Slēpnis: foto nav pieejams. Jāmaina bildes statuss uz pieejamu.

Slēpnis: Standarta radiovadāmā servomotoriņš neder: tā rotācijasjauda ļoti maza, tam nav mahāniskās atdures- atslēgšanās. Lētajām ir plastmasas zobratiņi... Metāla zobratiņu un jaudīgākas mašīnītes cena ir lielāka kā standarta 220V pieliekamā servomotora cena. Tāpat šo mašīnīšu vadīšanai vajag impulsu platuma modulāciju ar mainīgu impulsu platuma attiecību. Nemaz nepiemunēju paša algoritma, stāvokļa analīzes programējamo iekārtu...

Varbūt kļudījos, laikam tomēr atdure modeļu servomotoram bija...

Taks, pārlaboju uz visiem pieejamu. Pirmo reizi inboksā kaut kādas bildes lādēju, Vajadzēja fotkās.

Rx Jauda servomotoriņam pietiek, pārbaudīju. Vienkārši draugs man kaudzi ar tiem atdeva.Viņam darbā tika vecā tehnika norakstīta un tajos bija iekšā. Vadību taisu primitīvu, analogo. Pagaidām vienkārši temperatūras sensoru turpgaitā, lai notur pastāvīgu ieregulētu temperatūru. Pēc tam plānots pielikt vēl klāt āra temperatūras devēju. Impulsa platuma avots - ģenerators, kurš vadās no sprieguma. viens 555 taimeris +daži rezistori un kondensators, . tas jau ir gatavs un pārbaudīts. Vēl tik jāpieliek OP pastiprinātājs, kurš salīdzina temp devēja spriegumu ar ieregulēto. Vairāk nekādu kibernētiku netaisos likt klāt. Servomotoram gala slēdzu nav. To ierobežo "programmatiski" ar impulsa platuma limitiem.

Par shēmu: 7812 strāva pēc dokumentiem ir pīķī 2.4A, īslēgumā- 1.5A. Tātad darba strāva aptuveni 1A. Ja arī sākumā pieņem ka akumulators pilns, tad pēc izlādes, spriegums uz akumlatora būs nezincik liels. Un pie sprieguma parādīšanās strāva - lādēšanas strāva būs mAX iespējamā- tas ir, 1.5A. Cik tad ilgi lādēsies auto akumulators? Iznāk ka virs 40 stundām. Tāpat kļūda ir izejas spriegumā: 14.6 V ir par daudz. Max spriegums lādējot drīkst būt uz auto akumulatora izejas 14.4V Bet reāli pēc sprieguma noņemšanas, un ķimisko procesu nostabilizēšanās- apmēram 13.5-13.7V. Tāds spriegums būtu jāliek, citādi radīsies gāzes lādēšanās procesā. Akumulators bojāsies. (automātiskajās sistēmas liek tā, ka uzlādē līdz 14.4V, tad uzlādi atslēdz, un kad spriegums sasniedz 13.5V, atkal palādē līdz 14.4V. Principā visa shēma ir nevajadzīga, jo to pašu var realizēt ar 400VA pašu lētāko UPS. Izvada akumulatora spailes uz āru, un liek klāt auto akumulatoru. Varētu pat virknē jaudīgu diodi, drošinātāju ielikt, saglabājot iekšā esošo akumulatoru. Tad uzlāde akumulatoram būs tikai no speciālā lādētāja, bet iekšējais kalpos automātiskajai palaišanai pēc sprieguma atjaunošanās.(cik tad bieži nav elektrības...???) Starp citu, UPS arī seko tam, lai akumulators neizlādējās zem 11V, kas aizsargā to no sulfatizācijas.

starp citu: vārsta regulēšanas motora griezes moments ir 500N. Nosacīti jaudīgam servomotoram tas ir 250N. Bet ja OK, tad OK.

Man tas vārsts baigi viegli griežās, tapēc iedomājos par servomotoru.

Nu protams, ja mētājas lieks upsis tad nav ko čakarēties. Bet ja mētājas lieks pārveidotājs, bet nav upša, tad... :) Jā laikam labāk ņemt krievu KPEH vai ko citu jaudīgāku. Vai arī ielikt viņa barošanas ķēdē kādu pretestību, kas ierobežo strāvu. Un man jau tas nav domāts, kā lādētājs. Un uz aķīša jau nenāk 14,6v tur tak vēl diode virknē, kas 0.6 noēd.

