Nu vajag to kontrolbedrīti - gruntis Latvijā ļoti dažādas - ir arī samērā tīra - viendabīga smilts zem mālainas augsnes (mālsmilts + melnzeme) virskārtas 50 -80 cm dziļumā. Savukārt atkal Tīrs Māls (vai smilšmāls) mūsu krajā seklāk par 100 - 150 cm nav dzirdēts.

Būs n-tie piemēri no pieredzes + eksperti būs "putās" ar zinātn. pamatotiem risinājumu variantiem = vismaz man būtu grūti visu salikt pa plauktiņiem, lai izvēlētos savai situācijai atbilstošāko un racionālāko - pietiekoši labu, bet ne dārgu !

Atcerējos dažus variantus (daudziem jau tāpat zināms!) - varbūt muļķīgus šitādā pusziemā:
1) šļūtene ar cietu uzgali + silta ūdens strūkla - dzenās taisni zemē - pēc izskaloto dubļu krāsas apmēram var noteikt grunts sastāvu. Ja parādās tīra smilts - krāsa gaiša, ja tiek līdz tīram māla slānim - uzgalis atdurās utt.
Vasarā ar aukstu ūdeni - tīri laba, pārbaudīta metode. Aukstā laikā - ar zvejniektērpu un aizsargbrillēm - varbūt arī var, ja nav variantu !
2) cik tā grunts dziļi sasalusi - cērte, lauznis un fizkultūra !
3) Vai ugunskuriņš vecā mutes bļodā vai katlā - pakurina - vāks virsū, lai ogles karsē zemi - ar spainīti izsmeļ dubļus - laikam neder, jo vairāk atsaldēs zemi sānos.

Par ģeotekstiliem - der ieklausīties - arī par zāliena armatūru tepat forumā nesen bijis - tēma "No ceļa līdz vārtiem"- 2 lapa Ārdarbos. Viļņa R. ieteikumu iespaidā pastudēju internetā un kardināli mainīju līdzšinējo attieksmi: priekš kam tādu - labāk iztikt pa vecam, jo noteikti ļoti dārgs - der tikai bagātajam - nav tā vērts utt.! Bet tā gluži nav !

Un izlasot frāzi, ka.... pasaulē šādus Ģeotekstilmateriālus pielieto jau 40 gadu - bezmaz jālien kaktā nokaunēties - par tumsonību ! Sen bija jāzin !

Piem.: vai tāds nepietiek līdzīgā situācijā: Ģeoproma DuPont TM 145 - ( piem. zem šķembu virskārtas vismaz ) - austais polipropilēna, 145 g/m2, ir 100, 200 cm plats, rullī 50 m2, cena ap 0,75 Ls/m2, "Līmlenta" - salīdzinoši dārga, kā parasti - ja tik ko nejaucu ! Nu vēl pretestība stiepē varbūt jānoprecizē !

Vēl piebilde. Šķiet Binary - privātmāju sektorā pilsētas vai ciemata teritorijā:
a) zemes gabals 600 - 1500 m2 platībā,
b) iebrauktuve 3,0-3,5m x 20m + laukumiņš 6 x 6 m = kopā ap 100 m2 platība
c) "satiksmes intensitāte" : 4 - 12 gb. Vieglie Auto diennaktī. Cik bieži Smagais - 6x gadā ?
Tas ja sūknēt izsmeļamo, ja nē, tad varbūt 2x un visa intensitāte ! Es varbūt kļūdos...ne tas būtiski!

Šāda veida situācija daudziem - retākas un mazākas slodzes kopumā nekā iebrauc. ceļam laukos, kur kaimiņš atšauj ar traktoru - kad džips remontā, vai ciemata - starpkvartālu iela .

Zodčijs, nebūs mums gluži privātmāju sektors. Pēc klasifikācijas skaitās aramzeme, platība ap 1ha. Grūti gan prognozēt, kā izskatīsies pēc gadiem 20 - varbūt pārvērtīsies par "privātmāju sektoru", kur katrai privātmājai būs pa hektāram piemājas pļavas.

