Īsa pamācība pareizai koka karkasa būvniecībai privātmājām;

1) Ietaupiet līdz pat 25% no apkurei patērētās siltumenerģijas- ielieciet savai mājai „siltos logus”!
Aptuveni 50% no kopējiem ēkas siltuma zudumiem notiek tieši caur logiem. SIA „Wooden Windows Latvia” piedāvātie 92 mm biezie „siltie logi” un 130 mm biezās „siltās vitrīnas” samazina šos siltuma zudumus aptuveni par pusi, salīdzinot, piemēram, ar 3 kameru PVC logiem. Tādējādi, uzstādot „siltos logus”, iespējams ietaupīt aptuveni 25% no ēkas kopējām apkures izmaksām. Turklāt, mūsu piedāvātajiem logiem ir lielisks dizains un skaņas izolācija, tie ir izgatavoti no ekoloģiski tīriem izejmateriāliem (koka), un ir pieejami par pievilcīgu cenu! Vairāk informācijas: www.wwl.lv

2) Paaugstiniet savas mājas komforta līmeni- projektējot ēku un veicot tās izbūvi, starp konstrukciju elementiem ievietojiet amortizējošās blīvlentas (Sylomer)!
Iestrādājot starp ēkas paneļiem, konstrukciju savienojumiem, zem grīdas konstrukcijām utt. speciālas amortizējošās blīvlentas, Jūs padarīsiet savu ēku klusāku (nečīkstēs grīdas), pasargāsiet to no ārējās vides radītās vibrācijas, kā arī nodrošināsiet konstrukciju elementiem iespēju „sēsties”, kas ir nepieciešams periodā pēc ēkas izbūves. Vairāk informācijas: [www.getzner.com]

3) Iegūstiet papildus apkures izmaksu ietaupījumu un nodrošiniet silta gaisa pieplūdi telpās- iekārtojiet ēkā siltā gaisa rekuperācijas sistēmu!
Ventilācija nozīmē svaiga gaisa pieplūdi telpā no ārpuses un telpās esošā gaisa izplūdi. Ar rekuperācijas sistēmas palīdzību iespējams uzsildīt svaigo, no āra pieplūstošo gaisu, izmantojot no telpas izplūstošā gaisa siltumu. Iespējama pat 60%, bet ar atsevišķām iekārtām pat 84% siltuma atdošana ieplūstošajam gaisam, un tas nozīmē, ka papildus jāsilda tikai 16% apmainītā gaisa. Rekuperācijas sistēmas iespējams atpelnīt 3-4 gados. Tajās ietilpst ieplūdes un izplūdes ventilatori, filtri un kaloriferi. Vairāk informācijas: [lv.lv.allconstructions.com]

4) Ja plānojiet mājā izbūvēt kamīnu, paredziet tam nepieciešamā gaisa pieplūdi no ārpuses.
Svaigā gaisa pieplūde nepieciešama degšanas procesam. Ja kamīnam nav gaisa padeves no āra, tad kamīns kuroties izmanto iekštelpas silto gaisu, un pa ventilācijas lūkām un spraugām ēkā ievelk auksto āra gaisu. Bet ja kamīnam ir ierīkota tiešā āra gaisa padeve, tad kamīns iekštelpas gaisa cirkulācijā nepiedalās. Turklāt, nepietiekamas gaisa pieplūdes gadījumā vilkme skurstenī var pavērsties pretējā virzienā, un dūmvads darbosies kā gaisa pieplūde. Tādējādi telpā caur kamīna kurtuvi var nonākt dūmi un kvēpi. Arī šo problēmu var novērst, pievadot kamīnam gaisu no āra. Iespējams iestrādāt gaisa padevi, tieši pievienojot to kamīna kurtuvei. Vairāk informācijas: [www.majalv.lv]

5) Ietaupiet materiālu un darbaspēka izmaksas, veicot grīdu betonēšanu un silto grīdu izbūvi- lietojiet īpaši grīdu betonēšanai paredzētus metāla profilus!
Lietojot firmas Duofor ražotos „bezdelīgastes” profilus, iespējams izbūvēt plānu betona grīdu (>34mm) uz koka, metāla sijām vai citas virsmas, ietaupot gan laiku, gan izmaksas. Ar Duofor sistēmu var izveidot maksimāli plānu un attiecīgi- vieglu konstrukciju, tai pat laikā saglabājot monolītajam betonam raksturīgās nestspējas un ilgmūžības īpašības, kas īpaši piemērotas koka siju pārsegumiem. Duofor profils sākotnēji pilda paliekoša veidņa funkciju, bet pēc betona sacietēšanas veido stiegrojumu. Konstrukcija ir ūdensdroša, to ir iespējams apvienot ar grīdas apkuri (gan elektrisko, gan ūdens). Vairāk informācijas: www.duofor.eu/download/721

