armeeta tak - kaapeec buutu jaaplaisaa?
un arii izmeers nav ne tuvu lielaakajam, kaadas veido monoliitaas plaaksnes un betoneejumus vispaar....

Sildošās grīdas termomasa, cik lasīts, tieši nav vēlama. Citādi uz Ziemsvētkiem iekursi, bet tikai uz Lieldienām sāks iesilt. Virs plāksnes būtu jāliek putuplasts un virsū plāna sildošās grīdas kārtiņa ar iespējami mazu termomasu.

6reiz8 plātne 0,2 biezumā = 9,6m3
pamati 0,3 biezumā un 1,2m augsti = 10,08m3
Iegūts kārtīgs pacēlums virs zemes, iespēja izveidot vajadzīgās komunikācijas pa vieglo, ietaupijumi uz armatūru, bet zaudējumi uz grants,smilts vešanu, blietēšanu, pacēluma noformēšanu.

Ja zem tās iedomātās plāksnes uzlej plānu kārtu, uz šķembām, betonu pret grauzējiem, uz kuras tad liek puķiku un tik tad pamatplāksni - tas varētu būt interesanti, tik kā ar nestspēju?

par to "neredu ne darba, ne materiaala ekonomijas" - pieljauju, ka mums skolaa matemaatiku dazaadi maaciija, bet takshu ne tik!
itogo - mums vajag apm 60 - 70 cm paceelumu virs apkaarteejaas grunts.
lente jaataisa vismaz 20, a labaak 25 cm biezumaa, imho. tad var meeginaat bez pamatu peedas iztikt.
jaaiedzilina lente vismaz mazliet zem sasaluma dziljuma, kursh dotajam regionam sanaak ap 1.5 metri - itogo, apm 2.2 metri. perimetrs 7 x 8 sastaadiis 30 metrus. tekoshais metrs sanaak 0.25 x 2.2 = 0.55 m3 betona. itogo visa lente = 16.5 kubikmetri betona. to visu izlietojot, mees ieguusim pamatu "kasti". griidu taisi kaut no savas aadas stabules. :D armeejums arii shaadai lentei buutu vajadziigs - mazaaks gan, bet tik un taa. iespeeja, ka zem kaada stuura grunts buus ar mazaaku nestspeeju, vai tiekot tur uudenim "pieseediisies" - manupraat nav izsleegta, un attieciigi arii plaisa lentee, ja taa nebuus ar kapitaalu rezervi armeeta. darba pateerinsh lentes izlieshanai ir nesameeriigi lielaaks, nekaa plaksnei - pat ja iereekina armatuuras sieshanu plaaksnei. plaaksne pie liidziiga vai pat mazaaka betona pateerinja dod jau gatavu griidu rezultaataa, un veidnjoshana ir nereaali vienkaarshaaka un aatraaka - konkreti veidnim vajag 30 x 0.3 = apm 10 m2 materiaala, savukaart lentei - 2.2 x 30 x 2 = ~ 120 m2. neskaitot jau veidnju uzstaadiishanai, nonjemshanai, un stiprinaashanai izlietotos liidzekljus un laiku.
man taada interesanta doma - kads no shejienes padomdeveejiem pats kautko reaali vispaar ir meeginaajis dariit? :D
nestaados priekshaa kaa var kaut ar minimaalu pieredzi betoneeshanaa ( kaa man ) neredzeet taadas elementaaras lietas...

Gribiet teikt, ka grunts zem seklas plāksnes nekādi nebūtu jāsargā pret salu no ārpuses vismaz pāris sprīžu dziļumā? Citādi aiz malām tik un tā cilās, kamēr vidus ielūzīs... Savukārt, ja pamatu pēdas ārpuse pasargāta no sala, lenta vienalga iznāk ekonomiskāka...

Antiņ, neviens te neko nekad nav būvējis, visi tik sēž un uz papīra kubikmetrus skaita. Tu neņem vērā acīmredzamus tehnoloģiskus sarežģījumus tādai plāksnei, turklāt plāksni plakanu nekad netaisa - malās ir padziļinājums, jo tieši malas uzņem sienu slodzi, savukārt istabas vidū 20cm nafig nav vajadzīgi, jo zeme apakšā un slodze nekāda. Tehnoloģiski pareizu plāksni ir kudiš sarežģītāk uztaisīt kā lenti. Lentai armē tikai pēdu, tas tā, informācijai. Interesanti, kam sēšanās risks ir lielāks - tikko uzbērtai un apšaubāmi sablīvētai zemes čupai vai miljardiem gadu blīvētai augsnei. Vienā gadījumā tu pret salu sargājoties gribi līst 1.5metrus zemē, otrā gadījumā sals vairs ņe pričom un plāksni liksi 50cm kalna galā! Turklāt parasti iekšējo grīdu ar siltinājumu un apkuri taisa tad, kad ir jumts virs galvas. Nedzīvojam tuksnesī, pie mums laiku nevar prognozēt - a tagad iedomājies, tu saliec savus dižos veidņus, saliec puķiku, savij apkures un ūdensvada caurules, pie kam tas viss jādara zem klajas debess lūdzot Allāhu, lai lietus neuznāk. Tad tu pasūti bumbiermašīnu un sēdi un no rīta imo gaidi. Uznāk gāziens, tev vanna ir pilna ar ūdeni, caurules uzpeld, puķiks arī, bet tu tik sēdi un priecājies par to, cik lēti tev tas viss sanāca...būvniecībā ir ļoti daudz dažādu detaļu, pagaidām esi ļoti gudrs, bet kad sāksi būvēt, gan jau viss noliksies savās vietās. Kad māja būs gatava un tajā dzīvosi, atgriezies forumā un pastāsti, kā tad viss sanāca. Un neaizmirsti kurā valstī tu dzīvo - tas ceļot māju ir pats svarīgākais!

