Nē! Ar niķeli kas vienā lata monētā, ja pieņem ka tas ir 5 grami var saražot 1 mijonu kilowatu! Jāatzīmē, ka siltuma kW. Elektrībā vēl neviens tā īsti pateikt nevar, jo pasaules lielākie ģeneratoru speciālisti velta ļoti lielu pētniecisko darbu, lai no siltuma efektīvi iegūtu elektrību. Principā jau tas tiek darīts, bet vēlme iegūt mazas elektrostacijas individuālai lietošanai....

Mx: Kā tu domā to realizēt - būs raudzēšanas muca, kurā anaerobi pūs visa tā draza - ārā nāks degošu gāzu maisījums, vai koksnes sausā gazifikācija karsējot? Abos gadījumos vajadzīgs speciāls gāzmotors, kas griež ģenerātoru un, kas darbojas ar vai nu biogāzi, vai koksnes sausās pārtvaices produktiem (nav dzirdēts). Man ir smagas aizdomas, ka privātām vajadzībām tāds pasākums nekad neatmaksāsies. Es ar siltumsūkni pat ziemā uz visas mājas elektrību ierakstos 50-60 Latos. Vispirms izvērtē, kas ir tie lielākie patērētāji, un tad dari. Mini biznesa plāniņš tomēr vajadzīgs.

Jā, aprēķins aptuvei tāds ir, 5 kw el - 2l. degv. (benzīns) = 2Ls, 200kWh - 80Ls. Ja tu plāno gāzi tur precīzāk jāparēķina siltumspēja, būs 20-30% lētāk, bet gāzei vajag attiecīgu tvertni uzglabāšanai.

200 kWh no tīkla - 20Ls, tev sanāk 4x dārgāk, bet ja tas prasa 50Ls mēnesī un dod iespējas dzīvot meža vidū, tad ir baigi ok. Vēl vari no dzinēja noņemt siltumu un iegūsi koģenerāciju - siltums par brīvu.

aaaa Wrote:
-------------------------------------------------------
> Mx: Kā tu domā to realizēt - būs raudzēšanas
> muca, kurā anaerobi pūs visa tā draza - ārā
> nāks degošu gāzu maisījums, vai koksnes sausā
> gazifikācija karsējot? Abos gadījumos
> vajadzīgs speciāls gāzmotors, kas griež
> ģenerātoru un, kas darbojas ar vai nu biogāzi,
> vai koksnes sausās pārtvaices produktiem (nav
> dzirdēts). Man ir smagas aizdomas, ka privātām
> vajadzībām tāds pasākums nekad neatmaksāsies.
> Es ar siltumsūkni pat ziemā uz visas mājas
> elektrību ierakstos 50-60 Latos. Vispirms
> izvērtē, kas ir tie lielākie patērētāji, un
> tad dari. Mini biznesa plāniņš tomēr
> vajadzīgs.

Biomasas (koksnes un produktu) gazifikātors - deggāzes ģenerators, kurš darbojas dedzinot koksni. [www.youtube.com] -piemēram šāda veida setups. Ar gāzi tiek darbināts iekšdedzes motors tapat kā ar LPG (benzīna 100%, var arī dīzeli-bet ne 100%) BTW ir jau arī auto, kas pārvietojas ar gazifikātora gāzi (tikai uzparikte ir liela, jāliek piekabē vai kravas kastē), ta kā nekāds specmotors nav nepieciešams. Vienīgi vajag notrāpīt ar gāzes ražību, bet strāvasģeneratora motoram, kuram ir konstanti apgriezieni tas pasākums ir krietni vienkāršāks kā auto, kuram visu laiku ir mainīgi parametri.

