Palasot redzu ka nav skadrības..

1) Skandināvijā kur klimats atgādina mūsējo, un energīja jāimportē, 95% no privātmājām ir koka karkasu mājas.

2) Iemesls- būvniecības ātrums un cena, kā arī standartizēta garantēta kvalitāte

3) No šim 95% apmēram 80% ir rūpnioeciski izgatavotās koka karkasu mājas ( tai skaitā Findomo, kas ir viens no Somijas šo māju tirgus lielākajiem dalībniekiem)

4) Visā pasaulā Skandināvu importa kokak karkasa ēkas skaitās augstākā klase kvalitātes un energoefektivitātes ziņā

5) Latvijā pats svarīgākais ko šīs mājas piedāvā ir garantēta rūpnieciska kvalitāte ko var sačakarēt tikai ļoti raodša pieeja būvniecības uzstādīšanas procesam

6) attiecībā uz koka kvalitāti utml. vajadzētu kaunēties to kritizēt- zāģmateriāli kas paredzēti Skandināvijas vīetējam trigums tālu pārsniedz jebko ko šeit var iegādāties.

7) otrs svarīgākais Latvijā būt tas ka rūpnieciski ražotas labu projektu koka karkasa mājas ir un būs vislētākais efektīvu mājokļu veids. ārējā apdare koka karkasa mājām var būt gan koks, gan ķieģelis un apmetums- gaumes un maka lieta. Jumtam ieteiktu kārniņus, pamatiem un grīdai- betona plāksni

8) LBN-002 atbilstoša siena ar prestību R=4 un koka apdari koka karkasa izbūvē maksā 27-28Ls/m2, kamēr AEROC siena ar pretestību tikai R=3 ( 25% lielāki zudumi) - 35-38 Ls m2 . Kāda jēga nebūvēt no koka karkasa? Modernās Skandināvijas atbilde: nekāda

9) Novēlu mums visiem lai pēc iespējas ātri Latvijā sākstu darboties kokā karkasu ēku būves uzņēmums pēc Skandināvu tehnoloģijas. Tad arī mājas būt ar garantētu kvalitāti un relatīvi lētas, ātri būvējamas.

10) Nedrīkst jaukt Skandināvu koka karkasu ēkas ar Amerikānu/kanādas. Amerikāņiem jēdziens kvalitāte privātmāju būvniecībā ir svešs, un viņu pamatā sausais klimats šādu pieeju attaisno. Arī automašinas tur lielākajā daļā praktiski nerūsē. Latvijā tas neies cauri.

11) Koka karkasa ēkas jāceļ pareizi, pēc labiem projektiem un precīzas tehnoloģijas no kvalitatīviem materiāliem un viss būs OK.

Viss, ko uzraistīji, būtu pieņemams. Tikai - vai tas, ka ēkas būvēšanas izmaksas koka karkasam ir mazākas nozīmē, ka end-jūzeris maksās mazāk? Mēs āpstājāmies pie keramzītbetona, jo - mūris ir mūris tomēr, un, ja vēl par karkasnieci prasa vairāk... Cik vārās "somu māja", pat norēķinot nost milzīgo reklāmas budžetu?

Neko nevarēšu pateikt par SOMU mājām.Pirms diviem gadiem uzcēlu koka karkasa māju jeb precīzāk-stāvbūvi(150m2,2st.).To cēla 3 cilvēki. Celtniecības laiks 5 mēneši līdz galīgai pabeigšanai.Toreiz izmaksas sastādīja apmēram 160 ls/m2(darbs,materiāls).Šajā būvē galvenais ir ievērot pareizu siltināšanas tehnoloģiju,jo savādāk māju var ātri nopūdēt.

Ir pamatota aizdoma, ka zinu senča vārdu:)
Skaidrs ir viens - koka karkass ir laba lieta, it sevišķi senča darba devējam - Paroc.
Sīkāk katru punktu neiztirzāšu, bet pāris jautājumus (ja drīgst) gan uzdošu:
1. kurā vietā LBN 002 ir norādīts R=4,0???
2. kādā veidā Aeroc R sanāk 3,0??? (ražotājs deklarē ln 0,1)
2. kā paliek ar materiāla tilpuma masu, vai tad tā nedarbojas, kā siltuma akumulators, kas palīdz taupīt to pašu enerģiju???

