Nu kaut kā jau nebūt nodrošinās, bet precīzāk laikam jāvadās pēc tām sildvirsmu tabulām un arī kaut kādiem tilpuma aprēķiniem. Bet tā kā tas cik saprotu ir pagaidu variants uz gadu, tad nu kaut kā jau varēs izvilkt, sliktāk jau nebūs. :) Es nedomāju, ka tagad tur nenormāli jāavansējas, ja pēc laiciņa viss jāpārtaisa. Te jau kaut kur forumā bija minēts par vienu grāmatu, kura ir nopumpējama - Grāmata: Krāsnis un pareiza kurināšana (A. Delvigs), Izdeva: Saimniecības literātūras apgāds, Izdots: 1943. Tur ir sildvirsmu tabulas, bet tur bišķi jāiedziļinās un es ne tuvu neesmu siltumtehniķis. :) Droši vien ir labākas grāmatas, bet manuprāt pietikt varētu ar to arī. Galu galā netā ir jābūt mūsdienu rakstiem un aprēķiniem - atslēgvārds droši vien ir sildvirsma un malka, angļu vai krievu valodās.

Didzim: Malkas šķūnis protams laba lieta. :) Bet rēķini kā gribi - malkas mitruma un siltumatdeves lineārā funkcija attiecas kā uz gāzģenerācijas tāpat uz jebkuru citu krāsni. Pie reāli mitras (40+) malkas gāzģenerācijas katls vienkārši strādās kā parastais katls un viss. :) Gribi mazāku šķūni, taisi sausāku malku. :)

Starp citu, ļoti, ļoti palīdz pavisam vienkārša štelle, ka nākamās (jo vairāk jo labāk) dienas malkas devu nokrauj katlenē lai izkalst. Pēc mana provizoriskā mērījumā tā var nomest malkas mitrumu par saviem 5-10% diennakts laikā (nu tā vismaz aparāts rāda uz virsmu). Man tā deva sakrauta virs katla ievada skurstenī, kur vislielākais siltums. Lai nu kā, kaut ko jau tas dod.

Pēc Didža teorijas sanāk, ka ugunskurā sadegšanai būtu jābūt vistīrākai, jo gaisa taču netrūkst un to vējiņš piegādā no visām pusēm, bet tieši ugunskurā sadegšana notiek visnepilnīgāk. Mums radiem mājā ir veclaicīga podiņu krāsns, kurai arī ir tikai pamatdurvis, lai gan paši podiņi katrs ietīti zīdpapīrā esot tikuši vesti no Krievijas manufaktūras par brangu naudu, tā kā arguments par restes cenu te ir pilnīgi garām, jo krāsns ir tipa Rundāles pils. Lielākajai daļai skandināvu gatavo krāšņu gaisu no apakšas nepūš, lai gan tie paši ražotāji agrāk ir taisījuši krāsnis ar resti apakšā. Tā mērīšana no sērijas - es zinu cik no viena klēpja malkas siltuma rodas, varētu itin labi patikt iestādēm, kas krāsnis sertificē :) Restes izņemšana ir tikai un vienīgi saistīta ar paaugstinātu temperatūru kurtuvē un efektīvāku sadegšanu, jo no ražotājiem tur prasa konkrētus atgāzu mērījumus ar mērinstrumentiem un konkrētu krāsns lietderības koeficientu, nevis muldēšanu no sērijas - a es taču visu mūžu kurinu un visu zinu vislabāk... Tehniskas lietas nemīl mistificēšanu, tehniskām lietām patīk, ka tās mēra.

Tātad nepaslinkoju un paņēmu vienu grāmatu par krāsnīm un tur ir sadaļa veltīta tieši krāsnīm bez restes apakšā. Tur ir teikts, ka kopumā šāds risinājums dod max efektivitāti 35%. Mazā efektivitāte tiek skaidrota ar šo:
1) liela gaisa daļa nepiedalās degšanā, bet tranzītā aiziet pa krāsni nevajadzīgi to atdzesējot,
2) zema pieplūstošā gaisa temperatūra, kas rezultē tajā, ka daļa no tā nepiedalās sadegšanā,
3) gaiss kurtuvē virzās nevis caur malku, bet gan pāri tai.
Minēts arī, ka grūtāk kurināt, jo:
gaiss netiek klāt malās esošajai un dziļumā esošajai malkai, tāpēc tā ir jārušina un katra rušināšana nozīmē lieku gaisu virinot durvis.
Tā ir grāmata, varbūt nepareizi sarakstīta, taču tāda tā ir. 1943. gada grāmatā ir tikai viena krāsns shēma ar kurtuvi bez restes - holandiešu krāsns ar mūri 2 istabu apkurināšanai. Man pilnīgi identiska tāda ir mājās. Par rušināšanu varu 100% piekrist augtākminētajam manā citātā. Paskatoties uz skursteni, kad kurinu savu holandieti (tagad vairs nekurinu tieši to iemeslu pēc), tad dūms ir stipri pelēks un efektivitāte uz aci ir draņķīga.