Tīra gāze, cik zinu, ir tikai CNG.
LPG tikai tuvākā mēneša laikā sākšu izmantot autiņā, tomēr jau iepriekš zināms, ka ne retāk kā reizi gadā būs jābrauc uz sistēmas tīrīšanas apkopēm.
Par rūgumgāzi esmu autoritatīvās konferencēs dzirdējis atsauksmes, ka tā pat katlā lāga negribot degt, kur nu vēl dzinējā.
Savukārt no koka nākot ārā tāda darva, ka tīrīšanas, visticamāk, būs jātaisa ne reizi gadā, bet nedēļā...

Gāzģenerācijas dzinēji ir sen zināma lieta un plus mīnus gan jau ar tām darvām tik traki tur nav. Tai video puisis kurbulē savu dzinēju, tad jau ar sadegšanu pat priekš tik robustas sistēmas ir viss kārtībā.
Vienstāvam: ar LPG un sistēmas tīrīšanu nav tik traki, jā, it kā reizi gadā būtu jānomaina filtrs, bet nu tas tā nosacīti. Man nav sanācis laiks tam un nekas slikts nenotiek. ;) Filtru nomaina katrs, kurš prot apieties ar skrūvgriezi.

Visām tirgū zināmām kokgāzes jeb pirolīzes iekārtam ir milzu problēma dūmgāzu attīrīšanā (kā jau minēts, darva). Ķīnā šo risina gāzi tīrot ar ūdens palīdzību, tikai viņiem ir vienkāršāk šo ūdeni ielaist tuvējā upē kā mums.. :) Naattīrot gāzi, var regulāri taisīt kapitālo motora remontu..

Vienīgais Eiropā zināmais risinājums, kas it kā strādā, ir vienas vācu firmas SPANNER gazifikators uz elektrisko jaudu 45kW un tādu pašu siltuma jaudu, TIKAI šis prieks Tev maksās ~180k EUR ;) [www.spanner.de] Tādi trīs agregāti Latvijā Valkā it kā kādu laiku jau darbojas..

Un viņu mājas lapā rakstīts, ka savu 200.iekārtu esot pārdevuši uzņēmumam Jēkabpilī, kur kopā tikšot darbinātas 20 šādas iekārtas: Die 200. Holz-Kraft-Anlage der Firma Spanner Re2 ist verkauft. Diese wird nach Jēkabpils in den Osten Lettlands exportiert. Dort wird ein komplettes Kraftwerk, das aus 20. Holz-Kraft-Anlagen besteht, aufgebaut, um Wärme für ein Fernwärmenetz zu liefern und Strom in das öffentliche Netz einzuspeisen.

..

Nezinu par gāzu tirību, bet tajā video es saprotu, ka čalis izmanto kondensāciju un skaidu filtru (ja es pareizi saklausīju kas viņam tur ir tai kantainajā kastē). Fiksi iemetot googlee par gāzģen. filtrešanu, par gana labu tiek atzīts ogles filtrs. Talāk jau tur var vēl pētīt dažādus ķimiskos katalizatorus utt. Bet vispār šis būs jautajums, kas jāpastudē sīkāk. Un ta kā man nebūs vajadzīgi 45kW mašīna, tad darvas būs mazak un iespejams ka es arī varēšu lietot ūdens filtru.. ko beigās ielaist grāvī :)

Kondensācija (jeb syngāzes atdzesēšana) ir nepieciešama, lai no syngāzes noņemtu H20, nevis, lai kaut ko filtrētu.. Parasti šādi darvas filtri tiek būvēti kombinējot tipisku bag-filter, ar ciklonu.. Aktīvā ogle būs dārga ekspluatācijā..

Šī nav lieta ar ko eksperimentēt garāžā, tā uztaisot kaut ko patiešām strādājošu - darbs un materiāls **** .. Lai procesu padarītu stabilu ir tomēr jāveic diezgan nopietnas gāzes analīzes un gazifikācijas process ir jākontrolē! Ja gribi hobiju ar lielu darvas saturu un daudz čakara - uz priekšu!

