Manam draugam ir kaut kads somu SS.Maja (160m2) ir siltinata(pamati nav) un pa gadu vinam notere apmeram 6000kw elektribu,respektivi menesi nesanak pat 30Ls
par apkuri un karsto udeni kopa. Domaju ka visiem kam parsniedz so elektribas
paterinu ir nepareizi noregulets SS

Pow, a tu regulēji arī cirkulācijas sūkņa jaudu pēc uzstādīšanas? Tev uzreiz pie uzstādīšanas brine bija +4/-4, vai tur vajadzīga kāda ieskriešanās?
Man dīkstāves laikā brine in uzrādās +7, bet kad ieslēdzas apkurināšana, tad ātri nokrīt līdz +2.

Iespējams jau kāds ir jau jautājis un arī atbilde saņemta, taču atļaušos pajautāt:

Vai kādam no SS lietotājiem ir smilšaina grunts, varētu pat teikt, ka samērā sausa, jo gruntsūdeņi ir ĻOTI zemu? Ja ir, tad kādas atsauksmes?
Paldies.

Siltumsūknis strādā jebkura tipa gruntī, visu nosaka matemātika un atšķirība no slapjas grunts ar augstiem gruntsūdeņiem ir tā, ka sausās smiltīs kolektora garums ir vajadzīgs trīs reiz lielāks, nekā mitrā gruntī. Kapitālieguldījums ir uz kolektora garumu, cauruļu diametru, jo veidojas hidrauliski sarežģītāka sistēma.

cik, konkrēti, ir ļoti zemu?

Labdien!

Ilgāku laiku nerakstīju, jo firma mēģināja atklāt problēmas. Pēdējais, ko izdarīja - tika atklāts, ka kompresorā ir par maz freona un tāpēc tas nesasniedz vajadzīgo temperatūru. Freonu nolēja uz pielēja no jauna (es jau minēju - vai tikai problēma nav pašā SS). Tomēr vēl joprojām īsti nepatīk tā darbība. Pirmkārt, tas patērē par daudz elektrības - freona mainītāji pielika ampērmetru un tas rādīja 9A, kas ir 3,44 kW. Un tas ir par daudz.

Tad ir pāris lietas, kas man īsti nepatīk un ko gribētu pajautāt citiem - kā ir Jums. Piemēram, atpakaļgaitas temperatūra atšķiras no vajadzīgās temperatūras - piemēram SS darba laikā ar Curve 31: Sypply 32(29), Return 26. Un tieši tas, ka 29 ir precīzi pa vidu, tad arī dod to, ka SS strādā 12 st. dienā. Cik atceros, tad Inese minēja par 9 st. Kā Jums ir ar returnline - liekas, ka ja tā tuvāk prasītam, tad SS strādā labāk. Īsti gan arī nesaprotu, kāpēc SS nevar uzdot ieejā 34 vai 35 grādus, jo pie lielākiem mīnusiem viņš to dara. Tad uzreiz celtos returnline un SS darbība būtu īsāka.

Otrkārt, izrādās, ka lielu patēriņu izraisa siltā ūdens cirkulācija un dvieļu žāvētāji. Te ir ielikts cirkulācijas sūknis ar nepārtrauktu un neregulējamu darbību. Tāpēc katru dienu (pat bez ūdens patēriņa), ūdens sildīšanai vajag 2 - 2,5 st. Ja cirkulācijas sūkni atslēdz, tad katru dienu vajag kādu 0,5 st. Kā tas ir Jums?

