gints__ Wrote:
-------------------------------------------------------
> Degvielu var nopirkt par naudu, bet pie stūres
> pavadīto laiku nevar.
>
> Vienu vasaru pabraukājos katru dienu tos 89 km x
> 2 katru dienu. Pirmo mēnesi nekas, otro jau nu
> tā, trešajā mēnesī jau braucot sarēķināju,
> ka pa nedēļu 10 stundas pavadu pie stūres, kas
> ir gandrīz pilna viena nomodā pavadītā diena.

Nu nevar tā vienkārši saskaitīt stundas un pie tā arī apstāties, ir tomēr jāņem vērā, kā tiek pavadīts atlikušais dienas laiks. Te nu iespējas būtiski atšķiras atkarībā no tā, kur dzīvo. Protams, pret to katram ir savas prasības. Viens negrib ceļā pavadīt vairāk par 5h nedēļā, lai būtu vairāk brīvā laika, ko notriekt pie tāda vai citāda ekrāna, cits ir gatavs pavadīt ceļā 10h vai 15h nedēļā, ja tas dod iespēju atlikušo laiku pavadīt pa savam.

Protams, ja 10min attālumā esošais darbs ir tāds pats kā pusotras stundas attālumā esošais, tad ir muļķīgi braukt to pusotru stundu. Bet nu ne visiem ir iespēja "vietējā sādžā" dabūt atbilstošu darbu (ar attiecīgu atbildību, attiecīgām izaugsmes iespējām, attiecīgu samaksu).

Man kāreiz sanāk 50km līdz Rīgas centram. Toties dzīvoju mežā, nav tiešā tuvumā kaimiņu, dzelzceļa stacija 15 minūšu kājām gājiena attālumā, veikali gan bišku tālāk, nav jāmaksā par autostāvvietu, nav divdesmit minūtes līdz stāvvietai jākājo kājām, kā tas bieži pilsētā, nav jāmaksā Ušakovam par tramvaja biļeti, kas tagad sastāda palielu naudiņu, pienu gaļu maizi pērku no vietējiem zemniekiem pa daudz mazākām naudiņām, kā lielveikalā un tas vien kompensē degvielas izdevumus. Vārdu sakot, uz daudzkā, dzīvojot laukos, var ietaupīt. Cita lieta, cilvēki ir dažādi un piemēram mana muterīti mājā jūtās slikti. Visu laiku purkšķ, ka gribētu dzīvot pilsētā ,lai pa logu luksaforu varētu redzēt un naktī aizmidzinātu garām braucosā tramvaja troksnis. Man mājā vienīga izklaide pa logu skatīties ,kā stirnas pa pagalmu šiverē. Vārdu sakot, nav vienas receptes, kā izvēlēties mājveietu,jo cilvēki ir tik dažādi.

Vot tas jau ir ideāli kad nav kaimiņu! Bet atrast tādu vietu man liekas ir nereāli, tikai pērkot jau esošu īpašumu. Vairumā gadījumu būtu gan labāk, ja tas īpašums tur vairs nebūtu, tikai elektrības pieslēgums :) Nu un te nu sanāk dilemma. Tērēt naudu remontējot, jaucot nost un būvējot no jauna vai tomēr meklēt tukšu pleķi un celt ko pašam gribas.

Par tukšiem pleķiem runājot - kad pats biju janas mājvietas meklējumos, banka noteica - "zemei kredītus nedodam". Tātad "tukša pleķa" gadījumā faktiski jābūt spējīgam pašam finansēt gan zemi, gan būvniecības sākumu.

Mans uzskats - tukšs pleķis (viensēta vismaz 1km no infrastruktūras) der gadījumos, kad ir pašnodarbinātais vai darbs ir pieejams no jebkurienes (piemēram, tekstu tulkotājs). Pie tam ģimene ir bez maziem bērniem vai sākumskolēniem.
Tikko kāds no šī neizpildās, tā visa dzīve tiek pakārtota noteiktām lietām - transportam/skolas autobusam, skolas darba laikam utt.
Iespējams ka dzīve viensētā ir tieši tas uz ko daļai tiekties, bet šāda dzīve paredz ka tu neesi piesaistīts noteiktam dienas grafikam lai nopelnītu naudu (algots darbs).

