laikam neprecīzi izteicos, aig variāntā domāts, ka vate ir aiz tvaika izolācijas, ar jautājumu, kas tad to iekšējo vati pasargā no sadzīves mitruma, bet nu palielam viss skaidrs.

Var nekas nesargāt, jo pie optimāla mikroklimata telpās, šajā punktā rasas punkts nebūs.
Papildus, lai saprastu kā veidojas rasas punkts vari parotaļāties ar www.dpcalc.org
Idejiski, ja telpā ir 20C 50RH, rasas punkts ir pie 9C, tātad, pieņemot, ka tvaiks brīvi iekļūst šajā pirmajā vates slānī, tam tam jāatdziest līdz 9C, lai sāktos problēmas, bet jo lielāks mitrums, jo tuvāk telpas gaisa temperatūrai būs rasas punkts un var iestāties apstākļi, kad tomēr arī šim buferim prasītos tvaika izolācija.

Ar RBB un citām bezplēvju konsultācijām tomēr būtu jābūt uzmanīgiem, jo tur ir diezgan daudz pretrunu bet ļoti liela subjektīva pārliecība. Šis jautājums ir faktiski vairāk zinātniski tehnisks nevis emocijās balstīts - māja elpo un mēs tikai tā būvējam un iesakām, vari aziet pajautāt, pats apskatīties. Mani personīgi tādi argumenti tomēr nepārliecina.
Zinu, ka ekovates industrijā tomēr ir radikāli pretēji viedokļi rbb, tajā skaitā arī industriālie ražotāji, kuri tomēr iesaka barjeru - šadu vai tādu, bet iesaka. Viņu interesēs gluži nebūtu melot, jo īpaši, ka tvaika bremžu ražotāji viņi paši gluži nav. Problēma ir tajā, ka mitrums varbūtēji vairāk rada problēmas nekā otrādi. Ja vienā svaru kausa pusē ir aprēķins bet otrā emocijas, tad mazāk riskanti laikam ir likt uz aprēķinu.

papīra tvaicene arī tiek skaitīta pie "plēvju" kategorijas?

Domāju, ka jā, papīrs arī kvalificējas.

Vai šādam pirāgam būtu kāda vaina?

- apdares dēļi;
- latojums;
- isoplaat 25
- karkass 150/ekovate
- kokšķiedras plāksne 40
- apmetums

vai būtu nepiecieciešams likt arī kādu tvaika barjeru starp iekšējo kokškīedras plāksni un karkasu?

koks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vai šādam pirāgam būtu kāda vaina?
>
> - apdares dēļi;
> - latojums;
> - isoplaat 25
> - karkass 150/ekovate
> - kokšķiedras plāksne 40
> - apmetums
>
> vai būtu nepiecieciešams likt arī kādu tvaika
> barjeru starp iekšējo kokškīedras plāksni un
> karkasu?

Šim nav ne vainas - klasisks ekovates pildījuma pīrāgs. Ārpusē arī vēdināmās fasādes vietā var likt cieto minerālvati un apmetumu, kā sākotnēji rosināja tēmas autors.

Risinājums ideāls, ja ir pārliecība, ka iekšā tikušais mitrums savu īpašību dēļ "nepalielinās" ekovates siltumvadītspēju līdz 100mm izolācijas biezumam- tur jau prasās pēc 200mm ekovates biezuma.

zhuk,

esmu iedomājies, ka liekais mitrums tiktu regulēts ar mehānisko nosūci WC un tehniskajā telpā (kopā 3 telpas), kas apkures sezonā teorētiski varētu darboties 24 h režīmā. tādējādi šī nosūce pastāvīgi radīs vienmērīgu svaigā gaisa infiltrāciju caur sienām un jumtu (ari paredzēts ventilējams risinājums). Vai es domāju pareizi, vai tomēr mehāniskā nosūce nebūs īsti risinājums mitrumam un papildus 30-50 mm sitlinājuma būtu vērts ieplānot. Nomināli arī ar 215 mm siltinājuma biezuma u vērtība ir gan laba ~0.21-0.23

Wc- ventilācija atsevišķi;
Katlutelpa- ventilācija atsevišķi;
Virtuve- arī atsevišķi.