Par nesmalcinātiem būvgružiem :
Ja ir vēlme, vai nepieciešamība mazināt virsmas pielabošanas darbus pēc tam (piem.pilsētā ) -
gāzbetona gabali nav labi, arī caurumoto kīeģeļu atliekas ( visu, kam gaisa starpās varētu netikt smilts - kuri sasals, sabirs un lēnām sēdīsies). Piem. gāzbetona gabalus - cik varētu - atlasītu un samestu pa virsu - pēc ziemas tie sabirzīs un saguls. Sasistā veidā un, ja zem būvgružu kārtas - kādi stikli jau var būt - visas lauskas izlasīt neiespējami. A sasistas Rīgas Balzama pudeles jāliek obligāti, ja vien ir ko !

Un - iestrādājot aizbērumu pa kārtām - arī pa vidu iebērtu smilti - palaistot ar ūdeni un pablietējot - pablīvējot cik nu var - lai aizpildās tukšumi. Nu to jau visi zin !

Atšķirīgās lietas : tīra - viendabīga māla pamatne gruntī - dziļumā , kuru urbināt nevajag - sataisīs robus, plaisas vai ieplakas - un tur krāsies iesūkušies virsūdeņi - nesūksies prom sāņus un lieki miecēs māla kārtu - kaut kā tā . To virspusē - laikam var saukāt par mālzemi - neviendabīgs smilšu, trūdu maisījums ( melnzeme) ar lielāku - mazāku māla piejaukumu - ja samirkusi, braukšanai laikam vēl nederīgāku grūti iedomāties!

Pardon, par neprecīzitātēm - cenšos būtību izteikt tā, lai pats saprastu !

Ja naudas nav šodien, un 500M jāber par savu piķi, un labi zini ka būs kaimiņi ar ko padalīt izmaksas ir tikai 2 risinājumi:
1. šķembas pa tiešo uz melnzemes.
"Ceļš" nebūs perfekts, katru pavasari / rudeni, nedaudz jāpieber bedres.
Ņemot vērā ka tikai pats braugsi - ko sēši to pļausi. ne ba šoseju taisi.

2. nav jau zināms kas Tev par grunti - Ja melnzeme un zemāk (30 -50 Cm) Smiltiņa,
tad stum nost mello, saved pie sevis - būs ko veidot reljefiņu, mazu pakalniņu pie lapenes, sievai mazdārziņam/ smukajām puķēm treknāka zeme utt,
un tad jau uz smiltiņas ekanomiskajā režīmā nedaudz šķembu.
"Ceļš" nebūs perfekts, katru pavasari / rudeni, nedaudz jāpieber bedres.

3.
abos variantos - saradīsies kaimiņi as arī gribēs lietot ceļu, nu Tu varēsi piedāvāt padalīt izmaksas.
Man bija līdzīgi - pirmais cēlu, pirmajam vajadzēja, nu tad apstaigāju kaimiņus - sūtīja ledu sūkāk.
pagāja 2 gadi - saka, klau es Tev tieši blakus būvēšos, zin cik kruta butu labais ceļš.... Zinu...

Labāk nebūtu zinājis, ka Binary vesels hektārs - sāk skaust !

Tie 20 metri visu laiku acu priekšā un vēl 5% dabigais kritums ( ja 1m uz 20m) garenvirzienā , kas labi. Kļūdījos - šādi līdzīgi redzēti zemes gabalos 2500m2, mazākos ļoti reti . Vārti priekšā (vai Šlagbaums iesākumā) - lai kaimiņš vai tirgoņi lieki nebraukā - pa 20m var sasaukties !

Neesmu redzējis binary ceļu, bet pēc visa spriežot tagad tur ir dubļi kopā ar akmentiņiem un kas tik tur nav no aizvēsturiskiem laikiem n-reizes likts iekšā pa kripatai. Tādi ir visi lauku māju ceļi. Tādu materiālu būtu neadekvāti vispār aiztikt. Ideālais variants būtu sausā laikā izrakt un nosijāt uz vibrosieta. 20m gabalam tur būtu kādas pāris dienas darba, bet tad būtu izvākts viss derīgais. Bet nu tā dzīvē nenotiks 100%, kaut vai tāpēc ka pie mums vibrosieti vispār ir retums. Un beigās tas viss sanāks nevajadzīgi dārgi.