P.S. Protams ir arī otra puse šim stāstam - pārvācoties ārpus urbānās vides, cilvēks sāk atcerēties lietas ko tam patīk darīt, rodas jauni hobiji (reizēm kas saistīti ar amatniecību) un piestrādājot šajā virzienā vismaz daļai rodas iespēja pārorientēties no algota darba uz pašnodarbinātību. Un šajā gadījumā viensētai ir savi plusi.

Man aptuveni 5 gadi pieredze ceļā pavadīā laika ziņā, gan ar auto, gan ar vilcienu + sabiedriskais... esmu pavadījis laiku ceļā 2:20, 1h, 1:30, 40min, 50min, 30min, vienā virzienā (katrai dienai sanāk x2) ilgākos laika periodos, lai priekš sevis saprastu cik man ir pieņemami: man līz 45min ir baigi OK --> nejūtu, kā baigo zaudējumu no dzīvs. 1:10 un virs tā jau ir robeža, kad iestājas dzīves apnikums jau trešajā nedeļas dienā, reizēm ātrāk... 1h ir vēl tīri normāli paciešams laiks, kad atbraucot mājās vēl gribās kautko labu padarīt :) ...kā jau te minēja - ceļā pavadītais laiks visnotaļ arī ir svarīgs "laimes pleķīša" izvēlē.

Svarīgi ir tas, ka mums pašiem sev un sievām nav jāpierāda, ka jūtamies lieliski braucot šos kilometrus. Mēs to tāpat zinām.

Svarīgi ir tas, ka lai cilvēks, kurš gatavojas pārkārtot savu dzīvi apzinās visus riska faktorus. Braukāšana pašam ar auto pie stūres gribi vai negribi ir risks un kilometru skaits un ilgums, abi paaugstina risku. Cilvēka vīzija ir beidzot dzīvot kā vācu filmās - ir foršs darbs, atgriežos mājās pie dabas, ar baltām biksēm spēlēju pagalmā badmintonu. Bet var sanākt arī tā, ka darbs nevedas, atbraucot mājās neko vairs negribas darīt un jāiet snaust, ciemos neviens nenāk un citi arī neaicina. No rīta jau ir slikts garastāvoklis, ka atkal jākratās uz tizlo darbu un saule spīdēs tieši purnā un vakarā jāraustās no neredzamo gājēju-rēgu ēnām.

Ir viena pilnīgi nenormāla ideja - tajā apvidū, kur gribas pirkt māju, tur jānoīrē nu kaut kāds miteklis uz nedēļu nu piemēram no kataloga "atpūta laukos". Un kādu nedēļu jāpabraukā it kā tās būtu mājas, vēl ideālāk ja mēnesi. Tas protams būtu ekscentriski, bet toties jau diezgan precīzi iedotu kopainu. Savādāk tie visi teorētiskie spriedelējumi ir un paliek teorija, laikā kad ieguldījums prasa reālus līdzekļus.

rbm, bērni jebkurā gadījumā maina ģimenes dzīvesveidu un ikdienas ritmu - pilnīgi vienalga, dzīvo Rīgas centrā un strādā no 8 līdz 17 vai dzīvo "1km no infrastruktūras" (wtf?). Arī Rīgas centrā dzīvojošo dzīve ir pakārtota savam transportam, sabiedriskajam transportam, skolas darba laikam, veikala darba laikam un visam citam. Turklāt dzīve viensētās mūsdienās atšķiras no tās, kas bija pirms 20, 50, 200 gadiem - nu jau ir ne tikai laucenieki, bet arī "pa pusei laucenieku". Laiki mainās…

