Tu izlasīji visu tēmu un neatradi nevienu, kam butu ventilācija ar siltuma atgūšanu kopā ar siltumsūkni, vai iedomājies, ka kattreiz atskrienot kādam, kas negrib lasīt iepriekš izrunāto, visi metīsies atkal no jauna visu stāstīt?

To Pow
Visa teema regulaari tiek lasiita kopss vasaras, paaris dienas atpakall paarlasiiju ar uzsvaru uz siltumsuuknnu raksturojumiem, bet ssodien veltiiju uzmaniibu ventilaacijai...Bet jautaajums jau bija par PAUL izdeviigumu ar koef.pie 20. Kaapeec tad nelikt sso briinumu, bet ss?

Murniece, man liekas Tu nedaudz nepareizi saprati to 27, 28 lapu. Koeficients šeit domāts - atgūtā siltuma attiecībā pret patērēto enerģiju. Siltummainim rekuperācijas sistēmā tas koeficients ir tik liels tāpēc, ka ventilatori (rekuperācijas sistēmā) rij daudz mazāk strāvas kā kompressors siltumsūknī. Rekuperācija (siltummainis) atgūst siltumu no izvadītā gaisa (relatīvi ļoti silts), bet siltumsūknis sūknē no ārpuses (relatīvi zemāka temperatūra).

Esmu kaut ko dzirdējis par papildus moduļiem siltumsūkņiem, kas varētu atgūt siltumu no izejošā gaisa, bet... Ja jau ir koncentrēts izejošais gaiss, tātad ir piespiedu ventilācija (pa visu vai lielu daļu māju). Ja ir doma pirkt papildus moduli siltumsūknim, tātad ir piespiedu ventilācija bez rekuperatora... Domāju, ka šādā gadījumā noteikti būtu jāizpēta rekuperatora pievienošanas iespēju un salīdzināt to ar siltumsūkņa papildus moduļa sākotnējām un uzturēšanas izmaksām.

Man pašam ir Paul ventilācija. Man ieejā ir priekšsildītājs ar silto ūdeni (pašlaik vēl nestrādā, māja vēl nav līdz galam pabeigta) un rezerves (jā, esmu maniaks :) ) elektriskais priekšsildītājs, lai ienākošo gaisu sasildītu līdz +0C. Ja nepiesildītu, tad siltummainis sasaltu, jo izdalās kondensāts, kad istabas gaiss tiek atdzesēts gandrīz līdz ienākošā āra gaisa temperatūrai.

Šodienas rezultāti - darbojas ar 30% no max jaudas (pietiek manai mājai, ja vien nav daudz ciemiņi). Priekšsildītājs ienākošo gaisu uzsilda līdz +0..0.5C. No istabām nosūktā gaisa vidējā temperatūra 19.5C, pēc siltumapmaiņas istabās tiek atgriezts āra gaiss uzsilis līdz 18.5C. Tātad siltummaiņa efektivitāte ir (19.5-18.5)/19.5 jeb gandrīz 95%. Protams papildus izdevumi ir gaisa uzsildīšana līdz +0C. Ja izmanto dabisko vēdinašanas režīmu caur logiem vai gaisa caurlaidīgām sienām un pārsegumiem, tad gaiss būtu jāuzsilda no āra temperatūras līdz istabas temperatūrai, nevis no āra temperatūras līdz +0.

Citiem vārdiem sakot, ja ir siltuma avots ar pietiekoši augstu temperatūru (izejošais istabas gaiss), tad izdevīgāk izmantot siltummaini (ventilācija ar rekuperāciju), nevis siltumsūkni. Ja siltuma avots ir ar zemāku temperatūru (zeme) nekā gala lietotājs (apkures sistēma), tad siltummainis vispār nestrādās (tas ir strādās, tikai dzesēs apkures sistēmu un vadīs siltumu uz zemi :)). Tad vienīgais variants ir siltumsūknis.

Murniece, rekuperators siltumu neražo, bet atgūst siltumu no izplūstošā gaisa, tādējādi sasildot ieplūstošo. Tādējādi, samaksājot papildus naudiņas, var it kā iegūt ietaupījumu uz siltumu.
Realitātē, Paul iekārtas ir krietni dārgākas par konkurentiem. Pārdevēji sāks stāstīt par to, kas it kā ir tikai Paulam, bet kad nonāks līdz konkrēta modeļa izvēlei, tad izrādīsies, ka tie visi labumi ir par sāpīgu papildus naudu. Ir protams arī lētākas ierīces, bet tām ir arī lētāki konkurenti no citiem ražotājiem.
Un viņu piedāvātā lokano cauruļu sistēma arī ir reizes 2 dārgāka par piem. Uponor zilajām, arī viegli montējamām. Un pat nevis uz cauruļu, bet pribambasu a la kolektoru, difuzoru kolektoru u.c. rēķina. Par katru tādu skārda štruntiņu 50 eur, un ja mājā tādus vajag kādus 15 gab, naudas saskrien oi oi :)
Protams, var izvēlēties - izdot 2500 eur un čakarēties ar skārdu un dzeltenu iekārtu, izdot 4000 eur un daudz vienkāršāka instalācija ar plastmasu un iekārtu piem. Systemair ražojuma, vai arī 6000 eur, un tad viss ir pa smuko, un friču kvalitāte, un progresīvi, un blah blah blah.