Idejas par gazģeneratoriem un tamlīdzīgiem verķiem ir ar apsurda piegaršu. Reāli šādu iekārtu ekspluatācija 24h diennaktī individuālai lietošanai /300-400 kWh mēnesī/ būtu nepieciešama 1.2. pasaules kara laikā. Šodien ar to čakarēties ikdienā būtu pilnīgs marasms.
Jāatgriežas pie šodienas vērtībām- saules un vēja. Ierīces enerģijas iegūšanai ir, atliek tikai to efektīvi izmantot. Par vēju nezinu, sauli esmu pabaudijis.
Ir Latvenergo un gāze, bet tas netraucē cīnīties par ekonomiju. Uzstādiju 8*190w=1.5kW jaudu /11.2m*2/ Pv paneļus.Izmantoju ūdens sildīšanai esošajā 160L boilerī. Laikā no aprīļa līdz oktobrim ģimene bija nodrošināta ar silto ūdeni. Uzstādīt PV paneļus ir daudz vienkāršāk nekā siltuma paneļus / apkures sistēmā neaiztiku nevienu cauruli/.
Izmaksas- 8*95=760Ls, kontrolieris 1.5kW-60 Ls, sīkumi 20Ls. Kopā 840Ls. Iepriekš vidējās ūdens sildīšanas izmaksas 18Ls*7=130Ls gadā. Atmaksājas 6.5 gados. Ziemā saulainās dienās iegūtā enerģija caur boileri nonāk apkures sistēmā. Februāra begas-aprīlis arī jūtams efekts , paneļi saražo līdz9kWh=1m*2 gāzes dienā. Var teikt vēl 20-30Ls gadā.
Reāli uz PV paneļiem nekādi putekļi nekrājas, apkope nav nepieciešama.
Nākošais solis ir sajūgt ar 220v tīklu, bet tās ir garāks stāsts.

Kautkā meticās ,ka paneļi nepaliek netīri.Man katrs sevi cienošs putns uztaisa pļeku uz autiņa stikla, a te tādi kvadrātmetri un tīri.Ja tā būtu, tad sievai logus nevajadzētu mazgāt, tie stāv vertikāli un tāpat paliek netīri.
Tas, ka ar saules bateriju vieglāk, kā ar ūdens trubam, tikt galā gan ir fakts.

Paneļiem ir speciāls stikls. Ārēji itkā nelīdzens, neatstaro gaismu un taja pašā laikā ar ļoti gludu virsmu. Sauc to par solāro stiklu un tam nav nekādas līdzības ar auto vai logu stiklu. Tur kur PV paneļi noklāti hektāriem arī neviens tos nemazgā, Runa ir par normāliem PV paneļiem. Nezinu kādi ir lietuvas vai latvijas ražojumi. Paskatoties uz latvijas izcelsmes siltuma paneļu stiklu, mati ceļas stāvus, kā vispār tādu var lietot. Laikam jau lētāk sanāk.

Brīnumi pasaulē nenoriek un viena no problēmām, kapēc tuksnešos, kur saules dafiga, nav noklāti ar saules baterijām, ir tieši putekļi, kuri nosēžas uz paneļiem. Labi ,viņiem paneļi jāliek praktiski horizontāli. Pie mums tik traki nav, bet netīrs, agri vai vēlu, paliek viss.

