“Masivitāte ko ieteicu galvenokārt vajadzīga vasarā lai izvairītos no saules karstākā cikla kas vasarā ilgst ap 4-8 stundām ietekmes un mājas īslaicīgas pārkaršanas. Tāpēc masa jāizvieto nevis tikai sienās, bet pirmkārt starp ēku un sauli ( ķieģeļi, dakstiņi) otrkārt iekštelpās lai tās dzešetu ja ārējaš konstrukcijas tomēr ir izzsilušas cauri - kā jau teicu ļoti labi strādā betona grīda uz grunts, ari masīvas staprsienas , kamīns utml. Arī atstarojošā siltumizolācija šeit var noderēt.”

Priekshkam tur aarpusee vajadziiga masivitaate? Galvenais lai taa konstrukcija ir veedinaama, shaubos vai vienas kaartinjas kjiegjelju apshuvums buus ieveerojami labaaks saules energjijas aiztureetaajs kaa piem vagonka. Un vispaar manupraat siltinaata maaja vasaraa, galvenokaart uzsilst nevis caur sienaam , bet caur logiem kur visnotalj netrauceeti (ja uz stikla nav dazhaadi viltiigi paarklaajumi) iepluust gandriiz vis ko sauliite vien mums var piedaavaat un silda iekshtelpas uz uraa un tenu ir labi ja taas sienas ir peec iespeejas masiivaakas, a par starpsienaam? – nu gribeetos redzeet kaa Sencis savaa karkasniecee buuvee divkjieghelju starpsienas :) Par betona plaaksni gan piekriitu, padaargi gan sanaak, ja shamo no apakshas siltina, betnu masa pamatiiga, ja protams virsuu neuzklaajam visaadus siltumizoleejoshus materiaalus

Man nekas nav pret karkasnieceem, iestelleejam kondicionieri, automaatisku apkuri un dziivojam laimiigi. A runaajot par zviedriem uut , tad tur manupraat vienkaarshi racionaalu apsveerumu deelj, leetaak aatraak arii shamaas ir tik populaaras, jo muura maaju nedeeljaa neuzcepsi. Un vispaar latvieshi veesturiski tik reti tika pie savas maajas buuveeshanas, ka tad kad buuveeja tad kaartiigi – Dzimtas maaju, i taanu tas ir ieseedies bet karkasniece nu nekaadi ar to neasocieejas, bet naakotnee globalizeesimies un atmetiisim arii sho tradiiciju i arii darbaspeeks saaks maksaat atbilstoshi un arii muusu vidusmeera cilveecinji saaks arvien vairaak izveeleeties shtanceetaas karkasenes nevis individuaala projekta muura eekas kas prasa daudz lielaaku darbaspeeka pateerinju
, taakaa karkaseenu tirgotaaji, tikai mieru un pacietiibu :)

2) Iemesls- būvniecības ātrums un cena, kā arī standartizēta garantēta kvalitāte

4) Visā pasaulā Skandināvu importa kokak karkasa ēkas skaitās augstākā klase kvalitātes un energoefektivitātes ziņā

5) Latvijā pats svarīgākais ko šīs mājas piedāvā ir garantēta rūpnieciska kvalitāte ko var sačakarēt tikai ļoti raodša pieeja būvniecības uzstādīšanas procesam

6) attiecībā uz koka kvalitāti utml. vajadzētu kaunēties to kritizēt- zāģmateriāli kas paredzēti Skandināvijas vīetējam trigums tālu pārsniedz jebko ko šeit var iegādāties.

VISS TAS TIK LABI IZKALUSĀS.
MERCEDES UN BMW ARĪ ĻOTI AUGSTA KVALITĀTE, KĀDU NEVAR SARAŽOT LATVIJĀ, TAČU PALŪKOJIET VIENAS MARKAS UN MODEĻA AUTOMAŠĪNU, KAS TIEK RAŽOTI RIETUMEIROPAI UN KAS TIEK RAŽOTI AUSTRUMEIROPAI. CENA VIENA, BET KVALITĀTE PAVISAM CITA.
TAPĒC NEVAJAG KLIEGT, KA SOMI SAVAS KARKASNIECES PRIEKŠ LATVIJAS BŪVĒ NO "KVALITATĪVĀS" SOMU PRIEDES. TAD INTERESANTI KAPĒC VISA KARĒLIJA IR IZCIRSTA UN AIZVESTA PIE SOMIEM UN MŪSU PAŠU GATERI STRĀDĀ UZ SKANDINĀVIJU UN SŪTA VIŅIEM MŪSU NEKVALITATĪVO PRODUKCIJU.

TE TEV ARĪ SANĀK GARANTĒTĀ RŪPNĪCAS KVALITĀTE.

Individuļās no "štancētājām" pie mums galvenokārt atškiras ar sliktu kvalitāti un nekvalificētā darbaspēku lielu ietekmi uz rezultātu.

