Fū, KB, man gļuki! Protams, ka zeme pa vasaru uzsils, nevis pa ziemu! :))

Inese X,
Cik dziļi tev kontūrs un cik garš? Kāda augsne? Vai ir augsti gruntsūdeņi.

KB,
Caur logiem, durvīm un arī vārtiem ir zudumi. It sevišķi ja vārti ir lieli - vate jau tur diez vai iekšā ir. Cik saprotu garāža arī ir tajos 340 m2? Nu par mašīnu apsildi arī ir jābleķo, bet nav vismaz jāskrāpē logs.
Kaut gan šodien no rīta nekas nebija aizsalis stāvot zem klajas debess.

turot vaļā 5 x 2,5 m caurumu, zūd jēga kurināt. aizsalušais ūdens krāns tam lielisks apliecinājums.

Nekāda mistika jau tai siltumsūknī nav, mums katram tāds mājās stāv jau desmitiem gadu, un visā pasaulē (ledusskapis) un man tomēr domāt, jo siltāks atpakaļ nāk no zemes cilpas, jo labāk. Neticu, ka tur ir kaut kādi maksimālie griesti, ja no zemes nāktu ārā +20, vispār vajadzētu minimālu enerģijas daudzumu, lai gāzi uzsildītu augstāk.

Izrādās, ka tā tomēr nav. Vikipēdijs šeit:
[en.wikipedia.org]
saka, ka: "COP improves with a lower temperature difference between the input and output of the heat pump, so the stability of ground temperatures is important."
Bet man tomēr domāt, ka, ja, piemēram, pašam kompresoram optimālā starpība ir pēc iespējas mazāka, tad iegūtās enerģijas daudzums arī samazin'\as. Droši vien ir kaut kāds zelta vidusceļš, pie kur ss strādā visefektīvāk. Izrādās, lielā t starpība ir arī gaisa siltumsūkņa lielākais klupšanas akmens.

"jo man Thermia pārstāvji īstenībā pašā sākumā priecājās, ka tā starpība ir tik liela, teica, ka tas rāda, ka efektīvi ss strādā"
Tas tikai liecina, ka viņi nesaprot ko runā.

"Katrā ziņā manā manuālī gan nekas tāds nav rakstīts, laikam Thermia domā, ka lietotājam tas nav jāzina, to jāzina uzstādītājiem"
Vienīgā vieta, kur tas ir teikts uzstādīšanas manuālī ir pie Troubleshooting:
Message: LOW PRESSURE
Explanation: Low pressure cut-out. Compressor is stopped. No hot water production.
Cause: Brine pump has stopped or is running at too low a speed.
Action: Measure temperature difference between entering and leaving Brine system. The difference should be some 3-5°C.

aaaa: ideāli būtu, ja brine in un brine out būtu vienādi un šķidrums cirkulētu zibens ātrumā. Praksē ir jāmeklē zelta vidusceļš, jo lai panāktu lielāku plūsmu, vajadzīgi jaudīgāki sūkņi.

Reku tabuliņa, ko kādreiz rēķināju savam siltumsūknim.
Kompresors ZH45K4E-TFD, cirkulācijas sūkņi 0.205kW grīdām, 0.400kW āra kontūram (Thermia Diplopmat TWS 16). COP iekļauj cirkulācijas sūkņus.


.............-25.0...-20.0...-15.0...-10.0...-5.0.....0.0......5.0......7.0......10.0
----------------------------------------------------------------------------------------
35.0 |....2.35....2.65....3.02....3.44....3.91....4.44....4.95....5.18....5.50
50.0 |................2.00....2.25....2.54....2.86....3.21....3.59....3.76....4.01


Augšējā aile ir āra kontūra temperatūra, pa kreisi apkures temperatūra, tabulā aprēķinatais COP.

Savulaik Pow man deva norādi uz kompresoru un tad arī es uztaisīju tabulu savam kompresoram ZH38K4E-TFD - tiesa, bez cirkulācijas sūkņiem. Un tad, sekojot visiem datiem (man nav kā KB - atsevišķi rādītāji, kas ļauj atrast COP, laikam nevienai Thermia tā nav), izdevās atrast, ka kompresors nedarbojas kā nākas, jo par maz freona. Tas nozīmē, ka vismaz sākumā vairāk jāpaseko līdzi SS darbībai - ne tikai kā spēļu mantiņai. Un ļoti būtiski ir laika gaitā ieregulēt pareizu Heat Curve - reāli katari mājai tā ir sava, man pašlaik tā ir 29 grādi.
Ja runā par COP, tad Pow tajā ierēķinājis arī sūkņus. Nezinu, vai tas ir pilnīgi pareizi - nu āra sūkni vēl varbūt, bet iekšas sūknis - vai tad citām apkurēm tā nav? Es jau minēju, ka tikko runā par SS, tā cenā ir viss (arī grīdas utt.), bet kad saka par tā efektivitāti, tad arī viss, kas paņem lieku elektrību. Man tas neliekas pavisam korekti.
Visbeidzot par temperatūras starpību - man arī tā ir 3-4 grādu robežās un esmu pamanījis, ka Inesei un v_t tā ir lielāka, tai skaitā brine in. Zinot, ka viņu SS iegādāts ātrāk, varētu tikai izteikt pieļāvumu, ka SS ir vecāks modelis ar citu kompresoru (nez, vai tad jau bija scroll kompresori). Ja tā, tad var būt citāds temperatūras režīms, kas naina gan starpību, gan vienlaikus palielina brine in.   

Piekrītu, ka apkures loka cirkulācijas sūkni nav korekti rēķināt iekšā, jo pirmkārt viņs darbojas visu laiku, arī tad, kad kompresors nedarbojas; otrkārt citām apkurēm arī tāds ir.
Es to rēķināju tikai tāpēc, ka parsti datos ražotājs uzrāda COP ar abiem sūkņiem, un lai pārliecinātos, ka mans aprēķinātais pilnībā sakrita ar ražotāja uzrādīto.

"ka SS ir vecāks modelis ar citu kompresoru (nez, vai tad jau bija scroll kompresori)"
Protams, ka bija. Kompresors ir tas pats. Atšķirība ir tikai tur, ka tev ir A klases cirkulācijas sūkņi, tjipa Wilo Stratos, bet mums oldschool C vai D klases Wilo TOP-S sūknīši.