Nu jau gadus desmit dzīvoju mājās, kur apkure ir krāsns. Apkurināmā platība ap 60-80kv.m. Pirmos gadus kurināju, ar ko pagadās. Malka, nomaļi utt. Tad izdomāju pamēģināt briketes. Toreiz bija modē tās apaļās. Salīdzinot ar malku bija stipri švakākas. Juka ārā utt. Siltums bija švakāks kā malkai. Krāsns parasta podiņu. Sezonā kādas divas kamaz kravas aizgāja.
Tad kādus gadus jau citā mājā bija tikai malka. No tā laika piekrītu secinājumam, ka malka ir kurināma ne ātrāk kā žāvēšanas ceturtajā gadā. Nebija ne vainas, bet dienā savi divi trīs klēpji krāsnī aizgāja (vecā labā skārda krāsns, padomjlaikā visur bija). Sezonā ap 2.5 kamaziem aizgāja. (tagad spriežu, ka tie kādi 20-30 beramkubi).
Tagad dzīvoju savā mājā, kuru arī apkurinu ar vienu podiņu krāsni ~3.5T. Diemžēl netika aprīkota ar siltummaini karstajam ūdenim, bet nu jau neko. Iztieku ar elektrisko boileri. Bet ne par to stāsts. Sākumā kurināju ar malku, ko atvedu no iepriekšējās mājas. Vienā reizē - klēpis malkas, stikla durtiņas regulāri līdz pusei nomelnēja, kas pēc tam kurināšanas beigās nodega atkal tīras. Tad tā beidzās un nopirku dažādas briketes pamēģināt. No visām, ko mēģināju, labākās šķita Latvijas finiera briketes, ko arī 2 tonnas nopirku, jo līdzvērtīgu apjomu malkas man nebūtu kur likt, jo saimniecības ēka vēl nebija. Tās 2 tonnas bija paredzēts uz sezonu. Sanāca uz 2.5 sezonām. Vienā kurināšanas reizē pietiek ar 6-8kg bērza brikešu, pie tam līdz kādiem -10C nemaz nevajag kurināt katru dienu. Ik pa brīdim paņēmu pakurināt ar malku, bet nācās secināt, ka līdzvērtīgu siltumu lai dabūtu, vajag divreiz likt. Tas neder. Tā nu turpināju kurināt ar briketēm. Janvārī nāca uz beigām vecie krājumi un tika nolemts pamēģināt krutās Gulbenes briketes. Tās tumši brīnās ar caurumu vidū. Pēc tehniskajiem rādītājiem it kā labākas. Paņēmu tonnu. Un pirmais pārsteigums - krāsns stikla durtiņa, kas ar bērza briketēm nekad nenomelnēja, tagad līdz pusei pilnīgi melna. Lai gan gaisa padeve lielāka bija, kā bērza briketēm. Un kurināšanas beigās neparko nenodega, lai gan karstums no kurtuves šķita vairāk kā pietiekams. Nākošajā dienā pamēģinu bērza briketes - durtiņa nenokvēp nemaz. Ja saliek pamīšus bērza un tās BIONET briketes, tad dūmo daudz mazāk. Bet nu vairāk gan tādas nepirkšu, jo 130Ls tonnā ir tikpat (vai pat dārgāk), par cik var dabūt Finiera briketes.
Tā nu uz šobrīdi tīrais secinājums ir, ka ja kurina krāsni ar briketēm, tad tomēr ar Finiera ir vislabāk. Manā gadījumā pēc divu gadu kurināšanas krāsns un dūmenis bija tīrs. Briketēm priekšrocība ir tāda, ka varu sanest istabā briketes mēnesim un ir tikai neliela kaudze, bet malku mēnesim istabā nesanesīsi. Jo aukstā laikā tikko ienesta malka vai briketes nedeg tik labi, kā pāris dienas siltumā pastāvējušas. var jau būt, ka nākotnē pāriešu atpakaļ uz malku, bet nu pagaidām briketes sanāk ērtāk. Vienīgais trūkums- briketes nevar ilgi uzglabāt. Pēc gada ar visu plēves maisu jau piebriedušas un nav tik labas. Par BIONET sola, ka tā neesot, mitrumu neuzsūcot. Nu tad jau redzēs. Šoziem tonnu nespēšu nokurināt, puse paliks nākošajai ziemai.

Viss šis penteris tika uzrakstīts cerībā, ka kādam tas noderēs.

Es arī kādreiz kurināju ar apaļajām briketēm, bet tur ir jāskatās cik viņas ir blīvi sapresētas. Diemžēl lielākā daļa ražotāji ir haltūristi kurus vajadzētu pakārt kokā aiz vienas vietas! Tāpēc pārgāju uz RUF, jeb kantainajām briketēm.
Laikam tās ir problemātiski saražot nekvalitatīvi! Šogad tikai vienu reizi redzēju slikti nopresētas, jo laikam skaidas bija par rupju! Tagad briketes pērku Saulkrastu būvmateriālu veikalā 1Ls 10kg. RUF ir ērts jo maisā ir 10kg, nav jāstaipās kā išakam!

Būs intereses pēc vienas jāpaņem tie RUF. Pēc tehniskajiem datiem mazliet mitrākas. Bet nu pēc ziemas ārā šķūnītī arī Finiera briketes ir piebriedušas mazliet mitrākas.

