aaaa, par to,ka kurtuvē vajag pievadīt tā saukto virsgaisu,ir taisnība, bet par pelnu restītēm gan pilnīgas muļķības. Malkai vajag pievadīt svaigu gaisu un ja tas pienāk no apakšas, nav nemaz slikti. Neba mu āra gaiss tiek ņemts, bet citādāk pofig,jo gaisu var sasildīt tikai degošā malka un taisi kādus gribi virpuļus, tāpat enerģija vien jāņem no malkas. Man arī gan plītī,gan cebtrāapkures katlā,gan pirts krāsnī gaiss pienāk caur restītēm un pa skursteni melni dūmi neveļas :). Jā, virsgaiss gan vajadzīgs pilnai sadegšanai, bet citādi man nav cieņas pret visādiem importa beīnumiem.Man pasam galva uz pleciem.

Nu man šķiet, ka restīšu izvietojumam nav lielas nozīmes, turklāt tā nav liela problēma- nomainīt resti uz mazliet garāku un virzienā uz krāsns muti! Reste vien kalpo kā siets, caur kuru pelniem izsijāties uz pelnu kasti un caur kuru pienāk gaisa padeve!
Un rodas jaut., kāpēc kurtuves sienas plaisās?? Man nav sajūgti māla ķieģeļi ar šamota ķieģeļiem, turklāt ķieģeļi, kas atrodas zem restēm nav piejūgti pie ārsienām, starp tiem ir gaisa šķirkārta, ja neesat pamanījuši!!!
Par to plauktu - ieinteresējāt, kur par to var atrast info, varbūt kādam ir kādas bildes, kā tas izskatās un kur tam būtu jāatrodas???

Didzi, tu nesaproti pašas degšanas būtību - jebkurai reakcijai, un degšana jau nekas cits nav, ir vajadzīga sava temperatūra. Degšanas gadījumā jo tā augstāka, jo labāk - krāsnī tu polistirolu bez dūmiem nesadedzināsi nekad, bet Brocēnu cementa krāsnī gan! Ar malku ir tas pats - gaisa padeve no apakšas ir pilnīgi nepareiza lieta un pat industriālās malkas un šķeldas krāsnīs tā gaisu neviens nepadod, jo pašu karstāko vietu, kur veidojas ogles, tu visu laiku dzesē. Bet pamatproblēma, ka gaiss no apakšas tiek ņemts ne tikai degšanai, bet tiek rauts cauri arī uz spiediena starpības rēķina, rezultātā no malkas nākošās degošās gāzes tiek atšķaidītas ar aukstu gaisu un aiziet skurstenī nesadegušas. Kāpēc visefektīvākie malkas katli vispār malku gruzdina un sadedzina tikai izdalījušās dūmgāzes??? Un lambda zonde nodrošina to, ka gaisa nekad nav par daudz. Bet nu ko ta tie muļķa ārzemnieki - tie tak visi tādu puskoklēcēji, pat malku nemāk normāli sadedzināt. Tavai zināšanai, jebkuras industriālas krāsns pamatā ir pamatīgi pētījumi, mērījumi un aprēķini. Manai kurtuvei nāca līdzi apraksts, kur viss šitais bija skaidri un gaiši aprakstīts, kāpēc nav starp citu, arī rietumos, tik ļoti iecienītā pelnu reste, kāpēc nevajag padot gaisu no apakšas, kāpēc vajag virsgaisu un kāpēc malkai jāguļ pelnos un kāpēc pelnus nevajag nekad pilnībā izgrābt, bet atstāt 1cm slānīti (mājasdarbs pārdomām - kāpēc tas vajadzīgs?) utt. Un rezultāts ir vienkāršs - efektīvāka sadegšana ar augstāku lietderības koeficientu, mazāk izmešu, tīrāks skurstenis. Nekas, turpinam mūrēt un būvēt kā 500 gadus atpakaļ un spurojamies pret visu progresu - starp citu, kad izgudroja gumijas riepas ar gaisu un lodīšu pildspalvu, abiem esot bijuši baisākie pretinieku bari - ka tas jaunais tāds fufelis vien esot.

aaaa, vari jau par mani smieties, bet man kāreiz apkures katlam ir gan lamda zonde, gan tiek mērīta dūmgāzu temperatūra, tā kā var jau to visu uzkatīt par 500 gadus vecu tehnoloģiju :) Es ļoti labi redzu, kā malka deg un un regulējot augšējo un apakšējo gaisa padevi, var panākt ideālu sadegšanu. Galīgi nepekrītu,ka gāzģenerācijas tipa katli ir visefektīvākie. To stāsta tikai reklāmās, bet dzīvē malka visefektīvāk sadeg ar švunku. Gāzģenerācija un smacējošās krāsnis ilgi deg, tām itkā bieži nevajag malku piemest, bet krāsns ar akunulācijas tvertni vai sildmūri tomēr praksē ir daudz efektīvāka. Man pofig ko stāsta reklāmās nez kādi tur ārzemju gudrinieki ,man mājā ir visa veida krāsnis un es redzu cuk tās dod siltuma no klēpja malkas.

