Labs vakars,
Nu ko, paskrējis apaļš gads kopš pieslēdzu savu saules paneļu sistēmu ar nominālo jaudu 4kw tīklam un uzsāku elektrības ražošanu.
Šorīt norakstīju datus-saulīte iedevusi 3546kw/h. Nemaz nav slikti. Bija gan plānots ka vajadzētu būt 4000kw/h. Bet nu ņemot vērā to, ka šis gads tā arī pagāja gaidās pēc neto uzskaites ieviešans(vēl jo projām tad nav arī skaidrs kāds būs tas modelis par netto uzskaiti) īpaši neiespringu uz biežu tīrīšanu(ir mīnus manai izvēlei uz novietošanu-pie liepām kurām lapas svīst un pie ceļa kur mūžīgi ceļas putekļi, paši nojaušat kas notiek). Domāju ka rūpīgāk sekojot līdz paneļu tīrībai būtu arī saskrējuši tie trūkstošie 10-15%.

Cik izmaksāja ierīkošana (nelasīju visu diskusiju, piedod, ja bija jau par to runāts)? Un par cik samazinājās elektrības rēķins?

Par Eiropas fondu atbalstu. Viss jau tā ir, bet tādā gadījumā finansējuma saņēmējam absolūti viss līdz pēdējai skrūvei jālaiž pa oficiālu ceļu ar visiem sertificētiem izpildītājiem utt. Rezultātā sanāk (primitīvi sakot) sadārdzināt pasākumu un pēc tam to sadārdzinājumu atgūt atpakaļ. Nesaku, ka vienmēr tā ir, protams nē, bet nu katrā individuālā gadījumā būtu vērts izvērtēt, vai atmaksājas iesaistīt fondu programmas, vai tik un tā nebūs aptuveni tikpat lēti/dārgi bez tā visa un birokrātijas.

nu tā Wrote:
-------------------------------------------------------
> Cik izmaksāja ierīkošana (nelasīju visu
> diskusiju, piedod, ja bija jau par to runāts)? Un
> par cik samazinājās elektrības rēķins?

Gadā tomēr tērēju ap 6000kw/h. No saules saražotā domāju ka kādu pusi patērēju pats , otru diemžēl tika atdota opējā tīklā par baltu velti. tātad samazinājums par 1750kw/h. Bet ja būtu laicīgi sakārtota likumdošana(neto uzskaite būtu ļavusi gada griezumā izmantot visu saražotu) varēju uz pusi samazināt tekošos izdevumus.l

Un kā ar ziemu? Man stāstīja(nopietnas firmas pārstāvis), ka 3mēn., kad ir sniegs ''s-baterijas'' vispār nestrādā, vai arī ar tik nenozīmigu jaudu, ka nav vērts uzskaitīt. Kā ir ar tiem, kas viņas tiešām lieto? Vai tā tiešām ir?
Es pats gribu izmantot apkurei, jo no 1kW nekādu baigo elektrības ietaupījumu neiegūsi. Nu, ja likumu par ''neto uzskaites ieviešanu'' pieņemtu.... Bet par apkuri guvu šādu paskaidrojumu - 1kW baterija(16m2), kas pieslēgta akumulātoram(1m3 boilers) uzsilda ūdeni no 10C līdz 100C 4,5 dienās. Ja baterija ziemā nestrādā, tad jārēķina ''cik'' tas izdevīgums. Izmaksas ar visām ''fīčām'' un piegādi 1700eur + uzstādīšana.

Sniegs nav vainīgs. Vienkārši daudz mākoņu un īss dienas garums, bieži vien arī noēnojums. Tādējādi savāktais enerģijas daudzums neliels, apmēram četri mēneši. Apkures atbalsts nekāds nesanāks. Filozofēt par neto uzskaiti un eiropas fondiem ir pilnīga ekonomiskā bezjēdzība. Neto būs ar koeficientu, fondu apgūšana ir dārgāk un darbietilpīgāk /papīri, firmu uzcenojumi/ nekā nopirkt uzreiz /ja esi privātpersona/. Pasākums ar baterijām būs ekonomiski izdevīgs enerģiju izlietojot pašam bez starpniekiem. Enerģijas pašizmaksa pie bateriju izvadiem ir 0.038eur par 1kW, runa par mono/polikristāliskajiem paneļiem ar darba mūžu 20 un vairāk gadi, cena apm. 700eur=1kW. Kopējo efektivitāti samazinās enerģijas izmantošanas aprīkojums un pielietošanas taktika. Par optimālu privātmājai uzskatu bateriju izmantošanu siltā ūdens sagatavošanai neapkures sezonā un nelielas jaudas tikla invertora pieslēgums diennakts gaišā laika elektroenerģijas patēriņa kompensācijai. Uzņēmumiem bateriju jauda līdz vasarā patērētajai jaudai normāli strādājot. Ievērojot principu- visu patērēju pats, ieguldījumi atmaksāsies 5-10 gados. Tālāk par augstāk minēto piedāvājumu. Kas tās par, iespējams, plāno kārtiņu/dunnschicht module/baterijām /16m2=1kW/? Bez tam darba mūžs arī nekāds- 5-8 gadi.. Vācijā to sūdu, nedaudz lietotu, pārdod uz m2, logu stikla cenā. Šodienas piedāvājums 100W, 1.5m2 cena 27eur- viss jauns/ņemot paleti 40gab.-24eur, raksta kalpošanu 20 gadi, varbūt un kā pārbaudīt/.. Tas nozīmē 1kW= 270eur ar jauniem paneļiem, 19eur= 1m2. Cena laba, bet kalpošanas laiks īss, laukums liels, uzstādīšana neērta/1.1x1.3m, 24kG. Kā čaļi savienos baterijas ar sildelementu? Arī sistēmas komplektācija 1kW un 1m3 nav sevišķi loģiska. Balons par lielu vai jauda par mazu. Padārgi. Pašam jau otro gadu stāv monokr. baterijas, 1.5kW un 160L boilers, platība uz jumta 10.5m2. Elektronika sajūgšanai specifiska bet nav dārga /100-150eur/. Aprīlis-oktobris ūdens pietiek. Man tas izmaksāja 1200eur, 8 paneļi, vadi, elektronika= 1,5kW. Boilers jau bija. