Citas materiālu iestrādes vai ekonomijas metodes sekojošas. Piemēram virspamatu siltumizolāciju 10cm biezumā uzreiz var ievietot veidnī un iestrādāt kopā ar betonu. Te iepriekš biju minējis par vainagpamatu dubult T veida profilu, kur sānos ievietots polistirols vai cita veida materiāls, kas lētāks par atvesto betona m3.
Vienā vietā esmu veidojis pamatus - pagraba sienas ar sieniņas biezumu 9..10cm, kamēr pamatu sienas kopējais platums bija 50cm. Tas panākams izgatavojot izņemamas vienādmalu trīsstūru prizmas ar izmēriem 30cm un augstumu 1,2m. Tad pamati no augšpuses redzami, kā zāģveida līnija. Taču šāda veida pamati var būt tur, kur betons tiek jaukts uz vietas, jo citādi jātaisa daudzi izņemami veidņi, kas nav lietderīgi.
Tādā ziņā lejamais betons ir ļoti universāls materiāls, kurš ļauj izmantot kā visdažādākās formas tā visdažādākos aizpildītājus - tukšas stikla pudeles, PET pudeles, polistirolu no iepakojumiem, kartona kastes pildītas ar smiltīm...

ok bet tad kadas frakcijas skemba ir nepieciesama, vai ties siikie akmentinji(8-16mm) kaa grantij, vai (20-40mm)skemba, vai kas citadaaks ?

Par pamatu siltinaasanu, kad peda gatava un veica pamatu liesanu areja maleja siena lidz zemes virskatai liek polistorola platnes(putjiku) vai labaak to ir pec tam ierakt aptuveni 50 cm no virszemes slanja auksas uz leju? (runa iet par pamtiem kas iet zem zemes nevis virs zemes .

Liešanas laikā noteikti iespējams piestiprināt labāk. Var iepriekš nokodināt ar acetonu, nokrāsot ar līmi un Betonkontakt veida sastāviem, kā arī sēnes - ne tikai jau iepriekš ielikt, bet pat ar uzgriezni no otras puses nospriegot!
Aizsargāt zemi no aizsalšanas man liekas vilinoša doma, kaut ir neskaidrības par sāniskā putuplasta piestiprināšanas tehnoloģiju (nedomāju, ka viņš tur brīvi ierakts nekad neaizlīdīs sāņš vai neizpeldēs augšup).
Varbūt, ja līdzekļi ļaus, aizstāšu to ar keramzītu (lai arheologi pēc manis neuzrok putuplastu).

Pumpainā hidroizolācijas membrāna ir vienk paredzēta pielikt pie pamata un piebērt.
Ja mūrim ir pārkare un pamats nelien vairāk par 30cm no zemes ārā, domāju, ka putuplastu var mierīgi uztvert par pieslietu siltumizolāciju(mantelīti) un apmestā virszemes daļa(siets līmjavā un virskārta) saglabās vizuālo izskatu ntos gadus.
Esmu licis arī uzreiz formās betonējot(gan koka, paštaisītās)pat spīdīgo styroduru, vienk ar fuksīti velkot šķērsām pa virsmu dažādos virzieinos. Turās vēl labāk,kā liekot uz nelīdzeniem pamatiem ar līmi, bez ķemmes(ar pikām, vai pļockām, vai kads zin labāku nosaukumu:))

Es kaut kur tepat lasīju, ka putuplastu (kas tiek izmantots kā veidnis betonam) var nostiprināt pie tā jaunielejamā betona ar U veida stieplēm, kas iedurtas putikā no āras. U veida galus vēl atliec un uz tiem uzliec kādu uzgriezni, paplāksni vai ko citu, kas veido atskabargu un neļauj tai U veida stieplei nākt laukā no betona - tā tad arī notur putuplastu cieši klāt pie betona.

Taču Khe ieteiktā ideja par putuplasta plaknes sašvīkāšanu arī bija dzirdēta. Kuru variantu lai izvēlas? :) Lētāk protams ir sašvīkāt...