Tuksnešos ar šo enerģiju nav ko darīt, sūtīt 1000šiem km kur spridzina un demolē arī nav jēgas. Tur jautrāk ir šaudīties un naftas arī pietiek. Ja nebūtu naftas un politiskās nestabilitātes sen būtu noklāts. Tehniskā putekļu problēma ir kā maza bērna smaids pret visu pārējo. Tā par tuksnešiem.
Šogad sekoju kā ar putekļiem Rīgā. Nedaudz parādās, bet lietus noskalo,jākopj nav. Redzēs kas būs nākošgad.
Plānoju nākošgad PV paneļu jaudu palielināt. Ziemā sagatavošu tehniku izmantošanai kopā ar 220v tīklu. Šis un tas jāveido pašam, gatavie risinājumi nenodrošina optmālu saražoto kWh izmantošanu. Svarīgi kādi būs nosacījumi sadarbībai ar latvenergo/energofirmām, jo likums tiek gatavots. Bet jebkurā gadījumā izdevīgāk būs saražoto enerģiju maksimāli izmantot pašam, atdot apmaiņai/pārdot pārpalikumu.
Varbūt varētu arī kaimiņiem ūdeni uzsildīt, ja būtu lēti līdzsprieguma/maiņsprieguma kWh skaitītāji pie mainīga slodzes sprieguma un strāvas.

Paldies EZI par vērtīgu un kodolīgu informāciju.
Vari, lūdzu, nedaudz vairāk aprakstīt tieši sadaļu - "Ziemā saulainās dienās iegūtā enerģija caur boileri nonāk apkures sistēmā" Kā to Tu realizēji? Bija kāds pārslēdzējs uzstādīts, kurš neļāva siltajam ūdenim no apkures iet iekšā boilerī tād, kad tas bija ar zemu temperatūru? Siltā ūdens sagatavošana notiek caur gāzes katlu vai ar elektrisko boileri?

Eziss Wrote:
-------------------------------------------------------
> Idejas par gazģeneratoriem un tamlīdzīgiem
> verķiem ir ar apsurda piegaršu. Reāli šādu
> iekārtu ekspluatācija 24h diennaktī
> individuālai lietošanai /300-400 kWh mēnesī/
> būtu nepieciešama 1.2. pasaules kara laikā.
> Šodien ar to čakarēties ikdienā būtu pilnīgs
> marasms.
> Jāatgriežas pie šodienas vērtībām- saules un
> vēja. Ierīces enerģijas iegūšanai ir, atliek
> tikai to efektīvi izmantot. Par vēju nezinu,
> sauli esmu pabaudijis.
> Ir Latvenergo un gāze, bet tas netraucē
> cīnīties par ekonomiju. Uzstādiju 8*190w=1.5kW
> jaudu /11.2m*2/ Pv paneļus.Izmantoju ūdens
> sildīšanai esošajā 160L boilerī. Laikā no
> aprīļa līdz oktobrim ģimene bija nodrošināta
> ar silto ūdeni. Uzstādīt PV paneļus ir daudz
> vienkāršāk nekā siltuma paneļus / apkures
> sistēmā neaiztiku nevienu cauruli/.
> Izmaksas- 8*95=760Ls, kontrolieris 1.5kW-60 Ls,
> sīkumi 20Ls. Kopā 840Ls. Iepriekš vidējās
> ūdens sildīšanas izmaksas 18Ls*7=130Ls gadā.
> Atmaksājas 6.5 gados. Ziemā saulainās dienās
> iegūtā enerģija caur boileri nonāk apkures
> sistēmā. Februāra begas-aprīlis arī jūtams
> efekts , paneļi saražo līdz9kWh=1m*2 gāzes
> dienā. Var teikt vēl 20-30Ls gadā.
> Reāli uz PV paneļiem nekādi putekļi nekrājas,
> apkope nav nepieciešama.
> Nākošais solis ir sajūgt ar 220v tīklu, bet
> tās ir garāks stāsts.

