jāuzcep piebraucamais ceļš kopā 300m, no tiem 150m jau ir norakti un vietā čupa pie čupas 2m augstumā no smagā izgāztas pieberamo smilšu un smilšu sķembu maisījum kaudzes, atlikušiem nav nekā. pilnīgi neizbūvētie 150m ir apmēram 100m kur melnzemes slānis ir līdz 2m un pēdējie 50m ir jau ar tādu brūnganu smilti kā jau uz lauksaimniecības zemes :) loģiski būtu tos atlikušos 150 taisīt tā, ka noņem virskārtu pavisam minimāli nu lai līdzens un nav laksti, vienā slānī ģeotekstilu(vienu slāni, neko neaizverot vienārši ieklājot to vienā slānī, kā to paredz tie paši meža ceļu izbūves noteikumi), tad kādus 20 cm smiltis un tad tik pat šķembas? ok, nebūs kā topika autoram ceļš kurš neizcelsies uz apkārtējā reljefa, bet man vajag pa viņu braukt, nevis skatīties uz viņu.

1. Kad gāz ārā grunti, var paprasīt lai samosvals izgāž to procesā, un tad ja labs gāzējs, tad var nobērt tā it kā jau buldozers būtu gājis pāri - atkrīt daļa līdzināšanas problēma. Man piemēram šķembu ideāli nobēra, ka pat nebija līdzinātājs vairs vajadzīgs.
2. 2m melnzeme kaut kā nereāli šķiet? Tas ir purvs? :)
3. ģeotekstils vienā slānī + smilts + šķemba ir slikti, jo šķemba grims iekšā smiltī un pavasara šķīdonī var aiziet pilnīgi ellē zemē, tā ka pat autiņš paliek iekšā - tamdēļ to smilti tin kā spilvenu (smilts spilvenā uz kura šķemba, kura nesajucas tad ar to smilti. Vai arī ja negrib tīt, tad labāk to tekstilu uz smilts. Ja tev būs tā kā iecerēji, tad tāds risinājums jau baigi neatšķiras no LV ceļiem parastajiem, uri pavasarī izjūk tieši tā iemesla dēļ, ka šķemba aiziet bezsatura smiltī.
4. reljefu ir vērts cel un ļoti pat vērts - pirmkārt ūdens notek un šķemba mazliet ilgāk kalpo un kopumā viss sausāks, otrkārt - ziemā mazāk sniegs. Ja sakrīt apstākļi un sniegs nāk ar pūtienu, kā tas parasti notiek, tad uz tāda ceļa vispār var teikt nekā stumjama nav, pretēji līdzenumam, kur var sanākt dieva zīmes ar 50+cm.

1. nemāku komentēt kapēc sagāzts kaudzēs, tā nu viņš ir
2. lauka mala, sastumts ar laiku vai kā, bet izskatās šitā [failiem.lv] tas gan nav liels posms, bet ir...
3. ar to tīšanu iekšā, ja ceļu taisa augstāk par zemes līmeni, sanāks sviests, jo kā tas burbulis tur dzīvos pa vidu starp škembām un grunti?! ja tas rullis ir 5,25m plats tad sanāk bik virs 2,5m plats(nebūs pa šauru?), pie nosacījuma ka tas viss ir vēl 40 cm augsts, tad tur kā malā būs caurums tajā pīrāgā smilšu daļā, tā izbirs kā no caura maisa?
4. jā tas būtu ļoti labi ņemot vērā, ka ceļa garums kopā ir 300m kurus pa brīvu neviens netīrīs

cik būtu optimālais ceļa platums ? 3?

Manuprāt tavs sākotnējais plāns ir pareizākais - šķembas nevar aiziet gruntī, jo tur ģeotekstils. Nu pajauksies vairāk ar smiltīm - būs smilts/šķembu maisījums. Likt ģeotekstilu starp smiltīm un šķembu - manuprāt bezjēdzīgi, tad jau klāj uzreiz uz grunts un ber tikai šķembas. Drīzāk, ja iespējams, kaut nelielus grāvjus sataisi pa malām - palīdzēs ātrāk novadīt ūdeni un neturēt tās smiltis piesātinātas ar ūdeni.

