Kaimiņu pieredze varētu atšķirties. Ja atmiņa neviļ, te vienam pat 1 mājas būvniecības laikā izrādījās, ka zem mājas vienā pusē viena veida zeme, citā pusē - kaut kas pavisam citāds. Uzartajos laukos arī labi redzams, ka zeme dažādās vietās atšķiras (vismaz pēc krāsas :D). Reljefu par līdzenu grūti nosaukt - daudzviet uz 50m attālumu ir vairāku metru atšķirība augstumā.

Šķembas, cik noprotu, dolomīta? Uzgāju, ka pārdodas gan dolomīta, gan granīta…

Pa virsu tomēr gribētos melnzemi (nu kaut ko tādu, kas beigās pārvērstos par acīm un kājām tīkamu "zaļu paklāju"), nevis granti, oļus vai ko tādu. Pietiek jau, ka pa "publisko ceļu" grūti staigāt, akmeņi visu laiku pēdās durās.

Ja noņem zemes virskārtu 20-30 cm, uz māla uzklāj agrotīklu, aizpilda ar šķembām, tad kā uzvedīsies māls zem agrotīkla un gar tāda ceļa malām? Neaizplūdīs nekur? Pieņemot, ka ūdenim no tās 20-30cm šķembu kārtas ir kur notecēt (ceļš ar slīpumu, ceļa galā grāvis).

Es sīkāk nekomentēšu ietekumus par ceļu būvi, jo savu pieredzi esmu minējis.
Varu pateikt vienu - melnzeme uz ceļa = neloģika. Gribi staigāt basām kājām, ej pa malu, gribi ceļu ar zāli,.tad tāds jau tev šobrīd ir - abus apvienot nevar, vai nu basas kājas vai auto izvēlies pats. Vēl ir zirgs, kurš ja nav ar ļoti nokrautiem ratiem ekoloģiski izvedīs cauri arī šķīdonī.

Labais - ar granīta šķembām aizbērt katlovānu - lai cik dziļu - doma neslikta - noteikti būs jūtami lētāk kā piekrāmēt ar Vecrīgas bruģi vai lietotām kapu plāksnēm !

Tāda virtuālu ideju konkurss ar virtuālu naudu .SorrY!

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> gribi ceļu ar zāli,.tad tāds jau tev
> šobrīd ir - abus apvienot nevar, (..)

Nu pag, tik pat labi var teikt, ka jebkurš ādas izstrādājums (apavi, maki, auto stūres u.c. izstrādājumi) ir ar kārtīgu tauku slāni, jo tipiski tak dzīvniekam zem virsējās ādas ir tauku slānis! Nu tas tā, velkot analoģijas.

Tas, kas ir tagad - bieza māla kārta, kuru nekas nesatur kopā un kura nelaiž cauri ūdeni. Kamēr sauss, tikmēr viss OK, bet kā uznāk lielie ūdeņi (pat nevis lietus nogāž, bet iestājas atkusnis), tā visa tā māla kārta pārvēršas putrā. Šobrīd tā putra ir 5-10 cm bieza. Tikko ar lāpstu pastaigāju - zem tiem 5-10cm faktiski ir ledus. Nebūtu ledus apakšā un būtu pirms tam bijusi biezāka sniega kārta, būtu vēl biezāka putra (lai gan varbūt tad apakšā esošie māli uzņemtu mitrumu un būtu saturīgāka tā putra).

Šķembu + melnzemes gadījumā pamata masas būtu nevis māli, kas ūdenī pārvēršas putrā un nelaiž cauri ūdeni, bet stingras šķembas. Tās tādā putrā nepārvērtīsies. Melnzemes slānis - nu jā, te nu nezinu, cik biezu vajag. Te izskanēja, ka max 5cm. Nez, varbūt var mēģināt plānāku. Ja iebrauksies 2 sliedes - pavisam forši. Melnzeme, cik noprotu, nepārvēršas tādā putrā kā māli, tāpat arī ūdeni laiž cauri nesalīdzināmi labāk, līdz ar to rezultātam vajadzētu būt nesalīdzināmi labākam.


Zodčijs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Labais - ar granīta šķembām aizbērt
> katlovānu - lai cik dziļu - doma neslikta (..)

Labi labi, neņirgājies :D Ja nav tās pieredzes un zināšanu, tad nav! Bet tas nenozīmē, ka to nevar iegūt :)

Binary, teikšu tā - manuprāt tev piemīt domu haotisms un centieni nevis pēc būtības ar budžetu atrisināt savu problēmu un ieklausīties padomos, bet filosofēt par tēmu 'izgudrojam jaunu velosipēdu'. Tā diskusija nav auglīga un faktiski nedod neko ne tev ne citiem. Tev vajadzētu vairāk koncentrēties uz to, lai saprastu esošās tehnoloģijas un tikai tad ķerties klāt pie jaunrades.