Jau rakstīju savu pērnruden aprobēto recepti lejama betona saķerei ar iepriekš pie veidņa pieliktu ekstrudēto putuplastu:
1) ekstrudētā (man bija BASF, citiem varbūt jāuzmanās vairāk) virsmu ar mīkstu otiņu vieglītēm, pēc principa "eži dara uzmanīgi", samitrinu ar acetonu un nekavējoties noklāju ar šķidro lateksa līmi Polyline Super;
2) Kad tas nožuvis, "apšpaktelēju" ar smiltis saturošu saķerinātāju ārdarbiem (piem. acrylic emulsion based Artelit WB-570);
3) Ārējā "apmetumiņa" sietu pabāžu jau zem putuplastu stiprinošo plastmasas sēņu galvām, pašas sēnes jau iepriekš no betona puses nospriegoju ar paplāksnēm un uzgriežņiem.

Pumpainā gar ārpusi (kombinācijā ar putuplasta nofāzēšanu) varētu gan atrisināt manas mūžīgās bažas par ārējā putuplasta izcelšanu, salstot zemei. Bet kāds ir korekts pumpainās nobeigums augšpusē? Tak ne jau atklāta šķirba, kurā līst ūdens un ar laiku sabirst smiltis?

Svensoniem pumpaina ir mode, bet to gan ap parastiem pamatiem reti liek, tas vairak domats pagraba sienam, ja pagraba nav - neredzu absoluti nekadu jegu to likt. Nobeigums parasti tiesham ir valja, bet tur ir cokola profils no blekja - kaa maza palodzite, kas pasarga pumpainas malu, ja ta iet lidz murim. Vel loti mode cokolu apsut ar cementshkjiedras plaksnem - tad cokolam monte virsu vertikalas latas ar soli apmeram 30-40 cm un skruve virsu plaksnes. Bet montazhas ipatniba ir tada, ka pareizi skaitas plaksnei atstat spraugu gan apaksha, gan augsha, apaksha rekomende ap 5mm no zemes, tas ir tas pashas sala celshanas delj. Bet nekas nenotiekot, ja plaksni palaizhot nedaudz zem zemes un pieber ar irdenu materialu - svensonu gadijuma vinju miljotas granita shkjembas- pie mums tas varetu but kaut kas cits - olji, keramzits (shis gan man nepatik udensuzsukshanas delj). Laikam jau cokola apshushana ar plaksnem ir ilgmuzigaks pasakums, ka apmetums.
Starp citu - man viena vieta jaapmet virspamats (izlidzinashanas nolukos - bus jaskruve klat terases atbasltdelis) - ar ko labak mest? Ar kalkja-cementa javu var? Iepirku Sakret CLP, bet tagad saku shaubities. Vieta sausa ar lielu parkari, nekads udens tur praktiski nekad nav - ja nu vienigi kadu sniegu var saputinat.

siltinasans veidi tiesam ir dazaadi, bet gribetu atgriezties pie sakotnejas temas par pasu pamtu izbuvi.
Runa gaja par pamatiem kur rasejumaa ir iezimeta peeda un vietas kur peda nav nepieciesama.
Variants skaidrs kad pedu vartu veidot transejas paksaa saberot un noblietejot skembas un tad pa virsu liet betonu, bet ko dariit ar vietaam kur taa pematu peda nav vajadziiga, Ka logiskaak butu dariit, to skembu beert pa visam transejaam (ari tur kur nav domatas nesosaas sienas)?

Peda jau nenozime skjembas. Ja skjembam pa virsu visa platuma tiks liets betons, tad skjembas nav vajadzigas, tas tada gadjuma obligati janobliete ar blieti, citadi labak ir liet pa taisno graavii ieksha uz cietas, neuzirdinatas zemes, ka uz neblivi sabertam skembam.
Klasiski peda nozime, ka pamatu siena ir plana - apmeram 20-30 cm bieza un peda ir no betona izlieta pamatne, parasti 60cm plata, kas slodzi parnes uz lielaku laukumu. Pedu parasti arme ar stiegram. pamatu siena ar pedu izskatas ka otradi apgazts T burts. Ja taisies liet betonu bez veidnja pa taisno izrakta transheja, tad skjembas tur tikai sarezgis dzivi. Kaut kadi lieli laukakmenji - to vel varetu saprast, bet skembas?

