Apmeram gadu atpakal bijam Zviedrija varetu teikt loti speciga uznemuma ( pasaules limeni ) pa ventilacijas liniju ... ka piemers bija loti vienkars kanala ventilators ... zviedri apmeram jau 40 gadus vienkarsi maina ( megina mainit ) ventilatora lapstinu konfiguraciju un vislaik paliek ar vien labak un efektigak ... ari jocigi liekas ...

Lai būtu objektīvi, tad šeit ir sakarīgi uzrakstīts par šo problēmu ar visiem plus un mīnus. Ja kritiski pieiet, tad redzams, ka šī ir ideāla augsne arī blēžiem, jo tēma ir aktuāla un nebūtu jābūt tur superiekārtām kā piemēram tajā pašā karstajā kodolsintēzē. Problēma ir cita - strādā vai nestrādā un teorētiskais modelis kas tam ir apakšā. Šobrīd tāda modeļa nav, kas protams ir papildus stimuls rosīties gan tiem kuri tiešām grib kaut ko atklāt gan arī tiem, kuriem interesē pārdot nestrādājošu mantu.

[en.wikipedia.org]

Karstajai kodolsintēzei teorētiskais modelis ir un to prototipa formātā būvē daudzas valstis par spīti naftas magnātu iebildumiem un citiem iluminātiem :) Lūk viens, kur iesaistīta arī Latvija:
[en.wikipedia.org]

un otrs mazliet savādāks:
[en.wikipedia.org]

Karstās sintēzes problēma ir tieši tāda kā te jau minēts, ir fundamentāli skaidrs ka tas strādā, bet problēma ir tehniskajā izpildījumā un tāpēc tas paņem tik daudz laiku un resursu. Aukstajā Rossi sintēzē fundamentālā pamata nav.

Vispār patīkami lasīt par aizraujošo zinātni. :)

Šeit ir arī atsevišķs šķirklis tieši par E-catu
[en.wikipedia.org]

Tur ir ellīgi daudz interesanti fakti, bet viens man iekrita acīs - selektīvā redze. :))

"Dick Smith offered Rossi one million dollars to demonstrate that the E-Cat system worked as claimed, while the power through the earth wire was also being measured, which Rossi refused."

Ja man būtu strādājoša iekārta, tad man nebūtu nekāda problēma ļaut nomērīt ieejošos vadus un paņemt to 1 MUSD. Bet šeit atsakās ...

Vietējiem 120-150% (procentus var redzēt, atverot produktu sadaļu) solītājiem arī vairs strādā tikai en un ru lapas:
[www.vortextechnologies.lv]
bet latviešu saka:
Forbidden
You don't have permission to access / on this server.
Tā ka neizskatās pēc plaukstošas firmas...

Ir taču saprotams, ka cīnās divas uzskatu kategorijas: Vieni, kas visā saskata falšu, otra, kas saskata patiesību. Izšķirt tās var tikai zinības, kas abiem pietrūkst.....Ir zināma metode pētniecībā, kad zinības nosaka ekperimentu, lai noteiktu kas vēl nav zināms. Ja visu varētu modelēt zinātniski, uz papīra, bez eksperimenta, tad mēs nekur tālu nebūtu tikuši ar jaunu materiālu, zāļu un t.t.t. izstrādi. Tā ir ļoti komplicēta pētniecība "Teorija + Eksperiments". Tad E-CAT , H-CAT...ir vairāk balstīts uz eksperimentu, jeb nezināmo daļu. Teorija būs pēc tam koriģēta. Protams, ka eksperimenti tiek balstīti uz teorētiskām zināšanām, bet tiek pieļauts arī nezināšanu svars tajā. Šajā gadījumā ir runa par Eksperimentālās fizikas darbiem. Kā redzams, zināms progress Eksperimentos ir. Progress, kas ļauj par to runāt. Un tas ir daudz! Visiem atklājumiem ir sākums. Paskatieties uz tagadni: Cik nesen tika teikts, ka iespējams kādreiz būs krāsainais displejs kā papīrs...Nu tas ir. Cik nesen tika teikts, ka iespējams izveidot E-Tinti krāsainu..Nu tā ir. Cik nesen tika teikts, ka ir atklāts OLED...tagad jau ir ...Un t.t.t. Tad domājām....nu, nu, kādreiz...varbūt .Bet nekā! Tas notiek ļoti ātri!

