fibraam, pat ja nenjemam veeraa juutami lielaaku metaala daudzuma izlietoshanas vajadziibu saliidzinot ar sietu, tomeer ir tieksme seesties gravitaacijas ietemee - respektiivi lielaakaa fibru dalja buus apakseejaa plaaksnes tresdaljaa, un augsheejaa tresdaljaa attieciigi - pavisam maz. vismaz teoreetiski man skiet, taa tam vajadzeetu buut.
lai plaaksne ( balka ) labi straadaatu, armeejumam jaabuut 2 slaanjos - maksimaali tuvu augsheejai plaknei, un apakseejai. vidusdaljaa, savukaart, metaalu likt ir bezjeedziigi - fibru gadiijumaa arii tur vinsh buus. vienvaardsakot, slogotaam dzb konstrukcijaam no fibraam jeegas, man skiet, pamaz tomeer. metaals dzelzsbetonaa domaats tiiri stiepes speeku uznjemshanai - domaaju, to visi zin...;)

Es loģiski saprotu, ka betonēt plāksni ir vienkāršāk, jo veidņošanas darbi daudz mazāk nekā lentai. Taču šai gadījumā ēkai iesaku pamatus kā stabusi, kuri 3,5...4m attālumā ierakti gatavie 1m grodi iesēdinot līdz caursalšanas dziļumam. Un uz tiem teorētiski jau varētu balstīt guļbūves baļķus, ja vien sienas apakša nebūtu jāpiesaista pie grunts. Tapēc vadoties no tā, ka vēlme izbūvēt apsildāmu grīdu ar lielu siltuminerci, koka apakšējos vainagus iesaku aizstāt ar viegli stiegrotu vainagsiju no betona. Ja cokola lentai vajag izmantot B20/25 klases betonu, tad grīdai taču pietiek ar B3,5 klases betonu, kam jābūt krietni lētākam par B20 transportbetonu. Ja jau uz grīdas nenāk slodze, tad kapēc to armēt un kapēc betonam vajadzīga stiprība?
Es personiski neuzskatu, ka tavi aprakstītie grunts apstākļi no nestspējas viedokļa ir tik slikti , lai par ēkas pamatiem izvēlētos stiegrotu dz/ betona plāksni. Un manu prāt plātnes nosacītā iestrādes vienkāršība neatsver problēmas ar inženierkomunikāciju iestrādi.
Piemēram apsildāmā grīda ar ūdeni. Tas nozīmē to, ka ēkā cauru gadu jāuztur pozitīva temperatūra vai riska gadījumā sistēma jāiztukšo. Tā nav malkas krāsns, kur var kurināt kad vajag un vienīgā bēda ir ūdens apgādes sistēmas uzturēšana.

nesaskatu probleemu ari inzenierkomunikaaciju iestraadi plaaksnes gadiijumaa.
neredzu probleemu silto griidu apsildes kontuuros izmantot nesasalstoshu siltumneseeju - neesmu iedzilinaajies, bet tagad taadus bariem piedaavaa ar atziimi "ekologisks", as so, jamiem nevajadzeetu buut pat uz etileenglikola baazes.
galvenaa probleema manaa skatiijumaa siltajaam griidaam bez pagraba ir - nekaadiigi nesanaaks iztikt bez cirkulaacijas suuknja.

par 1m ieseedinaatiem grodiem - nu tas vispaar ir fantastiski :D un cik taadas "akas " vajadzeetu? :D
kad kaiminjienei aku raka un kala - taa bija epopeja. labaak es noshaujos, nekaa kautko liidziigu atkaartoju, da veel ne vienaa, bet N eksemplaaros :D pat neskaitot grodu cenas, un uzstaadiishanas darbus...
no vienas puses jau saprotams, ka katram savi tarakaani, un ja cilveeks ir, teiksim, TISE paalju fanaats, jams ieteiks uz taadiem paaljiem visu celt - ni mazmaajinjas un sunjabuudas, liidz pasaulee augstaakajam debesskraapim, bet nu vajag tomeer briiziem censties pieveersties veselajam sapraatam, imho :)

Kominikācijas, kur tagad ieliksi, tur arī tās paliks forever and ever, līdz kādreiz mazbērni sāks skaldīt to plāksni. Es arī tāpēc uzskatu, ka plāksne ir pārāk atbildīgs pasākums, lai to taisītu pēc ātri iešāvušās idejas.

2Vienstaavs: tagad saprotu. labi, ka man taadu simptomu nav :D
aka arii paliks tai pat vietaa, kur to izraku. diikjis ar. un apkures kraasns / katls ar skursteni ar nav diezko prasti paarnesams. vienvaardsakot, manu naktsmiertu netraucee uzbaaziigas domas par to, ka mazbeerni varbuut gribees to, vai shito, vai jamiem kautkas nepatiks :)

Nu jā, var jau saprast domu, kā izbūvēt vienkāršāk, taču grunts zem ēkas jāsagatavo tā vai tā un diezin vai to tu darīsi ar rokām. Ko tu darīsi ar auksto ūdensvadu - traktors nevar izrakt tranšeju 1,5..1,8m dziļumā, siltināsi aukstā ūdensvada cauruli, kas atradīsies uz zemes. Kanalizācija - pumpēsi noūdeņus ar kanalizācijas sūkni uz augšu, tapēc ka eskavators nevar ierakt grodus merģeļaina mālsmilts gruntī. Elektrība vienkāršāk - tā - kabelis uzkarināts uz koka zariem.
Taču vienā tev pilnīga taisnība, visu nosaka nauda, kas jāiegulda darbā un materiālos.

grunti paarsvaraa domaats ar rokaam vadaat \ beert. arvien veel atklaats paliek jautaajums par aprakstiitaas nebliiveejoshaas grants izmantoshanas iespeeju.
uudensvads buus apm .8 - 1 metra dziljumaa - ja nu kas, labaak no augshas pasiltinaashu. savulaik zem ieksheejaa celja man traktors apm 180cm dziljumaa transeju izraka naakamaa uudensvada skeersoshanai - nekaadiigi taga caurules galiem klaat netieku - suudiigi rokaas ar laapstu :D
kanalizaacija ir saapiigs jautaajums - grunts ar ljoti zemu filtraacijas speeju. aciimredzot septikji, un minimaalu izkliedes lauku patuvaak graavim - uudensnotekai.
elektriibas nav, un no latvenergo, aciimredzot, arii nebuus - buuveeshu savu energosisteemu.

Ar rokām ir jādara tas, ko ar tehniku nevar izdarīt un tādu darbu pietiek. Vadāt zemi vai rakt nost lielos apjomos ir vienkārši laika un naudas šķērdēšana. Normāls traktors par 15 Ls stundā, laukos varbūt grūtāk sarunājams, bet ne neiespējami, to izdarīs pāris stundās. Un tad savu roku darbu un laiku labāk velti tam, ko traktors nevar izdarīt - veidņošanai, komunikāciju salikšanai vietās, līdzināšanai utt.

kaads gudrs - cepure nespiezh?
ir njemti dazaadi traktori laika gaitaa - gan a-la JCB Robot, gan lielie ar soperi - taa ka nevajag uzskatiit, ka tu te taads unikums kas par briinumriiku - traktoru iraid dzirdeejis. dotajaa gadiijumaa konkreeto darbu man izdeviigaak ir ar rokaam dariit.
par to, kas tev tavos apstaakljos liekas izdeviigs vai nee, neintereseejos.

Likās jau, ka ar prātu puisis draudzējas, bet nu es laikam pārāk ļoti ticu labajam cilvēkos