To jēga darīt ir tikai tad, ja alternatīvais energonesējs ir lētāks par štromi. Ar malku sildīt aukstumaģentu nav izdevīgi, jo kompresoru tāpat griezīs štrome un zemes siltuma vietā, kas ir par freiju, tiks iegūts malkas siltums, kas nav par brīvu. Kā zinām, LV apstākļos, kā tepat ir rakstījuši daudzi foruma dalībnieki, TENi nepieslēdzas pat pie lieliem mīnusiem ārā. Tas saistīts ar to, ka no mūsu mitrās zemes labi var noņemt siltumu un pat pavasarī COP zem 3 nevajadzētu krist.
Vēl jau viena lieta - vietās, kur ir vecs un mazjaudīgs elektrības pieslēgums, varbūt nākas meklēt alternatīvu, bet man domāt, tādas gatavas iekārtas, kur siltumsūkni grieztu gāze vai benža, pie mums laikam netirgo. Par Norvēģiju brīnos, jo viņiem štrome ir viena no, ja ne pati lētākā jevropā un viņi paši štromi vairāk saražo kā tērē un iekš NO gandrīz visi mājas kurina ar pliku elektrību. Vēl, viņu štrome ir 100% no HESiem iegūta. Pārsteidzoši, bet ar fosilo kurināmo bagātā Norvēģija visu savu štromi iegūst no HESiem un TECu viņiem nav.

Es runāju par vielu, kuras siltumietilpība ir 83 kalorijas vienā gramā, salīdzinot ar ūdeni, kura siltumietilpība ir 1 kalorija vienā gramā. Protams, ka to visu praktiski nevar izmantot, bet lielu daļu varētu, ja labi pacenstos...

Starp citu ir tādi absorbcijas siltumsūkņi, kuri darbojas izmantojot citus
enerģijas veidus, nevis elektromotorus.

Par ūdeni lielāka īpatnējā siltumietilpība ir tikai šķidriem amonjakam un ūdeņradim.

Tas ir uudens tvaiks, tikai vakumaa.

Ūdens siltuma akumulatorā mēs izmantojam tikai ūdens siltumietilpību ar nelielu deltu, bet neizmantojam fāžu pāreju. Piemēram litru ūdens īdz 99 grādiem varam uzkarsēt diezgan īsā laikā, taču turpinot karsēšanu temperatūra neceļās kamēr viss litrs nav iztvaikojis, un lai notiktu iztvaikošana ir jāpieliek daudz vairāk enerģijas nekā uzsildīšani, savukārt ja mēs varētu kondensēt iztvaikojošo ūdeni, mēs atgūtu pievadīto enerģiju. Tomēr šo ūdens siltumietilpību mēs nevaram praksē izmantot siltuma akumulatoros, mēs varam izmantot citas vielas, kas maina agregātstāvokli zemākā temperatūrā un vēl labāk ja varam izmantot cieta agregātstāvokļa pāreju šķidrā stāvoklī, neizmantojot gāzveida stāvokli. Tas ir iespējams.

Gudri te viss sarakstīts
Bet vai kāds siltumenerģētiķis var pateikt cik vajadzētu čuguna radiatoru sekciju laukakmeņu mūra telpā ar 80kv. m platību, kur sienu augstums 2.5, biezums 65 cm Siltinājums grīdā 100mm putaplasts,griestos 250 mm vate Ārējo sienu siltinājuma nav.
Mūris no ārpuses blīvi ar lieliem laukameņiem, iekšpusē daļēji tie paši laukakmeņi(drīzāk asās šķautnes(tie kuru lielums atbilst sienas biezumam, bet šķirbas starp tiem aizpildītas ar mazākiem akmeņiem un kaļķa javu(ko gribētos uzskatīt par mazāk caursalstošu un mitrum uzsūcošāku par vnk akmeni:)

Šīs telpas apkures sastāvā vēl plānots biroja telpu (Latvijā salīdzinoši liela uzņēmuma filiāles) vajadzībām pašdarināts(varētu teikt sērijveida, jo tika saražoti apm 15) 40kw katls + 2 kub siltuma akumulators.trubas 1.25 colla
Nav domāts par automātiku tikai simply paštece.
paldies !

Bez aprēķiniem, tikai pēc novērotā - 1sekciju uz 1m2. Tas minimāli. Bet kaut paštece, tomēr kādus ventiļus, lai varētu noslēgt kādas daļas vajadzētu. Nevienu neesmu saticis, kas(ja ir iespēja piegriezt) sūdzas, ka par daudz. Turpretim ļoti daudzus, kas sūdzas ka sekciju ir par maz.

Vēlos no savas puses apkopot info kapēc ir vai nav nepieciešams siltuma akumulators:

-Nepieciešams jaudīgāks katls (ja siltuma zudumi ir 20kW, šādai sistēmai vajadzēs 2m3 tvertni, katla jaudai jābūt 40+ kW)

-Jāiegādājas lielāks izplešanās trauks

+Jākurina mazāk (akumulators darbojas kā enerģijas uzkrājējs. Enerģija būs "sakačāta" nevis mājā, bet tvertnē, kuru attiecīgi vajag nosiltināt. Tādā gadījumā māja no rīta nebūs vēsa)

+Ja nav akumulatora, jākurina būs biežāk. Tas draud ar telpu pārkaršanas risku (piemeram, var deformēties koka mēbeles, nemaz nerunājot par komfortu >23C telpā)

+Tas nav nekas jauns citās valstīs, piem. Vācijā, kur tas ir obligāts malkas katliem. Tātad jau pārbaudīta vērtība.

+Periodiska kurināšana vai t.s. "gruzdēšanas režīms" laika gaitā atstāj graujošu ietekmi katlam. Gruzdēšanas režīma laikā temperatūra turās ap 50-60C. Tā nedrīkst darīt! Par to liecina kaut lietošanas instrukcija, iegādājoties katlu - "Optimālā darbības temperatūra 70-80C".

+Malkas katliem, atšķirībā no katliem ar automātisku darbību, raksturīgas ir temperatūras svārstības apkures sistēmā. Loģiski, tas nav labi katlam. Siltuma akumulators ne tikai uzkrāj, bet arī izlīdzina šīs temperatūras svārstības.

Nobeigumā atgādināšu, ka akumulācijas tvertnes tilpumu (litros) aprēķina siltuma zudumus (kW) reizinot ar 100. Kas attiecas uz pieslēgšanas shēmām, nav jāatklāj jauna Amerika, shēmas tāpat kā fizikas likumi nemainās :D Internetā arī latviski to var atrast.
Cerams, ka šis viss kādam noderēs :)

Par to tilpumu tur kaut kas ir šreijā. 20kW zudumi ir kaut kādam 2-istabu dzīvoklim. Normālai mājai ar kaut vai 100-130m2 būs jau 50kW un vairāk, tad ko, sanāk, ka vajag 5 tonnas aķi? 1 tonna uzkrāj apmēram 70 kWh enerģijas, kas parastai mājai pietiktu uz 1 dienu stabili. No kurienes ņēmi formulu siltumzudumi *100???

Runājot par zudumiem nejauciet KW ar KWh, jo tās ir divas dažādas lietas :)

Es šoziem izmērīju savai mājai siltuma zudumus dažādās temperatūrās un man sanāca:
~60 KWh diennaktī pie temperatūras 0 līdz -5 C
~110 KWh diennaktī pie temperatūras -20 līdz - 25 C

Māja ~160 m2, gāzbetons. Plānoju likt akumulatoru 2 m3.