Vispār reiz mēģināju citam mērķim upsim pielikt auto akumulatoru un neveiksmīgi. Pīkstēja un lamājās, un tūlīt atslēdzās. Kaut ar maziem akumulatoriem gāja, viss kārtībā. Tā arī neizdomāju, kas par lietu. Tā, ka tur ar var būt kaut kādi zemūdens akmeņi.

Jā, diodi virknē neievēroju. Tad izejā jau labāks stāvoklis (aptuveni 14.0V) bet vēl labāk likt 13.5-13.7V (Ja pieliek sliktu akumulatoru, tad palaižoties UPS "lamājas", jo sajūt ka iekšējā pretestība šim sliktajam akumulātoram ārpus pieļaujamās, jeb palaižoties pārveidotājam, spriegums nokrīt zem 11V). Tāpat tas lamājas, ja uz akumulatora lādējoties spriegums lielāks par UPS ieregulēto kontroles spriegumu, kas saka, ka akumulators beigts.

Drusku cita tēma, bet reiz padomāju,ka, ja ir siltuma akumulators no ekonomijas un katla darbības efektivitātes viedokļa loģiskāk būtu gaisa padevi regulēt atkarībā no dūmgāzu temperatūras, ne no ūdens temperatūras, kā parasti. Jo ūdens temperatūra tāpat nekādi nevar pārsniegt maksimāli pieļaujamo, kamēr akumulators nav "pilns" ja viss darbojas, kā nākas. Pāris veikalos apjautājos, par šo , visi tik raustīja plecus.

Dūmgāzu temperatūra atkarīga no daudziem apstākļiem: Pirmkārt, no krāsns uzbūves, tas ir, iekšējā laukuma, kurš nosaka, cik efektīvi tiek siltums atdots siltumnesējam. Teorētiski šo laukumu var uzbūvēt ļoti lielu, un skurstenī aizies tikai ļoti maza siltuma daļa (tik cik siltumnesējs silts!!!). Tā būs ļoti ekonomiska krāsns. Ideāla. bet: Parādīsies citas problēmas: samazināta vilkme (nu ar to var ar ventilatoru, garu skursteni...cīnīties. Tālāk. Norasošanas problēmas, ar kurām jau cīņa būs daudz grūtāka. Jo šlakaināka manta ko dezina, jo vairāk darvas, izdedžu skurstenī uzkrāsies.(temperatūrasi skurstenī jābut virs rasas punktam!!) Un skursteņa tīrīšana nav joka lieta. Ja nokavē, tad tas pats izdeg...un atkarībā no skursteņa uzbūves, paliek nederīgs, vai bīstams. Tāpēc kurināmās krāsnis ar malku, oglēm taisa tādas, kurām ir optimāli sadegšanas apstākļi pie iezejas temperatūras, kas optimālas skurstenim. Granulas ir sausākas, labāk sadeg, mazāk šlaku, tāpēc ceļ augstāku lietderības koeficientu, nebojājot skursteni. Dabas gāzes variantā vispār- ideāli apstākļi- produkts ir ūdens. Skurstenis netiek aizdarvots, aizmests. rasu tecina no skursteņa tam paredzētā veidā. Sadegot malkai temperatūra ir aptuveni 1400-1500 grādi. Skurstenī laiž 80-250 grādus.(palasiet te: [www.rgj.lv]). Līdz ar to, kontrolēt sadegšanu tikai ar dūmgāzu temperatūru nedrīkst.Jākontrolē principā abi- krāsns temperatūra izejā un dūmgāzu temperatūra.: Degšanas ekonomiskumu nosaka sabalansēta siltuma ražošana un noņemšana. Pie tam balans ir ar mainīgiem lielumiem- degšana ir ar lielāku, vai mazāku jaudu, siltumnesējs tiek padots aukstāks vai siltāks, ar noteiktu sūkņa jaudu. Dūmgāzu temperatūra atkarīga no siltuma daudzuma kas rodās sadegot, vilmes, kas veicina šo degšanu, degošā materiāla siltumatdeves, pie attiecīgās vilmes, un krāsns lietderības koeficienta. un ja tikai kontolēs dūmgāzes, tad var iesāties variants, ka degošais materiāls tikai gruzd, jo tā ir daudz, daļa gāzu nesadeg, bet izgaro un aiziet skurstenī nedodot labuma, kaut gan skurstenī ir optimāla temperatūra!