Komforta shēma strādās. Tikai kā jau khe atzīmēja- nav mazā loka. Un tas nozīmē, ka krāsns tiks darbināta stipras svīšanas un piedegumu rezīmā. Skopais maksā divreiz. Viinests 100 lati uzstādot, zaudējumi 500Ls pēc 2-3 gadiem (metinātai krāsnisj). Neskaitot to, ka vairāk darba tīrot pelnus, skaldot, zāgējot un biežāk kurinot. Sūķņa jaudas aprēķins , ko var mēģināt lietot : [www.teplo-as.ru] Ir vēl citi aprēķini, kas sasaista siltumnesēja plūsmas daudzumu ar tā temperatūru un sūkņa jaudu. Vajag tik meklēt. Kas negrib, vai baidās rēķināt: [ru.lv.allconstructions.com]

Par sūkņu virknes slēgumu: Ja tie ir slēgti blakus viens aiz otra, tad viens no tiems strādās tukšgaitā, jeb uzdoto darbu darīs katrs pa pusei. Bet šāds režīms ir absolūti nepieņemas tapēc, ka sūkņos pieaugs apgriezienu skaits, radīsies stiprs kavitācijas process uz lāpstiņām un abi sūķni izies ātri no ierindas. Ja tie slēgti jau tālu viens no otra, kad šiltumnesēja spiediens jau būs nulle, tad viss kārtībā. Ja nebūs priekšspiediens nulle, bet kautkāds, salīdzinoši mazs, tad arī labi: sūknis strādās atvieglotā režīmā.Palasīt par to var te: [www.aotex.ru]

Manas domas. Var jau intereses pēc parēķināt, bet domāju taisna 2x50m 32diametra truba netaisīs lielāku pretestību plūsmai, kā teiksim 5-8 radiatori un izlīkumoti pievadi. Pie tam ņemot vērā, ka pie 70m2 tur taču nebūs vairāk par kādiem 6 radiatoriem. Parastais ups25-60 man šobrīd bez problēmām pumpē 12 radiatorus uz 1.ātrumu. Nākotnē būs vēl 5 radiatori tapēc ņēmu tik jaudīgu. Es ieteiktu pagaidām pirkt un likt vienu sūkni, bet trubas savienot tā, lai mājas galā, ja nu tomēr vajag, var pa vidu ieskrūvēt vēl vienu.

Par trīsgaitnieku. Šeit pat kaut kur postēju, ka taisu 3gaitnieka izpildmehānismu un vadību uz RC servomotoriņu. Tad nu tagad varu paziņot, ka kādu nedēļu tas darbojas un tiek testēts. pagaidām, kā jau ierasts tādās konstrukcijās, vadības plate karājas uz vadiem :D, kad bik uzlabošu konstrukciju un ergonomiku, ielikšu te foto un aprakstu, ja kādam censonim gribās atkārtot. Šobrīd pievienots tikai viens temperatūras devējs uz aizejošās caurules, un darbojas tikai uz to, lai nodrošinātu konstantu temperatūru uz radiatoriem, neko vairāk. Un neskatoties uz to ir DAUDZ labāk. Kā jau te minēja zudumi mazāk, nekrājas karsts ūdens pievadcaurulēs. attiecīgi Akumulators pildās ātrāk, kā arī tas, ka akumulatora siltums tiek pilnigāk izmantots. Tas salīzinot ar to, ka līdz šim man tas regulators parasti stāvēja kaut kādā vidējā stāvoklī. Domāju, ka ar regulējamu termostatu būtu līdzīgs efekts.

Vai siltumtrases gadijumā varētu šāda shēma labi darboties?
[myphoto.eu]

Par Khe shēmu manas pārdomas.

Cik saprotu katla lokā avārijas "apeju" sūknim nav īsti jēgas likt. Labāk tā kā manā uzmetumā
[foto2.inbox.lv]

Zinu, ka katlu nepavisam nav labi kurināt, kad neviena nav mājās, bet visādi var sanākt. Un ja tad pazūd strāva, kurš pagriezīs apejas krānu??? Tā ir avārijas sistēma un viņai būtu jānostrādā automātiski.

