Paldies par informaciju!
Arī es planoju apmēram 40m piebraucamo ceļu no grants un interesējos par ģeosietu/tīklu pielietošanu.
Kāda veida tīklus var izmantot? plānots noņemt melnzemes kārtu ceļa platumā.
Kadas frakcijas granti vēlams izmantot un cik biezā slānī?

....mana ciema kaimiņš ceļu veidojā tā: Saveda dažādus būvgružus/ķieģeļus/lauskas/betona klučus. Sabēra vairākas kaudzes sānos vecajam ceļam, kas jāielabo. Tad ar riteņtraktoru/kausu/štūrējamo noņēma kārtu nost no ceļa. Izlīdzināja atvestos materiālus vienmērīgā kārtā, cik iespējams. Un tad jau veidoja virskārtu gludu, līdzenu, skaistu. Izmaksas tik kā transports...jo bieži māju jaucēji pat priecīgi, ka kāds paņem pretī "mantu". Un par zālīti, zaļumiņu uz ceļa. Ja ap ceļu pļauj, un zāles pļāvumu laiž uz ceļa, pāris gadu laikā veidojās mikro augsne, kurā aug zāle. Pamats ciets, bet zāle tajā atrod kur sēkliņai dīgt. Ja ceļš nav no lieliem akmeņiem, tad ar zāles pļāvāju arī garākos stiebrus var nopļaut. Iznāk skaista iebraucamā gatve.

Par melnzemi tā kā izlēmām, ka tomēr atturēsimies.

Šodien nolēmu beidzot noskalot auto un sabildēt priekš sludinājuma. Uz to dubļu fona negribējās. Pirmais, kas ienāca prātā - nobraukt nost no dubļiem vietā, kur ir šķietami stingrs pamats zem kājām, un tur noskalot, sabildēt. Automāts par to it nemaz nebija priecīgs :D Būtu 2 ratu piedziņa, diez vai būtu ticis ārā. Principā sanāca uzskatāms piemērs tam, kas notiktu, ja tagad mēģinātu ceļu taisīt.

Par tām kontrolbedrēm - cik tādas vajag? Uz 20 metru ceļu kritums būs ap 1m - pa vienai bedrei katrā galā?

Ja izrokas cauri mālam, tad var iztikt bez ģeotekstila, sagāzt būvgružus (bez smiltīm apakšā), pielīdzināt, pēdējos ~10cm nobērt ar šķembām?

Kāpēc būtu jārokas mālam cauri? Kas tur pēc māla būs, dolomīts, plūstošā smilts varbūt? Tas ir kaut kāds nonsenss. Jānoņem ir melnzeme. Tev nav A klases šoseja jābūvē, bet jāekonomē līdzekļi, lai būtu normāls ceļš. Var taisīt kā RX te raksta bez visādiem tekstiliem utt. Katra paša izvēle. Katra krava ko jāpieved maksā labu naudu, tāpēc rakt tuneli un pēc tam bērt bedrē bēršanas pēc nav gudri.
Būvgružus var izskatīt, bet lauku apvidos tos nav viegli dabūt un nav arī gluži tā ka pilsētnieki nezinātu kur likt būvgružus - smalcina un pārdod par pieklājīgu samaksu. Jāņem vērā iekraušana, transports, kas nav lēti. Man uz lielo kravu - iekraušanā un transportā aizgāja šķiet puse naudas.
Zāle ir skaista, bet ceļam tā rada tikai problēmas. Es jau minēju, ka melnzemes nonākšana ceļā nav labi, zālei augot uz ceļa tā veido šo melnzemi, pārstrādājot to kas nu tur ir. Tajā skaitā dolomītu, kurš miltu veidā ir mēslojums un kā radīts, lai zāle viņu pārstrādātu.

Nu te bija izskanējuši viedokļi, ka jāizrokas cauri māliem līdz drenējošam slānim. Par būvgružiem, savukārt, lasīts, ka reizēm paveicas dabūt bez maksas, t.i., maksāt tikai par transportu. Pēc tā noprotu, ka būvgruži varētu kubā izmaksāt lētāk nekā šķembas, līdz ar to par tādu pašu naudu varētu aizbērt biezāku slāni. Tāpēc arī radās tāda doma.

Es pievadceļu taisīju sekojoši nostūma traktors melnzemi, tad sabērām smilti, ko varēja manā zemes gabalā izrakt, pa virsu smalkā būvgružu šķemba. Un tāpat 200m izmaksāja ap 2000 ls 2012 gadā.

