Atvainojos par netēmu, bet dz-betona elastība "na ļico":
[rus.tvnet.lv]

Ivar, briiziem es shai diskusijaa juutos kaa idiots.
kaa es daudzkur esmu lasiijis, taads pamatu veids kaa monoliitaa plaaksne tiek veidots lai radiitu zemu spiedienu uz zemaak esosho pamatni ( izbuuvei sarezgiitaas gruntiis - kuukumojoshaas, ar sliktu nestspeeju tipa kuudra, uttp ). pie kam plaaksne ir telpiski stingra un nodroshina stabilu, "nestaigaajoshu" pamatu. un grunts seesshanaas zem vinjas tam kas atrodas uz plaaksnes ir poh - citaadi kaada jeega no taas plaaksnes? attieciigi arii slikto griidu magistraalju bojaajums konstrukcijas lieces rezultaataa, imho, normaali uztaisiitai plaaksnei nedriikst buut ?
uz plaaksneem tak arii kiegelju eekas liek - ta jau sanaak, ka plaisas visaas sienaas, ja pamatne ir plaaksne, ir norma? taa arii jaabuut?
par paareejo: silto griidu trubas ir doma likt 5 cm zem augsheejaas plaaksnes virsmas, uz atseviskja maza sieta - kkaada 4mm. 2-3 cm no apakseejaas un augsheejaas plaaksnes plaknes darba armatuuras sietas no 12 vai 14 mm a3 armatuuras.
par siltuminerci un temperatuuras izmainju laiku - tieshi to es arii gribu, lai liela inerce buutu. jau kuro lapu skaidroju, neviens netic - visi grib lai t mainaas pusstundu peec iekurshanas. :)
uz komandeejumiem nebraukaaju, un netaisos, as so savas ceriibas un vajadziibas uz mani projiceet nevaig ;)

Taču paskaties kā taisa plāksnes, vienu monolītu plāksni nekad nelej. Linkā pa labi ir aptuvena bildīte, bet gan tikai shematiska, jo parasti tomēr stūri uz mājas iekšpusi netaisa taisnu, bet gan nošķeļ 45 grādu leņķī, lai betons sienas/grīdas savienojumā nepārlūst.
[energiesparfundament.wordpress.com]

[dom.dacha-dom.ru]

Lasu un brīnos, ko te visādi citādi gudri un zinoši korifeji sarakstījuši un jāsaka šoreiz mans viedoklis ir krasi atšķirīgs. Pats esmu gan plāksni, gan lentu praktiski izbūvējis. Lenta viennozīmīgi sanāk krietni dārgāka, atkarībā no projekta un situācijas uz vietas attiecība var pamainīties, bet vidēji tā ir 2.5 reizes dārgāka par par pamatu plāksni. Monolīto plāksni izbūvēt ir arī tehniski salīdzinoši krietni vienkāršāk un ātrāk nekā pamatu lentu. Siltuminerce pastāvīgi apkurināmām ēkām neapšaubāmi ir liels pluss, atsevišķos gadījumos tā ir pluss arī pastāvīgi neapkurināmām ēkām. Plāksnes tēma forumā jau vairākas reizes apspriesta, vajag tikai pameklēt, bija arī doti linki kā šādu plāksni pareizi izbūvēt, ātrumā varu iedot šo:
[www.bowatech.de]
bet forumā bija arī vēl citi, t.sk. zviedru standarta plāksnes izbūves variants.
Starp citu, visos šajos variantos grīdas apkures, kā arī ūdens caurules tiek iestrādātas plāksnē un netiek odalītas no tās un nav dzirdēts, ka kādam tas būtu radījis problēmas!
Vēl papildinot - ekstrudēto putaplastu nepieciešams likt tikai zem nesošajām sienām, pārējā plāksnes daļā mierīgi var izmantot parasto grīdām paredzēto putuplastu. Ja vēlas plāksni pilnīgi bez plaisām un bez deformācijas šuvēm, jāizmanto fibrobetons ar metāla fibrām vismaz 40kg/m3.

aha.
a kaa ir ar to fibrobetonu iisti - diezko nav sanaacis kautko izgliitojoshu par jamo lasiit - taas skaidas ir standartizeetas, un mainaas tikai jamo daudzums ( svars) uz kubu? jebshu tur skaidu diametri / garumi / vellkkas ar meedz buut dazaadi?
skaidas var aizvietot nopietnu armeejumu, jeb tiek beertas klaat kaa papildus liidzeklis?
ja aizvieto - vai nav kautkaada tabula, cik kg / m3 ~ atbilst teiksim 12 a3 30x30 sietam uttp?

Par fibrām jau spriedām, kad Jānis ar tām lēja. Lielāks ātrums un muļķu drošība, toties metālu kilogramos noteikti vajadzēs vairāk kā optimāli liktas klasiskās armatūras gadījumā.

Skaidas ir dažādas gan formas, gan izmēru ziņā. Tās var aizvietot konstruktīvo armējumu piem. dzelzbetona pārsegumos, tomēr LV apstākļos pārsegumos neieteiktu (iestrādes kvalitāte), savukārt monolītajai plātnei tas nav tik kritiski, jo tā tomēr pilnībā balstās uz grunts. Pamatfunkcija fibrām (tāpat kā metāla sietam) tomēr ir rukuma plaisu novēršana betona grīdās, lentas gadījumā diez vai ir prātīgi tās izmantot.

Kad vēl KB bija forumā, viņš visu lēja no fibrocementa, pat pagraba sienas utt. Viņam, ja nemaldos, lēja Primekss:
[www.primekss.com]
Bet tur, kur paredzētas nesošās sienas, man domāt tomēr vajag ielikt normālu armatūru, vismaz stūros noteikti, pārējo var liet ar to fibrobetonu. Bet te atkal jāatceras, kur mēs dzīvojam - ja armatūru tu redzi, cik un kas ir salikts, tad fibras, ja vien pats klāt neber, neredzi. Un vai imās kāds tur sver, vai ar lāpstu biku piešķipelē klāt - tur nu nav pilnīgi nekādas garantijas.

Domāju daudz vienkāršāk ir pasekot lai fibras pieber vajadzīgo daudzumu betonam nekā ņemties atsevišķi ar armatūras vešanu, siešanu griešanu utt. un gala rezultātā arī naudas izteiksmē vairs nav starpības starp armatūru un fibrām betonā. Fibru cena, ja nemaldos, ir ap 0.60 Ls/kg.