Vispār jau atgriežoties pie sākuma, saprotu, ka tu to betonu jauksi ar rokām, bet ir viens bet. Tev tā kopējās konstrukcijas svars ir pārāk mazs pret sala izcilāšanu. No literatūras sala izcilāšanas spēks ir apmēram no 0,5..līdz 1kg/cm2, tatad 1m2 plāksnes tiks celts sākot no 5t līdz 10 t lielu spēku. Tava plāksne 25cm betona 1m2 sver ~550~600kg/m2; piebērtā grunts 30...40cm ~600kg/m2, grīda ~25kg/m2 un ēkas pārdalīttais svars ~1000kg/m2...kopā 2300...2500kg/m2. Dotā slodze ir mazāka nekā sala izcilājuma radītais spēks ... un tas nebūs vienmērīgs pa visu plātnes apakšu, bet koncentrēsies lietus ūdens novadīšanas vietās.

Betonu plaaksnei naaksies pasuutiit. samaisiit ar rokaam taadu kvantumu ar pusliidz vienaadaam iipashiibaam, un taadaa tempaa, lai vienaa leejumaa sanaaktu - nav reaali, imho. a ja liet kaartaam - taa vairs nebuus vienlaidu plaaksne, bet $$rnograafija.
grunts, protams, staigaas - neskatoties uz to, ka zem plaaksnes jamaa nesasals, apkaarteejaas grunts kuukumoshanaas rezultaataa arii grunts zem eekas kusteesies, man domaat.
bet normaala plaaksne shaadiem apstaakljiem kaareiz ir paredzeeta, imho.
par lietusuudens novadiishanu - tas ietekmees maz, man domaat.
apstaaklji tur kopumaa ir taadi, ka virseejos apm 30 - 50 cm sastaada augsne, taalaak iet neliela kaarta "paarskalots, palstisks maals", un taalaak smilsmaals liidz 6+m dziljumam - spriezhot peec inzeniergeologijas, ko urba maajas rajonaa liidz 6m dziljumam.
urba, btw, janvaarii, un noraadiits ir ka "6 m dziljumaa gruntsuudenji nav konstateeti" - reaali ir taa, ka tajaa smilsmaalaa, kursh kopumaa ir gandriiz uudensnecaurlaidiigs, ir vietaam taadas kaa dziislas, pa kuraam uudens staigaa. ja taadai dziislai neuzrausies - var gadiities, ka tieshaam "gruntsuudens liimenis" neuzpeldees :)
kuukumoshanu, attieciigi, vairaak ietekmee virsuudens, kursh, ja ir lietains laiks, var diezgan ieveerojamos daudzumos kraaties virs plastiskaa, paarskalotaa maala kaartas. un kraajas jams praktiski visaa zemesgabala platiibaa, kuram reljefs ir +/- liidzens. drenaazu ieriikot iespeejas nav, jo nav uz kurieni organizeet kritumu. taadas lietas.

Pieļauju, ka attiecībā uz plāksni Tev ir viens nepareizs pieņēmums - plāksne nekad nebūs tik noturīga, kā monolīts klintsbluķis, lai uz tās uztupināta māja kopā ar pamatni "peldētu" no grunts neatkarīgu dzīvi, plāksne ir salīdzinoši elastīga un bez stabilas pamatnes (vai sala gadījumos par ko runā Ivars) tā var vērpties vai kāds atsevišķs stūris pacelties augšā/lejā par vairākiem cm.
Par dz.b. konstrukciju elastību vari paskatīties aaaa dotajā linkā, kā lielā vējā kūkumojas tilts

[basis.to-build.ru]
te ir iisi un labi aprakstiits - kaks ir kas, un kaadiem kriteerijiem atbilst.

¨staigaajoshi¨ tilti she piemeera zinjaa neder, jo gabariitizmeers vinjiem pavisam cits.
citaad varam saakt diskuteet par to, ka kiegelju sienas labi lociishanu paarnes, jo debesskraapju virsotnes meedz diezgan ieveerojamaa amplituudaa shuupoties, un sienaas plaisas nerodas.

Visu nosaka naudas un ieguldīto līdzekļu salīdzinājums.
Labi tu pieļauj domu, ka tava ēka var nevienmērīgi sēsties vai deformēties - tas ēkas guļbūves konstrukcijai nav bīstami. Tu saki, ka rakt stabveida pamatus ar 3,5*4m ~9 stabus no gataviem 1m grodiem un izbūvēt cokola dz/betona vainagsijas 5m3betona ar atklātu būvbedres tipu būs daudz dārgāk, nekā betonēt 25...30cm ~56m2 plātni ~20m2 markas B20/25 atvestu betona un tad ar rokām iestrādāt 25...30m3 grants siltuminerces vārdā. Tad vēlreiz betonu ar sildcaurulēm.
Mans domā, ka te vienkārši jāsaskaita izmaksas?

Jā, tas krievu raksts bija tik "saturīgs", nav brīnums, ka Tev tādi spriedumi, ja savus pieņēmumus uz tādiem balsti. Starp citu, tur beigās ir piebilde, ka plāksne nemaz ar nav tas lētākais un izdevīgākais pamatu risinājums.
ps Par dz.b. deformāciju runājot, nav nepieciešams piesaukt debesskrāpjus un TV torņus, kam spicē amplitūda var būt 3 un 5 m, nelielai neērtībai pie pamatiem pietiks arī ar dažiem cm.