Ok - aaaa, bet tad kamdeel daudzi kaa pamtni lieto blietetas smiltis, ja jau ka tu mineeji frunts ir maals, tad jega kada no taam blietetam smiltiim, sapratu to ka tas skembas, ja nu kas darbosies kaa drenaaza udem tiekot lidz akaseejam pamatu slanim, ja nu gadijumaa .

Nu gramatu zimejumos - skaisti, bet praktiski - fuflo. Tas skembas malaina augsne bus pilnas ar mala daljinjam ne jau pec menesa - bet pec nedelas lietus.
Ja grib istu pareizu drenazhu - tad jarok pavisam platu gravi, javeido pamatigs pusmetru biezs izturigu - saja gadijuma granita skjembu - un ne jau dolomita, slanis, kartigi pa kartam blietets, ar malaa iestradatu drenazas cauruli un iespeju udeni nodrenet kaut kur prom. Es gan pret shitam lietam izturos sar zinamu skepsi - jo, ja udenis novada prom, tas nekad nav tirs udens, bet nes sev lidzi vismaz kaut kadas daljinjas. Ja neko nekur prom nevada - nekas ari nezud. Tapec mans personigais viedoklis ir tads, ka, pamatu ar drenazu gadijuma kaut ko nevajadzigu kaut kur izskalot ir daudz lielaks risks, ka bez drenazhas. Cita lieta, ja grib ierikot sausu apdzivojamu pagrabu, nu tad gan var papuleties, bet ari tada gadijuma, ja augsne ir uzberta ap maju ar zinamu kritumu prom no majas un lietusudenus nenovada pie pashiem pamatiem, bet novada nedaudz talak, tad nekadam mitrumam nekur nevajadzetu but.

Man pagraba priekštelpas siena būs vertikāli jāhidroizolē no grunts. Sākumā domāju pumpaino, bet apskatījos DEPO, ka diezgan plāna & trausla - rullim no ārpuses jau daļa pumpu nolauztas/noberztas. Kas varētu būt slikts, ja likšu 0.5 - 1 mm PE plēvi cieši pie betona? Arī pumpainās šķirbai taisīt nezkādus ventilācijas kolektorus augšā/apakšā liktos par traku.

Pērn vienam draugam istabas sienai no iekšpuses/ap logu ieteicu (pa dārgo) Baumit AltstadtPutz. Šis beigās to izbrāķēja par graudainu un atdeva uz laukiem, bet sev lika Sakret kaļka - cementa. 2009.gada katalogā redzu tikai CLP plus, bet CLP agrāk, ja pareizi atceros, bija tikai cementa. Pats esmu lietojis Serpo 414 ar stiklašķiedras matiņiem.

aaaa Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nu gramatu zimejumos - skaisti, bet praktiski -
> fuflo. Tas skembas malaina augsne bus pilnas ar
> mala daljinjam ne jau pec menesa - bet pec nedelas
> lietus.
> Ja grib istu pareizu drenazhu - tad jarok pavisam
> platu gravi, javeido pamatigs pusmetru biezs
> izturigu - saja gadijuma granita skjembu - un ne
> jau dolomita, slanis, kartigi pa kartam blietets,
> ar malaa iestradatu drenazas cauruli un iespeju
> udeni nodrenet kaut kur prom. Es gan pret shitam
> lietam izturos sar zinamu skepsi - jo, ja udenis
> novada prom, tas nekad nav tirs udens, bet nes sev
> lidzi vismaz kaut kadas daljinjas. Ja neko nekur
> prom nevada - nekas ari nezud. Tapec mans
> personigais viedoklis ir tads, ka, pamatu ar
> drenazu gadijuma kaut ko nevajadzigu kaut kur
> izskalot ir daudz lielaks risks, ka bez drenazhas.
> Cita lieta, ja grib ierikot sausu apdzivojamu
> pagrabu, nu tad gan var papuleties, bet ari tada
> gadijuma, ja augsne ir uzberta ap maju ar zinamu
> kritumu prom no majas un lietusudenus nenovada pie
> pashiem pamatiem, bet novada nedaudz talak, tad
> nekadam mitrumam nekur nevajadzetu but.



