Kaa Jums liekaas kaada ir vislabaakaa apkure? Es domaaju siltuma "ieneshanu" telpaa. Krasns, Radiators, Grida? Kas ir cilveekam veseliigaaks, kas uztur laaaku mikro klimatu?

Vai tieshaam taa ir kraasns apkure, kas nodroshina labu mitruma un temperaturas attieciibu?

Neglazētu podiņu krāsns telpā rada ļoti patīkamu mikroklimatu un nevajag ne kādas uberkrutās ventilācijas, gaisa mitrināšanas un automātikas, viss notie dabīgi. Siltumtehnika pēdējā laikā ir attīstījusies un teikt, ka krāsns ir vienīgā pareizā apkure nebūtu korekti. Katrā telpā optimāli būtu veidot savu apkures sistēmu. Neviens tak nesaka, ka slikti ir siltās grīdas vannasistabā, bet diez vai tās ir labas guļamistbā. Tualetē tak krāsni neiemūrēsi un tur labi derēs visparastākais radiātors. Kamīns savukārt ir labs dizaina elements un dzīva uguns vienmēr ir patīkama.Ists kamīns siltumau gan dod maz, jo visus tos modernos stikla būrus man negribas saukt par kamīniem. Čuguna vai metāla krāsniņas labi noder telpās kuras vajag fiksi uzsildīt un nav svarīgi, ka tās tik pat ātri atdziest. Podiņu krāsns ir visoptimālākais malkas apkures veids un lai man nemēģina visi Bulerianu un Jotulu pārdevēji iestāstīt, ka viņu izstrādājumi ir ekonomiskāki. Praksē esmu pārbaudījis, ka, no krāsnī izkurinātas malkas groza, istaba ir siltāka daudz ilgāk nekā no ilgdekšanas krāsniņas, kurā sadedzināts tāds pats malkas daudzums. Vajag tikai pareizi uzmūrēt krāsni vai rieri, bet to mūsdienās ir ļoti grūti izdarīt, jo visiem vajag siltumu baigi fiksi, bet krāsni ātri uzmūrēt nevar tīri tehniskiun tas ir visai dārgi.

Kursh zina kapeec krasns rada to labo mikroklimatu? Kas dzirdeets par podakmeni? Shobriid daudz rakstu paraadaas par smalko brinumaino Somu podakmeni.

Jautajums krasns un plits saimniekiem, ka ir ar to krasns apkuri pa istabu sienu sturiem, man vecaki cinas un ar visu rigipsi arsienas ir mitras?
Par kaminu runajot, ir tai pashai leishu vienybe kaminskrasninja sledzama pie centralas apkures, bus i siltuma atdeve i vel romantika. Ka pamata apkuri gan neesmu parliecinats vai butu gana labs.

Sadegot malkai izdalās ūdens(tas pats, kurš, pie pārāk zemām skursteņa temperatūrām, veicina tā svīšanu). Caur ķieģeļiem un podiņiem tas kopā ar siltumu lēnām izdalās istabā. No radiātoriem un siltajām grīdām, kā zināms, ūdens izdalās tikai avārijas gadījumā. Metāliskās krāsniņas, parasti pēc iekurināšanas, pārkarsē, jo gribas tāču pēc iespējas ātrāk siltu istabu. Lielajā karstumā sadeg putekļi, kuri neizbēgami sakrājas uz metāliskās virsmas. Tad nu iznāk visu nakti gulēt gāzeskamerā, jo kā tad tu vērsi logu vaļa- tāpat taču auksti. Pareizi kurinot krāsni, ķieģeļus nav iespējams sakarsēt līdz tādai temperatūrai, lai putekļi sāktu degt.
Pie tā, ka istabu stūros sienas paliek mitras, glīgi nav vainīga krāsns, bet nepareiza siltumizolācija. Pie jebkuras apkures, ja sienas aukstas, riģipsis būs mitrs, jo rasas punkts praktiski ir uz riģipša virsmas.
Ja jau likt kamīnu, tad ar atklātu liesmu. Visi tie čuguna kluči ar nokvēpušajiem stikliem izskatās vienkārši nožēlojami. Ja nevar atļauties kurināt atklātu uguni, tad labāk sēdēt pie svecītes- vismaz dzīva liesma.
JanisJanis, iedod kādu norādi par to kruto Somu podakmeni. Es laikam esmu pārāk konservatīvs un visādus reklāmas rakstus vienkārši palaižu garām.

Es lasiju Dienaa un Buvzhurnalaa. Uzsitu google rezultats:

[www.tulikivi.lv]
[www.k-rauta.lv]
[www.nra.lv]

Janis

Vismaz nosaukums "akmens" neliecina par mitruma caurlaidību, kuras priekšrocības Didzis aprakstīja. Ivars Brinkmanis agrākos topikos ir minējis konkrētus relatīvā mitruma procentus, zem kuriem sāk plaisāt gļotādas utt.
Reiz viens krāšņu meistars skaidroja, ka nereti pēc pirts apmeklējumiem novēroto pastiprināto sāļu izdalīšanos no acīm izsaucot pārāk daudzās atklātās metāla daļas krāsns konstrukcijā.
Ja ir vēdināma pagrīde un aiz mēbelēm 3 cm šķirba, stūri nepelē arī bez mūsdienīgas siltumizolācijas.