Rx cīnās divas uzskatu kategorijas nevis tāpēc, ka vieni ir mūžīgie neticīgie un otri ticīgie, bet gluži vienkārša jautājuma dēļ - strādā tas E-Cat vai nestrādā. Šobrīd loģika saka, ka nestrādā, jo pirmkārt nav parādīts tomēr, ka strādā, otrkārt, šobrīd tas ir pretēji tai fizikas teorijai, kura apraksta kodolu enerģiju. Ja man ir jāiegulda sava nauda, tad es lieku uz to totalizatorā ka nestrādā tas E-Cat.

Eksperimentālā zinātne arī tomēr stingri balstās uz fundamentālo zinātni. Nu nenotiek tā, ka zinātnieki jauc piemēram šķidru alvu ar putraimiem un skatīsies kas notiks. Tā ir alķīmija un ar tādu mūsdienās nenodarbojas komerciālos nolūkos. :) Ja dzīvē gadās kaut kas neparasts, tad parasti jau pirmais ko dara salīdzina ar teoriju - nesakritības un atkārtota eksperimenta gadījumā noskaidro iemeslu un pilnveido teoriju vai to nomaina vispār. Rossi viss strādā un viņam nevajag teorētisko pamatojumu, tā šobrīd izskatās.

Krāsainais displejs, Etinte un Oled nāk 100% no fundamentālās zinātnes. Viņi neradās nolietotās elektronikas izgāztuvē uz dullo kaut ko slēdzot kopā. ;)

Un būtu labi arī nejaukt terminus. Ir fundamentālā zinātne un pielietojamā zinātne (applied science) un abas izmanto eksperimentus. Fundamantālā zinātne vienmēr ir priekšā pielietojamajai un pielietojamā smeļas no fundamentālās. Otrādi praktiski nenotiek - tas būtu neloģiski.

Pieļauju domu,ka revolucionāri atklājumi enerģijas ieguves jomā ir iespējami (un tas ir ļoti interesanti),bet gala patērētājs no tā lielu labumu negūs. Ja jaunajai enerģijai arī būs tik zema pašizmaksa,tad parādīsies 10 starpnieki līdz šī enerģija nonāks līdz mums,un cena būs tikai tik zemāka,lai mēs būtu ieinteresēti to pirkt.No visa tiek izspiesta maksimāla peļņa.Labs piemērs tam ir kaut-vai fotokameru parādīšanās mobīlajos telefonos. Pirmajos bija 1MPixel kameras-cilvēki pirka (tas nekas,ka švaka kvalitāte-jaunums taču) Nedaudz vēlāk parādījās 2MPixel kameras-cilvēki atkal pērk,tā tālāk un tālāk.Neviens nebija ieinteresēts uzreiz laist tirgū telefonus ar normālas izšķirtspējas kamerām,jo no katra Pikseļa ir jāizspiež maksimāla peļņa.Nu nebūs mums,gala patērētājiem 2x lētāka enerģija-pasaules ekonomika vienkārši sabruks.Piemērs,ja nemaldos par to pašu Muldaševu (Oftalmologu) kura ārstniecības metodes ļauj praktiski 100% pacientu atbrīvoties no aceņu nēsāšanas-uz ko japāņu kolēģi atbildējuši,ka viņi nevar šo ārstniecības modeli ieviest,jo ekonomika tam nav gatava.Tad kas tad ir parastas brilles salīdzinot ar ŠO.

Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Labs piemērs tam ir kaut-vai
> fotokameru parādīšanās mobīlajos telefonos.
> Pirmajos bija 1MPixel kameras-cilvēki pirka (tas
> nekas,ka švaka kvalitāte-jaunums taču)

Neliela neprecizitāte - pirmajos bija ne vairāk kā 0.3Mpix (640x480) :D

Bet vispār tie pikseļi paši par sevi ir mārketings - kā runā, tad nevar ar kniepadatas lieluma sensoru un lēcu dabūt kvalitatīvu bildi. Rezultātā nereti aparāti ar mazākiem Mpix dod daudz kvalitatīvāku attēlu nekā aparāti lielākiem Mpix.

Par Japānas piemēru - it kā loģisks pamatojums, kāpēc "būtu slikti" ieviest jaunas, efektīvas tehnoloģijas…