Vispār jau kādu laiku atpakaļ sanāca dzīvot mājā, kurā bija saglabājusie ulmaņlaiku podiņu krāsns. Es toreiz brīnijo, kāpēc apakšā nav restes, bet kurinot ir jātūr durtiņas vaļā. Tā kā iespējams, ka tieši ta reste ir jaunieviesums. Varbūt viņa ir izdomāta tieši lai nebūtu jātūr vaļā durtiņas, tas ir, drošības pēc.

Vispār rakstot atcerējos, ka bijau nācies lietot vel vienu ulmaņlaiku podiņu krāsni un arī tai nebija restīšu.

Jā, nevienai ulmaņlaika krāsnij neredzēsi resti, tas ir fakts, bet mūsdienās vairs nav palikuši tādi mūrnieki, kas spētu uzmūrēt krāsni bez restes un apakšējās lūkas un nodrošināt vilkmi krāsnī! Man laukos ir kara gados būvēta krāsns kurai nav nekādu restu, beta arī aizverot krāsns durvis tā lieliski deg un nav ne smakas no dūmošanas!
Arī šai krāsni/sildmūrim, ko pašlaik būvēju nav obligāti turēt vaļā pelnu kastes durvis, tās var turēt aizvērtas ciet, ja vien pietiks cvilkmes!
PS: tad kā tur paliek ar to plauktu krāsnī??? Kur tam jābūt un kā tas izskatās, varbūt kāds var parādīt kādu foto vai skici, jo man vēl ir iespēja šo plauktu izbūvēt!

Man mājās ir 2 podiņu krāsnis - abas celtas 30tajos gados. Vienai ir restes un otrai nav. Godīgi sakot - tai kurai ir restes kurtuvē ir krietni augstāka temeperatūra un tā vienmēr ir divas reizes jaudīgāka par to pirmo, kurai nav. Abām ir pilnīgi savādāki degšanas procesi, tai kurai ir restes pastiprināti veidojas kokogles, ap 10 cm kārta lielām un superkarstām oglēm - nu vēl brangākām kā man gazifikācijas katlā. Savukārt, tai kurai nav to restu, tai vispār jāpaseko, lai nesanāk iemest paresnāku pagali, kura tā lāga beigās negrib sadegt, jo nav pietiekoši tā karstuma.
Ar to es gribu teikt, ka diez vai viena versija ir labāka par otru, ja viss pārējais nav balansā izbūvēts.
Par gaisa pievadīšanu caur oglēm. Nu teorētiski it kā ir ogļu dzesēšana, bet ja es skatos uz savu apkures katlu, tad viņam viena padeve ir virsgaisa, otrā - sprauslā kur notiek gāzu sadegšana, varētu teikt, ka caur oglēm skrien tikai virssgaiss, bet jaunākajai katla versijai ir vēl papildus caurumi ielikti, kur gaiss vēl vairāk skrien caur oglēm. Ar to es gribētu teikt, ka tas tomēr nav arguments par ogļu dzesēšanu - pats par sevi, jautājums atkal ir par konkrēto risinājumu un visa pārējā sabalansēšanu.
Par plauktu - cik saprotu, tad kompaktajām krāsnīm plaukts pēc būtības ir tas pats kas sildmūra šahtas, liesma vienkārši nolokās papildus lokā, nevis ieskrien pa tiešo dūmenī. Tādas izpratnes plauktu Endija krāsnī neielikt un atkal, nav jēgas likt, ja darbības princips ir citāds. Lai no nulles uztaisītu krāsni un liktu uzlabojumus, tur tomēr ir augsta zinātne, kaut kāda modelēšana, jeb tiešām liela pieredze. Tas nav reāli vienkāršam cilvēkam, kuram krāsns būve jau ir procesā un es teiktu ka nav ar vajadzīga. Endija gadījumā krāsns ir klasiska un fantastisku kļūdu degšanas procesam nebūs. Jautājums vai ar līdzīgiem materiāliem var dabūt labāku lietderību, tas ir atklāts.

