Sveiki,

Saksu ar to ka zemesgabals ir malaina vide, doma ir izrakt pamatus 40cm platuma un 1,20m dziluma. Jautaajums tads kaa labaak veidot pamatus ja projekta arhitekts ir iezimejis pamtu pedu, vai si peda ir nepieciesama, ja doma ir izveidotajā transeja aptuveni 30cm no apakšas iebert rupjo granti(varbut labāk šķembas, nezinu ka labāk butu)un noblietēt un pa virsu liet transport betonu. Maja ir paredzetaa 1,5 stavi no gazbetona, bez pagraba.
Ka labaak butu rijoties ar so pedu un grants vai skebu izmantozanu zem transporta betona?

Rubble trench gadījumā ieteiktu asas pēdas vietā trapecveida tranšeju ar platāku apakšu. Palasi foruma vēsturi:
[www.building.lv]
arī Brinkmaņa ieteikumus par optimālu berammateriāla granulometrisko sastāvu, diskusijas par blietēšanu, skalināšanu, nebeidzamās diskusijas par pamatu siltināšanu...

Paldies par atbildi, tacu pameklejot foruma vesture paradas daudz un dazadi varianti - kurs no kuriem ir istais?
Daudzi min to, ka ja zemes stuktura ir mals tad vajadzeetu pamatu pamatni veidot no smilts kuru blietee un tad lej betonu pa virsu, tacu skirstot dazados ieteikumus uzduros ari uz būvinženiera Ivara Brinkmana teikto ka risinajums varetu but skembas ka pamatne, kuru nevar noblieteet takaa smilti un lidz ar to kapilara uzsuksanas ir nieciga nav sasalsanas iepejas un mitruma uzkrasanaas.

Vienam īstais variants ir māte, otram meita, trešam - vēl kāda iedoma.
Par kādu pamatni iet runa? Tranšejas apakšdaļas piebērumu lentveida pamatiem? Grūti iedomāties tīru smilšu priekšrocības. Tranšejā ūdens gan varētu sakrāties (māls ir gandrīz hidroizolators), tāpēc tranšejas apakšu jāmeliorē. vismaz Meliorācijas caurules tuvumā gan būs jāsaskalo starp šķembām arī smilts, citādi truba aizlips ar mālu vienā gadā.

Tu savu zemesgabalu raksturo tuvāk, vai tas līdzenumā vai kā. Principā jau šādām privātmājām līdz 2.stāviem pietiek ar stabveida pamatiem.
Piemēram [www.building.lv] diskusija par pamatiem, noteikti ir citas

Zemesgabals atrodas uzkalna (paugura), cik raku elektribas kabeli , grunts visa dzilumaa 1,2 m ir mals, dazos posmos nieciga daudzumaa paradiijas ari malsmilts, tacu domeninejosais ir mals.
Prokets ir ar lentveida pamatiem un pedu, tacu vai reeali sii peda ir nepieciesama? ja ja tad kaa to labaak izveidot(skembas, smiltis, akmenji, vai ka savadaak?)
Doma ir izrakt transeju 1.2-1.5m dzilumaa un tai apaksaa veidot so peedu no kada ieprieks minetaa materiala, protams esmu nezinjaa kas ir labaakais lai tas mazak tiktu izcilaats.Pec tam pa virsu doma ir liet B25 transporta betonu kura tiek iemesti laukakmeni.

Ja tev projektu izstrādājis tikai arhitekts un būvinženiera paraksts ir formāls, tad cik esmu saskāries arhitekti izmanto tipveida zīmējumus, kur šāda pamata konstrukcija paredzēta 5..9 stāvu ēkas izbūvēm.
Principā tev tiesības paprasīt arhitektam, lai parāda pēdas aplēsi tavai ēkai. Jo tur tev taisnība lentveida pamatam pietiek ar 40..30cm platumu, lai ēka stāvētu normāli. Tātad izmantojot saliekambetona blokus pamati šādi. Izrok tranšeju ~50...60cm platumā, ieber šķembas ~8..10cm biezumā, tās noblietē vai aplej ar cementa pienu, ja blieti dabūt problēmas. Tad mūrē blokus. Tas būtu standarts.
Variants, kas ietaupa līdzekļus ir tāds, ka ja pamatu liek līdz ar plānoto grunts caursalšanas dziļumu reizi 50 gados, tad daļu no betona tu vari aizstāt ar šķembām, būvgružu atlūzām - bojātiem betona gabaliem vai laukakmeņiem. Kaut arī laukakmeņus labāk izmantot teritorijas labiekārtošanai. Tad pamatu tranšējā vismaz pusi no dziļuma var aizstāt ar šķembām. Tas nedaudz salētina pamatus.
Taču lielākā ekonomija ir izmantojot stabveida pamatus. Te stabi - betona grodi tiek ielikti zem caursalšanas līmeņa ar soli 3..3,5m un uz tiem nāk dz/betona vainagsija, kura var netikt ierakta zemē. Bet šadu konstrukciju jāzīmē būvinženierim, jo te noteikti vajadzīga aplēse.

