tieši tā. pareizi uzbūvētai sistēmai, noteikti. ekonomiskāk, efektīvāk.

ir redzēta viena vada sistēma ar radiatoriem, kur karsti pirmie divi radiatori, nākošie pāris silti, tālāk remdeni, un pēdējie vēsi. tur ir divas iespējas -triekt cauri ūdeni ar spēku vai salikt pareiza izmēra caurules.
bet, tev jau tā nav. grīdas kontūri ir slēgti paralēli, un, gan jau, radiatori arī divu roru slēgumā - tādā veidā caurplūdes pretestība ir neliela un cirkulācijas sūknis var strādāt ar minimālo jaudu.

Jaa, Tev taisniiba par maneejo apkures sisteemu, griidas/radiatori taa arii ir :)
Intereses peec patesteeju sisteemu ar visiem 3 cirkulaacijas suukjna aatrumiem - pie leenaakaa aatruma sanaak, ka apkure iesleedzas uz iisaaku periodu, un izsleegshanaas intervaals ir nedaudz garaaks. Veel tikai jaaizpeeta kaa tas ietekmee temperatuura/komforta liimeni telpaas, bet liekas ka buus Ok.

Tāds bullšits.. Kādas tik metodes neizmanto, lai pārdotu siltumsūkņus... Lielākā daļa,kas te klāsta savu PIEREDZI ir siltumsūkņus pārdevēji - vienīgais objektīvais spriedums ir apmeklēt vairākus cilvēkus, kuriem ir uzstādīts siltumsūknis vairāk kā 2 gadus - tikai tad ir iespēja spriest par vienas vai otras firmas sūkņu rādītājiem!!!

cik komentus izlasīji, pirms nāci pie šāda ģeniāla secinājuma, gudreniek?

Vai mans 100 m dziļais urbums ūdenim var noderēt , lai ierīkotu dziļurbuma siltumsūkni? Es nesaprotu pašu principu. Vai dziļurbums siltumsūknim ir vajadzīgs, lai iegūtu zemes siltumu vai lai iegūtu ūdens siltumu.

Izskatās, ka runā par atvērto kontūru ar 2 akām.
Īsa atbilde - izmanto ūdens siltumu un diez vai derēs. Un pat ja derēs, tad vajadzēs vēl vienu urbumu/aku, kur gāzt atpakaļ aukstu ūdeni (nedaudz virs nulles temperatūra).
Lai atvērtais kontūrs būtu ekonomiski izdevīgi, dziļurbuma augstumam jābūt pēc iespējas mazākam, lai sūknim būtu jātērē mazāk enerģijas. 100m diez vai būs labi.
Pie tam, ja tur viss ir oficiāli, laikam taču jāmaksā zaļajiem kaut kādas naudas.

ārā - 15 un mans brašulis SS jau otro dienu strādā ar ieslēgtu tenu. Vai tas ir normāli ? Pagājušo mēnes kad ārā bija ap +5/-5 (vidēji), šis man nodedzināja ap 1800kw , tas ir ap 90ls. Kā ir pārējiem SS leitotājiem ?

Vai tie ārējā kontūra filtri, kā ieteica Inese, ir pārbaudīti? kaut kas Tev tur lāgā nav...

Teni vēl nav slēgušies nevienu reizi, pagājušajā mēnesī 600 kW, jo garās ziemsvētku brīvdienas ar cepšanu, šmorēšanu, mazgāšanos...

Labdien!

Gribētu saņemt informāciju no pieredzējušiem Thermia Diplomat lietotājiem - īpaši v_t, pow un Inese_X. Siltumsūknis reāli palaists septembrī un jau tad tas tērēja pārāk daudz elektrības, bet pašlaik tas vispār reti kad izslēdzas. Nesapratnē ir arī sistēmas ierīkotāji, jo it kā viss ir pareizi. Dati rāda, ka, piemēram, sypplyline ir 40(36), bet rerurnline 32(55). Pēc tam, kad sūknis atslēdzies, jo Integral=0 (40 -36 = 4 grādi minūtē, jeb Integral aug katru minūti par 4 vienībām, apkures kontūra cirkulācijas sūknis returnline temperatūru ātri "nogādā" arī uz supplyline un tad tā kļūst 32(36). Tā rezultātā Integral sāk samazināties (32 - 36 = -4) par 4 vienībām minūtē un pēc 15 min. kļūst -60, kad sūknis atkal ieslēdzas. Tas ir piemērs, reāli atkarībā no āra temperatūras un HeatCurve vērtības var mainīties vajadzīgais lielums, bet princips nemainās. Jautājums lietotājiem - kādi Jums ir šie supplyline un returnline dati un varbūt, ka esat saskārušies ar līdzīgu problēmu?