Finierim tak ekskluzīvi bērzs, tāpēc arī nekas nenokvēp, bet galvenokārt sausuma dēļ - finiera briketes ir ļoti sausas, 8-10% mitruma. Bērza malkā ir ļoti liels darvas daudzums un parasti skursteņi ļoti cieš, bet lieta tāda, ka darva ir mizā, bet finiera briketēs mizas nav necik! Nezinu kā jūs rēķinat, bet malka sanāk praktiski 2-3x lētāk, pat pērkot skaldītu. Nekādas maģijas jau tur nav - briketes ir smagas un blīvas, bet ja es 5 m3 malkas varu nopirkt par 120 Ls un tonnu brikešu par 120 Ls, tad kur ir ekonomija? 5m3 malkas tomēr sver krietni vairāk par 1 tonnu.

Man tādi paši novērojumi, kantainās skaidu briketes gandrīz vienmēr ir kvalitatīvākas par apaļajām.
Tam, ka malka(skaldīta) ir 2-3x lētāka gan nepiekrītu. Pēc reāliem novērojumiem un aprēķiniem briketes sanāk apm 10-30% dārgākas nekā piem., skaldīts alksnis. Starpību nosaka brikešu iepirkšanas cena, kas nu galīgi nav 120Ls par tonnu.

Novērojumi te neder, tīra matemātika:
Dati no šejienes:
[www.finieris.lv]
un šejienes:
[siltumnieks.lv]
Tātad: Brikešu siltumspēja: 3680 kWh/800kg, malkas vidējā siltumspēja: 2110 kWh/m3
800 kg, jeb palete brikešu vidēji maksā 100 Ls (finiera briketes, kam dati ņemti lētāk dabūt nevar), 1 m3 malkas maksā ne vairāk par 25 Ls. Par 100 Ls varam nopirkt 4 m3 malkas, kas siltumā ir 8440 kWh.
Kopsavilkums:
100 Ls brikešu mums dod 3680 kWh enerģijas,
100 Ls malkas mums dod 8440 kWh enerģijas.
Malka sanāk tieši 2.29 reizes lētāks kurināmais. Vot i vsja maķemaķika!

Varbūt tāpēc šī valsts ir tādā d..ā, ka pārāk daudz te matemātiķi un teorētiķi.
Pārbaudi vēlreiz savus interneta ciparus, visdrīzāk, ka tur ir tīrais koksnes kubs, sterā koksne ir par ~30% mazāk nekā kubā, brikešu paletes svars ir daudz tuvāk tonnai nevis 800kg, cena ir tuvāk 90Ls un vēl protams jautājums par reāli nopērkamās malkas mitrumu utt, vobšem dota ne pārāk derīga skaitliska informācija, kas ir tālu no realitātes. Atkārtoju vēlreiz - reāli brikešu izmaksas ir dažus desmitus % augstākās nekā malka. Ir zināms katla kurtuves izmērs, ir zināms cik lielu tilpumu malkas tur var ielikt un cik kg brikešu, cik ilgi kurās viens un otrs, un cik tas maksā. Vairāk ticu saviem skaitļiem, bet var arī protams darīt kā rakstīts internetā :)

Nu matemātika, ne matemātika, bet goda vārds - nekādu 2x lielāku siltumu malkai nemanu. Pie tam, pavasarī pirktā pilnīgi noteikti ziemā vēl ne tuvu nav sausa, tā kā tie cipari ir attiecināmi labākajā gadījumā uz vismaz 3-4 gadus šķūnī žāvētu malku.
Pie tam manā gadījumā pagaidām ir arī svarīgi, cik daudz vietas tas aizņem, kad sanes istabā.
Vakarā iebraukšu DEPO un nopirkšu vienu maisu malkas un paskatīšos, cik silti kursies tāda pirktā.

valsts gadījumā pie vainas nav matemātika, bet tīri morālas un tikumiskas kategorijas.

paņemsim piemēram sausu bērzu no citu raksturlielumu redzes punkta. tā īpatnējā masa ir ap 650 kg/m3. sterā rūpīgi sakrāmētas skaldītas malkas varētu būt 0,8 m3 koksnes jeb 520 kg.
tas ir biku vairāk par 2 tonnām par tiem pašiem 100 ls. starpība ir vairāk kā divas reizes, kas apstiprina aaaa aprēķinu pareizību.

protams, ka pie malkas iegādes tikumiskās kategorijas arī spēlē savu būtisku lomu, kā rezultātā stera koksnes reālais saturs var variēt plašā diapazonā, atvestā malciņa var nebūt "patiešām sausa" u.c. novirzes no ideālā.

Ok, par valsti piekrītu :)
Bet vienalga, visdrīzāk āķis ir daudzajos parametros kas atšķir empīriskos ciparus no teorētiskajiem. Tas pats malkas mitrums, pieņemsim diezgan reāli 40% - tātad augstāk minētajās 2 tonnās ir tikai 1.2 tonnas koksnes, pārējais ūdens, brikešu gadījumā, teiksim max 15% mitrums, tātad koksne 800kg, starpība nu jau tikai 400kg. Un nevajag mani pārliecināt, ka pa 25Ls/sterā pierīgā var nopirkt sausu skaldītu malku...