6) Ietaupiet apkures izmaksas un uzlabojiet komfortu ēkā, pareizi izvietojot logus, izbūvējot jumta dzegas, un projektējot sienu biezumu!
Paredzot logu izvietojumu pret dienvidiem, ēka uztvers maksimāli daudz saules siltuma enerģijas, tādējādi nodrošinot iespēju samazināt apkures izdevumus. Paredzot virs logiem jumta pārkares, logi tiks apēnoti karstās vasaras dienās, kad saule atrodas austu virs horizonta, un telpas nepārkarsīs. Ziemā jumta pārkares saules gaismai ieplūst netraucēs, jo ziemā saule atrodas tuvu horizontam. Vairāk informācijas: [videsvestis.lv]

7) Izmantojiet zemes siltumu, lai sasildītu ventilācijas sistēmas gaisu!
Lai uzsildītu ventilācijas sistēmas pievadīto gaisu, iespējams izmantot zemes siltumu. Gaisa pievades kanāls tiek ierakts zemē, atstājot virs zemes kanāla ieplūdi un izplūdi. Ziemā zemes temperatūra ir augstāka kā gaisa temperatūra, tādējādi gaiss tiek uzsildīts. Vasarā notiek pretējs process. Gaiss, plūstot caur zemē ierakto kanālu tiek atvēsināts, jo zemes temperatūra ir zemāka kā gaisa temperatūra.
Vairāk informācijas: [en.wikipedia.org]

8) Iegūstiet enerģiju no saules- uzstādiet saules enerģijas kolektorus!
Pasaulē aizvien populārāka kļūst atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana. Viens no tiem ir saules enerģija. Dzīvojamās ēkās saules enerģiju iespējams izmantot, uzstādot saules enerģijas kolektorus, tādā veidā samazinot apkures izmaksas. Vairāk informācijas: [www.solarsystems.lv]


9) Apsveriet iespēju ēkas ziemeļu puses sienas izbūvēt biezākas par pārējām sienām.
No ziemeļu puses ēka saņem vismazāk saules siltuma enerģijas. Izbūvējot ēkas ziemeļu pusē biezākas sienas, ir iespējams papildus samazināt siltuma zudumus no ēkas. Ēkas ziemeļu pusē ieteicams izbūvēt telpas, kurās nav nepieciešami daudzi logi- tehniskās telpas, vannas istabas utt.

Daudzas lietas nevajag tik stipri sarežģīt lai panaktu labu rezultātu karkasa māju būvniecībā.
[www.rbb.lv]
[www.rbb.lv]

Ir viens trukums, ko esmu noverojis koka karkasa ekaam. Vienstavu eekas tas mazak skar, bet 2stavu maajaas tas izpauzas. Un taa ir troksnu un vibraciju parvade eekas ieksienee. Un nav runa par starpstavu skanas izolaciju. tur var uzlikt peldosaas gridas uc, bet ja karkasa eekaa, kads smagaaks cilveks iet pa trepeem, vai siikais njipri lec pa 2 pakaapieniem, tad to dzird/juut visaa maajaa. Tas pats ja aizcert aardurvis. Tas laikam tapec, ka koka karkass ir elastiigs un koks pats par sevi labi parvada skanju. Atceramies visaadus no koka darinatus muzikas instrumentus. Kaadreiz automotoru specialisti lika koka mietu pie motora, otru pie auss un klausiijas, kur klaudz.

Kaadreiz automotoru specialisti lika koka mietu pie motora, otru pie auss un klausiijas, kur klaudz.
Tas arī sen ir atrisināts līdzīgi kā aukstuma tiltiņš.

stradaju asv celtnieciba vairakus gadus jau, esmu ka paligstradnieks celis ramja majas ap Cikagu. cik es zinu rupnieciski razotus ramjus te gandriz neizmanto (iznemums laikam ir skunisi, varbut mazas garazas kuras gatavas ved pasutitajam, dienvidu statos varbut, nezinu precizi). parsvara viss tiek sists kopa uz vietas. par ilgmuzibu - austrumkrasta piem ap nujorku, nudzersija ir daudz koka ramja maju vairak par 100 gadu vecas, nekas nav puvis, trunejis utt. tie gan bija citi koki (blivaki gredzeni, tagad viss koks nak no kokaudzetavam, ljoti viegls, pec gredzeniem redz ka atri audzis, tads atrak aizies protams. Saujot ar pneimatisko naglotaju (nail gun) veco maju sijas vai spares naglas neiet ieksa, tas ir vel pec 70, 80, 100 gadiem kad vinas celtas. mura majas cik mana neliela pieredze ir ar vinam, cik zinu pec 100 gadiem ari druup nost, nevar nekam pieskarties, seviski ja ta ir apmureta koka maja- tas muris vairs kopa neturas. cementam , betonam itka vajagot daudz energijas (ieguve, drupinasana, malsana, karsesana, transports uz ..). Koku var tuvuma nogazt un aiziet, aiziet..