Jā, zinātnes zinības ir dalāmas: Fundamentālā un tā, otrā... Savstarpēji nesamierināmas, kamēr fundamentālā atradīs pierādījumus no savas Fundamentālās bāzes. Bet ja pierādījumu nepietiek? Bet process notiek? Kā piemēram Akimova, Garjajeva un citu eksperimenti, kas parāda, ka daudz kas, kas ir "neiespējamais" ir iespējams. Un viņi tiek izstumti no Fundamentālo zinātņu kategorijas...Pareizāk būtu, laikam teikt, "Akadēmisko zinātnieku" aprindām... Ja mēs savus uzskatus pamatotu ar "lieliskām zināšanām" tad jau būtu labi...Bet tas tā nav. Pamatojums mūsu uzskatiem ir no sērijas "viena tante teica". Un tātad tam nav nekāda svara, vērtības! Nav pat diskusijai pamats, jo cīnās "rakstītais vārds" internetā! Un vai rakstītais vārds internetā ir Patiesības garants? Nē!
Kā skatīties uz šīm lietām ir katram pēc viņa pasaules skatījuma. Jo, ja tas notiks patiesībā, nekas par kļudīgā skatījuma Jums nebūs! Nekāda atbildība.......Atbīldība būtu, ja Jūs TO, kas tomēr būs atklāts, nekad savā mūžā nelietosiet.....Paliksiet pie sava, kā Rubiks.

Tikka kā binary par pikseļiem teica. "....kā runā, tad nevar ar kniepadatas lieluma sensoru un lēcu dabūt kvalitatīvu bildi.". Tie ir maldi, ko saka parastās domāšanas cilvēks! Zombēts ar pašreizējo informāciju. Lai saprastu, par ko ir runa, paņemiet papīru, izduriet caurumiņu, un bez brillēm paskatieties uz pasauli. Viss būs ass! Super ass. Tātad pa maziņu caurumiņu visa gaismas informācija spēj ienāk. Arī asums. Vēl ir pētījumi par ieliektajiem kristāliem, kukaiņu acs uzbūvi, kas, kā ja jau noprotat, ir ļoti maza izmēra, bet viņi lieliski redz pasauli. Vēl ir dinamiskā attēla zīmēšana- pakāpeniska informācijas skanēšana no telpiskā leņķa...Attēla informācijas summēšana, trokšņu filtrēšana ar matemātiskām metodēm un t.t.t.. tā ka maza lēca vēl nenozīmē, ka caur to nav iegūstama super bilde! Mazliet jāpagaida. Un neviens speciāli nepārdeva mazo pikseļu kameras, lai bremzētu liela skaita pikseļu ieviešanu... Vienkārši, nebija tāda tehnoloģijas tādu kristālu iegūšanai. Vai Jums ir skaidrs, saprotams, kā tādā mazā kristāliņā var izveidot mijljoniem šūnu, kur no katras nolasa datus par krāsu, spilgtumu, sekunžu tūkstošdaļās? . Tāpat kā procesoru uzbūve ar mijoniem, ja ne miljardu loģiski savienotu elementu....Pirms 30 gadiem, man institūtā mācot, par tādu tehnoloģiju varēja tikai sapņot! Nav pieminēts augstais brāķa koeficients tad...Bet tagad? Ja kāds brāķis....no miljona, tad šausmas...Pikseļi ir mārketings nezinātājam. Pikseļu skaits ir svarīgs. Svarīgs ir to skaita samērs ar lēcas kvalitāti. Nav jēgas glabāt informāciju nenesošus pikseļus. Bet apstrādājot ar ātrdarbīgu matemātiku, var iegūt kvalitātivu lēcienu.

Rx - fundamentālā zinātne un pielietojamā zinātne ir nevis nesamierināmas, bet viena otru papildinošas. LV pielietojamās tehnoloģijas kā vienas organizācijas piemērs ir RTU. LU ir gan fundamentālās tā pielietojāmās zinātnes, bet pārsvarā fundamentālās. Tas vienkārši uzskatāmākam piemēram par to klasifikāciju.

Papildus šīm divām disciplīnām ir vēl pseidozinātne, tā ir tā izstumtā par kuru tu runā. To izstumj aiz tā iemesla, ka darba metodes ir savdabīgas - apgalvojumi bez pamatojuma un empīrtiski nepārbaudāmi - gandrīz vienmēr tehnoloģijām nederīgi. Astroloģija, torsionu lauki utt. tās ir pseidozinātnes disciplīnas.

Bet nefilosofējot par patiesību, ticību un atbildību jautājums ir cits. Vai E-cat strādā vai nē, vai Rossi ir blēdis vai nav. Tas ka viņš ir samērā veiksmīgs biznesmenis - tas diezgan droši, jo piesiastīt vairākus miljonus svešas naudas jau ir vērā ņemams panākums.

Rx, Tu gadījumā neesi kādā garīgajā seminārā mācījies? Tā kaisle, orācija un pārņemtība ar savu taisnību ir taisni vai ar karotēm grebjama. Tu citiem aizrādi, ka viņi cīnās tik ar interneta rakstīto vārdu, bet pats tādās pat "viena tante teica" kategorijās mauc pretī.