Vēl joprojām ceru, ka firma turpinās meklēt, kas par vainu, jo viņu uztaisīja arī termogrāfiju - lielākie zudumi ir logi un durvis, tad vēl nedaudz balkons un pamati, kā arī māju stūri (bet nu tur nedaudz).

elektriskais dvieļu žāvētājs 40w X 30dienu X 24stundas x 0,051 ls/kwh = 1,47 ls
turklāt viņš nestrādā visas 24 stundas bez pārtraukuma. sasniedzot noteiktu temperātūru, tas atslēdzas. bet cirkulācijas sūknis dampē visu laiku un to vatu tam arī droši vien vairāk kā elektriskajam dvieļu žāvētājam. protams, žāvējot dvieļus, sildās arī māja, bet pa dārgo, jo tur jau iet augstā temperatūra.
tāpēc es nolēmu neizmantot šo ss fīču.

izskatās, ka supply un return t ir pilnīgi ok. man ir tieši tādas, šobrīd.

panākt ātrākā tempā augstāku return nav nekāda problēma - uzgriez cirkulācijas sūkni uz maksimālo jaudu un priecājies, ka šis nāk atpakaļ tikpat karsts kā turpgaitā, un ss pēc pāris minūtēm atslēdzas. bet vai šis paspēs tādā tempā uzsildīt silto grīdu betona tonnas? nevella! pēc pāris apgriezieniem ss sapratīs, ka apakļamgaita ir pa vēsu un atkal ieslēgsies uz pāris minūtēm. respektīvi, raustīsies tā puņķis uz drāts. labāk lai slēdzas retāk un pastrādā ilgāk ar zemāku temperatūru, tātad arī ar mazāku patērēto jaudu.
pirmais darbs, manuprāt, būtu kancelēt to dvieļu žāvēšanu.

spk, neko neregulēju. Man abi cirkulācijas sūkņi ir uz max jaudu, bet man arī trubu ir vairāk gan kontūrā, gan siltajās grīdās. Dīkstāves temperatūra neko nenozīmē, jo kā jau tu vari iedomāties, ja siltumsūknis nestrādātu, tad viņa ar laiku sasniegtu istabas temperatūru. +2 tas ir tik līdz cik tev ir atdzisusi zeme. Jo īsāks būs kontūrs, jo zeme straujāk atdzisīs. Jo lielāka rezerve būs āra kolektoram, jo temperatūra būs augstāka.

v_t, man cirkulācijas sūknis siltajam ūdenim patērē 6-7W. Grundfos Alpha (A klases ar elektronisku vadību). Tas būs 5kWh menesī - es teiktu, ka tas ir pilnīgi nekas uz visa cita fona.
Bonuss ir gan dvieļu žāvētāji, gan momentāls siltais ūdens pa krānu. Un nekur pakaļā jau tas siltums nenonāk, tāpat tiek sildīta māja.
Ja grib baigi izvirst un ekonomēt, var uzlikt taimeri un cirkulēt tikai tad kad vajag.
Protams, ja no katla līdz vietām, kur vajag silto ūdeni nav liels attālums, tad var iztikt bez cirkulācijas, bet man tā nav.

JK
apbēdināšu, īpaši tajās turp un atpakaļgaitas temperatūrās neesmu iedziļinājusies, jo galaiznākums no ss mani apmierina! Tur kāds cits gudrītis būs noderīgāks...
Cirkulācijas sūknis gan mums nešancē visu laiku, jo ir taimeris uzlikts, tāpēc siltais ūdens pa krānu tek uzreiz silts tikai noteiktās stundās. Brīvdienās mēdzam izvirst un ieslēgt uz visu dienu... Tagad neatcerēšos ciparus un slinkums rēķināt, bet santehniķi mums pierādīja, ka taimeris sevi atpelna samērā īsā laikā, neliekot nevajadzīgi dzenāt ūdeni visu laiku. Tiesa, vannasistaba ir siltāka tajās dienās, kad viņš uzlikts uz pastāvīgu cirkulāciju...

v_t

5 metru dziluma ir tikai mitra smilts (no geologiskas izpetes urbuma). Vasara viss ir sauss un izliets udens vienkarsi bez pedam pazud grunti! Vel pats neesmu nevienu pelki redzejis.

jā, tas ir riktīgi dziļi. man līdz slapjumam ir nepilni divi metri. tā, arī, ieraku. viss darbojas labi. šobrīd no zemes saņemu +4 grādus.
netā ir redzētas bildes, kur kontūrs tiek ielocīts pamatīgi dziļā bedrē (vismaz 4- 5 metri) un tad viss reizē aizbērts. interesanti, vai saule tik dziļi var sasildīt. vismaz ar divu metru dziļumu problēmu nav. augustā no šī dziļuma dabon 16 grādu.
bet ir jau iespēja urbt un likt gaisa ss.

