man ari interesē, jo tāds vārds latviešu valodā nav.
Eziss, angliski kas Tev ir domāts salagotajs ?

Argh -- Tas arī domāts.

Rakari --- ierakstiet goglē "mppt". Mppt - šis saīsinājums ir pamats visam, kas saistīts ar saules, vēja, mini hidro elektrostaciju elektrisko daļu. Ir jāsaprot šī saīsinājuma jēga un realizācija. Bez mppt nav iespējama efektīva aukstāk minēto enerģijas veidu izmantošana.
[zir.lt] , [radiokot.ru] --- daži piemēri vienkāršākā - fiksēta baterijas slodzes sprieguma mppt realizācijai. Pats realizēju ko līdzīgu minētajiem avotiem, šos atradu jau vēlāk. Praksē strādā labi. Materiālā daļa- 2-3 veci kompja barokļi + jaudas mosfets no Ali vai Argusa. Ali 10 gab. pa 2 gab.canu Argusā, bet Ali jāgaida. Par jaudām jau rakstīju.
50V paneļi? Lietojis neesmu. Man domāt pilnīgs pufelis. Kādu gadu atpakaļ painteresējos - Vācieši bija gatavi fūri atraut līdz Rīgai pa +-2000 Eiro, 2000 paneļu. Laikam sajūsmā ka pašiem nav jāutilizē. Tie plāno kārtiņu paneļi der žogu būvei, nekam vairāk, varbūt fasādes dekorācijai. Parēķināsim....50W- cena Rīgā 12-30 Eiro = 1kw būs 20 x 12-30 = 240-600 Eiro, vidējam pircējam 300 Eiro. Vēl vajag speciālus fiksatorus bezrāmju paneļiem ~~ 3-4 Eiro gab., vajag 2 gab. panelim + 2 pēdējam rindā, skrūves - tas būs 8-10 Eiro panelim. Divas latas - 2m x 1-4 eiro / koks- alumīnijs/, latu stiprinājumi, vēl 5-10 Eiro. Darbs pa velti /alus pudeli/ = 0. Tātad 1 panelis minimums maksā 15+8+8=32, 1 kW maksā 20 x 32 = 640. Nemaz nerunāsim par parametru samērā straujo pasliktināšanos, diez vai izvilks tos 20 gadus, vēlreiz atgādinu par Vāciešiem.
Atzīstu tikai poli/mono kristālu paneļus, iepakotus alumīnija rāmjos. Pilns internets, cena 110-120 Eiro, 250-260W. Arī lietoti, bet ar cerību ka izvilks tos 20 gadus. 1kW izmaksā 440-460 Eiro. Stiprināt var ar parastiem bleķa gabaliem, pārējo materiālu vajag 2 x mazāk, darba arī. Uz jumta 2x mazāk ir ļoti, ļoti nopietns arguments. Izmaksas jau pasaka visu priekšā.
Paneļu darba spējas labā saulē var novērtēt ar diviem mērījumiem, absolūti precīzi. Pārbaudiet tiem 50W īsslēguma strāvu un tukšgaitas spriegumu, jābūt praktiski tādiem kā uzrakstīts uz uzlīmes. Umppt un maksimālo jaudu pārbaudīt nav tik vienkārši, tad ir vajadzīgs jaudīgs maiņrezistors utt.

Paldies.

interesentiem - rekur 3,4kW saules paneļu sistēma no Lielvārdes tiešsaistē.
[monitoringpublic.solaredge.com]

šomēnes ar visām saulainām dienām knapi 15kwh saražots

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Tatad jautajums aktuals joprojam . Vai var saslegt 2 inventerus . Viens ir 3 fazes 4,2 kw otrs Vienfazes 4k kw.

nz123 -- Var saslēgt. To vienfāznieku pie noslogātakās fazes.
rbm -- izlasiet '[solenergo.lv]; un notīriet sniegu no tām baterijām. Saules bateriju atdeve 4+ mēneši Latvijā nekāda, tāpēc ziemā nav ko sacerēties uz elektrību vai arī kolektoru siltumu. Dēļ dažām kWh nav jēga sniegu raust. Saules raža jāvāc marts-septembris. Apkārtējā vide vienādi ietekmē kā siltuma paneļus tā saules baterijas. Siltumnieku slavinošie raksti par sildīšanos ar kolektoriem ziemā ir klaji meli.
Saules enerģija diemžēl jāizmanto tad kad tā ir, nevis tad kad gribās. Viela pārdomām "[re.jrc.ec.europa.eu];.

