Lūdzu padalieties ar reālu informāciju. Mani interesē visa veida alternatīvie risinājumi gan būvniecībā, siltumapgādē, ventilācijā, saules enerģijas izmantošanā. Pagaidām forumā lasāmi pārsvarā tikai skeptiski, vai vispār bezcerīgi komentāri. Viens otru "noliek" un pat izlamā. Šis forums taču domāts konstruktīvām debatēm. Arī man pašam ir alternatīvi risinājumi privātmājām, kuri veiksmīgi darbojas dzīvē, bet man par tiem pat bail Jums te stāstīt, jo vienmēr te atradīsies gudrinieki, kas to atkal "noliks". Mums visiem pietrūkst pozitīva domāšana. Lūdzu atbildiet un padalieties ar info.

Zini man jau liekas ka ar saules energiju pie mums pashvaki jo paskaties uz saulaino dienu skaitu latvija ! Spanija es redzeeju daudz saules baterejas ka ari veja generaorus bet pie mums vieniigais ko var ta pa 60% izmantot ir siltumsuuknis muusu klimata diemzjel mums tomer jagandee daba ar duumiem un tvaikiem ;-(
Sorry ka tik skeptiski ! Vareeju jau teikt ka nu latvija vis shis ir jaizmanto ko tu velies. Diemzjel vel joprojam shis ekologiskas sistemas ir ljoti $$$ lai tas vareetu izmantot nepiemerotos dabas apstakljos

eko majas,alternativi risinajumi,saules energija

=>Ilgvars
Nebaidies, stāsti vien :) Ja visi baidīsies, ka noliks, no foruma spams vien paliks :( Man rādās, ka alternatīvie risinājumi bišķīt biedē publiku vairāku iemeslu dēļ. Uzskaitīšu dažus.
1. Salīdzinoši liela projektu dārdzība ar diezgan ilgu atmaksāšanās laiku. Kaut gan straujais energoresursu cenu kāpums arvien vairāk liek nosliekties par labu šiem risinājumiem.
2.Šaubas par dažu ražotāju godaprātu un doto datu pareizību, ņemot vērā konkrētos klimatiskos apstākļus. Šaubas var pārvarēt, ja pats vari apskatīt darbojošos sistēmu dabā un parunāt ar tās lietotāju par plusiem un mīnusiem. Nu šito forumā arī bišķīt darām. Ražotāja dotās lietotāju atsauksmes no kaut kādas Zimbabves vai izgudruta Jāņa Kalniņa bez noteiktas dzīves vietas neko nedod.
3. Mazā šādu risinājumu izplatība. Sak, redz vairums dara tā! Pie mums vairākums vienmēr cieņā. ;)
4. Tā kā energoefektivitāte šādiem risinājumiem diezgan strauji uzlabojas, veidojas bailes. Bailes par ieguldīto līdzekļu lietderību šodien, ja rītdien jau būs kaut kas ekonomiskāks.
5. Tie, kas risinājumus veido pašu rokām un spēkiem, BAIDĀS BŪT NOLIKTI. Līdz ar to netiek pie foršām idejām, kas viņu gara bērnus varētu lieliski papildināt. Nu nevajag virsū braucējus tik traki ņemt galvā. Galu galā "suņi rej, bet karavāna dodās tālāk". :)

Esmu diezgan daudz interesējies par alternatīvo enerģijas iegūšanu Latvijas apstākļos un nonācis pie secinājuma, ka vienīgais reālais veids ir vēja ģenerātors. Būtībā tas nav nekas jauns, ja paskatās uz daudzajiem sabrukušajiem vējdzirnavu torņiem. Cita lieta, ka vēja ģenerātoru nav iespējams izvietot tiešā mājas tuvumā nemaz nerunājot par to uzstādīšanu ciematos. Saules enerģiju reāli var sākt izmantot no aprīļa līdz septembrim, bet ziemā, kad visvairāk pie mums vajag siltumu, no sules kolektoriem un saules baterejām nav nekādas jēgas.Var jau to nosaukt par negatīvo domāšanu, bet parādiet man vienu saules iekārtu, kura dod enerģiju uz ziemassvētkiem. Nebūtu man māja meža ielokā, tad sen jau būtu uzstādijis sev vēja ģenerātoru. It gan idejas, gan reāli aparāti no kā to visu uztaisī. Mūsdienās gan grūti atrast domubiedrus šais lietās.

Par ekoloģisko un alternatīvo būvniecību labi avoti manuprāt
[www.theownerbuilder.com.au]
[www.thelaststraw.org]
Cik sapratu, vairāk interesēja konkrēti enerģija, par ko pagaidām interesējos garāmejot. Entuāzisti esot gan aplūzuši, gan emigrējuši, gan piezīdušies mazHESu dubulttarifiem utt. Manuprāt alternatīvo enerģiju projekti sāks rullēt kad arī individuālam būvētājam par tiem sāks maksāt valsts vai Eiropas atbalstu. Ja šodien Latvenergo par miljoniem pārtaisa TECu no viena importējama kurināmā uz citu un sit pa krūtīm, tad pēc pārdesmit gadiem daudziem huskvarnu operatoriem var nākties apgūt kārklu kombaina vadīšanu vtml.
Ūdeni ziemā izdosies reāli uzsildīt tikai caur vakuuma siltumizolāciju.
Par "fotovoltāžas" paneļu pilna cikla ekoloģiskumu neesmu pārliecināts no globālā viedokļa. Vai pat vēja ģenerators ir ekoloģisks, arī tā izejmateriālu izgatavošanas vietās?
Enerģijas ieguves pilnu ciklu ekoloģiskumu bija salīdzinājis kāds vācu viespasniedzējs DAU
[www.latgaleslaiks.lv]
Ārpus konkurences bija atoms (kaut gan kurš ņemsies garantēt drošu atkritumu glabāšanu mūžīgi?), arī akmeņogles rullēja, ja tās pareizi dedzināja tuvu ieguves vietai.
Laba ilustrācija bija Vides filmu studijas ceļojums uz krievu cvetmet galvaspilsētu Noriļsku. Ja pareizi atceros, tuvojoties pilsētai:
150 km rādiusā palika tikai sīkāki kociņi, 100 - krūmi, 50 - zāle & sūnas utml.
Skats uz pilsētu bija megaindustriāls - blokmājas & skursteņi, un kā Liepājas metalurgā no katra citas krāsas dūmi.
Dienvidāfrikā esot līdzīgi.

nu,ja kaadu interesee pastaisiita ekoenergija, ir taads labs saits - www.otherpower.com
ir arii pae ekopaarvietoshanos - www.evalbum.com
iisumaa runaajot - veeja gengeris pie mums buus pusliidz efektiivs imho paarsvaraa piekrastes rajonos,kur cauru gadu puush veejsh ar labu aatrumu. ziemaa,starp citu, veeju daudzums un aatrums parasti pieaug, vasaraa atkal saules baterijas vairaak energijas razho,taa ka viens otru labi vareetu papildinaat. par maajas apkurinaashanu ar ekoenergiju pie mums gan,baidos, nav ko domaat. paaraak lieli energijas daudzumi,ja nu vieniigi dziivot labi siltumizoleetaa sunjubuudaa...
runaajot par veeja generatora izvietoshanu netaalu no maajas - neredzu probleemu.

Esmu redzējis ūdens sildīšanu- vasarā- vienai privātmājai pietiek- melni radiatori + stikls.Iegūstamais siltais ūdens pietiekošs vienai ģimenei- parēķinājām- izmaksas bez boilera- ap 500Ls- vajadzīgi ap 6 kvm radiatoru- aktīvās virsmas (iegūst ap 400l karstā ūdens). Boilers kombinētais. Radiatoros tosols. Bet tas neder ziemai... mūsu platuma grādos ziemā nekas nesanāk.

3kaarshu stiklu,un uz priekshu - saulainaa dienaa arii ziemaa varees uzsildiit gana imho. galvenais laba siltumizolaacija...
vieniigais - tas viss pasham jaataisa. gatavie saules kolektori imho neadekvaataas cenaas - no kaukaad 200 eur pa kvadraatu ...