Varbūt kādam interesē ši grāmata par krāsnīm, krievu valodā:

[dl.dropbox.com]

aaaa, nu kapēc Tu visu laiku mani par kautkādu lauku veci uzskati, kurš no kurināšanas lieām neko nerubī.Domā, es prieka pēc lamda zondes skurstenī montēju, gāzu temperatūru kontrolēju un automatiku uztaisīju, kura regulē katla darbību. Daudz sini,kam lamda zonde privātmajā krāsnī?
Ugunskurā, tāpat krāsnī bez restītēm kā reizi gaiss aiziet pa augšu, bet kad to rauj caur restītēm, tad sadegšana ir pilnīgāka. Protams, vajadzīgs virsas gaiss, kurš visas gāzes sadedzina līdz galam. Ja jau Tu esi tik pārliecināts par savu(drīzāk jau iestāstītu) teoriju, tad kapēc kalējs dzen aukstu gaisu caur oglēm un dzelži paliek sarkani? Saliec ogles krāsnī bez apakšas gaisa un fig dzelzi uzkarsēsi lai kaltu :)
Par ulmaņlaiku krāsnīm es jau teicu. Nu nebija tai laikā malka dārga un nafig tad baigi štukot par sadegšanu, toties krāsns durtiņas lētākas un konstrukcija vienkāršāka. Tās durtiņas tepat Latvijā lēja no čuguna un tādas tai laikā bija modē. Būtu bijušas tagadējās ar divām durtiņām, būtu likuši tās.
Klausies tik uz rekāmām un aizjūras "speciālistiem", kuriem tikai interesē pārdot savu preci.
Ja par mērīšanu, tad lamda zonde ļoti labi parāda, kā notiek sadegšana un nevajag man stāstīt par nezkādu tur aizrobežu sertifikāciju vai vēl citām muļķībām. Neko labāku, sadedzinot malku, par siltuma akumulāciju ķieģeļu krāsnī nav neviens izdomajis un arī neizdomās. Jā, var lētākas un vieglākas krāsnis uztaisīt, bet ne labākas. Var visādus ziepakameņus par bargu naudu cilvēkiem iesmērēt, bet tā tāpat ir siltuma akumulācija. Ļoti daudzi ir atkodušies no visiem tiem Bulerianiem un jotuliem, kaut tām krāsnīm ir nezkādi jevropas sertifikati. Būtībā tā pati 200l bleķa muca vien ir, kamēr kurini, tikmēr ir silti :)

Beidziet kasīties, labāk pastāstiet:
aaaa - par plauktu;
Didzi - par lambdu. Kādu lieto, vai parasto, vai platjoslas. Cik tālu no uguns? Vai apsildāmu, ja sildi, vai maini spriegumu, vai varbūt pat > 14V?

Plaukts cik noprotu ir tas kas šajā saitē attēlots zīmējumā nr. 14.3 un 14.2 ir bez. [www.autonopedia.org.uk]

Man pašam darbnīcā ir metāla krāsns ar 2 plauktiem. Nu nav tas high-tech, bet nu savu efektivitāti protams dod.

Provēju vairākas lamda zondes. Baroju ar 14V un izmantoju klasiskas autiņa zondes. Tur ir cita problēma. Zonde labi strādā,kamēr uguns deg ar švunku. Kad uguns sāk izdegt, tad zonde dabū skābekli pa skursteni un prieki beidzas. Nu ķipa, kā autiņam, kad izpūtējā caurums :) Zondi liku pirms skursteņa šībera. Tad to gaisu tik ātri no skursteņa nedabū. Man gan krāsns pie paša skursteņa, cik nu ekonomaizers starpā. Varu pateikt tikai to,ak arī bez visas zondes var uz aci un čuju saregulēt lai uguns pareizi degtu.Es tikai ar zondi pārliecinājos,ka viss notiek pareizi. Man bija doma izveidot sistēmu, kad krāsnij tiek automātiski aizšauts šīberis, kad uguns izdegusi. Tā ir lielākā problēma ar krāsns kurināšanu. Aizdezināt jau visi atcerās, bet šīberi aiztaisīt bieži aizmirstās. Diemžēl lamda zonde tam neder.

Plaukts izskatās pēc kompaktuma dēļ salocīta labirinta. Ulmaņlaika grāmatās to aizstāja ar kurtuves augstumu teju vai cilvēka augumā.