nz123
Tehniski var slēgt abus invertorus. Nav problēmas. Problēma ir tajā, ja tev ir 3 fāzu standarta pieslēgums, tad pieslēdzot vēl 4 kW jau pie esošā invertora, esi pāri par 3,68 kW 1 fāzē, ko atļauj Sadales tīkli.
Domāju, ka palielinot tik būtiski sistēmu, ir jāiet pilnais oficiālais ceļš. Ekonomikas ministrija un Sadales tīkli. Ja nē, redzot, ka pēkšņi pieaug tīklā nodotās elektrības apjoms. Pirmoreiz brīdinās un pēc tam atslēgs elektrību bez kādiem jautājumiem.

ST atjaunojuši mājas lapu, kas informē par šo. [www.sadalestikls.lv]

Tur jauka tabula. Super - 11kW mikrosaule decembrī Latvijā saražo 500kWh. Joks? Labi, neto palīdzēs ar vasaru ziemā izdzīvot. Paņemam kalkulatoru. Tavu brīnumu - latvenergo par 1 kWh prasa 5,5 centus, Oik+sadale vēl ~11 centus. Mikrosaule nu nekādi nevar saražot 1 kWh lētāk par 6-8 centi ja lietotājs tikai maksā un pēc tam bauda to 20 gadus. Ietaupīt un uzlabot pasākuma finanšu rādītājus var tikai aktīva pasūtītāja līdzdalība... Sanāk par katru mikrosaules kWh piemaksāt 0.5-3+ centi. No pārsteiguma nokritu garšļaukus, kāda neraža manā mikrosaules biznesā. Neko nedarot sanāk lētāk, vau !!!
Tabulā trūkst viena ailīte "pašpatēriņš, bez neto un sadales tīkla", bet to var veidot tikai lietotājs-mikroģenerators. Ailīte varbūt kopējo šurpu-turpu naudas balansu nonullētu. Glaunā mikrosaule pēc gadiem 10-15 neizbēgami nobālēs kāda defekta rezultātā - jāpiemaksā. Bet pamatīgi, viss vecais miskastē, jo neviens neatcerēsies kas tur bija, tos paneļus un blokus jau sen tādus neražo, standarti citi, meistars aizsaulē.... Labi ka nav vairāk zaudējumu...Tā ir un būs Latvijā. Kas līdzīgs tagad notiek Vācijā. Vienīgā atšķirība - tur neto draudzīgāks un viss kopumā ar kādu plus zīmi.
Morāle -- Pirms ko dari, padomā vai nevar savādāk. Un arī sameklē kalkulatoru.

nz123 - vispirms tērējiet laiku patēriņa analīzei. Kā Jūs reāli visu vasaru izmantosiet no 2 kWh līdz 70-80 kWh gaišajā dienas laikā, mainīgu, ļoti grūti prognozējamu enerģiju. Var prognozēt vidējo mēnesī, pa dienām un stundām - nē. Neto ir tikai zaudējumi, ja mikrosaule ir pilnas maksas pasākums. Ļoti sabalansētu izmaksu gadījumā /kaimiņa dāvana/ arī nav liela jēga no tā visa. Ietaupīt dažus centus no kWh pēc visa tā jampadrača, kāda loģika... vai galēja nabadzība... Jābūt gandrīz 100% pašpatēriņam. Izmanto kaut 50kW jaudas staciju, protams, autonomi.

to Eziss,
tur jau tā sāls - visie šie stāsti par saules baterijām/kolektoriem kā atbalsts apkurei ir klaji meli.
arī stāsti ka nopērkot no tirgotāja sistēmu un uzliekot to uz jumta tā atmaksāsies zem 8 gadiem ir fufelis.
Es pat rēķinot pret gāzes apkuri, kas skaitās dārga, zem 20 gadiem atmaksāšanās periodu nekam nevaru sarēķināt.Par to ka nav kur vasarā saražoto likt neielidojot uz netto uzskaiti ar (nodevu pa 5, saņēmu pa 16centi/kwh) arī visi kautkā klusē...