LBN 002-01 normatīvā vērtība U sienām ( kas jāizmanto aprēķinos ) ir 0.25 , un , tā kā R=1/U , tas ir tas pats kas R=4.

0.1 ir ipatnējā siltumvadītspēja, 3 ir sienas ar noteiktu biezumu siltumpretestība ( R=3,3 ir tas pats kas U=0.3, U ir 0.3 sienai kuras biezums ir īpatnējā siltumvaditspēja/U 0.1/0.3= 333 mm.

Jāpiezīmē, ka LBN-002 prasa sienas konstrukcijas U,. nevis paša bloka sausā stāvoklī U, tāpēc 0.1 tīrā veidā izmantot nevar. Tuvāk patiesībai būtu 0.12 pēc tam, kad AEROC ir izžuvis no ražošanas, glabāšanas un būvniecības laikā uzņme'ta mitruma līdz līdzsvara stāvoklim.

Karkasa mājā ar U=0.25 ( R=4) sienās ir ierēķināti visi aukstuma tilti(koka karkass, stiprinājumi ) un citi labojuma koeficienti ko nosaka LBN-002 metodika.

3) Materiāla tilpumasa darbojas kā siltuma akumulators, bet: siltuma akumulācija NETAUPA enerģiju (kāpēc tas ir garāks stāsts, atkarīgs no apkures veida/ventilācijas veida un klimata). Ja salīdzinājumam izmanto upes plūdumu no kalna lejā, tās izplūdušais ūdens daudzums laika vienībā ( = zudumi) nav atkarīgs no tā cik dīķu un aizsprostu pa celām sacelti, bet tikai no augstumu starpības upes augšā un lejā (=temperatūru starpība) un gultnes pretestības (=siltumpretestība) . Pie tam, ja dīķi (akumulatori) ir tukši, tie jāuzpilda, tāpeč sākotnēji ūdens pateŗiņs pat būs lielāks

Tā kā LBN-002 runā par enerģijas taupīšanu, atsķirība prasībās sienām >100 kg/m2 un vieglākām ir principā nepareiza un pretrunā ar Eiropas akcentu uz enerģijas taupīšanu un godīgu konkurenci - tā pieļauj būvēt ēkas ar masīvākām sienām ēkas ar 25% LIELAKIEM siltuma zudumiem kā vieglās.

Masivitāti KOMFORTAM koka karkasaēkām var pieškirt gan netikai sienās, gan ar dakstiņiem, masīvām starpsienām,pagrabu, betona plāksnes grīdu, ķieģelū apdari. Tas nav grūti un neizjauc galveno koka karkasa mājas priekšrocību - mazus enerģijas zudumus par lētu cena un ātru sauso būvniecību utt.

Senci - visu cieņu!
Bet kāpēc salīdzini divus dažādu grupu parametrus - u sienai ar tilpuma masu līdz 100kg/m2 un lielāku par 100???
Sanāk kā vienmēr - ņemam izejas datus un griežam sev vēlamajā virzienā!!!
Par tilpuma masu - tā tiešām pati netaupa, bet situācijā, kad siena ir uskrājusi siltumu enerģijas patēriņš apkurē stipri samazinās, vai ne?
Tas, ka masivitāti var piedot ar visiem uzskaitītajiem parametriem ir absolūta taisnība, bet tā vairs nav runa par sienas konstrukciju.
Noslēgumā par lētumu - domāju, ka vienā gan piekritīsi - salīdzinot pareizi celtu mūra māju ar pareizi celtu koka karkasa māju, mūra mājas mūžš ir krietni ilgāks, līdz ar to attiecīgi ir jāvērtē arī izmaksas, kuras ilgākā laika periodā mūra mājai ir tomēr zemākas.
Nesošās slodzes arī spēlē savu lomu.
Viens ir skaidrs - ja būtu izdomāts viens ideāls materiāls celtniecībai, tad tas arī būtu vienīgais, ir savas priekšrocības koka karkasam, tāpat, kā savas sliktās puses!
Veiksmīgu dienu!

tiešām, labs skaidrojums.
vēl gribētos piebilst, ka izmantojot modernas apkures sistēmas, kombinācijā ar efektīvu siltumizolāciju (arī atstarojošo), akumulācijai nav būtiskas nozīmes.