es integrāli nepētu. mēdzu paskatīties kāda atpakaļgaitas t. šobrīd pie āra t -5, tā, pie room 21 un curve 28, mainās robežās no 27 - 28 grādiem. ss darbības režīms pie šādiem uzstādījumiem ir apmēram 10 min/10 min. respektīvi stundas laikā trīs reizes ieslēdzas uz 10 min. turpgaita sāk ar 36 grādiem, un beidz ar 38. tad atpakaļgaita ir sasniegusi 28 un var savas 10 min dzist par vienu grādu uz leju, lai sāktu ciklu no jauna.

tas taču pilnīgi saprotams, ka ūdenim cirkulējot bez sildīšanas turpgaitas temperatūra kļūst vienāda ar atpakaļgaitas temperatūru.

pie šībrīža āra temperatūras (-5) atpakaļgaita 32 grādi ir stipri par lielu tāpēc būtu interesanti zināt kādi ir room un curve uzstādījumi.

ja slēdzas teni, tad tas nozīmē tikai vienu - kā pienākas nestrādā āra kontūrs. vai nu aizsērējis filtra sietiņš, vai asi pārlocīta kontūra šļauka un ir apgrūtināta caurplūde, vai kontūrs nav izveidots pareizi - par īsu, par seklu.
būtu jāpaskatās cik grādu nāk laukā no zemes (brine in). man rāda, ka ir 4 grādi.

JK, tā ka nepateici vai tev ir radiatori vai siltās grīdas, mēģināšu izdomāt. Spriežot pēc MAX RETURNLINE, kas tev ir 55, tev ir radiatori, tātad arī HEATCURVE ir 40.
Protams, ka radiatoros temperatūra krīt daudz straujāk, kā siltajām grīdām. Tas ir tāpēc, ka tilpums un virsmas laukums ir ievērojami mazāks kā siltajām grīdām. Tāpēc siltumsūknis slēgsies iekšā biežāk.

Man ir līdzīgi kā v_t - atpakaļgaita ir ap 28-29 pie āra temperatūras -10. Siltumsūknis strādā aptuveni 50% laika.
Es gan nedaudz esmu pietūnejis service menu integrāļus, lai viņš slēgtos iekšā vēl retāk un lai nelietotu TENus vispār: INTEGRAL(A1) izmainīts no 60 uz 80, INTEGRAL(A2) no 600 uz 990. START INTERVAL no 20M uz 30M.

Paldies par atbildēm. Nedaudz precīzāka informācija - SS Thermia Diplomat 12 kW. Visur siltās grīdas ~ 180 kv. m. Tie rādījumi, par kuriem rakstīju - īpaši returnline 32, bija sestdien, kad ārā bija -11, HeatCurve bija 33, Room 20 un eksperimentēju ar 1. un 2. stāva kontūriem (vai tie uzvedas vienādi). Pie -10 grādiem returnline ir apmēram 29 - 31 grādi. Bet sūknis visu laiku grib ieslēgties. Lūk piemērs - sūknis ieslēdzas pie Integral -62 un šādiem rādījumiem Supply 29(36), return 29(55 - tas ir maksimālais lielums un cik saprotu neietekmē SS darbību). Pēc tam apmēram 20 sekundēs supply sasniedz 30 grādus, bet 2 minūtēs 36 grādus. Tā kā supply ir mazāks par prasīto, tad Integral samazinās uz -68. Kad ir sasniegti 36 grādi, tad Integral nemainās. Apmēram pēc 20 min. supply ir 37(36), bet return 30. Tagad integral palielinās (iet uz 0) un tā kā tas ir 1 grāds minūtē, tad tikai pēc stundas tas sasniedz 0 (supply pēc ūdens sildīšanas sasniedz 38)un SS atslēdzas. Bet tālāk jau supply ātri nokrītas līdz 30 grādiem, kā rezultātā pēc 10 min. SS atkal ieslēdzas. Tāpēc arī iznāk, ka SS 10 min. nestrādā, bet pēc tam strādā un patērē 4,2 kW/st. Un līdzīgi notiek arī siltākā laikā - pat septembrī SS strādāja 2 -3 reizes stundā. Teni gan nav ieslēgušies un mājā ir normāls siltums. Grīdu pamēriju ar parastu termometru - liekas, ka 26 grādi uz lamināta ir labi. Pat tad, kad 1,5 st. pie -10 atslēdzu vienu stāvu, return tajā nokritās no 31 uz 28 grādiem, bet termometrs joprojām rādīja 26 grādus.

