Ko jūs sakāt par veca elektriskā boilera izmantošanu par vaļēju izplešanās tvertni?
Vai esošais siltinājums necaursals neapkurinātos bēniņos pie mīnus 30.
Ideja par boileri radās tāpēc, ka tam var pie karstā ūdens izvada pievienot šlangu lai tvaikus novadītu ārpus konstrukcijām un arī pārplūdes gadījumā nenopludinātu māju.

Tā kā palūdza lai iespēju robežās palīdzu ar malkas apkures sistēmas (ar akumulatoru) izveidi lauku mājā ar interesi izlasīju šo diskusiju.

Izpētīju gan janisbezuzvarda zīmēto shēmu, gan
[www.siltumnieks.lv]

Ar interesi lasīju diskusiju par automātiku - šeit nav skaidrs - vai nevar trīsvirzienu vārstu atstāt +/- vidējā stāvoklī un izlīdzēties ar termoglavām radiatoros? Jo istaba uzsilst līdz vēlamai temperatūrai, radiatori atslēdzas...
Labi, ja ir vēlme mainīt temperatūru pēc diennakts laika - tad jā - vajag automātiku, bet ja tādas vēlmes nav?
Vienīgas kas tad notiek ar cirkulācijas sūkni?

Nākošā problēma ir jau sarežģītāka - ir saimniecības ēka un māja - ~50 metru attālumā viena no otras.
Protams ka apkuri vajag abās vietā, kurināt plāno saimniecības ēkā. Jau ir ierakta siltumtrase no 32mm resnām trubām.
Cik sapratu automātika virina trīsvirzienu vārstu vadoties no gaisa temperatūras un temperatūras istabās.
It kā varētu trīsvirzienu vārstu + automātika likt mājā, tomēr tad sanāk ka visu laiku jānodrošina cirkulācija pa ~50 garo siltumtrasi. Gan jau ka papildus sūkni vajadzēs + visu laiku max siltuma zudumi - neatkarīgi vai māja ir jāsilda vai tā jau uzsildīta. Neizklausās labi.

Man te radās interesanta ideja. (Var jau būt ka tā nekādā gadījumā nedrīkst darīt...)

Malkas apkurei ar akumulatoru ir problēma, ka strauji mainās temperatūra primārajā kontūrā - kad kurina var būt pat 90 grādi, pēc kāda laika ~40 grādi. Tā kā dzīt uz radiatoriem 90 grādus karstu ūdeni nav jēga, bet kad akumulatorā temperatūra ir nokritusies visa ūdens plūsma jālaiž no akumulatora, visu laiku jāgroza trīsvirzienu vārsts.

Kas būtu ja aizstātu trīzvirzinu vāstu ar termovārstu - līdzigu kā tas kas regulē udens plūsmu caur katlu? Var arī 2 vārstus ar dažādām temperatūrām paralēli - pieslēdzamus/ atslēdzamus ar ventīļiem. TERMOVAR ir ar dažādām temperatūrām. Piemēram 55 grādi parastam darba režīmam, 72 grādi, kad gribās māju ātri piesildīt.

Pacentīšos atbildēt Ronaldam , kā es domāju: Izveidojot sistēmu ar siltuma akumulatoru, arī radiatoriem ir savas prasības: tie jāliek 1.5 reizes lielāki kā pēc tabulām 55/45 izrēķinātie. Tas vajadzīgs tāpēc, lai līdz beidzamajam siltumam akumulatorā, to izmantotu, kā ari ilgāk nodrošinātu komfortu mājā, tas ir, nodrošinātu pieņemamu temperatūru. Tas arī palielina akumulatora lietderības koeficientu- uzkrātās un izmantotās siltumenerģijas attiecību. Un tāpēc sistēma uz radiatoriem jādarbina ar nosacīti zemas temperatūras siltumnesēju. Jāņem arī vērā, ka, ja siltumnesējs būš ar lielu karstumu, bet nostrādās termovārsts radiatora ieejā, vienalga pievadcaurules būs karstas un atdos siltumu, kā arī zudumi pieaugs. Un pieredze rāda, ka akumulators sasilst neviemērīgi:augšā ir manāmi karstāķs kā apakšā, it sevišķi kad akumulators nav uzpildīts pilnīgi līdz maksimumam. Tāpēc , pēc manām domām, siltuma akumulatora gadījumā, obligāti jāliek automātika trīszaru regulatoram. Tas nodrošinās temperatūru ar pus grādu ķlūdu kā pilna, tā pustukša akumulatora gadījumā, bez jebkādas rokas papildus griešanas, regulēšanas. Taupiet savus nervus, laiku, enerģiju! Arī diennakts laika temperatūras regulēšana tad nav vairs šķērslis. Trīsvirzienu vārstu aizstāt ar termovārstu nevar, iepriekš minēto argumentu dēļ.

