Ulja Wrote:
-------------------------------------------------------
> Pagaidam nevaru saprast siltuma akumulatoru jegu -
> kurinam katru dienu ( malku metam ik pec 2 stundam
> kadas 2-3 reizes (piem. 16, tad 18 un tad 20).
> Maksimala temperatura, kas bija siltuma akum.
> tvertnees 35 gradi ( man liekas saja gadijumaa no
> tvertnem nav nekaas jegas).
> Jautajums ie sekojoss - kam ir lidziga sistema, ka
> notiek apkures proces pie jums, cik biezi jus
> kurinat, cik atri var sasildit tas tvertnes, kadu
> temperaturu jus laizat uz radiatoriem,kadu uz
> siltam gridam, lai paliktu ari siltums lai
> sasilditu SA tvertnes?

atsūti man uz meilu savu shēmu kaut vai zīmētu ar roku un es pateikšu kas tai liedz strādāt atbilstoši iecerētajam

Ieliku to 3zaru varsta shemiņu jaunā topikā, ja kāds vēl nav pamanījis.

[www.building.lv]

Par ausekļa pārdomām.

Protams ka sistēma rūpīgi jārēķina vai arī jātaisa ar jaudas rezervi :)
Iespējams ka ir cilvēki un firmas kas pārzina visas apkures nianses, zin teoriju, visu sarēķina un par savu darbu neplēš 200ls dienā.
Diemžēl kaimiņiem līdzīgas apkures sistēmas, firmu ierīkotas strādā slikti! Bet protams - nav automātikas, viens cirkulācijas sūknis akumulatora sistēmās, iespējams ka nepareizi trubu diametri un slīpumi.... Bet naudu viņi nav kautrējušies paprasīt diezgan apaļas summas!
Diemžēl meistariem nav uz pieres uzrakstīts vai viņš ir dārgs, bet zin savu lietu, vai ir tikai dārgs. Tāpēc nākas vismaz nedaudz saprast apkures sistēmu veidošanas principus, kaut vai tikai tāpēc, lai varētu laicīgi atšūt "meistarus" kas piedāvā pašos pamatos nepareizas un neefektīvas sistēmas!

Par augstas ietilpības akumulatoriem - ūdenim ir ļoti augsta siltumietilpība, ja nekļūdos gandrīz vai pati augstākā no dabā sastopamajām. Bet pastāv viens triks - daudzām vielām vajag daudz siltuma lai viņas mainītu agregātstāvokli - izkustu vai iztvaikotu. Iztvaikošana apkurei nederēs. Tātad jāpiemeklē viela, kas ir cieta, kad akumulators auksts un šķidra, kad viņš uzsilis. Viens no kandidātiem ir parafīns. Tomēr tā vai tā viņu vajag diezgan daudz - simtiem kilogramu, bet man nav ideju kur viņu tik lielos daudzumus varētu dabūt un cik tas varētu maksāt. Bet nu protams - maksās viņš nejēgā dārgāk par ūdeni, kas pieejams gandrīz par velti. Vienīgie plusi - mazāks akumulators = mazāks virsmas laukums = mazāki zudumi. Un mazāk vietas vajag.

Auseklis vismaz varētu pakomentēt cik kg viņa piedāvātās vielas vajag lai aizstātu 1000 kg ūdens un cik apmēram tas prieks izmaksātu....

Man ir vēl 2 jautājumu par siltuma akumulatoriem.

Nr1. - Vai siltuma akumulatora bunduli var likt horizontāli vai tomēr labāk viņu likt vertikāli?

Nr2. Vai var akumulatoru likt ~3m augstāk par katlu - mājas bēniņos? Jo sākām apmēram plānot katlu mājas komponentu izvietojumu un izrādās ka vietas drusciņ par maz...

Jo ļoti vēlams sistēmu izveidot tā lai mazajā lokā - katls/akumulators ūdens spētu cirkulēt bez sūkņa elektrības pazušanas gadījumam.

Ir viela, kas divas reizes maina agregātstāvokli temperatūras režīmā no 20 grādiem līdz 90 grādiem, līdz ar ko teorētiski 100 litru akumulators varētu aizvietot 2 kubikmetru akumulatoru, taču laika trūkuma dēļ neesmu veicis eksperimentus un nezinu dažas nianses, par ķīmisko aktivitāti un tilpummaiņu. Tāpēc jautāju, vai nav kāds uzņēmīgs cilvēks, kas vēlētos ar šo lietu nodarboties. Starp citu šī viela nemaksā lielu naudu. Parafīns, kā jau tika minēts, ir viela kas maina agregātstāvokli, bet tikai vienreiz šajā temperatūras režīmā. Akumulatori ar parafīna serdēm ir nopērkami, bet maksā lielu naudu.
Par akumulatora novietojumu: var likt augstāk vai vismaz vienā līmenī ar katlu, lai darbotos pašcirkulācijas režīmā, elektrības pazušanas gadījumā, taču savienojums jāveic vismaz ar 28 kaparu un termostata un sūkņa apeja ir jālaiž caur speciālu vienvirziena vārstu.
Kur pazuduši visi siltuma akumulatoru entuziasti???

