakāmas un tur jau tā lieta. Tālak jau ir "matu" skaldīšana. Lasiet [bwk.kuleuven.be] un taisiet "jaunu" zinātni. Bet jautājums paliek: vai tiešām Krāsns apkure ir tā labā mikroklimata veidotāja un kāpēc? viss jau pateikts, atliek tikai pašiem secināt. Un izvēlēties. Kā dzīvot tālāk. Ko būvēt. Un ko par to iegūt, maksāt. Viss.

Man domāt, ka krāsns pienesums gaisa mitrināšanai tiešā sadegšanas procesā ir tuvu nullei. Kaut vai tāpēc, ka liela daļa krāšņu ir apmūrētas ar glazētiem podiņiem :-) Pats esmu dzīvojis mūra mājā (tajā, kur tagad hotel bergs) ar krāsns apkuri, atmiņā palicis, ka tur dzīvot bija samērā vēsi (tā ap 14-15 grādiem), nekādus tādus baigi pozitīvos novērojumus attiecībā uz labo mikroklimatu nepieminu. Pieļauju domu, ka viens no iemesliem kāpēc krāsnīm mēģina piesiet nopelnus laba mikroklimata nodrošināšanā varētu būt tas, ka liela daļa no tām atrodas vecās koka mājās, kas varbūt neizceļas ar labām siltumizolējošām īpašībām, bet toties iekšā ir vienk. labs gaiss. Kā jau minēju, dzīvojot no ķieģeļiem celtā mājā, neko ūberkrutu nenovēroju. Vēl varētu būt, ka tīri sadzīviski ienesot no āra malku iekšā tā daļu mitruma atdod telpai, līdzīgi kā puķes vai veļas žāvēšana.

Piebildes par procesiem krāsns iekšpusē.
veltījums Posted by: Rx (IP Logged) Datums: 21/02/2007 15:10
Krāsnī noritot sadegšanai tā paceļ tās apjomā temperatūru līdz 1000 vai varāk grādiem, kur izejā vai dūmeņa galā tai nevajadzētu būt zemākai par 84 grādiem. Tā ir robeža pie kuras visas dūmgāzes kondensējas. Literatūrā minēts, ka praksē dūmeni pamet gāzes ~160..190 temperatūras robežās. Un sadegšanas produkti ir ūdens tvaika veidā- to no malkas izvākt nevar, šunas satur 6..7% ūdens, praksē dedzinam malku ar 16..20% mitrumu, bet mitrums malkā nedrīkst pārsniegt 41..43%, tad visa ķīmiskā enerģija degšanas laikā aiziet ūdens pārtvaicēšanai.
Bet tā, ka degšanas laikā krāsns sieniņas ir daudz zemākā temperatūrā nekā gāzes, tad no entropijas likuma tās mēģina nonākt līdzsvara stāvoklī, notiek apmaiņa ar siltumu, tas nodrošina masīva materiāla uzsilšanu, un vienlaikus arī nodrošina gāzēs esošo tvaiku kondensāciju sieniņu apjomā.
Tā esmu redzējis skārda krāsni, kuru nevar vispār iekurināt, jo no tās bija izvilkts metāla vads ~12m garumā un aukstumā tajā notika tik strauja dūmgāzu atdzišana, ka no tām izkrītošais mitrums atgriezās krāsnī ūdens veidā un nodzēsa liesmu.
Netiešs piemērs ir kandžas dzīšana, kur pie noteikta vada garuma to dzesējot izkrīt spirts, kamēr ūdens vēl iztvaiko. Tāds pats process notiek krāsns iekšpusē.
Un tālāk savukārt mitruma tvaiki, ja krāsns sieniņa ir kapilāra, atgriežas telpā.

Jā, nekas nav pretrunā ar manis iepriekš teikto, tikai apstiprināts. Jā, piekrītu ka entropiju neapskatīju, bet Jūsu piebilde vietā.

Ja reiz retinājums dūmgāzes nelaiž tuvu krāsns sienām, kādā veidā tās sasniedz siltums?