Manas pārdomas pēc diskusijas ar vienu torgašu [gimenesmaja.wordpress.com]

Viss nav tik melns. Ja es visu sauli apēdu pats, tad pat ļoti ok. Vienīgā nelaime, vēderiņš pamazs. Ūdens sildīšanai 6 mēneši viss kārtībā, ļoti ok. Jau rakstīju par apsvērumiem, realizāciju un rezultātiem. Ko vēl varētu izdarīt pa tiešo, ar minimālām aprīkojuma izmaksām?.. . Pārāk vilinoša ir enerģijas pašizmaksa, ja rēķina uz bateriju spailēm, tikai 2-3 centi kWh. Pasākumu iznīcina pārējo pribambasu izmaksas. Vajag atrast ideju vēl kādam veidam tiešai elektroenerģijas izmantošanai vai akumulēšanai vēlākai lietošanai.
Tiešai ūdens sildīšanai var panākt 3-3.5 gadu atmaksāšanās periodu. Nedaudz jāpagroza galvu un rokas - t.i. ja nopērk mazlietotas baterijas un pārējo izdara pats. Bateriju pienaglošana un savienošana nekādas speciālas iemaņas neprasa. Nedaudz sarežģītāk ar līdzstrāvas salāgošanas shēmu /dc-dc sted down converter/, varbūt saņemšos un uzzīmēšu, tautai par prieku. Klusībā cerēju ka kāds to izdarīs manā vietā. Variants [zir.lt] ir vienkāršs un lēts risinājums, ir daži bet...
Leiši rullē kamēr bāleliņi kuļ tukšus salmus...Apskaužu. Es izmantoju klasisku buck-converter topoloģiju. Detaļas nedaudz dārgāk, bet ir savi plusi. Neērtākā detaļa - ~250 mikrohenriju drosele 1.5 kW stumdīšanai pie 300 V ieejā.

Eziss, tu atmaksāšanas laiku rēķini pret parasto elektribu par 16centiem? Manuprat pareizi ir rēķināt pret to ar ko parasti silda udeni - granulu/gazi/ss utt.

Piemeram ja es tagad sildu udeni ar gāzi un kwh siltuma sanāk uz 5 centiem, tad uzliekot panelus katru sarazoto kwh ko izmantoju udens sildisanai ari reizinu ar 5centi nevis 16.

rbm
Protams, ka jārēķina ar ko mājā reāli silda ūdeni. Tev ir laimējies, ir gāze. Un tagad ieej gāzes vadu shēmā un paskaties, cik daudz Latvijas teritorijas tiek nodrošināta ar dabas gāzi. Pārējie silda ar elektrību, malku, granulām un SS. SS, kad silda ūdeni nekādus dižos COP nedod, tākā tur tas lētums ir līdz konkrētai temperatūrai.
Malka tas ir darbs, no kura daudzi grib atteikties. Pagājušogad man personīgi bija 2 interesenti, kas pateica, ka malka tā ir dārga apkure, kas manī izraisīja patīkamas emocijas. Kungi paši tad pastāstīja kāpēc un cipari nekad nemelo, jo abi skaita savu laiku, tātad darbu, kas jāiegulda, lai iegūtu "lēto" malkas siltumu. Tāpēc gandrīz visur, kur ir malkas katli, stāv arī kombinētie boileri. Ja mājā ir akumulatoru tvertnes, tad Ezisss risinājums ir viens no visizplatītākajiem un labākajiem. Viņš pats to uzkombinējis, bet man ir gatavi rūpnieciskie risinājumi. PV un automātika, kas pārpalikumu grūž akumulatoros nevis tīklā. Un tad Tev ir silta vannasistaba arī vasarā, karstais ūdens, saulainā laikā darbojas visi elektrības patērētāji, ledusskapji, saldētavas, kādam arī kondicionieris. Tā kā PV pielietojums ir plašs un daudzveidīgs. Jo tu vairāk un labāk pārzini savu elektrības patēriņu, jo maksimāli efektīvu sistēmu var uzlikt. Un te vislielākie palīgi ir viedie skaitītāji.