Plakanam vakuuma siltumkolektoram vajag biežu ribojumu lai stiklu nesaspiespiež (pie 1 kg/cm² uz katriem 10x10cm stāv virsū 100-kilogramīgs tēvocis!).
Tehnoloģiskāki modeļi bija taisīti iekš apaļām stikla caurulēm kā padlaika resnās dienasgaismas spuldzes un īpašas formas starojuma uztvērēj/atstarotājplāksnītēm ap tievo ūdenscaurulīti vidū, bet nodrošināja tikai ap 80% no plakano lietderības.
Vienkāršāki un drošāki uzstādīšanā/ekspluatācijā ir "photovoltage" paneļi, ar iegūto elektroenerģiju sildot arī ūdeni. Vācijā jau pirms pāris gadiem veikalos bija par apmēram 300 EUR/m² un ražību ap 100 W/m² vasaras saulē.
Kamēr nooptimizēs montāžas hermētiskumu vai trīskāršos pārveidojumus būs netīšām atklājies, ka ar logu un aizkaru dienvidu pusē istabu var sildīt pa tiešo.
Vai kāds zin, tieši kāda veida kolektori tika uzstādīti Aizkrauklē?
23.11.2004 Latvijas Avīzes raksta "Pirmā saules enerģijas pilsēta Latvijā" īss izklāsts:
Sadarbībā ar entuziastiem ģimnāzijas direktora Leona Līduma un pašvaldības darbinieka Ervīna Dūniņa personās SIA "Aizkraukles SPMK" un SIA "Bek-Konsult" veiktā saules kolektoru uzstādīšana uz ģimnāzijas (33m²) un katlumājas (120m²) jumtiem izmaksājusi 42 kilolatus, no kā lielāko daļu dāvinājusi Dānija. Ziemā ģimnāzijai ar kolektoru sasildīto ūdeni vien nepietiekot, bet vasarā paliekot pāri.

Cik zinu, Aizkrauklŗ stāv visparastākie plakanie saules kolektori. Aizkraukles kolektors darbojas labi, tikai no tā maz jēgas, jo silto ūdeni viņš dod vasarā, kad to nevienam skolā nevajag. Faktiski visa nauda ir ieguldīta bezjēdzīgi. Būtu to uzstādījuši uz kada bērnunama, kurā dzīvo visu gadu, tad varētu būt kāda jēga. Saules enerģiju pārvērst elektrībā un pēctam siltumā ir pilnīgi garām, jo lietderības koeficents ir vienkārši smieklīgi mazs, ko gan nevar teikt par izmaksām. Pašreizējās saules baterejas der tikai kosmosā.

Ar strilingdzinēju saules enerģiju elektrībā pārvērst ir ekonomiski izdevīgi, atšķirībā no saules paterijām.

Pow, stāsti smalkāk, tehnoloģija, kur, pa cik va iegādāt, kāda efektivitāte. cik ilgā laikā atmaksājas :-)

stirlinga dzineeji. pamekleet var guuglii,tur ir gana linku. turklaat vinji straadaa uz jebkura siltuma avota, tb temperatuuru starpiibas, kaut vai ugunskura ;) bet probz ir ar nopirkshanu kaareiz...

Vairāk informācijas par Aizkraukles saules kolektoriem var iegūt šeit -> [www.solaraizkraukle.com]

Šitāds verķis gan saimniecībā noderētu. [www.thermocluster.ru]
Tā tiešāmir alternatīvā enerģija. Vāri zupu un vēl videokameru uzlādē.

300w stirlings ir apm. kā veļasmašīna un maksā kā ~autiņš,bet patērē ap 600w siltumenerģijas.Austrālijā OK.Ja ražotu masveidā ,tad viņi maksātu kā putekļu sūcēji,bet drīz nāks loģiskākas tehnoloģijas.
Bet starp stikliem var ielikt sietu un taisīt vakuumu (šeit un tagad),tas tiešām ir rentabli,vienkārši un bez stresa.