Tieši cenas/kavlitātes un cenas/celtniecības ātruma attiecība ir tā kas nosaka Skandināvu izvēli. Vēlreiz uzsveru Skandināvu nevis amerikāņu, kuriem mājas pārvērtušās par plaša patēriņa preci bez dzimtas nozīmes. Skandināvijā tā nav, bet koka karkasa mājas ceļ tik un tā.

Automobīļus taču neviens negrib sev ""individuālus", ko no oriģinālajām detaļām saskrūvē veči garāžā, ir mierā ar "štancētajiem"-jo zin ka tās ir labākas.

Loģika- augsta kvalitāte , zemas izmaksas.

Tā kā nākotne karkasu mājām patiesībā jau ir šodien. Iesaku aibraukt uz Zviedriju, Somiju, Norvēģiju un personīgi apskatīties kā tur būvē šada ma'jas, kāda tām ir kvalitāte, modeļi, izmaksas.

Vairāk jautājumu nebūs.

Protams ķieģelis ārpusē+ventilācija ir labāks par vagonku jo tā termiskā inerces laiks ir vairāks reizes lielāks.

Viena vai dažas masīvas staprsienas uz betona grīdas karkasu mājās nav nekāda problēma- tieši tās var akumulēt pa dienvidu puses logiem ienākošo siltumu.Manā mājā (karkasa) 1 stāvā ir 1 masīva starpsiena un tā ļoti palīdz temperatūras regulēšanā.

Nav taisnība ka māju karsē tikai dienvidu puses logi - piem. skonto hallē vieglkais Jumts izsilst cauri aptuveni 4 stundās un tie kas piedalās izstādēs ieveŗojuši ka tur klūst neciešami karsts pēc 14:00 - viss jumts saulainā dienā strādā kā milzu radiators ar +40C temperatūru jo tam nav ventilācijas un nepietiek masas.Logi karsē visu laiku, bet Jumts un sienas- ja saule silda ilgāk kā apmērām 4 stundas, toties to virsma ir milzīga salīdzinot ar logiem.

Arī mūra mājā parasti uzsilts mansards un tur nekādi bloki 1 stāva ārsienās nelīdz.

Iesaku aibraukt uz Zviedriju, Somiju, Norvēģiju un personīgi apskatīties kā tur būvē šada ma'jas, kāda tām ir kvalitāte, modeļi, izmaksas:
-iesaku atvest Zviedru,Somu,Norvēģu māju ar visiem viņu būvniekiem-tad okei- bet mūsu bāleliņi sačakarēs jebkuru labu ideju...

Uh kāda diskusija aizgājusi - prieks lasīt!
Bet es te tomēr gribu oponēt pie mājas mūža, vai tiešām karkasa mājai tas būs 100 gadi, neticu, žēl, ka tik ilgi nenodzīvošu, bet par atskaiti ņemu sev zināmās vecās mājas - posta ieleja, vainagi apakšā nopujuši, ap logiem tas pats, un tas viss pie pareizas konstrukcijas, bet par konstrukciju, kurā kāds gudrinieks tvaika izolācijai bija ielicis ruberoīdu vispār neizteikšos.
Apkopojot iepriekš teikto - neesmu redzējis normālā stāvoklī esošu 100 gadīgu koka māju, kurā varētu dzīvot vēl otrus 100 gadus, bez rekonstrukcijas, kuras laikā faktiski visas nesošās koka konstrukcijas ir jāmaina.
Optimistiski skatoties karkasa mājas mūzs būs 50 gadi, kas savukārt mani nemaz neiepriecina.
Bez tam atgriežoties pie izmaksām, siltināta bloku māja, kvalitatīvu apdari, bruģi, sētu un virtuvi man sanāk ap 290Ls/m2 (patlaban tiek veikti pēdējie darbi), jautājums - vai tie Ls 20/m2 ir tās taupīšanas vērti???

Ja jau uzcelts, nevajag neko nožēlot.

Karkasu mājas m2 izmaksām būtu jābūt zemākām kā siltināta mūra pie vienāda siltuma pateriņā par vismaz 20%.
Ja somu māja ir dārgāka , tas jau ir cenu politikas jautājums.

Attiecībā uz veco ēku nopūšanu -iemesli ir zināmi un šis kļūdas sen vairs nepieļauj, pamatus hidroizolē, jumtam neļauj tecēt, neelpojošus materiālus apdarē /vēja kārtai neizmanto, palodzes izveido pareizi.

Starp citu mūsu baļku mājās pieļauj kļūdas kas jau Latvijas laikā bija izskaustas.

Tikai pie mums padomju laiks ir pārrāvis celniecības tehnoloģiju normālu attīstību ( kā jebkuras citas tehnoloģijas), rietumu pasaulē celtneicības tehnoloģiju attīstība šajos 50-60 gados nebija apstājusies.