100 kg/m2 dalījums ir nez kāpēc ieviests LBN-002 U vērtības normējošās tabulās. Mūsdienās Latvijas klimatā tam nav nekāda sakara ar enerģijas zudumiem (t.i. siena virs 100kg /m2 nepatērē mazāk enerģijas kā siena zem 100 kg/m2)

Kā pareizi saka v_t ar modernu apkures sitēmu ( automātisku, vienlaga ar kādu kurināmo ) sienas masai nav ietekmes uz kopējo patēriņu, savukārt temperatūras svārstības apkures sitēma kompensē mierīgi jo tās inerces laiks vienmēr ir mazāks kā ēkas kokstrukcijai.

Masivitāte ko ieteicu galvenokārt vajadzīga vasarā lai izvairītos no saules karstākā cikla kas vasarā ilgst ap 4-8 stundām ietekmes un mājas īslaicīgas pārkaršanas. Tāpēc masa jāizvieto nevis tikai sienās, bet pirmkārt starp ēku un sauli ( ķieģeļi, dakstiņi) otrkārt iekštelpās lai tās dzešetu ja ārējaš konstrukcijas tomēr ir izzsilušas cauri - kā jau teicu ļoti labi strādā betona grīda uz grunts, ari masīvas staprsienas , kamīns utml. Arī atstarojošā siltumizolācija šeit var noderēt.

Nesošas slodzes- privātmājās koka karkasam nav problēmu

Ēkas mūžs- strīdigs jautājums uz kādu laiku jārēkina investīcijas, domāju jebkura pareizi celta koka ēka 100 gadus turēs ( piemērs- Latvijas laika koka celtnes Jūrmalā, laukos - kas pareizi ekspluatētas un nepārtraukti apdzīvotas) , bet, pareizi celta mūra māja tomēr ir STIPRI dārgāka par rūpnieciski ražotu pareizu koka karkasu māju PIE VIENĀDA ENERGIJAS PATĒRIŅA. Mūra māju rūpnieciski neuztaisīsi, vienmēr kāds mūrēs uz vietas, un kvalitāte būs atkarīga no meistariem, bet labi meistari maksā (s) dārgi.

Ideālu nav,bet ir laba prakse un pozitīva pieredze par labu kādam risinājumam:

Skandināvijā kur klimats atgādina mūsējo, un energīja jāimportē, 95% no privātmājām ir koka karkasu mājas.
No šim 95% apmēram 80% ir rūpnieciski izgatavotās koka karkasu mājas
GAdā Skandināvijā ( Somija+Zviedrija+Norvēģija) uzceļ ap 70 000 privātmāju. No tām 65 000 ir koka karkasu. No šīm 50 000 ir rūpnieciski ražotas. Liels karkasu māju ražotājs Skandināvijā saražo ap 1500 mājas gadā.

Pirmās saliekamās zviedru mājas Latvijā- "Līvānietes"- no savām skandināvu māsām atšķīrās ar materiālu un montāžas kvalitāti.Šodien nebūs labāk- apstākļos, kad kvalificēts darbs tiek atmaksāts Īrijā, Zviedrijā- Latvijā nē, manuprāt, sapņot par kvalitatīviem izstrādājumiem vietējā tirgū ir galīgs absurds- teorija ir tālu no prakses.

Man liekās, ka tas pats skandināvs izvēlētos "cieto- mūra, ķieģeļu, putbetona, keramzītbetona..." konstrukciju savai mājai, ja vien tās cena nebūtu manāmi lielāka kā koka karkasa mājai! Citzemēs strādā tas pats- mazāk maksā un dzīvo! Cenas viņu izpratnē tāpat liekās agstas. Paskatījos Francijā pirktu māju katalogu, tur cenas mūsu izpratnē šausminošas arī par "kartona" mājām! Protam pie tām viņiem tikt tomēr vieglāk...Ja jau vēlme šeit tikt pie labas "kartona" mājas- maksā tik ar uzviju, izvēlies darītāju, tam labi maksā, labi maksā uzraugam un māja būs kā Skandināvijā. Neredzu tam iemesla lai šeit tā būtu sliktāka!