Rx, cilvēka acs "izšķirtspēja" ir tik niecīga un acs/smadzeņu darbība (t.i., "gala bildes veidošana") tik atšķirīga no elektronikas, ka tas lēcas salīdzinājums ar caurumu papīrā ir kā salīdzināt ābolus ar ziloņiem.

Par kukaiņiem pirmo reizi dzirdu, ka viņi lieliski redzētu pasauli. Visos materiālos, kas iepriekš ir lasīti/skatīti, ir apgalvots tieši pretējais - viņu acs uzbūve ir tik primitīva, ka par kaut kādu detalizētu attēlu (vai vispār attēlu mūsu izpratnē) tur nevar būt ne runas. PIR kustību sensori arī, zinies, lieliski "redz" - pamana nelielu kustību salīdzinoši lielā lokā. Faktiski PIR sensori uztver tikai "vienu pikseli"(!!!), uz kuru lēcas fokusē starus. Ja "pikseļa vērtība" pamainās, tātad ir kustība. Kukaiņu gadījumā, cik atceros, ir kaut kas stipri līdzīgs, tikai "pikseļu" ir par pāris kārtām vairāk.

Es nesaku, ka kniepadatas izmēra lēca un sensors nekad nevarēs sniegt kvalitatīvus rezultātus. Es saku, ka šobrīd tirgū pieejamās kniepadatas izmēra tehnoloģijas ir stipri nekvalitatīvākas nekā lielāka izmēra tehnoloģijas. Pats taču saproti - 3x, 5x, pat 10x mazāks sensors par 100x mazāku cenu nevar kvalitātē mēroties ar lielāku un dārgāku sensoru.

Mpix tomēr ir mārketinga triks. To glabāšana faktiski "neko nemaksā" 2 iemeslu dēļ:
1) Ja tev vajadzēs 16GB atmiņas karti, tu to nopirksi. Pofig, ka viņa maksā par 10% dārgāk nekā 8GB karte. Kameras ražotājam tas NEKO nemaina.
2) Nekvalitatīva 12Mpix bilde var aizņemt pat vairākas reizes mazāk vietas (baitos) nekā kvalitatīva 8Mpix bilde.

Vai bāgāts dos lielu naudu, nepārliecinoties, ka "vadiņš zem keblīša" tiešām neeksistē? Jā, īslaicīgi var kādus pamānīt....bet ne jau vairākus gadus. Viņi "muļķi", Mēs "Gudri". ????????? Jā, kaut kur ir "kapitaliskais" risks. To nevar izslēgt. Bet nevar arī noliegt, ka tikai ar ivestīcijām var jaunu produktu ieviest un pelnīt. Risks var attaisnot un arī neattaisnot līdzekļus. Vai nav savādi, ka E-CAT nemaz šādus līdzekļus publiski nevāc? Tātad pietiek...... Jo saprot, ka tad būs jādalās ar Investoru, kas šajā gadījumā var būt ļoti sāpīgi ( ļoti liels peļņas zaudējums). Un, ja pielietojamā zinātne (Vilnis Radio definētā), atklāj to, ko fundamentālā nespēj izskaidrot, tad tā...kļūst par pseido zinātni! Savādi, vai ne, ja abām zinātnēm interesē pasaules uzbūves zināšanas....Un te, piepeši pētījumi ir antizinātniski. Secinājumi nepareizi. Teorijas aplamas. Vai Jums neliekas, ka tādā veidā zinātne neko jaunu nevar atklāt? Jaunu! Nevis vecā pielietojumu.......

Par Mpix ir cits stāsts, tur cilvēkus reāi čakarē, nav vārdam vietas. Telefonos iegūtie px ir virtuālie, nevis reālie, man joprojām ir 1 fočiks, kurš var nofočēt 3 Mpx, bet ir viņam režīms 6 Mpx, kuri tiek iegūti virtuāli ;)
Fočukiem ir ntās svarīgās lietas, kuras lētajā galā nav, krāsas, drebošās rokas, fokusēšanās ātrums utt utt Bet cilvēks tik daudz nav spējīgs uztvert, savukārt px iestāstīja - jo vairāk, jo labāk ;)
Un ja nedrukā ārā, tad informācijai: HD ir 1920×1080 (~2.1 Mpx) vai 1440×1080 (~1.56 Mpx) vai
1280×720 (~0.92 Mpx), tātad parastam lietotājam nav tehnikas, kas spētu attēlot vairāk par 2Mpx.
Tagad gan parādījušies ultra hd...
Kas attiecas uz visādiem interneta pētījumiem un zinātniekiem, smiekls nāk. Ja ir kārtīgs pētījums, tad to aizstāv citu zinātnieku priekšā un tikai tad, ja visu var pierādīt un pamatot, tad to var uzskatīt par ko vairāk. Mēs jau te arī gudri spriedelējam par dažādām tēmām, bet pārsvarā no pieredzes un tam nav saistība ar zinātni un pierādījumiem, bet to ar ko esam saskārušies. Tā var būt likumsakarība, bet var būt arī izņēmums...