50 gadu izklausās pesimistiski, bet no pircēja viedokļa varbūt arī nav vienmēr nepieņemami.

Koks principā pareizos ekspluatācijas apstākļos ir tikpat ilgmūžīgs kā bloki.

G (Posted by: G (159.148.92.---)
Datums: 20/05/2005 12:07)
Tu saki, ka jau beidz. Padalīsies ar celtniekiem? Tu pats visu uzraudzīji un stāvēji klāt vai devi tikai projektu un vadošus norādījumus, pārējo celtniekiem pašiem izdarot?

“Protams ķieģelis ārpusē+ventilācija ir labāks par vagonku jo tā termiskā inerces laiks ir vairāks reizes lielāks.”

Nu un? Shinii gadiijumaa jau svariigi tas cik aatri tam kjieghelim vai vagonkai sasils eenas puse un shamais saaks sildiit naakamos konstrukcijas slaanjus, nevis cik katrs materiaals var sevii akumuleet (vasaras naktii tas pat slikti ka taads silts muuriitis turpina sildiit, pavasaros atkal labi) i tenu vareetu panjemt lambdas un sareekjinaat betnu slinkums, v_t un dienvidu jenjkji shitaadaa gadijumaa vispaar panjem foliju bez faktiski nekaadas inerces, izmanto un priecaajas ka sauliites siltums nav jaadzen aaraa no eekas ar kondicionieri


”Viena vai dažas masīvas staprsienas uz betona grīdas karkasu mājās nav nekāda problēma- tieši tās var akumulēt pa dienvidu puses logiem ienākošo siltumu.Manā mājā (karkasa) 1 stāvā ir 1 masīva starpsiena un tā ļoti palīdz temperatūras regulēšanā. “

Nu luuk , I tagadinj iedomaajies kaa paliidz ja visas chetras aarsienas ir masiivas


“Nav taisnība ka māju karsē tikai dienvidu puses logi - piem. skonto hallē vieglkais Jumts izsilst cauri aptuveni 4 stundās un tie kas piedalās izstādēs ieveŗojuši ka tur klūst neciešami karsts pēc 14:00 - viss jumts saulainā dienā strādā kā milzu radiators ar +40C temperatūru jo tam nav ventilācijas un nepietiek masas.Logi karsē visu laiku, bet Jumts un sienas- ja saule silda ilgāk kā apmērām 4 stundas, toties to virsma ir milzīga salīdzinot ar logiem.”

Siltumniicaa esi bijis? Saliidzinoshi skonto halle ir ledusskapis. Un vai skonto buutu tikpat karsts ja shamo noeenoto kaut ar kartonu ? Par 4 stundaam, tas jau atkariigs no izolaacija slaanja biezuma un iespeejaam shamam ventileeties , par virsmas laukumu attieciibaam taa jau vish i, laigan muusdienaas eekaam fasaades jau biezhi saak vairaak mineetajaam siltumniicaam liidzinaaties, bet tas jau buutu darbinjsh scientologiem sareekjinaat caur logiem vai sienaam+jumtu sauliite vairaak telpas sasilda



“Arī mūra mājā parasti uzsilts mansards un tur nekādi bloki 1 stāva ārsienās nelīdz.”


A vai mansards gadiijumaa konstruktiivi nevelk uz karkasnieces pusi :) (vieniigi griidas nav kas dzeseetu un veel shis tas tanu iisti saliidzinaat shinii gadiijumaa nevareetu)

Labrīit un veiksmīgu darba nedēļu!
Posted by: Māris T (---.96.livas.lv)
Datums: 21/05/2005 09:33
Varu padalīties - 9259633, Andris
Projektu taisīja arhitekts, pēc maniem vadošajiem norādījumiem:)
Pats gādāju visus materiālus un arī čakarēju celtniekiem prātu, minētais darbu vadītājs piegādāja katram konkrētajam etapam izpildītājus (ļāva izvēlēties- kvalitāte tik un tik, zemāka kvalitāte tik un tik).

kādā sadaļā jau pieskārāmies saules starojumam vasarā. metrīgi mūri vairs nav populāri, 380 mm silikāts pa dienu uzsilst tā, ka naktī sapņos rādās sahāra. papildu slānis masīvās izolācijas arī neko nemaina. māja atdziest uz rīta pusi - pēc stundām 5 - 6. arī ziemā. ziemā temperatūru starpība mēdz būt vēl lielāka - tātad atdzišana vēl ātrāka. ziemā, gan mēs neaizraujamies ar vēdināšanu, tik dikti. tas liek aizdomāties par izolācijas efektivitāti, un par to, vai tik tur kaut kas neiztrūkst.
nebūšu oriģināls un teikšu, ka iztrūkstošais posms ir atstarotājs.
dienvidu puses logus arī ir lietderīgi aprīkot ar atstarojošiem aizsargiem, līdzīgi kā aizsargā auto logus.