Pret sala izcilajumiem nekadas skjembas nepalidzes - tur vienigais ir aizrakties lidz nesasalshanas dziljumam, kas atkariba no vietas malaina zeme ir diezgan liels, es teiktu, roc vismaz 1.2m zem zemes limena, labak pat 1.3m, zem 1.3m mals nesasalst pat reizi 100 gados, skat te:
[www.likumi.lv]
Par pedu - pedu tev nevajag, izroc smuku transheju (man tikai interese, ka var izrakt 1.3m dzilu gravi ar smukam vertikalam sienam 40cm platuma) un lej ieksha betonu. Laukakmenjiem, ja tos met betona obligati jabut tiriem - nomazgatiem, jo ja tie bus netiri - nenotiks sasaiste ar betona masu. Un skaties, lai starp akmenjiem neveidotos gaisa kabatas. Labak ieliet betonu kaut kadu kartu - samest akmenjus - tikai viena karta, ar vibratoru pavibret, tad atkal betonu, lai akmenji pilniba parklati, tad var mest nakosho kartu akmenju. Tad atkal betonu. Par sliktu nenaaktu ari kadas metala stiegras iestrade, pat ja tas projekta nav. Mazums kaut kad pamati izdomas nosesties, ja bus stiegras, tas pamatus satures kopa saplaisashanas gadijuma. Var mest vecas caurules, visu, kas varetu kalpot ka armatura.

Pamatu konstrukciju nevar apskatīt atrauti no to siltināšanas, savukārt pamatu siltinājums būtu jāveic līdzīgi sienām.
Ja gāzbetonu plāno siltināt, arī pamati būtu jāsiltina no ārpuses. Es putuplasta neatraušanas ziņā uzticētos tikai* tehnoloģijai "putuplasts līdz pēdai", tādā gadījumā arī (projektā paredzētā) betona pēda noderētu.
Ja gāzbetonu neplāno siltināt, mazāku sienas un pamatu siltumpretestību šķērsgriezumu atšķirību dotu pa vidu siltināti pamati virs trapecveida tranšejas, kā manējie
[www.failiem.lv]
vai līdzīgi šai lapā aprakstītajai mājai, kur pamatu cietās malas savstarpēji sietas ar metāla armatūru:
[salmumaja.lv]
* - varbūt uzticētos arī
[www.google.lv]

Te par to pukjika noraushanu ir sacelta baigaa vetra foruma. Kads reali dzive ir redzejis no pamatiem norautu pukiku??? Neticu, ka buma laikaa buvetajam majam kadai pukiks ir lidz pedai. Vai te no mushas nav iztaisits zilonis?

Atceramies arī, ka vecākajiem pamatu siltinājumiem Latvijā varētu būt dažpadsmit gadu un materiāla kalpošanas laiks pesimistiskākajos vērtējumos tikai mazliet lielāks.
Un tas noteikti atšķirsies gar grunti berzošamies un iebetonētam pamatos...

Sitais ir labs : "berzošamies" :D

nu nezinu saistibaa ar to putjiku, tapat ka ar Tenax dobeles paneliem, Putuplats ir neelpojos materials, kuru nu tiesam diezvai vajadzetu likt siltumizolaacijaa, grutak spriest par pamatu siltinaasanu, tacu sienam vienozimiga prieksroka akmensvateem.

Un galu galaa ka tad pareizaak butu ka cienitais "aaaa" saka ka mala grunti izveidota tansejaa grust ieksaa cementu bez nekadas pamata pamatnes izveides, vai ari kaa Brinkmana k-gs saka , taisiit skembu pamatni.? Tiec nu gudrs kurs variants ir pareizaaks lai velaak nebutu jagauzaas par to ka tiek cilati pamati nepareizas izveides pamataa.