Pārējām telpām ieteiktu ar pievadīt svaigu gaisu, bet ne piespiedu- nodimensionēt cauruļu diametru dabīgajai ventilācijai- bik lielāks diametrs būs, bet nebūs ne ventilātoru, ne klusinātāju, ne elektrības patēriņa, bet svaiga gaisa gana daudz, arī sasmakušais/mitrais gaiss izvadīts.
Tīri no praktiskā viedokļa arī 0.23 ir pilnīgi pietiekams rādītājs- ir plaša apkures katla izvēle (tik un tā būs nepieciešams mazjaudīgs), var pieslēgt akumulācijas tvertni, māja silta, svaiga gaisa daudz- nu skaisti ;-)

Interesanti, ka šai klasiskajai versijai tomēr ir 2 versijas par to tvaika barjeru. Principā šķiet, ka navajdzētu problēmām, ja iekšpusē ir 40mm šķiedra+apmetums, bet no otras puses papļāpājot ar vīriem, kuri bijuši Steico rūpnīcā - viņi tomēr saka, ka rūpnīca tomēr iesaka ielikt kaut ko līdzīgu eltkraftam. Ja es būtu tajā situācijā, tad es laikam ieliktu to eltkraftu jo neko viņš nemaksā un iestiept pa iekšsienu nav problēmu. Vati iepūš attecīgi caur āra isoplaatu. Tāds variants mandomāt ir ar garantiju. Bet tai pat laikā domāju, ka nekas mirstama nav arī, ja tā papīra tur nebūs - sliktākajā gadījumā mazlietiņ vairāk mitrums vatē, bet nedaudz, lai par to baigi satrauktos.

Sveicināti! Man arī ir jautājumi sakrājušies tieši par šo tēmu, līdz ar to , neverot vaļā jaunu topiku, izteikšos šeit!


Savai koka karkasniecei es arī skatos ekovates virzienā. Pirms pāris nedēļām biju pieskrējis RBB un parunājos par ekovates risinājumiem, manai 1-stāvniecei ar nu dikti augstiem griestiem (kopā uz visām telpā sanāks vidēji 3.5m) tika piedāvāti sekojoši sienas / jumta pīrāgi:

1. dēļu apšuvums
2. 30mm vēja sprauga (latas)
3. kokšķiedras plātne 25mm
4. ekovate 200mm
5. kokšķiedras plātne 50mm (paši viņi tās 25-nieces līmē kopā un tad pārdod kā 50mm)
6. māla javas apmetums uz plātnes (kā paši saka - pilnīga "dabiskuma" cienītājiem.

Jumtam identisks pīrāgs (no 3 -> 6), vienīgais ekovate 300mm biezumā.
Nekādas plēves, protams, ka viņi nepiedāvā.

Uz manu jautājumu par ekovates ražotāju (neba jau RBB Ķekavā paši ražo :) ) RBB apgalvo, ka viņu ekovate ir labāka, jo tā tiek ražota Lietuvā, jaunā rūpnīcā - ražošanas procesā papīrs ar jaunajām iekārtām tiek "saplēsts", nevis "sasmalcināts" - pretēji tam, kā tas esot Latvijas ražotnēs, kur iekārtas ir no 70iem gadiem - tā rezultātā ekovate sanākot "uzpūstāka". Tas protams viss subjektīvi. Grūti bija noticēt šim stāstam , pieļauju, ka materiāla iegāde Lietuvā varētu būt lētāka. Man par pārsteigumu (lai gan nedaudz saprotami), vertikālā iestrāde ir 2 x dārgāka nekā horizontālā, kuras cena mārketinga nolūkos norādīta ss.lv.

Par kokšķiedras plātnēm - nesaprotu gan kāda ražojuma tās RBB plātnes ir, bet skatos, ka šeit var izvērsties, jo pastāv vēl ISOPLAAT un STEICO. pārējie ražotāji tādā ziņā pateicīgi, ka tos izplata n-tajās vietās, pie tam ir viengabalaina 40mm plātne, kuru būtu doma likt no iekšpuses 50mm RBB vietā.

Viedokļi?

Paldies!

Ak jā, aizmirsu piebilst, ka štukoju par to, vai ekovati tomēr nevajadzētu 250 nevis 200 - sanāk tā - ja izmantoju 200mm pamatlatas karkasam un 50mm latas iekšdaļā (pie kurām iekšpusē pieskrūvēta kokšķiedras plātne) , varētu to visu pildīt pilnu ar 250mm ekovati - bet vai vajag? Pamatapkurināmais - gāze, kā arī doma ir par papildus kamīnkrāsni ar normālu mūrīti viesistabā, kas sastāda 50% no mājas kopējās platības.

