Jo Wrote:
-------------------------------------------------------
> Didzisp, pirms tam jau brīdināju, ka runa iet
> par kolektoriem nevis par PV paneļiem un par
> paštaisītiem. Vasarā siltumu dzenam zem zemes
> un krājam tur. Ceru uz septembra beigām no zemes
> nāks 22 grādi.

22 grādi priekš SS nav tā kā "mazliet" par daudz?

Par kolektoru kā SS atbalstu - vai ņēmi vērā, ka 1 siltumsūkņa kWh ir vienāda ar kolektora 2-3 kWh (zinātāji var precizēt), ja runa ir par silto ūdeni?


Aldiss Wrote:
-------------------------------------------------------
> Lielāka jēga būs no neliela virszemes kontūra,
> uz kuru SS pārslēgties laikā, kad gaisa
> temperatūra ir augstāka kā zemes.

Štrunts par to, kāda ir tā gaisa un zemes temperatūras atšķirība. Svarīgi ir, cik efektīvi "apkārtējā vide" spēj uzsildīt kolektora saturu.
Par "pārslēgšanos" arī būtu vērts kārtīgi padomāt. Varbūt ir vērts "pieslēgt", nevis "pārslēgt"?

Arī man liekas mazliet utopiski sildīt zemi. Zinu, ka pastāvīgi notiek pētījumi enerģijas uzkrāšanai saspiesta gaisa veidā, pats plānoju pētīt šo tēmu un uztaisīt maza mēroga eksperimentālu risinājumu. Plusi šim pasākumam ir low tech un līdz ar to lētums attiecībā uz zudumiem, utt.

Piemērs instalācijai, kas darbojas kopš 1978. gada Vācijā

[www.thegreenage.co.uk]

Zinu vienu piemēru, kur no saules paneļa tiek sildīta zeme vasarā. Bet ar pilnīgi citu mērķi. Cilvēkam ir šaurs, slēgts "spāņu pagalms" starp dzīvojamo un saimniecības ēkām Bauskas vēsturiskajā apbūvē. Saule pat vasaras vidū tur iespīd tikai īsu brīdi.
Tad nu liekais siltums no saules kolektora tiek pumpēts zem bruģa, kā rezultātā pagalmā vakarā ir patīkami silts.

gaisu nevaig spiest vajag biogāzi spiest

lasu komentus par saules paneļiem.Laukos dzīvoju pats par to domāju esmu novērojis ziemā ta sauļuka maz, bet vējonis ta svilpo ko neviens nerunā par vēja propelleriem. Pats domāju ar biogāzi paprovēt vot tik domāju kur pārpalikumus grūst domāju atdot st bet labāk ta gaisā izlaist nekā mūdzi barot 8)

ir zemīte, gribas uzsliet būdiņu. sadales tīkli iestādīja ndesmit-tūkstošus. tāpēc tiek izskatītas alternatīvas versijas elektroenerģijai.

rodas jautājums par saules baterijām offgrid elektrībai (nevis siltajam ūdenim).

ja uzliek, piem., 4kW saules baterijas, tad izskatās, ka 7-8 mēnešus gadā pašpatēriņam varētu pietikt (ledusskapis, apgaismojums, ūdenssūknis, dators, telefons + jānodrošina saules baču pašpatēriņš).

varētu pietikt un pat pāri palikt vasaras laikā. tāpēc liktu arīdzan akumulatorus. tie, kas zina, pastāstiet par opcijām. kā tur ir ar akumulatoriem. cik ilgi tā elektrība iekš jamiem turās? vai ir iespējams to daļu, kas uzkrājusies pa vasaru, tērēt ziemā?

atvainojos, ja jautājums glups, bet personiski nav nekādas pieredzes, ir tikai paziņas-lauksaimnieki, kas diezgan sekmīgi atvieglo elektropatēriņu, bet viņi ir pieslēgušies tīklam un akumulatoru viņiem nav.

un šo neesmu pamanījusi iepriekš apspriestajās 40 lpp., cik skatījos, neatradu.

Saules bateriju sistēmu rēķina no otra gala. Nevis uzstādu 4kW un tad domāt kur to grūst, bet gan aprēķina plānotos patēriņus un tad izvēlas cik daudz paneļus vajag.
Akumulatori nav lēts prieks un tāpēc tos neliek bezjēdzīgi daudz. Tā kā ziemai neko tajos nesakrāsi.
Ja izvēlas saules baterijas, tad tumšajam laikam ir nepieciešams ģenerators. Saules nav un akumulatori izlādēti, ieslēdzas ģenerators, uzlādē akumulatorus un atkal līdz tie ir tukši mājās ir klusums.

Fanāti akumulatorus taisa paši, jaucot beigtu portatīvo datoru baterijas, vai pērkot lietotus 18650 elementus, pēc tam testēšana, atlasīšana un akumulatora veidošana. Ja saprot angliski meklē DIY 18650 power wall.