Tāpēc es viennozīmigi rekomendēju atstāt to segumu kā ir un tos 20m notaisīt ar teiksim ar 20-30 cm šķembu un viss. Kas tur sanāk, nu uz aci kādas 4-6 lielās laivas ar šķembu, kuras izmaksās ap 400 ls vecajā naudā + dienas samaksa ja ir līdzinātājs. Bet ja ir normāls vedējs, tad viņš māk tā nogāzt, ka tur nekāds līdzinātājs nav vajadzīgs. Ieliksi tekstilu apkašā paildzināsi savu ceļu par kādiem gadiem 15 noteikti. Pa tiešo berot viņs tev turēs kādus gadus 15. Pēc tam jau kaut kas būs jāsāk atkal lāpīt. Vienīgi tekstilu 20m nezinu kā dabūt, jo tur kur es pirku, tur gāja tikai ruļļos ceļa tekstils, kādi 500-400m vienā gabalā, viņi tolaik neko negrieza.

Būs tev normāls ceļš tavām vajadzībām dienas laikā. Sanāks virs reljefa tie 30cm un tas arī ir labi, būs stabili pieteikoša notece un sniegu varēsi vismaz 60% gadījumos netīrīt, jo pie mums pārsvarā sniegs nāk kombinācijā ar vēju. Un manuprāt nav ko tur daudz domāt vispār - pārāk triviāls gadījums.

Pat mazāk - 3 laivas būs, jo es tagad atceors, ka vienu tadu gabalu taisīju, ap 20-30m+laukums 2 auto un bija 3 kravas.

Viens ir 100% - neatkarīgi no tā, kas ir apakšā - melnzemei virsū gāzt neko kategoriski nedrīkst - tā būs zemē nomesta nauda. Melnzeme ir obligāti jānoņem. Gan no paša, gan radu pieredzes - uz melnzemes var likt kaut betona klučus - tie visi nogrimst un beigās ir dubļu putra ar akmeņu piejaukumu. Izroc melnzemi un ber kaut ko nesošu - pašu lētāko. Lielos ceļus būvē uz blietēta smilšu spilvena, bet mājas apstākļos tādu grūti uztaisīt. Šodien visu izsaka attālums līdz vedamajai lietai, nevis absolūtā materiāla vērtība. Skaties, kas ir tuvumā pieejams un to arī ņem. Varianti jau ir tikai 2 - smiltis vai grants. Dolomīta šķembas nekādā gadījumā - tur būs dolomīta putra pēc pāris pirmajām ziemām - ja vien dolomīts nav no Kalnciema karjera. Daugavas krastu dolomīts ir neizmantojams ceļu būvē.

aaaa, manuprāt tu par dolomītiem pārspīlē. Latvijā ir milzīgs daudzums ar dolomīta ceļiem un tie nav nesen būvēti, tiem ir dievs viens cik gadi - 30 varbūt vairāk. Protams, ka pie satiksmes un atmosfēras dolomīts sadalās, taču ne jau tik traki, kā tu raksturo. Jāņem vērā, ka šeit runājam par mājas iebrauktuvi, kuru nav iespējams salīdzināt ar ceļiem, pa kuriem visos laikapstākļos pārvietojas n-tās automašīnas t.sk. smagās un traktortehnika. Salīdzināsim kaut vai dolomīta ceļus Jēkapbils apvidū - grants ceļu un dolomīta. Atšķirība pavasara atkusnī nestspējā ir nesalīdzināma. Vienu ceļu rāda pa TV kā pasaules galu otru nerāda, jo tas ir ok. Neveda tur no Kalnciema baseinakarjera dolomītu. Dolomīts viennozīmīgi ir pārāks. Vasarā abi ceļi protams ir lieliski, ja neskaita trepi uz dolomīta un smilšu sahāru uz grants.

Retajā Apgaismības Brīdī noformējās viena Ģeniāla Atziņa : ja Ceļš būs grāvī, ieplakā, dīķa vai jūras dibenā utm., kur tas ilgstoši mirks ūdenī - un dubļi no citurienes nesakrāsies - dubļu putra nebūs tikai tad, ja virsma būs asfalta, dzelzbetona, koka, plastmasas utt.! Izcila doma, vai ta ne !