Ja ir retinājums un SIENAS LAIŽ!!! CAURI GAISU, tad atkarībā no šīs caurlaidības šis retinājums kavēs krāsns sienas sasilšanu, bet tā ir atkal "Matu Skaldīšana..." Tā kā gaisa plūsma caur krāsns sienām praktiski nav, tad SASILUŠĀS GĀZES UN INFRASARKANAIS STAROJUMS šo sienu silda, karsē. Kurš teicis, ka nelaiž tuvu sienām ja krāsnī ir retinājums?

Shkiet ka rezummejums ir sekojosh:

Ka patiikamo klimatu nodroshina "elpojoshas" eekas konstrukcijas (vecaas maajas kuraas parsti ir kraasnins) un gaisa apmaina, kas rodaas regulaari kurinot kraasni.

Jaameegina praksee to atkaartot eekaa ar radiatoriem.

Janis

Pareizi. Klāt vēl piebilde: Vecajās mājās ar krāsns apkuri gandrīz viemēr ir arī puķes, tad kad krāsnis bija parasta lieta, cilvēki tās mājās turēja un loloja. Un galvenais- laistīja. Tās arī gaisu uzlaboja, mitrumu palielināja. Man arī puķu daudz, pie radiatoru apkures, arī liels akvārijs. Secinot ka puķes podos ātri paliek sausas, akvārijs manāmi zaudē ūdeni, secinu ka tas nonāk gaisā...un re: mikroklimats labs (tāliekas...). Protams pēc plastmasas logu uzlikšanas bieži jāvēdina, jo visumā gaiss kļuva sliktāks.

Plēves riģipša būdā ar plastmasas logiem, bez speciālas ventilācijas sistēmas, labu gaisu nenodrošinās ne krāsns(tā dziest nost), ne citi apkures veidi. Siltuma taupīšana un labi dzīves apstākļi vienmēr ir kompromiss. Patreiz modē ir nenormāla nopakošanās un visu šķirbiņu aiztaisīšana. Jā, tā protams var ietaupīt kurināmo, tikai pirdiens uz ziemassvētkiem labi ja izvēdināsies uz jāņiem. Vr jau uzstādīt, par bargu naudu, vismodernākās ventilācijas sistēmas, kuru mēneša eksplotācijas izmaksas apēd to naudiņu, kura ietaupās uz kurināmā rēķina. Gala rezultātā "uzvārās" ražotāji un celtnieki, bet lietotājs praktiski neko neiegūst.

Ventilacija ir laba lieta, bet gaisa vadi ir regulari jatiira, kas nav vienkarshi.

Man personigi nepatik ka gaiss ir "sachakareets" ar ventilatoriem un filtriem man gribaas elpot "veselu" gaisu no "gabaliem" nevis "sakapaatu".

rgds
Janis

Vienā nesenā seminārā rādīja piemēru, kur dabīgā ventilācija ir organizēta vispār bez gaisa vadiem.
Gaisa pieplūdes tajā tika organizētas pa speciālām virināmām lūkām virs logiem (platums tāds pats kā logam, augstums minimāls, lai zaglis netiek cauri), izplūdi nodrošināja mājas korē esošs ventilators. Pa vidu ēkai kopējs ārtrijs no pirmā stāva līdz pašai koreiz, tā ka gaisam brīvi bija kur kustēties.
Visa tā gaisa apmaiņa tika vadīta datorizēti vadoties no telpās esošā mitruma un temperatūras. Izmaksas uz to visticamāk attiecīgas, bet relizēts tas bija vienai biroja ēkai, aiz tam izmaksa uz m2 varētu nemaz nebūt tik liela.

Bet ar svaiga gaisa pienesumu telpām mitruma izlīdzināšanai varētu būt par maz, jo aukstais āra gaiss arī ir ar mazu mitruma saturu tajā un uzsildot tas nekādi nepalielināsies, ja nebūs no kurienes paņemties. Kaut vai skat. automašīnas pečku, kad to ierubī līdz galam, tad salonā nāk riktīgi karsts, jūtami sauss gaiss.

Laika ziņās var redzēt kāds mitrums ir ārā. Rīgā zemāks par 50% tas ir tikai tad kad aizsals līcis un ilgu laiku ir liels sals.

Mitrums nav tik vienkārši uztverama parādība: Ūdens daudzums (grami/m3, absolūtā mitruma mērvienība) vienā kubikmetrā gaisa, telpā un ārā (ziemā) ir dažāds: Telpā, kur siltāks, pie viena un tā paša mitruma mērīta procentos, būs daudz vairāk gramu ūdens nekā pie tā paša mitruma (procentos) aukstā gaisā. Tātad vēdinot telpu- ielaižot aukstu gaisu , ja arī tam ir tāds pats mitrums ( procentos) kā telpā, iegūsim sausāku gaisu telpā (procentos) pēc šī gaisa sasilšanas!

Un tomēr: kāda tad ir labākā apkure (sliņķiem)?

Par to apkuri sliņķiem. Risinājums vienkāršs, dzīvot kā bomzim, uzģērbt 3 pufaikas un vaļinkus un visu ziemu nost nevilkt.
Par to gaisa mitrumu skaitļos, bet nemainoties atmosfēras spiedienam ~760mm Hg. Tā pie temperatūras 20 grādi gaiss sevī var uzturēt 18gr. ūdens, mums labai pašsajūtai telpās gaisā nepieciešami 50..60% vai 9..10gr ūdens. Tas pats gaiss pie Rīgas vidējās apkures temperatūras 0 grādu un 100% mitruma piesātinājuma sevī satur 4,5 grami ūdens, pie temperatūras -10 grādi maksimāli var saturēt 2 gramus ūdens. Un tātad ziņās dzirdētais 85% relatīvais mitrums pie 0 grādiem ~3,5..3,8 gramus ūdens.
Tas ir tas gaiss, kas nonāk telpā un, lai mēs komfortabli justos mums šis gaiss jāsamitrina, vai ja pieņemam, ka stundā patērējam 25..35m3 tas ir 29...40kg gaisa, tad stundā mums gaisam jāpievada ~200 grami ūdens vai viena dzeramglāze.
Tātad āra gaiss ieplūstot telpās pie 20 grādiem paliek ar 20% relatīvo mitrumu. To jūs varat pārliecināties apskatot higrometru, pie centrālapkures sistēmas un -10 grādiem gaisa mitrums ir 30..35%.
Ja cilvēks ir vesels, tad to pietiekoši ilgi var izturēt normāli, bet savādāk sāk pastiprināti žūt deguna gļotāda, tā vieglāk ievainojama, āda zaudē elastību.