Kāpēc boilers pieslēgts caur trīszaru vārstu? Vai tas nav trīszaru vārsts? Un kas tā par detaļu zem boilera - apzīmējums līdzīgs pārsvītrotam rezistoram....

Un šajā shēmā pa siltumtrasi tiek padots MAX karsts ūdens. Domāju ka tas būtiski palielinās zudumus...

Tagad par manu zīmējumu. Atvainojos par nepareizajiem apzīmējumiem, bet īsti nezinu kā jāizskatās pareizajiem un pieejamā zīmēšanas programmā nekā labāka nebija. Cerams ka var saprast.

Par katla loku vadījos pēc termovārstu dokumentācijas.
[www.lkacaso.se]

Pieslēgums ar termovārstu katla izejā man liekas krietni labāks, jo ja neiet cirkulācijas sūknis katla ieejā novietotais termovārsts visticamāk neuzsils un neatvērs loku uz akumulatoru. Un cik saprotu, ievērojot pareizus trubu slīpumus (katls -> akumulators - tikai uz augšu, akumulators -> katls - arī tikai uz augšu, kā centos uzzīmēt, notiks pašcirkulācija katla lokā)
Dokumentācijā bija minēta arī shēma ar termovārstu katla ieejā, bet tur nebija nekas teikts par pašcirkulācijas iespēju.


Vismaz teorētiski neredzu iemeslus kāpēc nevarētu padot ūdeni uz radiatoriem ar termovārstu trīszaru vārsta vietā. Termovārsts nodrošinās pastāvīgu izejas temperatūru, neatkarīgi no temperatūras svārstībā akumulatorā, ūdens plūsmu uz radiatoriem varētu regulēt mainot sūkņa jaudu. Vēl iespējams ka sistēmu varētu papildināt ar vienkāršu elektroniku, kas atslēdz radiatoru sūkni teiksim uz 10 minūtēm, ja nostrādā pārspiediena vārsts - tas nozīmē ka visas teromgalvas ciet un siltumu vairāk nevajag.

Pārsvītrotais "rezistors" ir vienvirziena vārsts ar niecīgu pretestību plūsmas virzienā. attiecīgi, kad strādās sūknis, vārsts būs aizvēries ciet, bet pie nestrādājoša sūkņa netraucēs paštecei. Interesanti tikai, kur tādus var nopirkt un kādi viņi izskatas? Esmu redzējis tikai parastos ar atsperi.

Termovārsts boilera lokā tapēc, lai atvērtos, un sildītu boileri tikai, kad temperatūra pietiekama un apkures loks, kad temperatūra nokritīsies, neatdzesētu boileri. Kaut gan tādam mērķim strādā arī tas vienvirziena vārsts, kas boilera apakšā.

Boilerī ūdens uzkarsīs līdz katla temperatūrai, dušā noeikti vajag temostatisko jaucējkrānu, lai nejauši neapplaucetos.

Piekrītu Ronaldam, ka labāk jaucējvārstu likt pirms siltumtrases.

Kāds varētu paskaidrot, kapēc pašteces sistēmai slīpumi vajadzīgi? Tie taču ir savienotie trauki un vajadzētu pietikt ar to, ka uzsilstot ūdens blīvums mainās. Kaut kur pa acu galam arī manīju formulas un zīmējumus lekciju kursam. Tur aprēķinos pamatā figurēja augstumu starpība starp radiatoru un katla izvadiem.