Didimam: Kur es esmu uzstājis par savu taisnību? Tāda principā nevar šajā situācijā būt..( kāpēc: to jau aprakstīju)..Es runāju par pasaules uztveri, lai "neizlietu bērnu kopā ar ūdeni". Jo plašāks, zinošāks skatījums uz lietām, jo skaidrāk saskatāmas kopējās iezīmes. Ir jāsaprot Jēga. Nekas vairāk. Tālākais nav atkarīgs no Mums. Es nenosodu tos kas ar interneta vārdu cīnās...Bet to, ka tas nav "pamats". "zināšanas". Tas ir tikai svaru kausa piepildījuma pamatojums. Ticēt tam vai nē...katram pēc intuīcijas un priekšzināšanām.

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Un, ja pielietojamā
> zinātne (Vilnis Radio definētā), atklāj to, ko
> fundamentālā nespēj izskaidrot, (..)

Nedomāju, ka Vilnis_Radio bija tas, kas definēja jēdzineu "applied science"… Iepazīstināja šeit - jā, varbūt, bet vispār tas ir visnotaļ oficiāls zinātnes veids, virziens. Šitādi "applied xxx" ir arī citās jomās ;)

pamats topošais, cilvēkam-parastajam ir tehnika, ar ko no (kvalitatīvas) 10Mpix bildes dabūt ārā vajadzīgo… Vot sabildēju, piemēram, sludinājumam auto - es visas(!) bildes pēc tam apgraizīju, lai gala rezultātā būtu tikai vajadzīgā info, nevis fons. Labi, auto gadījumā varēja arī pievilkt tuvāk, bet netrūkst arī gadījumu, kad nevar nofočēt tā, lai nebūtu nekas jāgriež - reizēm beigās 1/50 bildes tik paliek pēc apgraizīšanas. Nu un gribas jau, lai tā 1/50 bildes būtu kvalitatīva arī uz FullHD monitora, nevis ārā metama. Tā ka arī tagadējie monitori/TV ir ar gana lielu izšķirtspēju, lai no reāliem pikseļiem būtu jēga ;)

Rx, lasi lūdzu uzmanīgāk - "Un, ja pielietojamā zinātne (Vilnis Radio definētā), atklāj to, ko fundamentālā nespēj izskaidrot, tad tā...kļūst par pseido zinātni!"

Tā es neesmu teicis, kaut kur iepriekš to situāciju jau minēju. Ja zinātnē tiek atklāts kaut kas ar agrākām teorijām nesaskanīgs (nav svarīgi vai fundamentālā vai pielietojamā), tad veic atkārtotu eksperimentu un apskata vai nav kaut kādas nepilnības. Ja viss sakrīt, tad pārskata teoriju. Tāda ir visa zinātnes prakse no tās pirmssākumiem un ar to tā atšķiras no tukšas runāšanas. Un teorijas ir pārskatītas, papildinātas n-reizes. Arī strādājoša e-cata gadījumā tas visticamāk būtu jādara.

Pseidozinātne kā jau minēju neveic empīrisku mērījumu savām teorijām, nerunājot par atkārtotajiem. Neatceros cik tur bija, bet empīriski ir jābūt sakritībai tur pie tiem 99% vai pat visiem 100%. Pseidozinātne vienkāršoti ir tad, kad cilvēks sāk fantazēt, izdomāt savas teorijas bez jebkāda reāla pamatojuma. Parasti to dara vienkārši tāpēc, ka gribas gūt slavu, bet zinātnē to iegūt nevar utt. Savukārt cilvēkiem vienkāršajiem pseidozinātne ir vistuvākā, jo tur nav prātam nepatverama kalambūra, nekādas formulas nav jāpēta un viss tiek izskaidrots pieņemamos vārdos. Bet tā nav patiesība. ;)

Kāpēc teicu ka "Vilnis Radio definētā"? tāpēc ka pareizi ir teikt:" Lietišķās zinātnes!" ..ir vēl alternatīvas nosaukums "praktiskā zinātne", nevis "pielietojamā zinātne"... jēga jau paliek....Būsim korekti!