Blietējot dažādus materiālus manuprāt notiek ūdens pārvietošanās un mālam varbūt pat kāda struktūras (graudu svastarpējā izvietojuma) maiņa. Mīdoties pat uz šķietami cieta, bet mitra māla var "uzmīcīt dubļus". Savukārt blietējot vienmērīgi mitras smiltis var uzblietēt "peldošo salu" - sausu smilšu apgabalu apkārtējā slapjākā (kurp aizgāja ūdens).

Nekadas magjijas tur nav - notiek tas, ko Ivars rakstija - pie lielas spiedes slodzes daljinjas - smiltis, mals utt tiek izspiestas uz malam. Vienigais, kas tas tur, jeb padara izspieshanu grutaku ir berze. Ka zinams, sausi materiali berzhas krietni vairak ka slapji. Un udens, starp citu, ir viens no labakajiem lubrikantiem - labaks par mashinellju, bet to nelieto savas zemas viskozitates delj - nevar noturet tur, kur vajag. Nu tad pamegjini pablietet slapjas smiltis un sausas - atshkjiriba bus diena pret nakti - bliete dubljos nogrims viens un divi, bet uz sausam smiltim staves. Ar malu ir tieshi tas pats, ar to atshkjiribu, ka mala daljinjas ir krietni mazakas par smilshu daljinjam, lidz ar to berze mazaka un nestspeja mazaka, turklat mals ljoti labi notur mitrumu un tapec ari ir shvaka grunts. Sauss mals tachu ir bez maz vai kjiegjelis un te atkal vieniga atshkjiriba ir udens ka lubrikanta neesamiba. Skembas tieshi zem pedas ir bezjedzigas - vienalga, mals, smiltis vai kudra - ja ar shkjembam netiek palielinats spiedes laukums, tad tas labak ir nelikt un neteret laiku (Jana gadijums gan ir speshl, jo tur puse betona tiek aizstatas ar skembam). Ka svensoni pamatus taisa - pat vinju akmenjainaja zeme - ja nav apaksha klints, tad pa kartam ber baisako shkjembu slani - vismaz kadus 30-40cm biezu un ar lielu blieti bliete, vismaz metrs uz abam pusem no pamatu pedas. Tad tam ir jega, un tad ari drenazhu var smuki iestradat.:
[oikos.com]

Vai šķembu pēdas lielā platināšana tiešām tik aktuāla, ja daudzu ēku konstrukcijām daudzās gruntīs pieļaujami pat stabveida pamati?
Jāņa blogā tā arī netika panākts kopējs viedoklis, vajadzēja vai nevajadzēja starp šķembām skalot smilti. Es piederu nometnei, ka vajag, savai pirtij arī tā darīju.

Jo mazak skjirbu, jo labak, pirmkart, mazak udenim bus kur paslepties, es ari par to, ka smiltis jaskalo. Bet to jau vinjsh vel var izdarit.

Tātad pamati. Ja arhitekts ar aplēsi, zinot grunts ģeoloģisko sastāvu, nevar pierādīt taisnību par plato pēdu, tad divstāvu ēkai pietiek ar lentveida pamatiem 30..40cm platumā. Tā ka tev ēka ir kalniņā, pieņemu 0,6..0,8m virs apkārtējā reljefa, tad optimālais pamatu veids šāds.
Notīrīta auglīgā zemes kārta būvvietai. ierakts ūdensvads un aka, tie paši dziļākie rakumi. Ja iespējams ierakti kanalizācijas grodi. Te liekais grunts apjoms no akas un kanalizācijas ļauj pacelt ēku par 10..15cm augstāk neko nevedot klāt.
Tad rakta tranšeja grunts caursalšanas dziļumā ~1,3..1,5m. Iebertas un noblietētas šķembas ~0,8m augstumā. Tas - šķembu iestrāde lētāka nekā betonēšanas darbi. Tad uzstādīti veidņi ar ārsienām ārpusē piestiprinātu siltumizolāciju Tenapors FS20 ~10cm biezumā. ieliets betons B15..B20, kas atradīsies vismaz 30cm virs planējuma atzīmes. Apkārt ēkai ~1.2m platumā un 30cm dziļumā ar kritumu 1:20 ierīkota hidroizolācija -200mkm PE plēve uz tās māls ar šķembām. Papildus vēlāk no jumta tekošais ūdens aizvadāms no pamatiem vismaz 2..3m attālumā pa saliekam betona teknēm.

Ta jau ir, runaa par visu ko bet par nonaaksanu lidz konkretas lietas iztirzasanai netiek :)
Min daudz ko , viedoklji ir atskiriigi, bet nu kopsauceejs ka nav taa nav .
Cik noprotu tad lieta butu sekojosaa pie pamatu izbuves, ja nu kas tad palabojiet.

1)rokam transeju malainajaa zeme
2)apaksejo slani izrokam ar rokaam lai augsne titiktu uzirdinata
3) sajagadajam paris kravas ar smilti(skaloto) un skembaam(frakcija 40-70 mm)
4)transejas apksu aptuveni 30 cm noberam ar skembu
5) medinaam pludinaat smilti skembas
6) citigi blietejam skembu un smitls maisijumu
7)gar transejas arejo malu izliekam puitiku - nostiprinam kautkaa
8) lejam transporta betonu

2) lai NEtiktu uzirdināta
es 6) un 5) mainītu vietām
7) [salmiunmali.blogs.lv]

Ja pamatu augšpusi nolemts liet bez veidņiem tieši tranšejā, tad polistirola siltumizolācija būtu stiprināma pie zāģētiem dēļiem ar 20..30cm soli. Dēļi var palikt gruntī.
Tā šķembu aizpildīšana ar smilti. Ja atrokot tranšeju māls ir sauss un stingrs, tad labāk tur ūdeni iekšā nelaist, tā pludināšana mālā radīs problēmas, jo māls biezā slānī ir hidroizolācija, caur to ūdens tek ļoti lēnām. Piemēram akas mālainās gruntīs.

