specs Wrote:

> Autor, šī vieta nav Zvejniekciems, bet gan
> nekuriene Skultes pagasta meža vidū. Piedod...
> Tu tur būsi viens arī pēc 20 gadiem, un nesaki,
> ka tā ir priekšrocība. Esi aizbraucis tur
> tumsā, lietū, rudenī, ziemā?
> Absolūti nelikvīds īpašums gan tagad, gan
> nākotnē. Cik par šo prasa? 2000EUR?
>
> Pareizi teici, ka šis ir trekno gadu projekts,
> kas šodien būtu jāatstāj kā vietai, kur
> mežam augt...

Esmu tur bijis gan rudenī, gan ziemā, gan krietni krēslā, gan arī lietus laikā. Tas, ka tur varētu būt viens (arī pēc 20 gadiem), man, šobrīd, šķiet vairāk pluss, nekā mīnuss. Ko man dotu tas, ka tur nebūtu viens, bet ar kaimiņiem? Par šo prasa vairāk kā 20k EUR

Nu nezinu, ja arco linkā redzamie foto ar aizaugušo ceļu un ieaugušo elektrības kasti meža vidū ir taisnība, un autors vēl svārstās, it sevišķi, ņemot vērā astranomisko cenu, tad laikam nekas vairs īsti nepārliecinās par to, ka šis nav variants...

Aizbrauc uz Lauču akmeni, tur metrus 500 pirms viesu mājas mežā ir iecēlušās divas mājas un apkārt ir aizaugušas pļavas (tagad nopietni krūmāji), kur TAJOS laikos arī bija elektrības kastes utt. Manuprāt, bēdīgāku skatu ir grūtāk iedomāties...

var saprast Dizis - iekrita gabals acīs un viss, rezultātā vainu jāmeklē kāda autoritāte kas atrunā vai arī bezcers un Dizis būs jaunais zemes īpašnieks....

bet perspektīvas tur tiešām nekādas - ne tas ekskluzīvs ciemats slēgta ezera malā, ne perspektīvs gabals blakus infrastruktūrai, ne arī cena limonāde.

Paskaties šo:

[www.ss.lv]

visas komunikācijas ieskaitot gāzi. Es dzīvoju tajā ciematā, bet tas nav mans gabals un nezinu kas pārdod. Ieliku tikai tāpat, aizbrauc paskaties, varbūt rodas interese.

Apskatīju tās divas bildes, neizskatās pēc peļķes, izskatās pēc purva. Ja nav grūti, ieliec vēl kādu bildi no visa gabala. Būs lielāks priekštats par situāciju. Latvijā ir daudz šādu neuzbūvētu ciematu mežos purvos un vienkārši lauka vidū. Ieteiktu pabraukāt un apskatīties. 30 km no Rīgas zeme maksā + - 5 eiriki, pie ūdens gan būs dārgāk.

Biju aizbraucis tur parakties, izskatās tā:
2 lāpstu dziļumā sūcas ūdens: [www.dropbox.com]
apakšā mālaina smilts, mālsmilts, vai kā to vēl sauc: [www.dropbox.com]
Un vispār tur izskatās tā :)
[www.dropbox.com]

Tieši tas, ka apkārt ir mežs, klusums, nav kaimiņu (vai būs maz) man patīk. Kas ciematā par infrastruktūru: veikaliņš netālu (te ir Ziemeļblāzmā), tāpat bērnudārzs, skola ir ar auto brauciena attālumā, jāved tāpat sīkie ar auto. Nevaru iedomāties, kas vēl tāds, bez tās infrastruktūras man būtu nepieciešams tiešā tuvumā.
Un atkal - neesmu dzīvojis mājā, tādēļ arī, droši vien, nevaru iedomāties :)

Dizis, varbūt ir vērts paskatīties nevis ciematus, bet kādu lauku gabalu tā ap 1ha? Nu vienīgi izpaliek "apkārt ir mežs", toties ir gan daba, gan miers. Kaimiņi sasniedzamā attālumā, bet pietiekami tālu, lai ikdienā netraucētu. Tuvumā kāda pilsēta ar bērnu dārzu un citiem labumiem.

Ciematā, kurš nav attīstījies kā sākumā cerēts, varētu būt nepatīkami dzīvot blakus nolaistiem, aizaugušiem gabaliem. Laukos tas nav tik izteikti - savs gabals ir gana liels, lai 50-100 metrus tālāk esošais aizaugušais pārāk netraucētu.