Ceļus būvē, lai tie ir stabili un ceļam ir saķere. Melnzeme saķeri noņem. Ja tu pat tā izdarīsi (lai gan nedomāju, ka līdzcilvēki to ļaus), ka uzbērsi uz sava jaubūvētā ceļa melnzemi, tad pavasarī, rudenī un arī vasarā tavs autiņš tur ies krustu šķērsu kā pa māliem uz basketbola laukuma - īsāk sakot būs tev tur normāli kārtīgi latvju dubļi un tāds pats vāģis. Beigās noskriesi no ceļa un dabūsi radiem lūgt, lai stumj tevi ārā. Padomā kāpēc tomēr cilvēki neber to melnzemi uz ceļa un kāpēc to ber puķupodos.

Es tomēr neprecīzi noformulēju. Ačgārna loģika, kura vadās pēc šāda principa -
"ja neviens vai gandrīz neviens tā nedara, tad tas drīzāk nozīmē to, ka tieši tā būtu jādara", bet dzīvē ir šādi:
"ja neviens vai gandrīz neviens tā nedara, tad man arī būtu jāpadomā vai nerīkoties līdzīgi - īpaši gadījumos, ja zināšanas ir tuvu nullei konkrētajā jautājumā".
Piedodiet, tas nav personīgi vai tamlīdzīgi, drīzāk mēģinājums palīdzēt līdzcilvēkam. ;)

Man jau ar tā konkrētā pieredze nosacīta! Vairāk mēģinu salikt pa plauktiņiem !
Iznāk binary - Tev tīkams zemes ceļš - tā to sauc - zālājs un ar iebrauktām sliedēm pat varbūt.

Viļņa ieteiktais - modernais- tādu kā pankūku veidot- es nezinu tādu - bet ja viņš to pārbaudījis - jātic - ja tik jums abiem vismaz- līdzīgas grunts struktūras - gruntsūdeņu stāvoklis - citas fineses utt.
No manis- vecais klasiskais - ne es to izgudroju - lasi- tas der jebkādās gruntīs - bet tas nav būtiski.
Varianti pēc būtības:
1)Ieber smalkas- rupjas smilts un maza kārtiņa melnzemes virsū - būs zemes ceļš - mums pie dāčām tāds - kritums uz sāniem - reizi divos gados palabo.
2) smilšu virskārta pastiprināta ar ieblietētām šķembām un zālājs - sliedes ar bet. parasto vai caurumoto bruģi
3) droši vien vēl citi....

cik ko biezi jāliek - izvēlies nu pats ko te iesaka.

Vilnis_Radio, jā, domu haotisms tiešām mazliet piemīt. Padomos cenšos ieklausīties, bet nevis vienkārši paklausīt "dari tā un šitā", bet saprast, kāpēc tieši tā un kāpēc tieši šitā.

Rakstīji, ka "ceļus būvē, lai tie ir stabili un ceļam ir saķere". Manā gadījumā ar saķeri nav problēmu. T.i., šobrīd saķeres nav, bet quattro ar to lieliski tiek galā. Problēma ir ar putru - veidojas 5, 10cm dziļas rises, peļķes, dubļi, kuros iestieg kurpes. Varam pārformulēt - gribu nevis izbūvēt ceļu, bet nostiprināt to "pļavas" daļu, pa kuru auto piebrauc pie mājas. Iepriekšējie saimnieki to darīja, uzberot šķembas (cik man zināms). Tagad tās šķembas kaut kur ir izzudušas pilnībā, kaut kur - samaisījušās ar māliem un veido putru (mazliet sausāku gan, bet tomēr putru).

Par melnzemi - neba nu pats to izdomāju. It kā tak tepat forumā to izlasīju kā pozitīvas pieredzes piemēru. No ceļa noskriet būs grūti - tie ir pēdējie 20m pie pašas mājas. Gar tiem 20m grāvis arī neplānojas, tā ka "noskriet no ceļa" nebūs bīstami.

Tālāk man jāsaprot, kāds būtu labākais risinājums konkrētajā gadījumā - ar konkrēto zemi un konkrēto reljefu. Lai to saprastu, man jāizprot, ko no tās zemes (zem ceļa un pie tā) un ūdeņiem sagaidīt. Un vajag nevis vienkārši realizēt kaut ko, ko kāds citur ir realizējis, bet saprast, kāpēc tieši tāds risinājums strādās labi šajos apstākļos.

Viens no jautājumiem, kas man šobrīd palicis neskaidrs - kā uzvedīsies māls, ja uz tā uzklās agrotīklu un aizpildīs ar šķembām (un kā uzvedīsies gar ceļa malām esošais māls). Vai tas tur vienkārši būs un neko neietekmēs, vai tomēr aizplūdīs, deformēsies un darīs citas muļķības.