Kāpēc tad tie sistēmas ierīkotāji (starp citu, kas pa kantori tas ir?) nav uzlikuši max returnline uz 45, kā pienākas siltajam grīdām?
Tas, ka SUPPLYLINE strauji krītās pēc ūdens sildīšanas ir normāli. INTEGRAL nav nekāda sakara ar SUPPLYLINE. Tikai atkarīgs no RETURNLINE.
"Tā kā supply ir mazāks par prasīto, tad Integral samazinās uz -68"
Piemēram tā nav taisnība, jo 36 kā reizi ir tā temperatūra, ko viņš grib tur iegrūst iekšā. Iekavās ir turpgaitas mērķa temperatūra un tā ir tikai atkarīga no heatcurve un āra temperatūras.
Ko nozīmē "liekas, ka 26 grādi uz lamināta ir labi"? Tev termomets uz lamināta rāda 26 grādus? Kāda tad ir temperatūra, piemēram metra augstumā? Tur tak reāla pirts sanāk.
Man virs lamināta ir 22 grādi un durvju roktura augstumā aptuveni tas pats, dažreiz par kādu pusgrādu atšķiras. Digitālais termometrs, kas paredzēts temperatūras mērīšanai istabā un ārā. Termometrs stāv uz grīdas, bet to vadu ar sensoru galā, kas jāliek ārā, piesēju pie durvju roktura.

Es piekrītu, ka normāli būtu, ja integral balstītos uz returnline, jo tas jau faktiski parāda grīdas temperatūru. Diemžēl tas tomēr ir saistīts ar supply temperatūru (gan pēc dokumentācijas, gan pēc tā, ko redzu). Tāpēc tai max return temperatūrai pie šiem rādījumiem nav īpašas nozīmes, jo tā vienalga netiek sasniegta. Un integral tā arī izveidojas - SS ieslēdzas pie -62, tad paiet laiks, kamēr tas uzkāpj uz vajadzīgiem 36 grādiem un pa šo laiku starpība starp reālo temperatūru un vajadzīgo ir negatīva. Tāpēc tas pagūst nomainīties līdz -68. varbūt, ka problēma ir tā, ka tā vajadzīgā temperatūra 36 grādi tiek sasniegta ne uzreiz. Un vēl kas - virs vajadzīgās temperatūras SS jau silda visai negribīgi. Varbūt, ka vainīgs Brine out (in) - starpība ir 3 - 4 grādi? Parasti bija -2 +1, vai -1 +3. Ir 2 āra kontūri pa 275 m. It kā darbojoties katram kontūram atsevišķi, nekas būtiski nemainās - tas saka, ka viņi darbojas, bet īsti nav zināms, vai darbojas pareizi.
Room ir uzlikts 20 grādi, termometrs metra augstumā gan rāda vairāk - 21 - 22 grādi, bet uz grīdas tas rāda pie 26 grādiem.
Par firmu pagaidām neko neteikšu, bet tā ir pietiekami zināma. Vienkārši viņi paši arī tagad īsti nezina, kas notiek un tāpēc negribas blamēt - ja nu vainīgs ir kas cits.

Vēl man nav skaidrs - ja SS darbojas 50% no laika, tad jau tas dienā darbojas 12 st. Bet tas ir ~ 50 kW jeb 1500 kW mēnesī. Bet pēc visa šeit rakstītā tādi skaitļi nav - Inesei pa ziemassvētkiem tikai 600 kW ar visu citu elektrību. Man toties no 20 novembra mēneša laikā SS katru dienu strādāja no 1- - 12 st un sanāca tie 1500 kW un tad prasīju uzstādītājam solītās garantijas.