Var padomāt, ka pērkot zemi gāzes vads bijis pa brīvu... haha.
Tikpat labi var arī urbties dziļi zemes garozā, kur ir 60C, un teikt, ka man haļavnā enerģija (tikai cik tas maksās urbt)

protams, ka jāmaksā arī par rakšanu, urbšanu, gāzes vadu, zāģēšanu, skaldīšanu u.t.t. maksā viss!
atšķirība jau ir tajā apstāklī, ka tos ir iespējams lietot no 1. janvāra līdz 31. decembrim, bet sauli tikai ierobežotu laiku, turklāt tā nav pieejama tieši tad, kad to vajag visvairāk.
stāsts ir tieši par to.

Veči, piedodiet par stulbu jautājumu, jo sevišķi, ja tāds te jau bijis, bet nevaru novaldīties

Kādi apsvērumi likt PV paneļus un kādi - "slapjos" kolektorus ? Kurā brīdī kuri ir efektīvāki, lētāki, ilgmūžīgāki ?

PV - arī ziemā ražo strāvu pie saules stariem.
kolektors - tikai pie max saules radiācijas ir kaut cik jēdzīgs.

Vēl ir n-tie citi varianti saules enerģoijai - parabolas, freneļa lēcas.. bet tās tādas spēļmantiņas.
Protams, ja noklāj lielu laukumu ar fresneļiem (kuri ir ilgmužīgi) un cepina vara caurules, tad kaut ko var dabūt vismaz vasarā. Izmaksas tur diezgan mazas (vara caurule + fresneļlēcas vai parabolsika virsam ar labu atspīdumu)

Santehniķim vieglāk uzlikt saules kolektoru, elektriķim saules bateriju. Kas nu kuram tuvāk. Ja no tā neko nesajēdz, Tad , kā jau Eziss teica, viss ir garām. Pasākums, pasūtot kādai firmai, būs nerentabls gan ar kolektoru, gan ar saules bateriju. Cita lieta, ja pašam rokas no īstās vietas aug, tad laikam labāk sailes baterija. Eziss jau to te iepriekš ir aprakstījis.
Par to malku es Jāni gan nepiekrītu. Cilvēkam vajag kādu fizisku slodzi un skaldīt malku vai iet uz sportazāli patērē līdzīgu laiku. Tikai gatavojot malku tu pelni, bet par sporta zāli jāmaksā. Kautkur jau tie tauki no alus vēderiņa jāliek :)

to Argh

PV panelis ziemā - novembris līdz februāris NEKO NERAŽO, kas būtu praktiski izmantojams.
To ir pierādījušas neskaitāmas sistēmas pa visu Latviju (gan tās kur tīra sniegu, gan netīra), kuras ir pieslēgtas tiešsaistei.
saules enerģija ir tikai periodam marts-oktobris (jebkādā tā formā) ar izteiktu pīķi vasarā.

Vēl par komentāru kāpēc saules ražotu enerģiju jāsalīdzina ar cita apkures veida kurināmā cenu nevis visu uzstādīšanu, jo: pat ja nav saules paneļu pamatapkure tiek izbūvēta un ziemā lietota un ir vienalga vai tu nokurini 5tonnas granulu vai 6tonnas, investīcija apkures sistēmā no tā nemainās. Starpība ir vienīgi 1tonnā granulu.


to Didzisp
malka ir forši līdz brīdim, kad tas iet kopā ar dzīves ritmu. Tiklīdz visi strādā un mājās neviena nav no 8-18, tad kurināšana no 19-21 katru vakaru (pat ar akumulācijas tvertni) kļūst par apgrūtinājumu un tiem kam ir tādas iespējas izvēlas automatizāciju. Pats zinu vairākus, kam pietika pat 1 gadu pakurināt, lai jau mainītu sistēmu uz granulām, jo bija apnicis strādāt par kurinātāju ik dienas, nemaz nerunājot ka nevarēja aizbraukt ilgāku laiku prom pat atstājot sievu mājās - jo tā no kalta baidījās.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]