Ak jā, "vairāk kā 20k EUR" par pliku zemi man personīgi izklausās daudz… Mums sanāca ap 2 eiro kvadrātmetrā, "komplektā" arī māja, kurā dažus gadus padzīvot, kamēr blakus uzbūvēsim ko jēdzīgāku (ja bērni jau būtu palaisti savā dzīvē, tad būvētu nevis jēdzīgāku māju, bet darbnīcu blakus esošajai mājai :D). Tas ir nieka 30km attālumā no Rīgas/Mūkusalas apļa.



Labots 2 reizes. Pēdējo reizi labots 06/04/2015 23:14, labojis binary.

Nu tur tie gabali arī jau gadus 10 stāv, un skaitās aizauguši ar mežu, man patīk (krūmi gan tur saauguši, bet var iztikt). Laikam man tiešām rozā brilles šobrīd, būs jāuzklausa vairāk realitātei un būvniecībai pietuvināti viedokļi :)

Man arī patīk viensētas dziļi laukos (esmu tādā bērnību pavadījis un zinu kā tur ir dzīvot), bet konkrētais gabals nav 20K EUR vērts. Tici man, tur tev būs baigi jācīnās. Sākot ar pašu būvniecību (pamati, grunsūdens, piebraukšana smagajai tehnikai, utml.) beidzot ar dzīvošanu (vasarā odi/knišļi, ziemā aizputinātais ceļš, kas vienam pašam būs jātīra, utml.) Kā arī nebūs iespējas īpašumu pēc tam pārdot par normālu cenu (ja nu izdomā labāku variantu). Vienā dienā ar atbraukt meža īpāsnieks un uztaisīt tev apkārt kailcirti, ko tad teiksi par vietu?
Lai mūsdienās dzīvotu viens ar plašu lauku/mežu riņķī vajag vai nu daudz naudas vai daudz laika. Ja tu strādā pilsētā un mājās būsi tikai pa vakariem un brīvdienās, tad iesaku tepat augstākminēto sludinājumu uz jau apbūvētu ciematu, kur viss ir sakārtots. Būs daudz vieglāk.
Ja gribi ieguldīt daudz darba (un iespējams arī naudas), var uztaisīt arī komfortablu mājvietu purvā, bet nezinu vai tas ir tā vērts.

E viedoklī der ieklausīties. Es nezinu cik daudz ir 20k piejūras gabaliem, bet laikam jau maz tas nav.
Ja apkārt ir tie meži, tad var būt tā kā E saka par izstrādēm, vienīgais, ka to vai tie būs izstrādājami un kad to pateikt var reāli tikai mežzinis vai arī īpašnieks ar savu meža apsaimniekošanas plānu.

No savas puses es varu pateikt, ka ceļš vienam dzīvojot var izrādīties ļoti nopietna problēma. Pēdējos gados tā sniega nav, bet man ir pieredze ar pāris nopietnām ziemām un personīgo ceļu ~2km + 1km kopā ar ne visai spējīgiem kaimiņiem. Principā tas nozīmē nevāju traktoru ar lāpstu. Pretējā gadījumā ārā uz plus mīnus sitiena netikt - tad izmisīgi būtu jāmēģina noķert vietējie traktoristi, kuriem tajās dienas tāpat darba pāri galvai. Pat ja ir līgums par stumšanu, arī tas negarantē, ka neiestāsies vairāku stundu nobīdes uz izbraukšanu un iebraukšanu (bet tas vēl ir pozitīvs scenārijs un kad ir lielie sniegi tad tā ir visiem privātmāju saimniekiem).

Pirmo reizi kad mani ieputināja un nebija traktora, tad es savās mājās paliku nu var teikt līdz pavasarim nepārspīlējot - tos 2km bija ar slēpēm jāmauc un labi ka biju tālredzīgs un briesmām tuvojoties auto izbraucu tālāk no mājām. :)) Toreiz uz jauno gadu nogāza megasniegs un es nedēļu kaut ko vēl domāju par savu likteni un pa to laiku tas sniegs jau bija riktīgi saledojis ar sērsnu un atbraukušais 150zs (tiesa ar patizlu šķūri) pilnīgi neko nevarēja vairs izdarīt. Un tā tā ziema turējās un neko ar to ceļu nevarēju padarīt līdz kaut kādām plusu dienām.