Šo tēmu derētu atdzīvināt... Pats te tikko palasījos par Tromba sienām:
[en.wikipedia.org],
par dažām pasīvajām mājām:
[www.allanstime.com],
[www.nrel.gov],
u.t.t., u.t.jprm.

Labi, saules Latvijā ir mazāk nekā kalnos, bet arī ziemas mums
štruntīgākas (siltākas). Naudas cilvēkiem mazāk, lai eksperimentētu,
bet pasīvo māju ideju (kaut dažu) realizēšana, manuprāt, nevarētu
skādēt nevienai mājai.

Starp citu, kā sapratu, tā sauktās pasīvās mājas var parupji iedalīt
2 tipos---pirmās, kas katru dienu sakrāj enerģiju nakts (un vēlams
kādas mākoņainas dienas) pārciešanai; un otrajās, kas pa vasaru krāj
enerģiju, ar ko pārciest ziemu. Viens no vienkāršākajiem krāšanas
veidiem---pārsimt miljonu litru ūdens uzsildīšana par dažiem grādiem,
ja pareizi atceros. Tas laikam tomēr sanāk tāds paprāvs dīķītis, pie
kam ļoti labi izolēts... Bet ja dīķītī ir nātrija sulfāts (veļas
pulveru piedeva, it kā nekas sevišķi kaitīgs), tad tas nepieciešams
jau stipri mazāks (ļoti daudz enerģijas var tajā noglabāt to pie
32.4 celsijiem izkausējot). Tas tā, sarunas ierosināšanai...
Un varbūt kāds zin, kur dabūt dažas autokravas šī brīnuma?
:-)

Definīcijā ietilpst relatīvais enerģijas patēriņš (laikam ne lielāks par 15 kilovatstundām uz grīdas kvadrātmertu gadā), bet es ar pasīvo saprotu ne- vai maz-kurināšanu, iztiekot ar to, cik paliek pāri no citiem mājā notiekošiem procesiem. Manuprāt tipiski pasīva ir kūts, kur siltums nāk tikai no pašiem lopiem un trūdošajiem mēsliem. Nezinu gan, vai mums sev jāuzspiež iekļaušanās kādos vatos uz kvadrātmetru un jāpalielina importējamo siltumizolācijas materiālu apjoms, ja uz neizmantotās zemes izaug daudz kurināmā (tie paši kārkli un alkšņi)? Turklāt mājas (dzīves kvalitātes tajā) vērtēšana tikai pēc enerģijas patēriņa manuprāt ir ļoti vienpusīga.

Katru būvi ar tajā notiekošajiem procesiem var ar aplūkot no enerģijas bilances viedokļa attiecībā pret apkārtējās vides temperatūru. Latvijā dzīvojamās telpas vismaz pusgadu ir jāsilda, kaut arī Latvijā gada vidējā temperatūra ir +1,4 grādi un globālās sasilšanas iespaidē aug.
Tā piemēram, ja ēkā gribam uzturēties kreklos, tad vēlēsimies 20 vai 24 grādu vides temperatūru, bet ja būsim ar mieru dzīvot pufaikās, tad pietiks ar 10 grādiem. Tātad dzīves modelis ir tas, kas nosaka enerģijas bilances vienu sastāvdaļu, otrs ir kā šo enerģiju iegūt vai saglabāt.
Piemērs ēkas energotaupīšanai ir silti slēģi logiem vai vējtveris ēkai, kas agrāko laiku ēkām bija gandrīz vai obligāts risinājums, bet tagad mēs aizraujamies ar vakuuma meklēšanu.
Viens no enerģijas taupīšanas hi tech modeļiem varētu būt tāds, ka mēs telpām iekšējai videi kompensējam mūsu elpošanā izdedzināto skābekli un nevēdinam telpas. Te katram cilvēkam telpās nepieciešams 25..30m3 gaisa stundā, vai apmēram 35..45 kg gaisa sasildīšana no ārējās temperatūras līdz 20 grādiem. Dotā enerģija arī pazūd.