Vēl es gribētu saprast, kas ietekmē to nepieciešamo biezumu. Tavā gadījumā bija 30cm smiltis un 15cm šķemba. Kāpēc tieši tādi slāņu biezumi? Vai tas saistīts ar nestspēju? Ja tā, tad tavi 30+15 cm spēj turēt 20 tonnas, man tur būs 2 tonnas - varbūt varētu ņemt daudz mazāku biezumu. Jo 20 tonnas tur 100% nebraukās. Pie iebraukšanas gabalā varbūt vajag vairāk - ja nu gadījumā kāds smagais sadomā apgriezties.

Vai arī tas saistīts ar ūdens daudzumu, ko var novadīt? Es varētu to 20m posmu taisīt ar vienmērīgu kritumu uz "galveno ceļu" (t.i., ceļa gals pie mājas augstāks, otrs gals par ~metru zemāks), zemajā galā izrakt nelielu grāvi. Cik noprotu, tādā gadījumā ar ūdens uzkrāšanos "ceļā" nevajadzētu būt problēmām?

Jā, starp citu, kas zem tava ceļa palika? Zem tā 30+15 cm, pa kuru 20+ tonnīga tehnika brauc? Māls? Vai kas cits?

Manis izmantotais variants nav moderns, tas ir klasisks grunts ceļš, tikai ģeotekstila izmantošana palīdz ietaupīt materiālu un iegūt ilgtspējīgāku rezultātu.
Lai būtu skaidrība kas notiek ar ceļu:
- ceļam ideāli būtu jābūt kā monolītai plāksnei, kura laika gaitā noturas paredzētajās dimensijās - radikālākais ir betona plāksne, visvienkāršākais ir grants.
Problēmas ceļiem rada ūdens un ziemā kombinācija ūdens + sals. Grunts bez akmeņiem ir slikti drenējoša, tāpēc tajā vairāk uzkrājas ūdens un pie smalkas frakcijas, tam izzūd monolītums un ceļš brūk kopā. Rudenī kad ūdens sūcas zemē, tikmēr tas nav bīstami, ir vienkārši risas. Īstā problēma sākas atkusnī. Zeme sasalst gan šķembā gan grantī, jo tur nekad nav sauss. Kad sākas atkusnis, tad pirmkārt sala saalotā grunts vienkārši izšķīst (zemes rūgšana) un mazas frakcijas segums pārvēršas zupā, otrkārt, grunts apakšā ir sasalusi un ūdens netiek prom.
Ko tas viss nozīmē praksē. Tas nozīmē to, ka pirmkārt vajag, lai uz ziemas sākumu būtu max sausa grunts ceļa monolītā un zem tās, tāpēc būvē grāvjus ceļmalā (nevis tāpēc lai tur uztvertu auto). Tāpat vajag rupju frakciju, lai notiktu efektīva drenāža. Jo smalkāka, jo drenāža sliktāka un tai pat laikā monolīts uzirdinās atkusnī. Tātad drenāža ir pats galvenais un to panāk ar grāvi un frakciju.
Kad pazūd frakcija sākas problēmas, piem izbraukti dolomīta ceļi, kuri viss ir samalts miltos - vasarā ciets kā akmens, pavasarī rati izskrien cauri visam dolomītam līdz pat smiltij. Grants ceļi pavasarī vispār nelietojami, jo bez satura. Jo vairāk sīko frakciju šķembās, jo sliktāk, tāpēc bērt apzināti tur kaut ko tik sliktu kā melnzeme ir traģēdija.
Ja šķemba ir uz smilts/grants bez tekstila, tad ar laiku šķemba iespiežas smiltī un mēs atgriežamies pie sākotnējās problēmas un citām blaknēm. Es nesaku, ka tekstils ir brīnumlīdzeklis, tas pagaidām ļauj būt taupīgākam un rezultatīvākam Apmēram tā.
Ceļu būve vispār ir kompleksa, ne tikai pati ceļa struktūra, bet arī tālredzīga būvniecība no sniega viedokļa, lai ceļi nav jātīra - dabiskie, mākslīgās sniega barjeras, dabīgā reljefa ievērošana utt. Tāpēc jau tas maksā naudu un prasa zināšanas.

kungi, kungi. nav ko bļaustīties. lai čalis izrok kontrolbedri un pats apskatās, cik tad biezs tas smilšmāls viņam tur ir. ja pārdesmit cm, tad viss kulē- rok nost,pieber jebko un taisa ceļu. ja nē- tad operē ar ģeotekstilu un grāvi.
tyā kā tā ir baldone- tad tur mālains var būt dziļi. bet tas jāpaskatās. a, ja bez grāvīša, kas novada ūdeni, tad uz māla var bērt jebko, un tāpat labāk nebūs.