Var arī līmenī taisīt, bet būs peļķes. Ilgstoši ja tādas veidojas izšļakstīsi ceļu zālē.
Ģeotekstilam ir vairākas funkcijas - izveido saturīgu pamatu, mazina risu iespēju, šķembas veido drošu slāni. Ūdeni drenē.
Pareiza ieklāšana ir - izveido smilšu maisu, ērtākais ieklātā tekstilā ieber smilti un aizloka ciet. Virsū šķemba.
Ģeotekstili ir dažādas izturības, platuma utt, to paskaidro pārdevējs n/m2, attiecīgi kādi auto brauc. Tas ko es izmantoju atgādina plastmasas kartupeļu/cukura/big-bag maisa audumu.
Blietēt nav nepieciešams, jo tev tāpat tur strādās buldozers kāpurnieks visticamāk.

Uzbūvēt var visu, bet ceļu būvē piemērotos laikā, kad ir ceļu nestspēja, kad karjeri strādā utt. Tagad ir ideāls brīdis lai nogremdētu kādu tehniku un apkārtni sacūkotu.

Sanāk, ka ģeotekstils norobežo smilti gan no apakšas (no tā, kas nu tur apakšā tagad ir), gan no augšas (no šķembām, kas pēc tam tiek uzbērtas)?

Par šķembām manīju variantu, ka varot jaukt ar melnzemi, rezultāts esot gan gludāks, gan zaļāks. Vai var tām šķembām pa virsu uzbērt plānā kārtā melnzemi un cerēt, ka ieskalosies? Melnzemes kārtu nebūtu problēma arī atjaunot dažas reizes.

Nez, varbūt manā gadījumā vispār prātīgākais variants būtu vienkārši uzbērt šķembu kārtu? Kad "iesūksies" zemē, tad vēl kārtu? Jebšu tā varēs mūžīgi bērt?

Kāpēc vajag to smilšu slāni? Kāpēc nepietiek ar šķembām vien?

Tikpat biezs šķembu slānis (izņemot tīras atsijas, kas šķidrā stāvoklī veido putru) nebūs sliktāks par tikpat biezu smilšu slāni, dārgāks gan. Augstās vietās ar ūdeni caurlaidošu un izturīgu augsnes sastāvu (smilts) vari bērt tikai lielās šķembas - zāle ieaugs starpā un būs ciets zaļš eko ceļš. Zemākās vietās gan, pat, ja augsni neizņem, ir jāaudzē uzbērumiņš un tam nu neko lētāku par smilti neatradīsi...

Tātad…
a) ģeotekstils + 30cm smiltis + ģeotekstils + 15cm šķembas
b) ģeotekstils + 45cm šķembas
Faktiski kā viens, tā otrs variants būtu +/- līdzvērtīgs kvalitātes ziņā?

Vai vispār vajag tik biezu šķembu slāni? Ikdienā plānojas braukt ar vieglajiem auto mazā ātrumā (tie tomēr ir pēdējie 20m pie mājas). Pa retam varbūt kas smagāks atbrauks, lai atvestu kādu malkas kravu vai vēl ko, bet nu tas droši vien ir max 1-2 reizes gadā, kad nav tādas putras. Pie iebraukšanas gan kāds smagais varētu šad tad gribēt apgriezties uz tā ceļa kā tas vakar notika.

Cik rupju šķembu būtu vēlams ņemt?

Tām smiltīm ir kaut kādi veidi? Jebšu jāmeklē ss.lv vienkārši "smiltis"?

Pēdējos 2 teikumus lāgā nesapratu. Vieta ir mālaina, tāpēc tagad ir tāda mīksta, ķepīga putra. Cik biezs tas slānis, nav ne jausmas. Kas ir zem viņa, arī nav ne jausmas. Ja par reljefu, tad zemes gabals tajā vietā sanāk ar slīpumu uz leju ceļa virzienā, t.i., nobraucot no ceļa, kas ved gar zemes gabalu, faktiski sanāk uzbraukt tādā kā pakalnā.

Ja "jaunais ceļš" sanāk ar slīpumu virzienā uz "veco ceļu" (to, kas iet gar zemes gabalu), varbūt var gar "veco ceļu" izrakt nelielu grāvi, kas būtu savienots ar "jauno ceļu"? Cik saprotu, šķembas/smiltis ūdeni neuzsūc, līdz ar to ūdens caur šķembām tiktu novadīts tai grāvī.

Tevis uzskaitītie varianti ir "pa dārgo" jeb "ar vērienu", es esmu taisījis tikai pamazām un daudz plānākus (10 cm) šķembu un/vai grants slāņus. Par "smiltīm" dažādi cilvēki mēdz saukt dažādus materiālus, arī sijātu granti (kaut es nezinu precīzu ne smilts, ne grants definīciju), bet vispārīgā gadījumā lētās smiltis ir smalkas. Naturālu nesijātu dažādfrakciju granti ar māla piejaukumu manuprāt šodien karjeri nepārdod, visi "pievieno vērtību", dalot frakcijās. Ģeotekstils man bijis tikai veikalā nopērkamais, kas ir metra, nevis ceļa vai, kā te minēja, pat dubultā platumā. Pret rišu neveidošanos mīkstās gruntīs manuprāt labāki varētu būt lielacu (5+ cm) stiklšķiedras+plastmasas sieti. Jo rupjāku šķembu paņemsi, jo grūtāk viņu būs lāpstot, bet tā arī būs grūtāk izkārpāma ar auto riteņiem. Blīvuma dēļ var piejaukt smalkāku, pašā virsū der pat dolomīta atsijas, kas vasarā sacietē, bet slapjumā starp rupjākām šķembām tomēr neizšķīst.