Ronalds: Pirms sākt izgudrot "divriteni", iepazīstieties ar katras iekārtas uzbūvi un darbības principiem. Pirmkārt: Trīszaru termovārsts , sasniedzot noteiktu temperatūru, paver trešo izvadu. Tas nozīmē, ka , ja temperatūra ir augstāka par rūpnīcas noteikto, trešais izvads (vai ievads būtu pareizāk) I verās vaļā. Un ja šo trīszaru vārstu ieslēdz vietā, kur tas nevis jauc, bet Jūsu prāt sadala siltumnesēja plūsmu, tas visu laiku būs vaļā, ja temperatūra būs virs rūpnīcas grādiem. Ko tad viņš regulēs? Būtiskā kūda jau ir tajā apstāklī, ka regulācija nenotiek šajā slēgumā! Ja šo pašu trīszaru vārstu uzstāda tā, pareizi!!!, ka pie rūpnīcas uzrādītās temperatūras piejaucās tik daudz aukstāka ūdens, līdz sasniedz rūpnīcas uzrādīto, tas aiverās un neļauj galvenajā plūsmas zarā temperatūrai nokristies zem rūpnīcas uzrādītās. Tā tas ir siltumnieka shēmā, lai krāsnī nenotiktu norasošanās. Jūsu gadījumā, ja trīszaru vārsts ir kastajā izvadā, tas visu plūsmu , kas knapi pārsniegusi rūpnīcas uzrādīto (61 grāds) palaidīs uz apkuri tālāk. Bet krāsnī nekontrolēti pienāks tik pat daudz AUKSTS ūdens, kas krāsni atdzesēs zem rasas punkta!!! Un kā jūs domājat srādās nākošie uzstādītie nummur 6, 9, termovārsti? Uzzīmējiet plūsmas kad termovārsts ir ciet un kad ir vaļā. Vai nebūs tā, ka tad, kad temperatūra būs zem 50 grādiem, sūknis strādās stoprežīmā- nav ko sūknēt? Ja pamaina trīszaru varsta slēguma virzienu var to saslēgt tā, ka sūnis nav noslogots- viss iet caur trīszaru vāstu, bet kas tad sildīs pašu vārstu no krāsns puses, lai tas atvērtos pie 50 un vairāk grādiem? plūsmas taču no krāsns puses nebūs, vārts būs ciet. Jāsaprot, ka temperatūru caur trīszaru termo vārstu nosaka NEPĀRTRAUKTI PLŪSTOŠAIS ŠĶIDRUMS!!!

RX: tur jau tā lieta, ka tas 3-ceļu termovārsts nav parasts termostats vaļā/ciet. Tas, kas zīmējumā norādīts ar resno bultu, ir ciet, bet tas, kas ar mazo, vienmēr ir vaļā. Ja ir 2 šādi vārsti, kā, piemēram tajā zviedru zīmējumā Nr1, tad sākumā vaļā ir tikai mazais loks, kad tiek sasniegta temperatūra, vaļā paveras ceļš uz akumulatoru, bet mazais loks paliek vaļā tāpat, nodrošinot karstā ūdens sajaukšanos ar auksto ūdeni no akumulatora. Savukārt, to, cik daudz karsto ūdeni jāpiejaus atceļā no akumulatora nosaka ar balansēšnas vārstu, kas tur ir iezīmēts. Ja pazūd štrome, vai cirkulācijas sūknis noklājas, cirkulācija tāpat notiks, jo vārsti būs vaļā. Cirkulācijas sūkni vada pēc krāsns izejas temperatūras, kad kurina, tas strādā, kad nekurina, nestrādā, kas arī nodrošinās to, ka apakšējais vārsts būs ciet un ūdens no akumulatora neplūdīs atpakaļ katlā. Manuprāt vienkārši un ģeniāli, nekādi sarežģīti trīsgaitnieki, nekas. Un visam jāstrādā, kā tur aprakstīts.

Es vispār uzskatu, ka to visu pasākumu var ļoti vienkāršot - vajag elementāru pašteces sistēmu no katla uz akumulatoru, ar termovārstiem, kas nodrošina katla darbību optimālā temperatūrā utt. Tālāk liek plākšņu siltummaini un aiz tā elementāru vaļā/ciet vārstu, ko kontrolē no mājas termodatčika/procesora. Paliek telpās vēss, attaisās vaļā, paliek silts, aiztaisās ciet. Tas pats termodatčiks var slēgāt iekšā ārā arī cirkulācijas sūkni, bet tas laikam nav ieteicams, sūknim labāk, lai lēnām griežas. Nekādas plūsmas nekur nav jābloķē, nekas, vienkārši siltums no siltummaiņa netiek noņemts. Otrkārt, ja ir grīdās un radiatoros salaists nesasalstošs šķidrums, a ļa glikols, tas nodala plūsmas, kāpēc katlā svilināt glikolu?