Jā un paturpinot Rīgas fenomenu. Ir teorija, ka tieši tā arī ir pareizi, ka lielāku summu valstī var nopelnīt, ja vairums no iedzīvotājiem strādā tieši Rīgā, resp. viss ir uz vietas un, veidojas kritiskā masa, pieaug katra indivīda konkurētspēja utt. Rungaiņa teorija. Iespējams pareiza, bet man šķiet neņem vērā to, ko sauc par laimes indeksu.
Bet no otras puses uz ceļa mani bieži vien pārņem pārdomas, ka to sistēmu paši braucēji arī uztur. Brauc uz darbu, cītīgi rosās pie tā lai maksimizētu ienākumus, lai kompensētu ceļu. Tai pat laikā iespējams uz Rīgu no viena nosacīta reģiona aizbrauc 2 arhitektu biroji, 3 ēdināšanas uzņēmumi, 6 celtniecības brigādes, 3 metālapstrādes uzņēmumi utt. Ja būtu kāds ar uzņēmēja spējām, tad to visu būtu iespējams optimizēt un iegūt lokālu uzņēmumu ar zemākām fiksētajām izmaksām un attiecīgi konkurētspējīgāku pakalpojumu. Nu kaut kā tā. Bet ja tā padomā, tad Rīga kā vieta nav akūta metālapstrādei, arhitektiem vai kaut vai IT uzņēmumam. Rīga ir vajadzīga tikai pārdošanas komandai.

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ir viena pilnīgi nenormāla ideja - tajā
> apvidū, kur gribas pirkt māju, tur jānoīrē nu
> kaut kāds miteklis uz nedēļu nu piemēram no
> kataloga "atpūta laukos". Un kādu nedēļu
> jāpabraukā it kā tās būtu mājas, vēl
> ideālāk ja mēnesi.

Pilnīgi normāla ideja ;) Tas pats attiecas arī uz dzīvokļiem. Tik labāk īrēt nevis nedēļu, bet vismaz mēnešus divus-trīs. Pa nedēļu nepaspēs novērtēt, 3 mēnešos jau būs gana laba kopaina izveidojusies. Tā pati braukāšana pirmajās nedēļās, kamēr nav pierasts, šķiet pavisam citāda nekā pēc mēneša vai diviem (ir novērots gan ar sabiedrisko, gan ar auto, gan ar velo, gan kājām ejot dažādos dzīves posmos). Ja ir iespēja īrēt noskatīto mājokli (īres nauda - pirmā iemaksa kredītam), tad vispār ideāli - vēlams vismaz gadu padzīvot, lai visas sezonas "izbaudītu".

Mums tādā ziņā visai ideāls variants sanāca - neliela māja, neliels kredīts. Ja nepatiktu, varētu tirgot tālāk - pat ja daudz lētāk, tāpat neko nezaudētu (varbūt pat "nopelnītu", jo nav jau jāīrē mājokli). Bet nu tā kā patīk, tad jānomaksā kredīts un jābūvē blakus "mūža māju".

rekur piemērs Lauku dzīvei ar visām civilizācijas ekstrām: [www.ss.lv]

Un paskaidro kā no šejienes bērnus aizdabūsi uz skolu, vai saslimstot tiksi pie ārsta?
Es nesaku ka jādzīvo visiem Rīgā, bet es zinu kā ir tajā pašā pierīgā - kur novadam visa infrastruktūra koncentrēta vienuviet un pārējos "ciematos" brīvā laika sociālā pavadīšana ir nekāda.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Bet ja tā padomā, tad Rīga kā
> vieta nav akūta metālapstrādei, arhitektiem vai
> kaut vai IT uzņēmumam. Rīga ir vajadzīga tikai
> pārdošanas komandai.