Paldies, Ambrosio.
Nu jaa, siltumsuuknim tas koeff. ir ~ 1:3, un PAUL 1:20.
Arii lasiiju krievu saitos par iespeeju sasleegt kopaa siltumsuukni ar to izejosso gaisu...Man veel tikai maajas pamati, meeginu tikt skaidriibaa ar apkures iespeejaam.
Taatad sanaak ka tev apkure ir tikai no ventilaacijas? Bet karstais uudens?Siltaas griidas?

Arī no ventilācijas. Un bērni arī no ventilācijas :)

To spk
Ja pareizi atceros tev ir ss? Kaada ventilaacija?

Man apkure nav no ventilācijas. Man apkure ir no gaisa-ūdens siltumsūkņa (negribejās visu zemi ar tam trubām sarakņāt, bet vertikālais pārāk dārgs). Par rezultātiem (slikti, normāli, labi) varēšu pateikt tikai pavasarī pēc apkures sezonas beigām. Tagad mājas 400 tonnas tikai iesilst un elektrība saskrien daudz.

Man ventilācijas iekārta vienkārši nodrošina svaigu gaisu un atgūst siltumu no izplūstošā gaisa, tādējādi man apkures jauda ir stipri mazāka (gaisa caurlaidība atbilst normām, < 2m3/(m2*h)) ~ 10-11kW pie -21C uz 320m2.

spk, Tev ir kādi dati reālai, piemēram, Systemair rekuperācijai, kāda ir efektivitāte tagad? Ienākošais uzsildīts līdz +0C, kāda ir nosūktā un atgrieztā gaisa temperatūra?

To Ambrosio
padalies luudzu ar info: kaada firma taisiija projektu ss un ventilaacijai(artiva?) un attieciigi kaads uznneemums uzstaadiija. Paldies

Murniece, silti iesaku uzreiz precīzi izplānot kur un kādas komunikācijas ies (elektrība, kanalizācija, ventilācija, ūdens trases, silto grīdu kolektori un maģistrāles, varbūt vēl kas). Ceļot savu māju es sadūros ar to, ka pietrūka PILNAS ainas, kur kas precīzi būs jau no paša sākuma. Pat, ja katrs - elektriķis, santehniķis, ventilācijas specs, visu darīs pēc labākas sirdsapziņas, vienmēr atradīsies kāda vieta, kur kaut kas krustosies, jo neviens nevar redzēt, vai viņa darbs kādam nepatraucēs. Protams speci vienmēr izgrozīsies, bet tās pūs papildus neērtības un attiecīgi papildus maksa.

Piemēram, elektrības vadus sienās man salika 10cm zem griestu līmeņa. Tikai pēc tam es izdomāju, ka tomēr būs ventilācijas sistēma. Lai arī izmantoju tās mazākās Paul trubas (skārda trubām vadi vispār traucētu), vienalga nācās uzmanīgi atkalt gaisa kanālu un sienu šķērsošanas vietās apmetumu, lai vadus nedaudz uz leju pabīdītu. Siltās grīdas ieliekot, vienu stūri vajadzēja atstāt brīvu, lai āra gaisa pieplūde ventilācijas sistēmai sanāktu īsāka, bet tā nācās vilkt gandrīz 2x garāku gabalu. Un no šādiem it kā maziem sīkumiem arī rodas papildus izmaksas.

Vienīgā problēma, ka es neesmu pārliecināts, ka Latvijā ir tādi spečuki, kas var pilnīgi visu saplānot, vai arī tas maksās nepaceļami priekš parasta topošās privātmājas īpašnieka. Es domāju, ka LABS un DETALIZĒTS projekts ar VISĀM komunikācijām atmaksājas (man nebija). Vienīgi projekts dzīve izskatās nedaudz savādāk nekā uz papīra, un 99% gadījumu būs kādas kaut vai nelielas izmaiņas :)

Siltuma un ventilācijas projektu man taisīja Uldis, kas te kādu laiku atpakaļ aktīvi piedalījās diskusijās ar niku uldisj (e-pasts uldisj at inbox.lv vai uldis.jansons1 at gmail.com). Pašlaik nelikšu galvu ķīlā par viņa darbu, bet nu pagaidām ir labi :) Var normāli parunāt un uzdot kādu jautājumu arī pēc projekta pabeigšanas un samaksas. Kad būs māja pabeigta un apkures sistēma un ventilācija ar reāliem rezultātiem ilgākā laikā, tad varēšu smalkāk atskaitīties. Esmu ļoti apmierināts ar Artūra no Artiva (arturs at artiva.lv) ieteikumiem ne tikai par ventilācijas sistēmām un tvaika izolācijām, bet arī par ieteikumiem mājas kvalitātes un energoefektivitātes nodrošināšanā. Ir daudz tādu it kā sīkumu, kas gala rezultātā var būt ļoti nozīmīgi.