2.5 ir par šauru, nezinu cik - pamēri kā šķiet labāk. Ar visām nomalēm jau sanāk ap 4m noteikti.
Nu vispār tin, esmu par šo runājis ar ceļiniekiem, jo kad savu taisīju arī interesējos. Man arī bija pašaurs rullis, bet man šķiet, ka 6 man bija, bet nu neatceros vairs. Nācās likt zem šķembām bez tīšanas.
kkk neklausi, šķembas ieiet tajā smiltī un tad jēga no tām šķembām vairs diža nav, jo šķembu slānis, kurš kompakts veido gan drenāžu gan nestspēju, smilšu maisījumā abas īpašības pazūd. Ja neliela slodze ceļam, tad vēl mazāk izteikti, bet tiklīdz tur kaut kas bišķi smagāks, tad slikti. Jo īpaši ja paekonomē uz šķembu. Šie akmeņi starp citu uz ceļa pašikaut kā pazūd. Ģeotekstils zem smilts šo sajaukšanos nemazinās.
Uzskatāmi šo pasākumu var redzēt pavasarī, kad atlaižas zeme. Smilts pa tumšo periodu tomēr sasūc mitrumu un kad izsalst, tad reāli tas ir plaliels ledus klucis. Pavasarī atkusnī, atkūst pirmie 5cm un tas ir šķīdonis, jo slapjums neiet zemē kura sasalusi un tie 5 cm ir vienkārši kefīrs. Tad aiziet otrā fāze - atsalst lielais klucis un tad visa tā smilts tāda kā mīkla (sabriedusi), tad viņa tā kā turās kopā, bet nu grimst un ļogās pie slodzes. Ja ģoteksits apakšā, tad tas ir līdzīgi kā mīcīt plastilīnu uz galda virsmas.
Parastajās gruntenēs šajā periodā arī izdauza tās šķembas līdz pat amerikai un ir tādas bedres ka pašvaldību vīri lej gaužas asaras. Un šitie atkusa sasala periodi mums ir baigi daudz pa sezonu.
Man tas ceļš ar tekstilu zem šķembas ir jau kādus 5 gadus noteikti. Nekādu problēmu.

Un ņem vēl vērā par šķembu. Viņa bojājas no sala cikliem un viņai ir jābūt max sausumā. Sajaukta ar smilti viņa tāda nebūs. Ja tīra šķemba, tad tas process mazāk kaitīgs. Tāpēc ir supersvarīgi, lai šķemba nemiksētos. Ar laiku gan nomiksēsies ar dolomīta miltiem, bet tur nu neko nevar darīt, ja vien negribi ko citu izmantot (gran'tis, drupināts betons, asfalts).

Te dažas saites iedvesmai:
[www.na.fs.fed.us]
[www.na.fs.fed.us]
[www.tikp.co.uk]

Aizmirsu pateikt par ģeotekstilu - tie ir ļoti dažādi un dažādām lietām - sākot no tādiem, kuri vairāk atgādina agrotīklu un ceļā ar tādiem nav ko darīt un ir jau ceļam noderīgie, Viņiem viens no galvenajiem parametriem bija kaut kādi kn uz stiepi vai kaut kā tamlīdzīgi. Kad iegādājos, tad ņēmu tādu vidēji stipro, bet man šķiet, ka bija jau vēl nopietnāki. Mans atgādina polipropilēna cukura maisu - melns pēc krāsas. Cena ja nemaldos par 100m baķi viņam bija kaut kur ap 500ls tajos laikos.

skatoties pēc to materiālu specifikācijas, parastam piemājas ceļam austais gan būs tā kā pāris desmitu reižu par šerpu

man gan rodas citi jautājumi, jo ja jau tik svarīgi ir atdalīt to smilšu kārtu no šķembas, ka zem smiltīm var nelikt, bet iepriekš gāja runa, ka tā melnzeme, pat betona plāksnes apēdīs, tad kā lai tās zemāk esošās smiltis neapēd? reāli skatoties man svarīgāk būtu, lai tas ceļš pilnībā nenogrimst, nevis tas, ka pēc x gadiem virskārtā izdangāsies kāda bedre, jo smiltis sajauksies ar šķembu. principā ja liek divus slāņus ar ģeotekstilu var netaisīt tik biezu pīrāgu, bet vai tas atmaksājas