Mūsu gadījumā (IT uzņēmums) Rīga nav vajadzīga pārdošanas komandai. Pārdošanas komandai ir nepieciešama Eiropa, ASV utt, savukārt Rīga ir nepieciešama izstrādes komandai.
Ja kāds centīsies iestāstīt, ka IT var strādāt attālināti, tad atbildēšu, ka attiecības ar sievu un bērniem arī var veidot/uzturēt attālināti - efekts būs līdzīgs. Var, bet nekvalitatīvi.
Kolēģi nebrauc visi no vienas vietas - viens no viena Rīgas gala, cits no cita, viens no vienas pilsētas, cits no citas. Rīga - optimāls ģeogrāfiskais novietojums, kur savākties komandai no dažādām pusēm. Tieši tāpēc ideja par uzņēmuma dibināšanu vietējā sādžā daudzām jomām gluži vienkārši neder - jo vietējajā sādžā varbūt atradīsies 1-2 speciālisti, kamēr komandai vajag 15-20 speciālistus.

rbm Wrote:
-------------------------------------------------------
> Un paskaidro kā no šejienes bērnus aizdabūsi
> uz skolu, vai saslimstot tiksi pie ārsta?
> Es nesaku ka jādzīvo visiem Rīgā, bet es zinu
> kā ir tajā pašā pierīgā - kur novadam visa
> infrastruktūra koncentrēta vienuviet un
> pārējos "ciematos" brīvā laika sociālā
> pavadīšana ir nekāda.

Bērnus aizvedīšu ar auto. Ja salūzis - ar otru auto. Ja arī tas salūzis - pāris km rādiusā noteikti ir kaimiņi (tiem, kam patīk "laika sociālā pavadīšana", noteikti ar kaimiņiem ir gana labas attiecības).

Saslimstot, pie ārsta tikšu tāpat kā Rīgā - vai nu riskējot un braucot ar auto (lai gan Rīgā tas ir nesalīdzināmi bīstamāk), vai arī izsaucot ārstu uz mājām, vai arī palūdzot sievu / kaimiņu / whatever aizvest līdz ārstam.

Starp Rīgu Jelgavu domāju var izveidot vismaz 100 IT darbinieku uzņēmumu, starp Rīgu Siguldu, Rīgu-Ogri - arī palielu, starp Cēsīm-Valmieru mazāku mazliet utt. Bet ja darbinieki ir gatavi braukt, tad darba devējam Rīga ir ideālā vieta.

Vilnis_Radio, domāt var daudz ko, bet kad mēnešiem ilgi nevar atrast labus (vai vismaz normālus) speciālistus, tad ar domāšanu vien nepietiek.

Tik pat labi var teikt, ka pilna Latvija ar celtniekiem, santehniķiem, elektriķiem, jumiķiem utt utjp, tikai kaut kādu iemeslu dēļ šajā forumā teju katram ir bijušas problēmas ar viņu atrašanu (ja ne ar atrašanu, tad ar viņu darbu rezultātu).

Kamēr jūs tur Rīgā nevarat, tikmēr Ventspilī uzņēmumi pārpērk labus Rīgas speciālistus un motivācijai piedāvā visādus vilinājumus, piem. relatīvi lēti izpērkamu dzīvokli. Ja cilvēks var mainīt Rīgu pret pilsētu citā Latvijas galā, tad jāsecina, ka visa atslēga ir spējā organizēt. ;) Nu tas kontra arguments par tēmu - tagad ir tā un nekā savādāk nevar būt.

Principā tā ir tā tēma par attālumu. Šeit Rīgā cilvēkam, lai tiktu pie sava īpašuma netālu no darba ir jāstrādā cik?? Es varu kļūdīties, bet man šķiet, ka tajā gadījumā speciālists pie sava īpašuma tika kādos 3-4 gados neiespringstot. Ok, tas bija 2 vai 3 istabu dzīvoklis. Bet nu kad ar viņu papļāpāju, tad motivācija īstenībā bija diezgan vienkārša - mierīgāka dzīve, bez visas tās ņemšanās pa vāveres riteni Rīgā.