Jā, plānot vajag, bet projektus taisīt gan uzmanīgi. Par katru komunikāciju izdosi naudu, bet vēlāk tāpat nāksies mainīt. Un tad būs izdota nauda par papīru, kas neatbilst realitātei.

Tieši tā, spk, labs un detalizēts projekts visām komunikācijām ir ļoti noderīgs, bet, kā tādu uztaisīt, nezinu :) Pie tam vajadzīgs arī praktiķa skats uz projektu, jo bieži vien projektētājs kaut ko uzzīmē, bet praktiķis pasaka "WTF? Tā dzīvē nemaz nevar uztaisīt" :)

Liels, liels PALDIES!
Arii ieintereseeja w.artiva.lv pasiivaa maaja.Laikam pie ss noderees lloti labi.
Pabakstiissu viiram ko prasiit buuvdarbu vadiitaajam kaa praktikkim.

Nu pareizi glagoļiķe, visu vajag izplānot - no savas pieredzes - pilnīgi pietiek, ja pats visu izdomā, nekādus projektus nevajag, galvenais jau no paša sākuma izdomāt ko un kur gribam un kā gribam un tad jau darbu gaitā uzreiz ir skaidrs kas kam var vai nevar traucēt. Reāli jāzin kur ie santehnika, apkure, elektrība, ar visiem izvadiem, kādā augstumā utt., tas pats par ventilāciju, ja tāda paredzēta.
Man pat tagad skatoties uz atpakaļu lielākās galvassāpes sagādāja nevis tas, ka nebija projekts, jo projekts ir tikai papīrs un reti kad dzīvē tieši tā arī ir, bet gan tieši tas, ka jau no paša sākuma nebija izdomāts - kas kur tiešām būs. Personīgais ieteikums - būtībā pats svarīgākais kvalitatīvas mājas izbūvē - precīzi pašiem izdomāt kur un kādas mēbeles stāvēs - jā, ļoti svarīgi!, kur un kāda santehnika stāvēs, kur un kādas lampas būs. Ja to visu zin jau no paša sākuma, tad problēmu vienkārši nav.

Nevajag jau super smalku projektu, bet vispārēju ideju par maģistrālo komunikāciju vadu vietām ar vietu siltumsūknim, boileriem, ventilatoriem, elektrības sadali un ūdens hidraforu un filtriem gan vajag. Lai vismaz ir no "atsperties" kad sāk runāt ar meistariem. Savādāk, kas pirmais nāk, tas pirmais maļ, un beigās liekas, ka viss ir pilnīgi šķērsām.

Nejauši atradu šitādu vāciešu aprēķinu dažādām apkurēm ar 20 gadu amortizāciju. Inķeresno, bet gaisa siltumsūknis sanāk izdevīgāks par zemes?
[www.flaechenheizung.de]

Man ir CO2 gaisa-ūdens siltumsūknis (tjipa jaunais modelis, strādā pie lieliem mīnusiem, blah, blah). Apkuri mājai palaida janvāra sākumā.

Lai arī gaisu novembrī un decembrī piesildīju līdz +15 grādiem (lielajos aukstumos nokrita līdz +10). Mājas konstrukcijas elementi ~400 tonnām (betons, sienas, apmetums) bija atdzisuši līdz kādiem +6-8 grādiem. Plus iet ārā mitrums, ieskaitot no siltajām grīdām, kuru žūšanu es ar plēvēm biju piebremzējis, lai mājā kondensāts tik daudz nebūtu, kamēr nav ventilācija un apkure palaista. Siltumsūknī iestādīju, lai nekautrējas ar elektrību piesildīt. Tā kā pagaidām tas elektrības rēķins ir saskrējis tāds ne pārāk mazs :)

Tā kā es esmu maniaks, tad man ir atsevišķs elektrības skaitītājs (siltumsūknis + ventilācija), ūdens skaitītāji, tūlīt ieliks vēl siltumskaitītāju. Ja uzlikšu vēl atsevišķu skaitītāju ventilācijai, tad pavasarī varēšu atskaitīties visos sīkumos ar precīziem datiem par mana konkrētā gaisa-ūdens siltumsūkņa un Paul ventilācijas iekārtas darbiem un nedarbiem :)

Pašlaik man nepatīk, ka tas āra modulis siltumsūknis bieži defrostējas (aizsalst, jo pašlaik ir liels gaisa mitrums un ne pārāk zem nulles). Tas cerams tāpēc, ka tas mauc uz pilnu klapi un bez apstājas. Kad māja būs izsildīta un pažāvēta, tad strādās tikai ik pa laikam un nesasals tik bieži. Turu roku uz pulsa, tad redzēs kā būs pēc mēneša.

Ambrosio: atsūti linku, kāds Tev ir tas siltumsūknis, lai var precīzāk palasīt.