Man ir 1580 kWh kopejais par novembri (pec pieredzes zinu, ka uz apkuri ir max 1000), 230m2, radiatori, 300 litri karstais uudens. Nibe Fighter 10kw, 500m kontuurs maala zemee. Nezinu, iespeejams ka ir liels pateerinsh, bet taa nu tas i.

Teikšu atklāti - man tie supyline un returnline rādītāji tumša bilde, tos arī nepētu, bet man šķiet aizdomīgas 2 lietas - 1) - pārāk maza tev tā starpība starp brine in un brine out, tikai 3-4 grādi. Man parasti ir 7 un uzstādītāji teica, ka tas ir ļoti labi! Tātad pēc manas saprašanas tev kaut kas nav īsti labi ar kontūru, nu pamēģini to filtru iztīrīt! vai arī viņš par īsu? Kontūrs man mitrā māla zemē 1,5 m dziļumā 480 m (kāpēc tev 2 kontūri?). Jauda arī tev tam verķim liela, man uz tādu pašu platību ir 8 kW sūknis un tas esot ar rezervi (varbūt gan, ka mums siltinājums atšķiras!).
Vēl pamēģini padarboties ar heatcurve, jo ja tev uzstādītā temperatūra ir 20 grādi, bet reāli ir vairāk, tad viņš tomēr silda vairāk, kā vajadzētu. Pēc manas saprašanas labāk ir, ka viņš rāda tik cik telpā arī ir, nevis jāzīlē - gribu 20 grādus, tātad jāuzstāda 18.... Un temperatūras regulēšana ar heatcurve ir ekonomiskāka nekā ar telpu temperatūru - tāvairāk domāta īslaicīgām izmaiņām. Piedzen heatcurve tā, lai uzstādītā telpu temperatūra sakristu ar reālo telpās. Man ir uzlikts 30 (biju uzlikusi 28, bet uznākot aukstumam, tomēr drusku par vēsu). Neesmu stāvēju klāt un skatījusies, cik bieži viņš ieslēdas, bet kad pieeju paskatīties āra temperatūru, tad viņš biežāk nestrādā nekā strādā. Reizēm silda ūdeni, bet mājas sildīšanas režīms šajā laikā parādās samērā reti. Nu 50% laika viņš man pilnīgi noteikti nestrādā!
Katrā ziņā vismaz es sauktu uztādītājus, lai viņi dara un regulē kamēr rādītāji sasniedz normālus lielumus! Viņi tomēr ir devuši kaut kādas garantijas, kā tas sūknis strādās! Lai veicas!

JK, instrukcijā nav teikts, ka INTEGRAL ir atkarīgs no SUPPLYLINE, bet gan no ACTUAL FEED LINE TEMPERATURE. Teikšu atklāti, nezinu vai tas ir tas pats, kas SUPPLYLINE, vai varbūt, ka viņš ņem tur kautkādu vidējo starp RETURNLINE un SUPPLYLINE. Man visu laiku likās, ka tas ir vairāk atkarīgs no RETURNLINE, bet varbūt kļūdījos. Ja gribi konkrēti noskaidrot, paprasi support@#$%&thermia.com. Viņi ir ļoti izpalīdzīgi - vienmēr ir atbildējuši uz visiem maniem jautājumiem.
Man gan tomēr liekas aizdomīgi, ka pie grīdas tev ir 26 grādi, bet metra augstumā 22. Varbūt man kaut kāds līks termometrs, bet man grīdas temperatūra laminātam ir praktiski tāda pati kā metra augstumā. Nu dažreiz max par vienu grādu atšķiras.
Tev tās grīdu caurulītes pareizā dziļumā atrodas?
Runājot par elektrību, man ir apmēram 2000kWh (siltumsūknis + viss pārējais) šajos aukstajos mēnešos, bet apsildāmā platība gan man arī ir daudz lielāka.