Katrs dzērājs jau arī grib, lai galva ātri reibst un ilgi tura dullumu. Tā pat jau tais reklāmrakstos par ugunsakmeni, kurš ātri sasilst un ilgi tur siltumu. Fizikas likumus nevienam nav izdevies apiet. Ja dažādās krāsnīs sadedzināji klēpi malkas un pa skursteni izplūda dūmi ar aptuveni vienādu temperatūru, tad ir pilnīgi pie kājas krāsns materiāls- temperatūra istabā būs vienāda. Jā var atšķirties mikroklimats, bet ne izdalītā siltuma daudzums. Nu nevar no klēpja malkas ar viskrutākajām krāsnīm izspiest vairāk siltuma!!!!! Vai tad tiešām tik daudzi cilvēki ir bastojuši fizikas stundas, ja joprojām uzķerās uz reklāmas rakstiem. Ja podakmens ir tik ļoti siltumietilpīgs, tad tas pilnīgi droši neelpo, jo tā atkal ir fizika. Droši vien no ši akmens var uzbūvēt skaistu krāsni, bet brīnumi nenoiks un malku istabas apsildei vajadzēs tik pat daudz kā parastā podiņu krāsnī.

Nu man ir tāds ķēms, kas nav ne krāsns, ne kamīns, ne godmaņkrāsniņa, ne centrālapkures katls. Bet tomēr visus šamējos atgādina. Iedomājieties ķieģeļu krāsni kamīna formā, centrālapkures katls iekšā, stikla durvis priekšā. Re - atskaņas pat veidojas, laikam jāraksta tālāk dzejā :D
Plusi - jākurina viena mute, kaut aiz stikla, bet tomēr patīkami vērot uguni. Putekļi nedeg, jo bleķis ir krāsns iekšpusē. Ķieģeļi akumulē siltumu un līdz ar to lēnāk atdod to (kopā ar Dizisp pieminēto mitrumu). Centrālā apkure tomēr vienmērīgāk uzsilda māju, novēršot tās pelējuma iespējas stūros. Te gan daļēji jāpiekrīt par siltumizolāciju, un tas vairāk attiecas uz vecām mūra mājām.
Mīnusi - man nav siltumakumulātora. Tātad manam ērmam piemīt tendence salīdzinoši ātri atdzist. Līdz ar to laba podiņu krāsns ilgāk uztur siltumu, jo tie ķieģeļi man dzesējās arī no krāsns iekšpuses (atdod siltumu apkures katlam). Noteikti podiņu krāsns ir arī krietni ilgmūžīgāka.
Malkas patēriņa ziņā atšķirības sevišķi nav. Pie -10 grādiem 3 klēpji malkas dienā, 130kv m nesiltinātai 30. gadu ķieģeļu mājai, bez vējtvera nav salīdzinoši daudz.
Taču jākurina 2 reiz dienā. Kārtīga podiņu krāsns jākurina tikai vienu reizi.
Par siltuma daudzumu gan var drusciņ pastrīdēties. Lai gan fizika ir fizika, bet kurinātājs kā grib, tā dara :) Līdz ar to kurinot vienu krāsni ar dažādiem paņēmieniem, telpā varam iegūt dažādu siltuma daudzumu. Vai sviedrēt skursteni, vai viņu izdedzināt, vai radīt krāsnī caurvēju, vai nepilnīgu sadegšanu, vai lietot sausu, vai slapju malku - tas katra paša ziņā, protams arī atkarīgs no konkrētās krāsns īpašībām. Par kačigaru nepiedzimst :D
Bet protams apkure ar malku prasa kaut nelielu, bet cilvēka klātbūtni. Ja bieži neesi mājās, galīgi negribi par apkuri likties zinis, tad protams siltumsūkņi, gāze, elektrība... Kaut gan pēc foruma spriežot, daži apkures veidi kļūst par īpašnieku rotaļlietām. :D Viņi spēlējoties pavada vairāk laika nekā kārtīgas krāsns īpašnieks ;)

Ir vismaz 2 tradicionāli konstruktīvi risinājumi, kas atsevišķos kurināšanas etapos dabīgā veidā krāsns režīmu tuvina "automātiskam" - cuku "paralēlais" slēgums un noplūdes ailas no kurtuves skurstenī, kas saīsina cirkulācijas ceļu, ja pēc izkurēšanās aizmirsies noslēgt plūsmu, tomēr ar šiem diviem vien "kvalificēta kurinātāja" klātbūtne un uzmanība pareizai un ekonomiskai kurināšanai nebūs pilnībā aizstājama.
Varbūt kādam ir pieredze vai infa par kādu mūsdienīgu automātiskas regulēšanas elementu, piemēram, bimetālisku aizvaru, piemērošanu tradicionālām apkures ierīcēm?