Es tieshi par to malu ari iedomajos, ka tur labak nekadu udeni ieksha neliet - var but, ka tas gravitis pieliets ar udeni tads staves vairakas nedeljas. Jo smiltis ar kruziti neieskalosi - tur ir jaalej un jaalej ne pa jokam.
Ja skembas nebliete, tad labak pa gabalu no tam, savukart 40cm shaura transheja, kas ir 1.3m dzilja varetu but interesanti paskatities, ka kads ar vibroblieti pastaigajas - laba komedija sanaktu. Ipashi stuuros :) Ja nu veel ar vibrokaaju, bet arii nenopietni, jo ta jau nav 40cm plata.

Man vienā stūrī bija smilts, tāpēc ilgi tas ūdens nestāvēja. Ja 100% mālā veidojas baseins ar blīvām sienām, tad vispirms ne tikai jāiestrādā, bet arī jāiedarbina meliorācija.

skaidrs, principaa tad jaizrok transeja un jaskataas kas tur apkasaa daraas un tad izejot no situaacijs jeveic minetie pasakumi. reali ta transeja tiesam bus 40 cm plata (traktora kauss)bet nevis 1.3m dzilja bet gan doma ir 1.4 vai pat 1,5 m dzilumaa ielist. Ja jau tika mineets ka bus tirs maals tad pietiek ar skembu kuru blietee, tacu vai taa nelieliids zemee un bus kada jega no tas ? tad jau tiesaam gazt ieskaa betonu un pamatnee neko nelikt , vai kaa?

Ielīst šķemba nekur nevar, kamēr nav izspiedusi mālu (kurp?). Varētu būt jēga pašā apakšā kādus 5 cm ar smalkākām šķembām vai granti.
Protams, var gāzt betonu uzreiz, ja nav žēl.
Īpaši šķembu gadījumā ieteiktu nevis ar traktoru rakt dziļāk, bet ar rokām apakšējo daļu paplatināt trapecveidā.

ok skaidriba, bet te buss velviens jataajums , ja man ir skeba s frakcija 5-56 mm, kas skaitaas jauktaa skembas maisiijums vai tads ar derees vai vaig konkreeti tiro dolomita skembu 40-60 mm bez nekada piejaukuma ?

[www.building.lv]

Nu diez vai tur vajag kautko platināt un pludināt:). Pludināja agrāk, kad nebija šķembu - raka smuku pamatu, smuki stutēja iekša dažāda lieluma laukakmeņus(sākot ar max lieliem, un nemazgātiem) ,tad to visu apbēra ar granti un sapludināja. Beigās uzlēja ap80cm pamatu(50zemzemes daļā)un divus stāvus ķieģeļu mūra mierīgi riktēja augšā.Tik tur sanāca ap cm 50 platumā, lai kārtīgus laukakmeņus var savelt iekšā. Zinu pat 4stāvīgu ķīeģeļu ēku uz tādiem pamatiem.
Ja es būtu nolēmis šķembot, tad ņemtu daž izmēra un berot, pa kārtām, pabārstītu granti(ap20%).Un kārtu pa kārtai blietētu. Ūdeni vien tik daudz, lai neput un ir mitrs tas pasākums. Bet kādus 60 - 80cm vienalga betonētu zem zemes.

Atcerēsimies, ka galu galā tā sala izcilāšana ir saistīta ar to, ka gruntsūdens atrodas augstu.. respektīvi pamata pēda patstāvīgi cauru gadu guļ ūdenī. Ja gruntsūdens parādās epizodiski..ir tā ka aukstā ziemā akās nav ūdens, tad praksē diezin vai pamatu izcilāšana var notikt, ja nu vienīgi paši izbūvējot ēku nerūpēsimies par lietus ūdens aizvadu no ēkas, tad šādu noteci koncentrējot ēkas stūrī var būt pamatu salauzšana. Bet te arī daļēji palīdz pamatu betona un mūrēto sienu konstruktīva stūru stiegrošana.

Lūdzu pastāstit kaut ko vairāk par iespējām izmnatot laukakmeņus, tā ietaupot krietnu daļu betona. Mums arī grunts mālaina, doma ir rakt tranšejas kādu 1,4m dziļas, tad bērt smilšu spilvenu, likt akmeņus un skalot ieksā smilti. Tā kādus 90cm, tad no 50cm dziļuma līdz augšai, betonu ar akmeņiem, tad virspamatiem veidņus vai fibo. Akmeņi jau kāda puse no vajadzīgajiem sagādāti.Vai šāda tehnoloģija nav `galīgi garām`?

Savā praksē t.s pildbetonu esmu izmantojis gadījumā, kad jaucu pats betonu uz vietas, bet atsevišķus akmeņus gadījumā, kad atvests transportbetons pēc ieliešanas izrādījies bišķi par maz. Saķerē liela nozīme akmeņu nomazgāšanai.

arvi... lūdzu atver [www.likumi.lv] normatīvu un papēti 6.pielikuma 2.tabulu. Iespējams, ka tev nemaz tik dziļi tie pamati nav nepieciešami, jo pamatu ieguldīšanas dziļums saistīts ar grunstūdens līmeni attiecībā pret planējuma atzīmēm.

Gruntsūdeņi 2-3m dziļi, grunts - vid smags smilšmāls, bet ūdens filtrējas cauri OK, nav nekādas glejošanās vai podzolēšanās.