Taa jau sanaak ka taisniiba vien bus ka saki. Bet reali ka pats dariji, smilti blieto klaaji vai tuksaa transejaa gazi betonu un kada grunts tev bija, malaina vai kada cita .
Un par to slitinaasanu labaak to darit peec tam kad pamati ielieti vai arii liesanas gaitaa gar to mala pamatni ieklaat kadu siltumizolaacijas materiaalu- minu to ka pagrabs nebus .

Depo tirgo parsvara baigos meslus - jauzmanas. Mums darba ekai celtnieki lika pumpaino - nu taa bija nasmerkj - to varetu ur Jurmalas sosejas uzklat - tada ka dikju membrana - stingra, elastiga, gumijota, to pat gribot nevaretu tik viegli satraumet. Un ko tad pleeves gadijuma augsha nebus janobeidz? Ta pati problema. Darba eekai ir nogriezta ta membrana lidz ar zemi. Ja ap pamatiem uzliek kadas paris rindas brugja, tad pavisam smuki - uzliek brugji un lidz ar kanti nogriezh. Nu cik tad tur tas smiltis sabirs? Bet vispar japaskatas netaa, kaa to vietu ta pareizi nobeidz, gan jau ir kads standarta vienkarshs risinajums.
Apmetums ir CLP+, laikam jau buus gana labs.
Par pamatiem - man bija cita opera, jo grunts ir skaista balta jurmalas smilts cikvienvarizrakt dziljumaa. Lidz ar to pamati ir sekli. Man ir ielieta parasta 60cm peda un veidnji uz augshu, pamatu siena 20cm bieza, pagraba nav.
Kiminjsh no Latgales, uzceelis vairakas majas, visas maalaa, teica, ka pie mums vispar te pamatus tajaa smiltii varot netaisit - paliek paaris kjiegelus apaksha un lieta darita. Bet vot taja Latgales maalaa - nu tur gan esot ko nonjemties.
Ja tu lej transhejaa, tad jau pukjiks jaliek pirms lieshanas, citadi velak bus jarok valjaa visa siena, un tad zuud jeega lieshanai transhejaa. Tikai kaa vinju piestiprinat pie zemes lai neuzpeld lejot betonu? Droshi vien plastmasas seenes jaasadzen pa kadam gabalam pa taisno maalaa caur pukjiku.

Par pumpaino kaut kas zviedriski, ari par iestradi, izmanto Google tulkotaaju:
[www.byggmax.com]

Sava atsevišķā pagraba 1 kārtā es tikai dažas (kok)skrūves (no veidņa puses) ieskrūvēju putuplastā (!), taču neatrāva un augšup necēla - augšupceļamais laukums tikvien kā putuplasta biezumā (5 cm) un betona kārtas augstums konkrētajā vietā kādi 60 cm. Biezākiem un lielākiem dziļumiem jāskatās, bet arī gan jau pietiktu ar pavairāk un garākām skrūvēm.

"Sākt ar zemi mētelis un vienīgais fileju, kur mitruma aizsardzības membrānu, pēc tam sēdēt uz aukstā asfalta"

:D drausmigi labs (paarsmeejos)!!! Tulko uz anglju, parasti sanaak labaak.

Cik esmu šur un tur blietējis(padziļi, ap2m), tad mālā tās šķembas salien iekšā nejēgā. Bet nedaudz paberot apakšā smilts vai grants kārtiņu, šķembas noblietējas kā klons momentāli. Varbūt kādam ir fizikāls skaidrojums?:)