Es teiktu, ka ar RBB un arī citiem agresīvajiem mārketinga cienītājiem ir jāuzmanās, vienkārši kritiski jāizvērtē. Es varu pateikt, ka tie konkurējošie par savām precēm saka diametriāli pretējus viedokļus un viens otru aprunā. :)
Ekovate nez vai maz nāk no LV. Cik zinu, tad liela daļa pūtēju izmanto čehu vati. LV ražotne man šķiet kaut kā nodega un vai tagad ko ražo nezinu. Tā čehu vate izskatās ok. Redzēju RBB placī pa gabalu tādus pat iepakojumus kā man iepūta - čehu. :)
RBB kokšķiedrenes it kā nāk no EE ražotāja. Steico izplatītāji teica, ka neesot labas. Nu nezinu, teiktu, ka jāskata cena, jo baigais hightech tur nav. Steico ir protams vācu kvalitāte, nav vērts apšaubīt. Nu cena viņām arī laba, bet es viņas paņēmu.
Plēve. Nu es ieliku tomēr eltkraftu pirms 40nieka plāksnes. Nu vairāk tomēr viedokļi bija ka vajag, lai gan RBB ir kategoriski pret.
Vertikāli sanāk dārgāk vatenis, jo tur iet blivāk, zem spiediena. Vertikālās jāpaprasa pūtējiem kā ar spraišļiem, jo pie liela augstuma vienu kabatu laikam labāk nē, vajag plauktiņus - vienu vai divus? Jāprasa cik viņi rekomendē.
Vel nianse par 40mm plāksnēm. Tie kuri man notirgoja, teica, ka jāņem super plastmasas cepures piestiprināšanai. Man tas sanāca uz 200eur. Es tā paskatījos un padomāju, ka nu sirdsapziņa man neļauj par plastmasu šitā maksāt. Nopirku parastās wkrmet poļu un kopā uz 40eur. Lai palīdzētu viņām ideāli iegrimt plāksnē, izmantoju koka koniksā profila galafrēzi urbjmašīnā, iefrēžēju un iesēdinu cepuri, smuki pieguļ, vieglāk būs apmest.
Māla apmetums? Nezinu, sev tādu nelikšu. :)

Īsāk sakot jādomā līdz, ja ne notirgos pa visiem caurumiem. :)

par sienas sitlinājuma biezumu:

ar 200+50+25 siltinājumu u vērtība būs ap 0.2 un sienas biezums ap 310mm
ar 250+50+25 sitlinājumu u vērtība būs ap 0.17 un sienas biezums ap 360mm.

u vērtības 0.03 starpība gada apkures patēriņā būs ne vairāk par 0.5 mwh (pieņemot ~180 m2 māju ar vidējo griestu augstumu 3.5m), pie šī brīža gāzes cenas (~37 EUR/mwh) tie ir 20 EUR gadā. papildus siltinājums ar papildus materiāla patēriņu tev maksās ap 300, varbūt 400 EUR, bet ar biezāku siltinājumu, tev būs biezākas sienas, dziļākas logu ailes, platākas palodzes (vēl papildus izmaksas) un siena būs masīvāka. Man personīgi pievilcīgāk liekas plānāks, gaisīgāks risinājums. arī no ekonomiskā viedokļa biezāks siltinājums par ~250 mm pie šībrīža enerģijas cenām nav pamatojams. arī pie būtiski augstākām enerģijas cenām (ap 60 EUR/mwh) diez vai ir pamatojams. Jumtam manā skatījumā siltinājuma biezums 365mm ir labs risinājums, tas dos u vērtību ap 0.16

Paldies! Baigi vērtīga informācija! Tiešām izskatās, ka tie papildus 50mm neko baigi nedos. Vienīgais - kā būtu jāizskatās pīrāgam (tieši latojums) ,ar 200mm pamatbrusām un iekšējo 40mm kokšķiedras plātni, lai tam visam pa vidu normāli izkārtotu elektroinstalāciju u.c. lietas, kurām vajag iet aiz kokšķiedras?

Par Jumtu: Es saprotu, ka sienas ar ekovates+kokšķiedras risinājumu piedāvātu sakarīgāku dabisku mitrumapmaiņu (pie tam risinājums nosacīti ekoloģiskāks salīdzinot ar akmens vati + reģipsi) , bet kā ar Jumtu - vai ir baigā jēga pārtērēt par ekovati/kokšķiedru, vai tomēr to visu taisīt ar ekonomiskākiem risinājumiem, kuri pie tam piedāvātu labākus siltumrādītājus par to pašu cenu? Manai plānotajai vienstāvenei dzīvojamā platība aptuveni 130m2, pierēķinot vēl pārkares Jumta platība būs gana liela (kur arī lielākā siltuma daļa aizies), katrs eiro ir no svara :)

Kas īsti ir domāts jumts? Slīpnes mansardā vai vienkāršs horizontāls pārsegums? Abos variantos ja iziet uz akmens vati, tad vajadzīga 100% tvaika izolācija. Godīgi sakot vatē vēl nav tā cena, cena parādās darbā. Ja rūpīgi jānosiltina pārsegums, kurā piemēram ir visādas spāres piemēram, tad tas ir čakars. Ja vienkārši līdzena taisna virsma, tad var arī ruļļu vati, bet neaizmirstot par tvaiku.

Ja jumts ir slīpnes, tad nu tur būs ko padarboties ar sitlināšanu.

Ja tur nav mega ārprātīgi kabeļu murskuļi, tad var štrobēties kokšķiedrā no virspuses pēc montāžas. Un tad apmest.

ok, bet ja netaisa tās rozetes ārsienās, problēma tak atkrīt kā tāda

kāda u vērtība šobrīd ir jāsasniedz normatīvos? 0.2 vai mazāk?