Turpinājums. Apkure- čuguna gāzes katls Proterm, kombinētais / 1 čūska+ tens/ čehu boilers 160L siltajam ūdenim. Slēgums ar vienu sūkni sistēmai /nav nekādu daudzceļu vārstu utt./. Viltība tajā, ka neliela daļa cirkulējošā ūdens caur boileria cilpu uzreiz nonāk atpakaļ katlā, samaisoties ar vēso no radiatoriem. Tā tas strādā jau 14 gadus. Slēgums nodrošina katlam optimālu temperatūras starpību ieeja-izeja, pēc 14 gadu ekspluatācijas nevienas sūces/notecējuma. Vispār temperatūru turu 50-65*C. Karstā ūdens tamperatūra principā neinteresē, patērētājiem vannai, dušai stāv termostati /ļoti ērti, nav sākuma temperatūras triecienu utt./. Praktiski ir > 36-40*C. Saulainā laikā 50-55*C. Vasarā >65*C.
Saules baterijas pieslēgtas pastāvīgi. Boilerī nonāk no 10W-1,5kW jaudas, praktiski viss ko dod PV panelis. Saulainā dienā ūdens temperatūra var pārsniegt apkures t. Konkrētajam boilerim tens ir novietots zemāk par apkures cilpu un tas ļauj boilera ūdenim sildīt apkures cilpu. Dienā, kad saules maz- kompensē zudumus boilerī, jo katls pa dienu strādā ar lieliem pārtraukumiem /vadu ar visparastāko taimeri/.
Ideāli būtu katls jāmaina, sistēma jāpārbūvē un arī būtu ekonomija. Manā gadījumā risinājums ar PV paneļiem lētāk un vienkāršāk. Būs noskaņojums, varēs arī pārbūvēt.

To Eziss: kāds spriegums iet uz tenu? Kā ir saslēgti PV paneļi?

To khe. Uz tenu spriegums 0-180V, slodze 22 omi. 8 PV virknē un optimālais spriegums Umppt~=270-280V. Mppt shema vienkāršota, ar fiksētu spriegumu.

Paldies! Saprotu, ka slodze ir tens boilerim? Vai bez tā mppt kontroliera pa tiešo paneļus nedrīkst slēgt pie slodzes? Vai panneļiem pie konstantas slodzes mainās arī spriegums, jeb tikai saražotā strāva? Saprotu, ka tas mppt ir vajadzīgs bateriju lādēšanai, vai vienk tenam nevar iztikt bez? Kas ierobežo paneļu tiešu pieslēgšanu tenam?

MPPT/ maksimālās jaudas punkta sekošanai/ uzdevums ir visas sarožotās enerģijas iegūšana no PV paneļa mainīgos apstākļos.. PV parametri mainās atkarībā no apgismojuma, temperatūras. Iegūto enerģiju piegādā patērētājam saskaņā ar patērētāja noteiktiem nosacījumiem. MPPT un patērētāja apgāde ir pilnīgi dažādas lietas, katra ar saviem algoritmiem un prasībām. Praktiskā realizācija ļoti dažāda.Var teikt mppt un acu lādēšana ir pilnīgi dažādas lietas. Lētajos lādēšanas kontrolieros bieži no mppt nav ne smakas, tie seko lai nebūtu acu pārlādes t.i. rūpējas tikai par acu . Par PV paneļiem ir kaudze info - īpašības, mppt algoritmi, blokshēmas, studentu praktiskās konstrukcijas, goglējiet. Divos teikumos grūti kompresēt. Vispār daudzko var slēgt pie PV pa tiešo, nodrošinot pretsprieguma aizsardzību. Rezultātā PV paneļi strādās ar pusjaudu vai sliktāk / ACU gadījumā līdz 80%/. Praksē jau ar fiksētu darba spriegumu /vienkāršākais mppt algoritma gadijums/ varam iegūt 90-95% saražotās enerģijas. Tehniskā realizācija fiksētam spriegumam samērā vienkārša, detaļu izmaksas ~max10- 20Ls, jaudām 1-2 kW. Kur problēma? Tena relatīvi korekta sajūgšana ar PV nav tehniska problēma, bet nepieciešama. Viens no variantiem- pie laba apgismojuma ņemt PV ar nelielu pārspriegumu, un tad ar āmuriņu sadauzīt liekās celles, līdz iegūta max jauda no min skaita ceļļu. Tāpāt vairāk W nadabūsiet. Tas tā joks.