Viļņa teksts atgādināja kādu video, kur kāds pilnpiedziņas audi bez jelkādām problēmām brauca visiem garām pa ceļa nomali, kur sniegs bija līdz kapotam :D

Par piejūras gabaliem runājot… It kā jau forši - jūra tuvu, var kaut katru dienu iet atpūsties, var ikdienā skriet gar jūru utt. Tikai tad, kad tā jūra tiešām ir TIK tuvu, tā vairs īpaši nevilina - tas "kaut katru dienu iet" tā arī paliek tikai varēšana, nevis reāla darīšana. Bērnībā ar daudziem par to sasmējāmies. Nu tas tā, mans kā izbijuša grobiņnieka, liepājnieka viedoklis par jūru. Tagad jūra tālu, kādi 50km sanāk, bet nu ja sagribās, tad nav liela problēma iesēsties mašīnā un aizbraukt. Sagribās reti, bet nu kad aizbraucam, tad tā ir foršāka, "citāda" diena ;)

Piekrītu, ka gabals nav tās naudas vērts... Vienīgais, jūras tuvums... Tehniski slapjuma problēmu var risināt, un ja nemaldos tad Līvas grupa tieši savos projektos izmanto "Swedenplatte" tipa pamatus, kurus var kaut purvā būvēt... Mašīnas, tehiku var vasarā ieplānot kad sauss... Bet ticiet man Latvijā ir tik daudz burvīgu zemes nostūrīšu, ka siekala notecēs ieraugot... Bet nopirkt var pa kapeikām. Nevajag bīties no attālumiem, mūsdienu tehnoloģijas drīz ļaus uz darbu braukt 1-2 reiz nedēļā (ko es jau varu praktiski realizēt)... Es savu māju ceļu krīzes laikā par aptuveni 80 santīmu kapeiciņām (1,1Eur) kv/m nopirktā zemes gabalā aiz Mērsraga, aptuveni 128km no Rīgas. Attālums liekas baiss, bet īstenībā es bieži braukājot esmu jau apradis: 1,5st bruciens... Bet vietiņa ir vienkārši ideāla... Māja 20m attālumā no ezera, 150m krasta līnija, jūra 3km, apkārt gan klusums, gan laipni kaimiņi, gan skolas un bērnudārzi... Nav nemaz tik drūmi tajos laukos, kā te daži biedē... Un autiņi arī ar katru gadu patērē mazāk degvielas... Vācijā braukt uz darbu 100, 200 un pat 300km skaitās norma. Tapēc pēc kāda laika 120km vispār nebūs nekas... Pie tam paredzu, ka tādas vietas ar laiku maksās bargas naudiņas, tāpat kā tas ir Vācijā, kur Berlīnē var māju ar zemi nopirkt pa 200k bet plika zeme Vācu lauku nostūros pie ūdeņiem maksā 100-150 tūkstoši...

Alfadelta Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nevajag bīties no attālumiem, mūsdienu tehnoloģijas
> drīz ļaus uz darbu braukt 1-2 reiz nedēļā (ko
> es jau varu praktiski realizēt)...

Kur strādā? ;)
Man it kā joma atļautu, bet nu reti kurš praktizē. Pats pāris reizes esmu mēģinājis - baigo disciplīnu vajag. Bet var, ja nav citu variantu.

Nereklamēšos, :) Bet principā daru Tā: 1-2 dienas nedēļā man ir tikšanās, jeb pieņemšanas un tikšanās ar klientiem uz tām arī visas tikšanās saplānoju, pārējās dienas strādāju caur epastu un mājās. Un tad vēl ir darba komandējumi, bet tie jau netraucē... Strādāju atbilstības novērtēšanā uz CE

Pilnpiedziņa ir forši un tik tiešām var braukt kā video ar sniegu līdz haubei (turklāt jo lielāks 4x4 jo haube augstāk), bet tas ir tikai tad kad sniedziņš ir sausais un svaigs. Tāds prieks ir reti, jo pēc tam tas sniegs sablīvējas un tad vairs nekāda braukšana nesanāk. Realitātē jādomā par to kurš šķūrēs ikdienā.