Un Didzisp es tomēr gribu oponēt par gazifikācijas katlu nešvuncīgo degšanu. Deg ne sliktāk, tikai tur nav vajadzīga nekāda būtiska regulācija, lai atrastu ideālo kombināciju. Gazifikācija ir tā, ka saģenerējas ogles un liesma (dūmgāzes) skrien uz leju, turklāt tā nav nekāda parastā liesma, nopietns autogēns un pāri nepaliek nekas - pelni ir tik tiešām reāli maz un dūmus redzēt nevar. Pelni dažreiz pat tādi īpatnēji, kā akmeņogļu izdedži gandrīz, jo tā liesma skrienot lejā atduras pelnu čupā. Pilnīgi droši ka gazifikācija ir kārtu pārāka par parastajiem katliem, tas nav blefs. Cita lieta, ka cilvēki gazifikatorus arī smacē, principā to pieļauj arī pats ražotājs, tomēr ar piebildi, ka tas tik un tā nav efektīgi (max 70%), vienkārši cilvēkiem ir tāda loģika, ka vajag ilgdegšanu tāpēc arī katla ražotājs ir spiests ielikt arī šādu rindkopu.

Tas,ka ulmaņlaiku krāsnīm nav pelnu restītes un apakšā pelnu durtiņas, ir elementāri izskaidrojams. Tais laikos jau pašas krāsns durtiņas maksāja bargu naudu,kur nu vēl papildus restītes un vēl vienas pelnu durtiņas ar kurām regulēt degšanu. Tām krāsnim pat tīrāmās lūkas nelika, jo viss maksāja naudu. Malka nebija dārga un zemnieki pat līdumus līda, tā kā par efektīvu degšanu neviens īpaši neiespringa,ka tik lētāka krāsns.
Ja runa par ogļu dzesēšanu ar vēsu gaisu, tad jau kalēji ir galīgi stulbi, jo pūš oglēs aukstu gaisu ar plēšām un ventilātoru. Nu točna duraki, jo te gudrenieki apgalvo,ka tad degšanas temperatūra ir zemāka :)
Vilnis Radio,nu nav jau slikts pats gāzģenerācijas princips, bet tam vajag divus gadus kaltētu malku, bet tad pie mājas jābūvē milzīgs malkasšķūnis. Uz 600 kvadrātmetriem zemes tas nav reāli, bet uz 1200 problemātiski. Lai gan sausa malka arī parastā krāsnī ļoti labi deg.

Vilni, Tu man jautāji kam man mūra krāsns, ja ir pirts krāsns... ir tā, ka šī pirts ēka būs kā pagaidu māja, tāpēc nebūtu praktiski nepārtraukti kurināt pirts krāsni, jo pie tādas slodzes tā izdegtu 1-2 gadu laikā. Vienīgais mīnuss ir tas, ka mūra krāsns mūrītis un kurtuve ir pirts telpā, bet priekštelpā ir tikai pirts krāsns kurtuve! Piemēram kurinot šo pirts krāsni ar vienu krāsni var panākt ka 1. stāva, kas ir 25m2 uzsilšana notiek 30 min. laikā no 14c-23c. Tā kā kurtuve ir priekšnamā, tad arī tas uzsislt ļoti ātri. Pirts krāsnij ir pieslēgts arī kombinētais boileris, kas no vienas krāsns izkurināšanas tur siltumu vismaz 24h, un pietiek karstā ūdens 2 cilvēkiem u.c. saimniecības darbiem.
Vienīgais, kas mani mazliet mulsina, pastāv jautājums, ka ja mūra krāsns atrodas pirts telpā, vai tā spēs apsildīt visu 1.stāvu. It kā krāsns ir sajīgta ar mūra starpsienu, kas arī ir no māla ķieģeļa un kurai vajadzētu daļēji uzsilt un atdot siltumu priekštelpai. Protams, pareizi būtu bijis, ja mūrītis būtu sadalīts uz 2 telpām, bet tā kā to izbūvēt jau sākotnēji nebija paredzēts, ta ir kā ir! Jāpiezīmē, ka pirts telpa vēl nav izbūvēta līdz galam, ir arī atstāta sprauga 100mm starp griestiem un starpsienām, kas daļēji nodrošina gaisa apmaiņu starp telpām...
Kā Tev liekas, ar šo mūrīti vajadzētu pietikt 24h vienmērīgai telpas t saglabāšanai?! Rīt varu pievienot bildes no priekšnama, lai ir kopskats un priekšstats, kas ir kas!