Ja guļbūvi, netaisi lielāku par max iespējamo no 6 m baļķa (5.4 x 5.4 + pakši)
Varbūt taisi karkaseni? Būs gan lētāk, gan siltāk, ja "pagaidu" stāvoklis ievilksies...
Augsne viennozīmīgi jānoņem. Grunts, cik sapratu, ļoti pat izturīga? Tātad objektīvu nosacījumu plāksnei manuprāt nav. Taisi lentu, varbūt vienlaikus ar "vannu" zem slapjajām telpām. Bet tam ir gan priekšrocības (ar grīdu nekas nebūs jādara, tikai jāmaina koka redeles), gan trūkumi (trubas vienreiz iebetonēsi un mainīt varēsi tikai atskaldot betonu).
Zema vieta?
a) atrodi citu, augstāku;
b) uzber.

karkasene stipri netiik - uz istabinjas piemeera jau redzu kosjakus, kaadi ir karkasa buuveem - t sk ideaalaa pelju maajvieta, kur tu vinjaam nefiga klaat netiec.
6x6 un mazaak - zuud vispaar jeega taisiit. stipri pa mazu.
ir jau itkaa ariidzan keraterm 25, bet tur jau ir diezgan lielas slodzes un arii noturiiba pert izliekumiem nekaada - plaaksne vai nu jaareekina un stipri nopietnaak jaataisa, vai nu nopietna lente jau jaataisa, kas stipri sadaardzina izmaksas.
vieta taapat tiks pacelta pietiekoshi - tiks noteikts max uudens liimenis pavasarii, un droshuma peec pielikti savi centimetri 25 - 30 liidz plaaksnes apakshmalai, taa ka tur seviskji nervozeet nebuus par ko. saakumjautaajums vispaar bija par to, vai augstaakmineeto granti var likt zem plaaksnes - vai jamaa taadaa negrims iekshaa?
bet redzams, visiem shis jautaajums neskiet interesants, interesantaak ir apspriest to, ka lente vai paalji skiet labaaki par plaaksni, un guljbuuve ar nav tas, par ko respondenti sapnjo :D

Ja tāds tas apraksts, tad ieteiktu vienk izrakties ar lāpstu caur melnzemei (līdz tam cietajam slānim) un betonē to metru formās uz augšu, pēc tam tiešām uzber un neķer kreņķi. Šodien taisīt mitekli bez siltajām grīdām manuprāt ir izšķērdība. Vai papildus komfortam(lai pietiktu ar siltām grīdām, ne karstām) karināt radžikus, vai ne - tas jau pēc maciņa un attieksmes pret savu un citu veselību...

cik lasiiju, bez papildapkures ar siltajaam griidaam varot nodrosinaat komfortablu temperatuuru, turot silto griidu temp 20 - 37 graadu robezaas. ir kautkaada info / pieredze, ka taa nav, un taapat papildus radiatori jaaliek?

Kas ar veselību? Kas vispār tāds tajās siltajās grīdās ir, ka vairums tikai viņas vien taisa?

cik no visur lasiitaa noprotu, siltajaas griidaas ir shaadi galvenie labumi:

1. liela siltuminerce - desmiti tonnu betona. as so, nekurinot buudu nedeelju viss vinjaa caurcaureem neizsals, arii temperatuuras svaarstiibas starp kurinaashanas cikliem nieciigas.
2. pietiek ar zemaaku siltumneseeja temperatuuru ( liidz kkaadi 45 graadi, ja nemaldos, pret 90+ radiatoriem) - as so, sildot siltumneseeju sanaak lielaaks lietderiibas koeficients
3. zemaaks energopateerinsh viena m2 apsildei. kaajas vienmeer siltumaa, galva veesaaka - tas ar labi.
4. apsildes iekaartas neaiznjem lieku vietu, nebojaa designu, un nav regulaari jaatiira no putekljiem ( kaa tas ir ar radiatoriem).
veel noteikti shis tas, bet taa uz sitiena visu sarakstaa neizdoshu :) ir shaubas par kaadu no punktiem, jebshu tie visi skiet neaktuaali? :D

Man personīgi ļoti nepatīk karstas grīdas. Par tādām skaitu tās, kam virsmas temp lielāka par 33 grādiem. Ne visās mājās dēļ siltuma zudumiem(lieli logi, augsti griesti, švaks siltinājums sienām, vai griestiem) reāli dzīvē pietiek ar šādu temp. Standarta silto grīdu jaucēja maks ir 43grādi. Uzskatu ka radžiki vajadzīgi, ja ir cikliska apkure lai ātrāk panāktu komforta temp mājā. Uz siltumsūkņiem, gāzes katliem, granulniekiem tas neattiecas, protams, ja ir normāli siltumzudumi.

Nevar jau teikt, ka Tu pats tā izteikti konstruktīvi gaidītu atbildi uz savuzdoto jautājumu :-)
Protams, ka granti, ja nav pārlieku mālaina, likt zem plāksnes var. Es darīju tā:
1) uzbēru, uzblietēju grants čupu līdz vajadzīgajam līmenim un nedaudz platāku, kā nepieciešams
2) ar lāpstu apskaldīju malas un apziedu ar cementa javu, lai nedrūp
3) uzsēju dubulto 12-nieku armatūras sietu, uzcēlu uz distanceriem
4) apliku pa perimetru veidņus no zemes virsas līdz vajadzīgajam līmenim
5) aizlēju ar transportbetonu min 20 cm biezumā, biezāks sanāca uz grants malu un stūru neprecizitātes rēķina, bet ne pārāk.

Ja vēlies silto grīdu, tad tā no pamata (vienalga vai tā blietēta grunts/šķemba vai betona plāksne) ir jāsiltumizolē. Pārlieku liela termomasa jau ir kaitīgi. Tāpēc plāksne priekš siltās grīdas nav izšķirīgi, betonētu silto grīdu var taisīt arī uz koka pārseguma.

Par apspriešanu viscaur un apkārt - ja redzi, ka doma slima, neliekas makten prātīgi to vēl turpināt. Bija te viens, kas bija no gāzbetona pamatus sadomājis mūrēt. Ar laiku jau viss nostājas savās vietās.

jautaajums bija taapeec, ka "mana" grants neblieteejas. braucot pa virsu ar vibroblieti, uzvedaas liidziigi kaa skidrums. ja buutu grants, kuru var sabliiveet, jautaajuma vispaar nebuutu.
par termomasu - es uzskatu, ka taas jo vairaak - jo labaak. bet nu tas taa - gribeetos tomeer par to granti un so...

Nu tad taisi klasisku plāksni kā jebkurā zīmējumā - ar pabiezinātām malām un siltumizolāciju visapkārt. Es gan neredzu pilnīgi nekādu ne darba ne materiālu ekonomiju salīdzinājumā ar lentveida pamatiem un neatkarīgu silto betona grīdu. Kāpēc visā laukumā jālej 20cm, to gan es nesaprotu. Un jārēķinās ar to, ka tāda monolīta plāksne pa visu laukumu 100% saplaisās.