Literatūrā kūkumošanas -izcilāšanas spēku nosaka robežās no 0,5..1kg/cm2, tātad atklātai pamata virsmai 1m garumā un 1,3m dziļumā izsalstot būs cēlājspēks ~7000...13000kg/m2. Tātad ja vieglas būves sienas un pārseguma svars šo slodzi nepārspiež, tad ēka tiek izcilāta. Piemēram lieveņu izcilāšana, kur to pēdu var likt pat 2m dziļumā, bet konstrukcija ir pārāk viegla.
Literatūrā pret izcilāšanu veido speciālas konstrukcijas, privātajā būvniecībā šodien to aizstāj ar ārējo siltumizolāciju, kas nosedz virspamatus un grunti tās vidējā caursalšanas dziļumā reizi 5 gados. Caursalšana atkarīga vai uz zemes pie ēkas ir sniegs vai zeme - celiņš tiek notīrīts, tas ļauj izsalt dziļāk.
Par betonu vai šķembām. Ja tev ēka atradīsies uzkalniņā, tad tas nozīmē, ka kūstošie ūdeņi vai no jumta notekušie varēs tikt aizvadīti no pamatiem. Ja tas tā, tad iespējams izmantot šķembas aizstājot daļu no betona pamatiem, siltinot betonēto daļu un aizvadot ūdeni.
Vēl viens vienkāršs risinājums. Ja tev netālu no iecerētās būves vietas līdzīgos apstākļos izbūvēta un tiek ekspluatēta ēka, tad vari apjautāties saimniekiem par pamatu veidu.

Var jau gadīties, ka ekstrudētais putuplasts kā 100% tvaika barjera kādā gadījumā var ko pabojāt arī pamatu tuvumā. Taču vai kāds vispār praktizē pamatu (ārēju) siltināšanu ar, piemēram, minerālvatēm? Ja pēdējā tomēr dabūs mitrumu, izolācijas efektivitāte strauji zudīs. Organiska (higroskopiska) siltumizolācija, par kādu augstāk (sausākā vietā) es kategoriski iestātos, pamatu tuvumā ātri sadalīsies.
Man patīk augsto kūtspamatu ideja - grīdu necelt tik ļoti augstu, taču mitrumizturīgu sienas apakšdaļu turpināt ja ne gluži metru, tad dažuz sprīžus virs tās. Un šādā vietā varētu būt pielietojums kaut kam vidējam - minimāli elpojošai, taču mitrumizturīgai siltumizolācijai kā graudainais putuplasts.
Bet Ivara dotais cipars ir iespaidīgs - ja uz katriem 10x10 cm putoplasta reizi gadā pamīņājas 100 kg-mīgs onkulis, kā tad jūtas asa putuplasta kante...

Tas sasalsanas celejspeks droshi vien ir nemot vera ar udeni piesatinatu grunti vai pat tiru udeni, bet, ja ir normala jumta parkare, jau esmu rakstijis, un ap pamatiem apbertas smiltis, nevis aplipinats mals, tad tur pat pilnigi sasalstot nekas netiek izcilats. Vismaz no savas pieredzes varu apgalvot, ka pat pec specigam lietusgazem pamatu tuvuma man esosha smilts ir pilnigi sausa - tada ka jurmalas kapas. Pat ja dziljak tur kaut kads udens varbut ari ir, tad man domat minimali. Par sasalshanu zem pamatu pedas - nu tas jau ir pavisam cits gadijums. Bet to shkjembu bershanu zem pamatu pedas nekad neesmu sapratis, manuprat, tam nav absoluti nekada fizikali-tehniska pamatojuma. Kada starpiga uz ko spiezh pamatu peda - uz cietam smiltim, vai uz skjembam. Tapat, ja kaut kur kaut kas nosedisies, tad taja vieta, kas bus visnestnespejigaka. Ja zem skembam bus irdenas smiltis - tapat pamati nosedisies ar visam skembam, ja zem pedas bus cietas smiltis bez skembam - nekas nekur nesedisies.
Par lieveni vis nezinu - es zem lievenja uz zemes paklaju apaksha 5cm putoplastu, tad betoneju virsu lieveni - apmeram 30cm armets betons un pat pec pagajushas ziemas vismaz vizuali nekur nekadu sala izcilajumu nav. Vartu stabi, kas ir no metala, lidz ar to ljoti labi aukstumvaditaji, gan nedaudz saskiebas, bet ne tik traki, lai ar engem nebutu pieregulejami atpakalj.
Man pamati siltinati no iekshpuses - no augshas lidz apakshai un biju domajis par papildus 2cm cieta pukjika likshanu no arpuses, bet tad pardomaju, jo mums gruntsudens ir ljoti augsts, un ja pamati bus ieterpti pukjika no abam pusem, nebus labi ar mitrumu. Jau labu laiku biju pratuljojis par cieto vati, bet neparliecina tas pats ko min Vienstavs - vate tachu uzsuks udeni un nekas labs tur nebus. Lai gan Paroc majaslapa ir zimeta vate uz cokola. Ka tad isti ir?