Jā, ar to braukšanu pa sniegu ir tā kā Vilnis saka. Pirmajā dienā pēc uzsnigšanas var braukt tā kā filmās rāda, kad viss iet pa gaisu, bet tiklīdz sniegs dabū nedaudz siltumu, tas sablīvējas. Ja vēl pēc siltuma piesalst, tad arī traktors knapi var izšķūrēt.
Es ar savu priekšpiedziņas auto esmu braucis pa 40 cm biezu neiebrauktu sniegu tā, ka sniegs gāžas pāri haubei, stiklam un jumtam. Mašīna gāja pilnīgi brīvi un vadāmi, bet 3 dienas vēlāk tajā pašā vietā ar ieskrējienu knapi 10 metrus varēja nobraukt (ar identisku auto un riepām).

Secinājumi no bildēm:
1. Grunts smilšaina. Slapjajām vietām nebija jābūt. Acīmredzot tomēr problēmas ar gruntsūdens līmeni un meliorācijas makrosistēmas funkcionalitāti. Individuāli praktiski neietekmējams pasākums.
2. Bērzu audze ap 30-35 gadu veca. Ja piejūras josla neierobežo ciršanu, tad meža saimnieks ap 2040.-50. gadu apkārtējo ainavu nomainīs uz 5-10 ha lielu kailcirti uz ilgiem gadiem. Atkal praktiski neietekmējams pasākums, turklāt pensijas vecumā ar smagu emocionālo iespaidu uz pierasto lietu izmaiņām.
Rezumē: 50x50 metru gabaliņš meža vidū, kuram apkārt (tas ir ~ 20m aiz loga) citi rīkosies (vai nerīkosies) pēc savām iegribām, spējām (vai nespējām), ļoti vāji asociējas ar labu zemes (mājas) īpašnieka pašsajūtu. Brīvā dabā (bez žoga) jau tomēr saimniekam minimālā komforta zona, kurā izlemt, kuru ozolu un priedi zāģēt un kuru atstāt, ir vismaz 50 m radiusā no logiem.
Tas gan katram individuāli, bet īstai brīvībai un saimnieka sajūtai nepieciešama distance. Baidos, ka autora iedomāto idilli var sačakarēt pat pirmais kaimiņš (turklāt pilnīgi neietekmējami).

Dizis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Biju aizbraucis tur parakties, izskatās tā:
> 2 lāpstu dziļumā sūcas ūdens:
> [www.dropbox.com]
> _174745.jpg?dl=0
> apakšā mālaina smilts, mālsmilts, vai kā to
> vēl sauc:
> [www.dropbox.com]
> _174751.jpg?dl=0
> Un vispār tur izskatās tā :)
> [www.dropbox.com]
> _175243_HDR.jpg?dl=0

brangi bērzi tādā intensitātē nozīmē, ka ir pietiekošs ūdens daudzums koku labvēlīgai augšanai - bērzi ir tā koku suga, kas mīl kad apakšā ir ūdens.

Vieta izskatās pēc kautkā šāda::
Slapjajā mētrājā arī raksturīga mazauglīga smilts augsne, mainīgi mitruma apstākļi (periodiski pārmitri) un slikti augušas priedes (IV bonitāte). Kopā ar priedēm dažkārt sastopami purva bērzi. Pārliecīgā mitruma dēļ nesadalījušās augu atliekas pārveidojušās par 10 - 30 cm biezu jēlkūdras kārtu. Tomēr augsne auglīgāka nekā grīnī, tādēļ bagātīgāks pamežs, kurā sastopami reti Zviedrijas kadiķi un trauslie krūkļi, zemsedzē aug brūklenes, purva vaivariņš, zilenes, zilganā molīnija, melnā vistene. Sūnu stāvā sastopami gan sfagni, gan Šrēbera rūsaine un viļņainās divzobe.

vai šāda::
Nabadzīgu slapju un nosusinātu mežu izcirtumos parasti pastiprināti izplatās sila virsis, zilganā molīnija. Šajos mežos mēdz dabiski atjaunoties bērzi un parastās priedes, retāk – parastā egle. Bērzi atjaunojas ātri, skuju koki – lēnāk.

Bet par smilti, domāju ka pelēkā krāsa ir no augsnes paliekām un uztaisot analīzi tiks pateikts ka dūņaina smilts, pie tam ka tik ne plūstoša.

Ne bez iemesla tur nekas tā arī nav noticis, labāk neiesaisties...

Netālu no Rīgas, pie ūdens (karjera krasts) un mazāk par 20k EUR.
[www.ss.lv]