Nav neviens zināms materiāls kas labāks par ūdeni, ja runājam par siltuma akumulatora pildījumu. Tam ir ne tikai ļoti liela siltumietilpība, bet arī lieliski citi fizikālie parametri, kas ļauj to viegli šādam mērķim izmantot. Ja izmanotu arī pāreju caur 0 temperatūru- ledus fazi, tad par 10 procentiem būtu lielāka siltumietilpība. Arī, ja izmantotu pilni iespējamo temperatūras diapazonu , tas ir, no 0 līdz 95 grādiem, tad jau efekts būtu liels. Principā , manuprāt tehniski ūdens akumulatoru varētu izmantot siltumsūkņa ārējās cilpas sildīšanai, zema COP gadījumā.Uzkrāt tad varētu 900 litros apmēram 100kw,(Ar parasto krāsni uzkrāj siltumu, ko tālāk izmanto siltumsūkņa lietderības koeficienta palielināšanai.) Tad arī pāreju uz ledu varētu izmantot..... bet kam tas?.

Enerģija nezūd un nerodas. SS gadījumā visa tā sāls ir tajā, ka 3/4 no siltuma nāk no saules, zemei esot siltuma akumulatoram. Kurinot ar malku siltums nāk no malkas, tāpēc nav nekādas jēgas tur klāt jūgt vēl SS.
Pavisam cita štelle būtu ar malku darbināms SS, kur 1/4 enerģijas nāk no malkas un pārējās 3/4 no saules (zemes kontūrs). Vot tā būtu pa īstam zaļa mājas apkure. Vienīgā štrome nepieciešama cirkulācijas sūkņiem un vadības automātikai. Kā to SS kompresoru griezt - nav īsti skaidrs, bet, ja jau var autiņu ar malku darbināt, kāpēc nevarētu griezt kompresora asi (droši vien tā pati ūdens gāze vien jāražo - kā friči ww2 laikā :))? Te varētu izmantot arī lielākas kompresora jaudas. Resp., ir vairāku tonnu siltuma akumulatori ar ūdeni. Izkurina riktīgi malku, kas griež SS kompresoru. Tas 3/4 siltuma saņem no zemes kontūra un atdod siltuma akumulatoriem. Akumulatori būtu vajadzīgi, jo kompresors kurinot darbotos uz pilnu jaudu un mājai varbūt tik daudz uzreiz nevajag.

Pie liela aukstuma elektrība silda TEN siltumsūkņa ķedē. Un elektrības cena ir ap 0.07 santīmiem par 1kw. Tad uz 100kW sanāk 7Ls (dienā!). Cik jūsuprāt maksās šādas enerģijas uzkrāšana ar malku? Un ja lasījāt uzmanīgi: Rakstīju: zema COP gadījumā. Un piemēru veidoju tāpēc, lai parādītu siltuma akumulatora pilnīgākas izmantošanas principus.
aaaa saka:" Kurinot ar malku siltums nāk no malkas, tāpēc nav nekādas jēgas tur klāt jūgt vēl SS. ". Otrādi: kurinot ar siltumsūkni ir jēgas zema COP gadījumā siltumu ņemt no malkas! Ir vēl pat variants, kad ierok papildus ārējam siltummainim mākslīgi apsildamu cilpu, iekurinot mazu krāsniņu COP būs lielisks un nauda paliek kabatā. Un nekas pašās siltumķēdēs nav jāmaina, japārslēdz. Bet tās tikai izgudrotāja domas par risinajumiem .

Par vielu, kas 2x maina agregātstāvokli no 20 līdz 90 grādiem.
Iznāk ka 20 grādos viņa ir cieta, 90 grādos - gāzveida.
Protams katra viela ir savādāka, tomēr vielai iztvaikojot slēgtā telpā ļoti ļoti pieaug tās spiediens! Bez tam pieaugot spiedienam iztvaikošanas (vārīšanās) temperatūra arī pieaug! Neesmu dzirdējis ka siltumu akumulatoros izmantotu vielas iztvaikošanu - kaut arī tā var uzkrāt ļoti ievērojamu enerģijas daudzumu.

100 litru tvertne 90 grādu temperatūrā, ar daļēji iztvaikojošu vielu zem liela spiediena - tas pēc mīnas, ne siltuma akumulatora izklausās....

Mythbusteri (tv raidījums) līdzīgā veidā par "akumulatoru" pārvērta parasto elektrisko ūdens boileri - uzkarsēja ūdeni noslēgtā boilerī līdz ~200 grādiem un daļēji viņu iztvaikoja. Tika uzkrāts ievērojams enerģijas daudzums. Tikai kad tas pasākums sprāga no mājas maketa nekas pāri nepalika... :D :D :D

Tas jau ārpus tēmas, bet kaut kur lasīju , ka Norvēģijā mēdzot siltumsūkņu kompresorus darbināt ar pārveidotiem auto motoriem, kurus savukārt darbina uz dabasgāzes. Pie reizes uz ass uzliekot arī elektroģeneratoru. Silto ūdeni sagatavo motora dzeses šķidrums. Plus kaut kas tiek noņemts arī no izpūtēja.