Neapšaubāmi plāksne ir lētāka, vajag sarēķināt visus izdevumus un tad var tikai spriest. Pavasarī likšu siltināto plāksni 6x12m, apakšā 20 cm XPS putoplasts, betons 10cm, vienīgi pa perimetru un nesošām sienām betons 20cm ( tajās vietās attiecīgi XPS 10cm). Apmales arī no XPS 10cm platas, faktiski termovanna. Pamatnē grants 50cm man sabērta. Pamatu augstums(termovannas) 30 cm virs zemes. Vienīgais precīzi un savlaicīgi ūdens un santehnikas trubas jāsaliek. Citādi - bumbieris atbrauc un vienā reizē salej betonu. Pie tam spečuki saka ka var nelikt armējumu bet fibrobetonu -lietot dzelzs fibras pie betona 25-30kg/m3.

neizprotu "sildoshaas griidaas massa nav veelama".
manaa skatiijumaa pastaaviigi apdziivojamai buudai tieshi otraadaak - jo lielaaka massa, jo labaak - leenaak temperatuura kriitaas, ja nekurina, leenaak aug kad kurina - svaarstiibas mazaakas, iespeeja paarkurinaat arii mazaaka.
atkal piemeers ar manu 10 m2 buudeli un jotul - uzsilts, pat paarsilst - aatri. no -10 celsija +30 var dabuut pa stundaam 2 - 3. dziest arii gana aatri - pie -10 uz riita pusi atdziest liidz 15 - 17 celsija ( no vakara +30 ar kapeikaam, kad otraadi -karsts, un durvis jaatur valjaa, lai nesviistu kaa pirtii :D ).
t s krievu kraasnis kaareiz ir ar lielu ( relatiivi ) massu, lai retaak var kurinaat un temperatuura taa nesvaarstiitos. siltaas griidas ljauj izmantot daudz lielaaku - desmitu tonnu - massu shim pat noluukam. nevienu miinusu neredzu. lielaaka inerce pret sildiishanu, protams, bet 1-2 celsija graadu delta no "komfortiskaas temp" paaris dienu garumaa nevienu nenogalinaas, imho ;)

Termomasa ir vēlama patstāvīgi apdzīvotū ēku iekštelpām kopumā, bet ne tieši sildelementam. Dažreiz ir svarīgi (atbrauc no komandējuma vtml) ātri iesildīt. Ne velti labu krāsni salīdzina ar dzērāja galvu - ĀRTI REIBST un ilgi tur dullumu!

Apsildāmu grīdu nedrīkst apvienot ar pamatiem, jo sēšanās gadījumā, sēžas gan lentveida pamati, gan plāksnes un pie tam nevienmērīgi tev saplēsīs to apsildes sistēmu un ko tad. Pie tam atceries, ka sēšanās pat nav saistāma ar to vai tu top plātni vai lentes noturēsi gadu sasalumā bez pamatbūves. Sāks tev no jumta ēkas ārpuses stūrī tecēt lietusūdens, tas lokāli samērcēs grunti un uzcels tev tos plātnes pamatus gaisā.
Tev jau tā lente nav jālaiž 1,5m dziļumā, pietiek ar stabiem ir pa 3..4m un uz tās betonē stiegrotu betona vainagsiju 20cm platumā. ārpusē 10cm siltumizolāciju un zemē sijai pietiek ar 15cm, virs zemes vēlams 30...45cm. Empīriski stiegrotas vainagsijas augstums ie ~1/10 daļa no laiduma, pie 4m tas ir tikai 40 cm augsta vainagsija. Tātad pamatus tev var veidot 1m apaļie grodi ar soli 3,5*4m ~9...10 gabali. Grodos vari sapildīt to pašu malaino zemi. Virsū stiegrotus vākus ~15cm biezumā un uz tās stiegrotu vainagsijas lentu ar siltumizolāciju ~40m*0,2*0,5~4m3 betona + vākiem 1m3.
Grīdas termomasai vari izmantot to pašu mālu, te betons nav vajadzīgs... tikai tā tava masīvā grīda jāsiltumizolē no pamatnes grunts vismaz ar 10cm polistirēna izolāciju un nedrīst pieļaut mitruma kapilāro pacelšanos no pamatnes uz grīdu. Vienīgi atceries, ka taviem oponentiem ir taisnība, ātri uzsildīt vai atdzesēt šādu grīdu diezin vai izdosies un jo dziļāk zem grīdas virsmas būs caurules , jo lielāka temperatūra tajās būs vajadzīga siltuma izmaiņu radīšanai. Parasti jau apsildāmo grūdu cenšas sadalīt 12..16m2 plātnēs ar temperatūras deformācijas šuvēm.
Man bija viens projekts, kur starpstāvu 22cm dz/betona paneļu pārsegumam grīdā iestrādāja 20cm smiltis.. te kad atslēdza apkures radiātoru sistēmu ēka dzisa apmēram nedēļu.