Pričom Saulei būtu tā caurule jāsilda. Vai neesi dzirdējis, kas tur dziļāk, paliek arvien siltāks. Nez kāpēc ogļrači dziļās šahtās ņemās vienos krekliņos vai pat pliki.
Latvijā jau kādu 2km dziļumā ir kāds 100 grādu silts ūdens.

nedzīvojam ne islandē, ne kamčatkā, par ģeotermālo enerģiju varam nesapņot.
nāksies paļauties uz sauli. tādēļ būtu interesanti dzirdēt speciālistu viedokli par to cik dziļi saule spēj sasildīt zemes virskārtu.
par 2 km lielu dziļumu šeit neviens nestrīdas un neinteresējas.

Siltumsūkni vajag kad? - ziemā
Vai ziemā saule sasilda zemi? - tagad varbūt nedaudz arī to dara
Arī līdz apkures sezonas sākumam tas siltums, ko saule iedeva, sen ir aizkūpējis gaisā.
Tā ka lomu te spēlē tikai siltums, kas nāk no apakšas. Jā, virskārtā tie ir tikai daži grādi ziemā metra dziļumā (neņemot vērā patrezējos laika apstākļus).
Uz sauli vari velti cerēt. Ja nu vienīgais liec vēl papildus saules kolektrous uz jumta, tad varbūt kaut ko var paķert no saules.

man ss vajag visu gadu, jo man ir tāds niķis, ka šad tad vajag nomazgāties ar siltu ūdenu. visos gadalaikos.
ss lietotājiem ir tā priekšrocība, ka var pavērot, ko tā saule ar zemi dara, kādi procesi notiek.
februārī, 2 metru dziļumā, zeme būs atdzisusi līdz + 2grādiem. tā bija pagājušo gadu, domājams tā būs arī šogad. martā sāk sildīt saule un temperatūra sāk kāpt, līdz augustā sasniedz + 16. skaidrāku norādi uz to ka, tas ir saules siltums, grūti iedomāties. jautājums varētu būt par to, vai tie + 2 grādi, kas figurē apmēram kādu mēnesi vai pusotra, un nāk no zemākajiem slāņiem, ir zemes kodola vai saules siltums. es domāju, ka saules. gribētos, tikai, zināt cik dziļi tas ir spējigs iespiesties. vai tie ir daži metri, vai daži desmiti metru.

v_t ir taisniba.
Temperatura apmeram 1 metra dziljumaa ir tieshi atkariiga no saules. Vasaras beigaas taa ir vislielakaa un tad ziemas laikaa taa pamazaam atdziest. Es pirms pusgada biju uzgaajis vienu maajas lapu kur vareeja redzeet detalizetus temperaturu merijumu grafikus dazhados dziljumos pa gada meneshiem. Turklaat vel dazhadaas pasaules malaas. Secinajums tur bija taads, ka dziljaak par kadiem 5-8 metriem temperaturas svarstibas ir pavisam minimalas(nepilns graads gada laikaa), jo gadalaiki uz musu planetas mainaas paraak atri - saule nespej piesildiit dziljaak. Talaak jau no vietas atkariigs, bet nu pec kadiem 300m dziljumaa temperatura atkal saak pieaugt, bet nu ljoti minimaali. Kaads graads uz 100m. Tas savukaart ir siltums kas naak no zemes dziileem.

Da nu Nahe

JK, paskatījos - man silto ūdeni mēnesī silda 30-50 stundas (cirkulācija + patēriņš). Divi dvieļu žāvētāji (diemžēl jaudu nezinu), siltā ūdens loka trubas izolētas, ūdens temperatūra 40-50 grādi.

Nice site! Big thanx to webmaster!

Nja, tēma laikam tiek aizvērta ... interesanti, kurš administrē šo forumu?