aaaa...LIKBEZ par pamatiem. Tātad grunts - smiltis, māls vai to kombinācija atkarībā no to porainības un ūdens klātbūtnes spēj uztvert slodzi no 0,5..6kg/cm2. Slodzi pārsniedzot grunts tiek atbīdīta uz malām, piemēram sievietes augstpapēžu papēdītis uz smiltīm. Savukārt pamatos iestrādātais betons B20 spēj nodot slodzi 200..250kg/cm2. Tātad, lai pamatnē grunts kopmensētu 1cm2 betona slodzi nepieciešams laukums 250...40cm2. No teorijas slodze elastīgā materiālā pārdalās pēc piramīdas principa, jo tālāk no slodzes pielikšanas punkta jo slodze mazāka. Tā slodze 100kg, kas pielikta 1cm2 laukumu 10 cm attālumā gruntī būs 0,25kg/cm2 liela..laukums 20*20~400cm2.
Tātad šķembas, tās var uztvert slodzi no 6..15kg/cm2 lielumā. Tātad ja zem šaura pamata lentas vai staba izberam šķembas, tad tās šo slodzi var uztvert ar vērtību 10..15kg/cm2 un pārdaloties uz grunts nodot 1..3kg/cm2 vērtībā.
Tapēc grāmatās par pamatiem vienkāršām ēkām nav nepieciešams augstas stiprības betons, teorētiski pietiktu ar stiprību spiedē 20..35kg/cm2, atbilst B2..B3,5 markai.

Mjaa, aritmetika un teorija ir sarezdiita lieta , bet kaa tas vis reali ir prakse, jo biezi vien ir ta ka teorija(gramatas rakstitais) biezi vien atskiras no realajaa dabaa notiekosa.

Ja skembu berums ir plataks par pamatu pedu, tad, protams, tam bus diezgan liela nozime, jo ka jau Ivars raksta, paspiest uz saniem smilti vai malu nav tas pats, kas paspiest uz saniem skembas. Tas tikai berzes del. Skembas viena otra sakeras, nokilejas un tadejadi parnes slodzi uz plataku laukumu (uskatams piemers - smilsu vai skembu piebraucamais cels - viena masinas riteni iespiezas, otra ne). BET - nekur neesmu redzejis, ka kads veidotu skembu spilvenu, kas butu ieverojami plataks par pashu pamatu pedu. Parsvara visi paber skembas tiesi zem pedas, pedas platuma, un tas jau, savukart, ir pilnigi bezjedzigs pasakums.
Bet ka tad ir ar berzi - ja pamatus lejam transheja pa tiesho zeme, kadu slodzi uznems sanu sienas berzes rezultata? Vai tik tas lielums nesanak pat lielaks vai salidzinams ar to, ko uznems pamatu peda spiede? Manuprat, ta ir lielaka pa taisno zeme lietu pamatu prieksrociba salidzinajuma ar gludajam veidnotajam sienam. Jau kadreiz rakstiju, ka Sanhaja buveja debesskrapi - cietas pamatnes tur nebija vispar (kaut kads purvs ar kudrainam dunjam) un risinajums bija daudzi vertikali sadziti pali, kas maju tureja tikai uz berzes rekina!

Nav pilnīgi bezjēdzīgs no viedokļa, ka šķembas ir lētākas un vieglāk iestrādājamas par betonu.