Paņem lāpstu un izroc kontrolbedrīti vai arī tā grāvīša nogāzē pakašā - varbūt mālainā zeme ir 50 cm un viss. To derīgi zināt - un vai dziļāk ir smalka smilts, grants ( ideāli - drenē) vai māls - katrs drenē dažādi. Vai uzprasīt kaimiņam, kā jūsu krajā ir - ja grants - zemes vietā arī granti, kas drenē ne mazāk ( ne smilti) . Tad jums grants smilts cenā - feini ! un ap 100 m2 būs 40-50 m3. 4 autokravas.

Šķembas max.15 - 20cm . 24 cm šķembas uz smilts ir ielu klātnēs, 30 cm - tā būs Jūrmalas šoseja.
Ir dabā pārbaudīts arī pat tāds : grants (varbūt smilts + grants 10-20cm) ar 5 -10 cm šķembu virskārtu, vēlāk redz kā ir - vai nu vēl bīšku šķembas vai arī noBruģēt paberot smiltiņu !
Virsmu paceltu un ar kritumu zālāja virzienā - tas daļēji samazinās seguma klātne samirkšanu - stipras lietus gāzes.
Ja grib zaļu virsu (ceļam ?), vispirms smiltis ieskalot šķembās un max.5cm melnās - zāle aug.
Kas ir melnzeme ? smilts ar trūdu - organikas piejaukumu. Smilts + kūdra +mēsli = arī līdzīgi

1)Vēlams - ļoti pat - ka smilts ( grants) kārta ir uz minerālgrunts - ka pa vidu nepaliek mālainās melnzemes slānis - ar organiku ( Tur trūdēšanas procesi un mūžiga sēšanās esot mitrā stāvoklī, jo putekļ. sīkdaļiņas pārvietojas slodzes radītu spriegumu iespaidā )
2) Un vēl - šim smilts(grants) apakšslānim - vēlams ar min. kritumu - jāaiziet līdz zemākai vietai - grāvītim - šitā man mācīja autoceļu būvinženieris - gudrs projektētājs, kas zināja teikt kā jādara un kāpēc tā - lai viss būtu daudzmaz labi.
Tas īpaši svarīgi, ja apakšā ir mālaina grunts un augsti gruntsūdeņi !

Mālainas - Sliktāk Drenējošas Zemes ieskauta 30 cm dziļā smilšu-šķembu klātne labi ņems sevī lietus- sniegūdeņus un būs piesātināta ar tiem, jo ūdens sasūksies ātrāk nekā spēs aiziet prom -sanāks kā vanna. Jo slapjāks jo vairāk dangājas.
Tad jau asfaltu jāliek, bet uz kārtīgas pamatnes.

Ģeotekstils vai ko īpašu mainīs ? No apakšas un sāniem arī virsūdeņi klejo - sūcās, kapilārie mitrumi arī. Par to naudu smilti (granti) līdz minerālgruntij. Tur apakšā māls ar smilti nejauksies, 30cm un dziļāk traktora riteņi pat nedangā.

Jo smalkāka grunts stuktūra ar vairāk putekļainu sīkdaļiņu - jo sliktāk drenē !!! un vairāk dangājas.
Pat parasta melnzeme drenē sliktāk kā smilts- bet māls vispār lietots kā ūdens sūkšanos apgrūtinoša barjera - dīķiem, ap akām utt.

Piedodiet par varbūt neprecīzām definicijām, apzīmējumiem un valodu! Grūti rakstās!

No vecas grāmatas : smilšu gruntis sastāv no dažāda lieluma graudiņiem ( 0,05 - 2,0 mm)...kalnu iežu sadrupšanas rezultātā. Izšķir granti, rupju (rupjgraudainu) smilti, vidēji rupju..., smalku... un ļoti smalku smilti.
Un no citas vēl vecākas: ...smiltī ar graudiņiem lielākiem par 2,0 mm izbeidzas kapilaritāte.
un vislabāk drenē - neuztur sevī , laiž cauri ūdeni - ja ir kur aizlaist !
Iznāk ka grants ir tā pati ļoti rupja smilts, tikai nosaukums ir speciāls. Nu vēl akmeņaina grants - tas laikam tas pats - tikai nesijāta.

Vissmalkākā laikam Jūrmalas, Zemgalē gruntīs arī diezgan līdzīga - plivuns . Mums bija mazliet rupjāka - no Lielupes rakta - ideāla aizbērumiem, čaļi pat apmetumam to izmantoja.
Bet tagad pie mums iztiek ar smalko gaiši dzelteno - aizbērumi pamatos, ceļa segas apakšslānis - pat pie mūsu augstajiem gruntsūdeņiem.

Norokam Melnzemi līdz grunts Smiltij 40 - 60 cm, beram tādu pašu virsū - skalojam , blietējam - liekam pamatus mājām - vai šķembu kārtu un bet. bruģi ceļam un visi apmierināti. Virsmas ap māju - ceļa virsmu - paceļam nedaudz. Kas grib zem bruģa liek skaloto granti , vai paber parasto zem šķembām - varbūt arī. Mums grants jūtami dārgāka kā smilts.

Bija agrāk dzirdēts, ka ceļa virskārtai lietoja ( vismaz projektos paredzēja) : ideāls grants maisījums -ar olīšiem - dažādu frakciju. Ir redzēti senāki ceļi it kā tādi, bet vai tādu var dabūt - diez vai... nezinu.
Vienstāva ieteiktā vairākfrakciju škembu kārta pa virsu un viss būs čikeniekā !