50 metri siltumtrase ir iespaidīgi, tur bez papildus sūkņiem nekādi neiztikt..
no saimniecības ēkas uz māju trasi var barot ar trīsgaitnieku, kurš strādās teiksim pēc atpakaļgaitas temperatūras no mājas, bet mājā caur hidrolisko atdalītāju ar saviem sūkņiem apkure un siltais ūdens.
50 metri ir pārāk liels attālums, lai korekti strādātu trīsgaitnieks saimniecības ēkā pēc mājas telpas temperatūras.

Paldies visiem par atbildēm!

Vietējais "speciāls" piedāvāja vienpumpja sistēmu līdzīgu kā
[www.komforts.lv]
Par šajā topā apspriestajām problēmām viņš liekas pat nenojauš...

Tomēr jāņem vērā ka sistēma paredzēta laukiem. Malkas pagaidām ir vairāk kā vajag - nesen nojaucām vecu viensētu - vajadzēja atbrīvot zemi. Tāpēc par katru cenu tiekties pēc MAX ekonomiskuma nav vajadzības, it īpaši ka naudas resursi diemžēl ir ierobežoti. Patreiz tur tiek kurinātas vairākas krāsnis pāris reižu dienā lai nodrošinātu siltumu. Visi būtu laimīgi ja būtu jākurina tikai viena krāsns!

Tāpēc gribētos tomēr iztikt bez dārgās automātikas, vēl jau vairāk - lielākā daļa tās funkciju zemniekiem nez vai būs kādreiz vajadzīgas.... Bet gribētos iegūt MAX price/perfomance sistēmu. Katrā ziņā nepārtraukti grozīt trīszaru regulatoru neizklausās vilinoši....

Tāpēc bija doma par radiatoriem ar termogalvām. Apkures trubas būs plastmasas - slikti vada siltumu, protams ka dēļ stāvoša ūdens pieaugs zudumi. Bet ietaupītā malka nez vai kādreiz spēs atpelnīt automātikas cenu.

Jautājums ir par citu - vai principā ir iespējams triszaru vārstu aizstāt ar termovārstu - vai šāda sistēma strādās - nodrošinās virzienā uz radiatoriem ūdens temperatūru +/- ne augstāku kā termovārsta nostrādāšanas temperatūra un pietiekamu ūdens plūsmu. Skaidrs ka elektroniski regulējama sistēma būs būtiski labāka!
Uz doto momentu drīzāk jautājums ir - kas ir labāk - termovārsts vai nepārtraukti manuāli regulējams triszarnieks?

Un kas notiks ar cirkulācijas sūkni ja visi radiatori būs ciet???

(Galu galā ja kādreiz krīze beigsies un ar naudu būs labāk - nav jau mega sarežģīti automātiku pēc tam uzstādīt)

Kas attiecas uz attālumu - 50m... Hmm daži saka ka vajag papildus sūkņus, daži ka nevajag... Varbūt ir kaut kur kāda teorija pieejama vai aprēķini - cik jaudīgu vajag sūkni lai vismaz apmēram varētu izrēķināt nevis zīlēt kafijas biezumos.
Apsildāmā mājās platība ~70m^2, apmēram tik pat saimniecības ēkā. Mājas vismaz izskatās labi siltinātas - vate (10 cm), jauni logi. Šķirbu pa ko vējam svilpot nav.

Kas attiecas uz silto ūdeni mājās - uz doto momentu man izskatās ka krietni lētāk un vienkāršāk būs tur atstāt esošo elektrisko boileri, vēl jo vairāk, ka mazgājot traukus un muti ūdens patēriņš ir neliels, aiziet nomazgāties uz saimniecības ēkā esošo pirts dušu nav nemaz tik sarežģīti.

Vai kāds varētu pastāstīt kā cirkulacijas sūkņi iespaido viens otru virknes slēgumā, ja tiem ir dažāda ražība(vai mazākais darbojoties virknē samazina lielākā ražību) un gadijumā, ja tiem ir vienāda ražība. Varbūt ir kaut kur redzētas tādi grafiki?
Būtu ērti Ronalda gadījumā ielikt siltumtrases virknē nelielu sūkni un mājas pusē četrzaru vārstu ar automatiku. Tas vadoties no siltumnieka shēmas.

varbūt tev ir jau pašam kāda ideja kas ir uz papīra tasd vari to nosūtīt man , es to izanalizēšu un ja uzskatīšu par vajadzīgu veikšu labojumus vai piedāvāšu labu un neatkarīgu no elektrības un automātikas vērtu risinājumu tavām vajadzībām un interesēm
Ar cieņu un sapratni "Jūsu Santehnikis" : Gunvaldis

Ja tas vietējais specs domāja pirmo komforta shēmu, tad šaubos par tās pareizu darbību bez papildus sūkņa uz 50 metru garas trases T1>T2...

Tajā komforta shēmā taču nav katla mazā loka,kas nodrošina pieņemamu atgaitas temp.