Kad pirms 3 gadiem manā īpašumā nonāca lauku māja 60km no Rīgas, biju pilnīgi nelokāmi apņēmies, ka pēc remonta, pāris gadu laikā pārdošu dzīvokli un ar ģimeni pārvākšos no Rīgas uz laukiem. Pēdējās vasaras esmu pavadījis laukos un šobrīd domas radikāli mainījušās. Es strādāju darbu no 8-17. Praksē pārbaudīju, ka nevaru katru dienu pavadīt vidēji ceļā 2,5 stundas (turp un atpakaļ kopā). Mani tas nogurdina un bojā dzīves kvalitāti. Turklāt vasarā aizbraucot jau ir gaišs, bet atbraucot vēl ir gaišs - var paspēt kaut ko padarīt vai vienkārši vērot dabu. Kas būs rudenī/ziemā - no rīta vēl tumšs un vakarā jau tumšs. Tik kačigārī un dzīvo pa māju. Pretēji iepriekš domātajam, pietrūkst arī sabiedriskās dzīves - laukos cilvēku maz un visi tādi savrupi. Pagaidām nav izdevies izveidot kādas īpaši draudzīgas attiecības ar vietējiem. Kultūras dzīve - reizi mēnesī klubā disene tīņiem.
-Rīgā braucu ar velosipēdu uz darbu (arī ziemā), neiespringstot var aiziet uz kino, teātri, ballīti, tikties ar draugiem. Vienvārdsakot iemācījos novērtēt lielpilsētas labumus, un nedēļas nogalē - uz laukiem prom.

Vilnis_Radio, no Tava pēdējā komentāra saprotu, ka Ventspils gadījums ir par kādu konkrētu cilvēku, nevis masveida speciālistu pārpirkšanu.
Nu mēs arī pa retam dabūnam kādu speciālistu, tā jau gluži nav, ka ir pilnīgs tukšums. Bet teikt, ka starp Rīgu un Jelgavu var izveidot vismaz 100 IT uzņēmumu, pieņemot, ka runa ir par augsta ranga speciālistiem - tas ir krietni pārspīlēts. Un ar "augsta ranga" es domāju ne tikai tos, kam jau ir pieredze, bet arī spējīgus studentus.
Man arī ir zināmi piemēri, tiesa, pretēji - kādu Sony Zviedrijā savervējuši, vēl kādu - ASV lielie kantori. Tikai tajos gadījumos motivācija ir nevis "mierīgāka dzīve", bet "interesantāka dzīve" - tāda, ko darbs Latvijas uzņēmumos gluži vienkārši nespēj piedāvāt. Un te finanses ir otrajā plānā.

Nu vispār Ventspilī ir stāsts par lielāku skaitu ar cilvēkiem - vai uz to var attiecināt vārdu masveida - šaubos, bet katrā ziņā vērā ņemams. Tur jau ir tās lietas savienotas ar pilsētas plānošanu, kas krietni atvieglo uzņēmējiem iespējas pārvilināt, motivēt labus darbiniekus.
Es neesmu IT biznesā, bet ambicioza uzņēmuma tirgū ienākšanas gadījumā šāds scenārijs manuprāt būtu ļoti iespējams (ar 100 darbiniekiem es domāju), jo īpaši, ja kāda no vietējām pašvaldībām nāktu pretī (kas ir tikai normāli, nevis neiespējami). Piedāvājums darbiniekam varētu būt pat ļoti labs, lai novāktu tādu komandu uz Rīgas uzņēmumu rēķina. Tai pat Ventspilī man šķiet kaut ko tādu tur novāca pēdējo 4-5 gadu laikā - kaut kas ap 50 darbiniekiem.
IT jau nav nekāds superizņēmums - šādu shēmu šur un tur jau mums realizē. Dažreiz tā ir vienīgā labā iespēja, kā ienākt iekšā tirgū un izsist darbinieku tirgus daļu no Rīgas uzņēmumiem. Esošajam Rīgas uzņēmumam, savukārt, tāda stratēģija ir stingri riskanta, dēļ tā ka var vienkārši izputināt komandu. Tāda status quo īsti nav.