Paldies par atbildēm un komentāriem un vēl papildus informācija. Kā jau minēju, tad no 20. novembra man SS dienā strādāja no 10 - 12 st., tai skaitā apmēram 2 st. uz karsto ūdeni (cilvēku maz, patēriņš nav liels, bet saka, ka tas tāpēc, ka ir cirkulācija uz 2 dvieļu žāvētājiem - man gan nepatīk, ka siltā ūdens temperatūra strauji krītas). Varbūt, ka tās stundas nekas traks nebūtu, bet redzu elektrības patēriņu - un tas man iznāk atbilstoši kompresora jaudai 4,2 kW. Tāpēc dienā patērē 50 - 60 kWh. Un tas jau būtiski pārsniedz projekta patēriņu, kurš paredzēja uz gadu patēriņu 6200 kWh. Neko neteiktu, ja būtu vēl 8000 kWh gadā, bet tā kā tas viss netiek ievērots, tad prasīju uzstādītājiem un viņi mēģina kaut ko darīt - drīzumā mērīs temperatūru abos kontūros, lai noskaidrotu, vai tie funkcionē pareizi. Viņi paši saprot, ka kaut kas īsti labi nav, bet pagaidām nespēj atklāt ne paši, ne papildus konsultants. Kāpēc Brine in ir tik zema - viena no hipotēzēm ir tā, ka SS strādā par daudz un tāpēc zeme tiek atdzesēta, vēl, ka stipri mālaina augsne. Bet starpība 3 - 4 grādi esot normāli.

Inese_X: SS jaudu un kontūra garumu noteica ar programmu uz 200 kv.m. māju (reāli apsildāmā platība nedaudz mazāka, bet augsti griesti). Un ja pareizi saprotu, tad kontūrs nevar pārsniegt 500 m, tāpēc taisīja 2 kontūrus, lai kopā būtu 550 m. Ierakšanai klāt visu laiku nebiju un nevaru pateikt, vai visi 550 m ielikti un vai pareizā dziļumā, bet firma nodarbojas ar to masveidā un nav pamata neticēt. Regulēšanu arī taisām ar HeatCurve - faktiski pietiek ar 29 -30, jo 28 ir nedaudz par mazu. Bet SS joprojām strādā ilgi un elektrība tāpat tiek tērēta. Un SS ir ļoti viegli noteikt, cik tas ir strādājis - ir tāds režīms Opeartion Time un atliek to paskatīties 2 laika periodos un viss būs redzams.

Pow: FEEDline tagad ir supplyline - instrukcijā ir viens, bet uz SS jau cits. Un tas tik tiešām par Integral ir tā, kā minēju - vispirms to pastāstīja viens no montāžniekiem un tad pats pārbaudīju. Par termometru - esmu pārbaudījis, ka pats termometrs un tā izvads dod dažādas temperatūras un te es termometru biju nolicis guļus uz grīdas - varbūt, ka kaut kas nav precīzi, bet būtiski bija tas, ka grīda bez sildīšanas 1,5 st. laikā neatdzisa. Grīdas taisīja tā pati firma un ceru, ka tur viss kārtībā. Kas man nepatīk - nav skaidrs, kāpēc tad, kad strādā tikai viens stāvs, sypplyline pieaug straujāk (līdz ar to SS strādā mazāk), nekā tad, ja ieslēgti abi stāvi - it kā returnline temperatūra vienāda un siltuma nesējs no return caur SS sildītāju nonāk uz sypply. Vai kontūru garums kaut kā to ietekmē? Varbūt, ka izmainās plūsmas ātrums, kaut arī tas ir cirkulācijas sūkņa ziņā? Un vēl - kāpēc pie 1 stāva supplyline temperatūra ātri kļūst lielāka par prasīto (protams, ka returnline tad pieaaug straujāk, jo te kontūrs ietekmē), bet pie abiem stāviem SS sāk mocīties jau pie prasītās temperatūras

Jā, to operation time dikti studēju pirmajā ziemā, tagad vairs uzmetu aci tikai displejam... Intereses pēc varu atkal papētīt. Par Heatcurve Tu pats rakstīji, ka Tev ir 33, tāpēc teicu, ka var mazāk, īpaši, ja reālā un uztādītā stipri atšķiras. Bet tas nu tā, nav tik būtiski! Lai veicas atrast kļūmi, jo SS ir to vērts lai par viņu priecātos!