Parasti ir tā, ka izrokas līdz mālam:) Ja māls jau pa virsu, tad ļoti maza cerība, ka zem tā (saprotamā dziļumā) būs smilts. Mālā viss ar laiku sastampājas iekšā(ja nav ūdens novadīšana), tāpēc labāk būtu paklāt to ģeotekstilu pirms pamatnes bēršanas.

Pastāstīšu savu pieredzi. Situācija līdzīga - māls. Bērām katru gadu šķembas, granti, ko tik ne vien, frēzēto asfaltu - viss kaut kur pazūd, kā pavasaris vai rudens, tā izbraukt nevar, muļļāšanās. Mašīna ar dubļiem, paši tāpat.
Nu ko, skola maksā naudu, jo diemžēl mācījos no savām kļūdām. Beidzot paklausījām speciālista viedokli. Noņēmām virskārtu. Nevajag ņemt visu mālu, kā te daži uzskata, jo māls mums ir pat līdz 30 m dziļumam :). Jānoņem aramkārta, jeb, kā tautā sauc - melnzeme. tas ir aptuveni 30 cm. Tos 30 cm pieber ar smilti. Te Rx ieteica bērt uzreiz būvgružus. šāds varaints varētu būt piemērots tādās vietās, kur grunts smilšaina, nevis māls. Mālainās vietās OBLIGĀTI jābūt smilšu spilvenam. Iesaka pat 50 cm, bet mūsu ceļma nav tik liela slodze, tāpēc likām 30. Tad uz smiltīm vara arī būvgružus bērt. Pa virsu šķembas. Nu jau 4-to gadu lietojam šādu ceļu - nekas nekur nepazūd, tas praktiski vienmēr ir sauss, nav nekādas muļļāšanās pa māliem.
Ceru, ka noderēs mana pieredze.

Kautkas neiet kopā. Neveiksmīgajā laikā šķembas bērāt mālā vai melnzemē?
Māls, kamēr to neizmīca, un caur šķembu slāni nav tik viegli izmīcīt, ir viena no cietākajām Latvijas gruntīm. Reiz remontējām esošu, mālainu ceļu (melnzemes virsū nebija). Pavasara rūgoņā samosvals nobēra (nostiepa) vidēji ap 10 cm biezu slāni, sliežu vietās vairāk, vidū un malās - mazāk. Ar lāpstu un grābekli pielīdzināju, dažus gadus vēlāk ir piebērtas papildu šķembas atsevišķās sliežu vietās, bet citādi tagad pa ceļu var braukt smagais (varbūt gan ne kokvedēju kolonnas) pat rūgšanas laikā. Zāle ieaugusi malās un vidū, tikai sliedes plikas.
Pirmām kārtām visur, kur tas var būt nepieciešams, jāsaliek piemērota diametra caurtekas. Ceļa virsmai jābūt vismaz 10 cm virs apkārtnes, ja uz vienu pusi no ceļa ir piekalne, pirms tās jātaisa kaut minimāls novadgrāvītis.

Pieredze ar piebraucamo ceļu;
1. Tika norakta melnzeme 3m (ceļa) platumā un 30cm dziļumā - to izmantošu zemes gabala planēšanai.
2. Savesti būvgruži, nesmalcināti, jaunā ceļa vietā par brīvu ar konteineriem 10m3. Sastāvs - ķiegeļi, pusķiegeļi, betona gabali, flīzes, reģipsis, apmetums, keramzītbetona bloki, gāzbetons, gājēju ceļu plāksnes... un cita draza kā plastmasas pudeles, armatūra, cimdi, plēves. Tika izveidoti "Getliņi" - toties par brīvu. :)
3. Veicu šķirošanas darbus - novācu pudeles, armatūru, plēves, kas nav derīgs.
4. Ar frontālā eksvakatora palīdzību būvgružu kaudzes tika palīdzinātas īdz ar iepriekšējo līmeni zemes - nostāvēja ziemu.
5. Nākošā gada vasarā savestas smiltis no blakus ceļa remonta vietas, paceļot piebraucamā ceļa līmeni virs esošā zemezgabala līmeņa.
6. Pēc ceļa ekpluatācijas viena rudens garumā, izveidojās risas un bedres no betonvēdēju smaguma (4 reisi) un smilšu vešanas 4x18m3, tāpēc pavasarī pa virsu tika uzbērtas šķembas 5cm slānis, kas galvenokārt aizpildīja risas un bedres.
Situācija uz doto brīdi - ceļš ir izbraucams, blakus ceļam ir slapjš - ūdens. Ceļa virsma ir apmēram 30cm virs ūdens virsmas.