Latvijā ir tik milzīgs daudzums neapdzīvotu zemju. Ir jābūt īpaši negudram, lai tāpēc turētos pie kaut kāda gabala īpaši drūmā čuhņā. Lētāk iznāks esošo gabalu pārdot un nopirkt vietā tur, kur elektrība daudz pieejamāka.

Pilnīgi piekrītu vārdam, nav nekāda ekonomiska un ergonomiska loģika mēģināt taisīt off-grid.

Gan ja ka vārds un Vilnis ir būvgabalu īpašnieki, kas cenšas notirgot zemesgabalus. Protams, ka ST pieslēgums ir jau cenā ielikts! :D

Par vārdu es nezinu, bet es cenšos cilvēkam ietaupīt iespējams dārgāko dzīves ieguldījuma kļūdu -dārgu māju bez ērtībām un nelikvīdu tālākpārdošanai.

un kāpēc Jūs domājiet, ka vairākus desmitus tūkstošus sadales tīkli piestāda tikai drūmās čuhņās?
šajā gadījumā tas ir nepilnas stundas braucienā no rīgas. vieta cmuka. ceļa otrā pusē kaimiņam tie paši sadales tīkli paprasīja nepilnus 1000 euro.

a tuvīnie kaimiņi neraujas samesties kopā un izdalīt izmaksas uz visiem. summa tomēr nevāja. eh...

zin, kā dzīvē notiek? cilvēki painteresējas par potenciālajām sadales tīklu izmaksām tādam mazam zemes pleķītim un pirktgribētāji pačib kā pērnais sniegs :D

un vēl - kāpēc kādam vārds būdiņa asociējas ar dārgu māju? tā var būt arī vasarnīcas tipa mājiņa.

taču pat tādā ir vajadzīgs elementārais elektrominimums - apgaismojums, ledusskapis, datora/telefona uzlāde, ūdenssūkņa darbība. un pašām saules bačām.

izskatās, ka 4kw šādas jaudas 7-8 mēnešus gadā varētu nodrošināt.

nu, papētot, piem, kā tas ir Babītē par pēdējiem : [monitoringpublic.solaredge.com]

tobiš, monitorings Babītē par pēdējiem 3 gadiem.

Piedāvāju lasīšanai stāstu par mēģinājumu dzīvot off-grid Havaju salās, kur saule visu cauru gadu ir pilnā augstumā.
Īsumā: nesanāks.
[longreads.com]

kapēc uzreiz jāmeklē cita zeme, ja cilvēkam gribas papētīt kaut ko jaunu?
visi mēs uz šejieni nākam pēc pieredzes, un katram tā ir unikāla

Nedaudz atpakaļ bija pieskārums tēmai, bet līdz galam atbildi neatrodu:

- palielam karstā ūdens patēriņam vakara+rīta stundām paralēli sildīšanai no gāzes ir vēlme uz jumta uzlikt saules enerģijas sistēmu: kolektoru ar papildus loku uz solāro boileri vai PV ar pieslēgumu uz boilera tenu un varbūt uzkrāšanai kādā mājas akumulācijas iekārtā.

Ar kolektoru sanāks uzsildīt ūdeni pēc rīta peldēm, lai vakarā ir silts ūdens. Pēc vakara patēriņa ūdens būs jāsilda ar gāzi arī vasarā, lai no rīta būtu pieejams karstais ūdens.
Ar PV pa tiešo var uzsildīt ūdeni pēc rīta patēriņa boilerī, papildus enerģiju uzkrājot elektroakumulātorā, lai uzkrāto enerģiju izlietotu ūdens sildīšanai boilerī pēc vakara patēriņa un, iespējams, nakts apgaismojuma darbināšanai.

Vai tas ir loģiski/racionāli un šādi spriedumi ir pamatoti?

Enerģijas uzkrāšana elektroakumulatorā ir visai dārgs prieks ar lieliem zudumiem. Turklāt akumulatoriem ir visai ierobežots kalpošanas ilgums.
Ja galvenā vajadzība ir ūdens uzsildīšana, tad jāsilda ūdens un jāglabā tas lielā boilerī.

Eziss - mani interesētu nopirkt sildelementa sajūgšanas kontrolieri pie Jums - vai tas būtu iespējams? Varētu padomāt par sīkrūpniecisku ražošanu- domāju daudzus kas tāds interesē... Uzalpiematgmail.com
-------------------------------------------------------
. Nedaudz sarežģītāk ar
> līdzstrāvas salāgošanas shēmu /dc-dc sted
> down converter/, varbūt saņemšos un
> uzzīmēšu, tautai par prieku. Klusībā cerēju
> ka kāds to izdarīs manā vietā. Variants
> [zir.lt]
> hp?38959.0 ir vienkāršs un lēts risinājums,
> ir daži bet...
> Leiši rullē kamēr bāleliņi kuļ tukšus
> salmus...Apskaužu. Es izmantoju klasisku
> buck-converter topoloģiju. Detaļas nedaudz
> dārgāk, bet ir savi plusi. Neērtākā detaļa -
> ~250 mikrohenriju drosele 1.5 kW stumdīšanai pie
> 300 V ieejā.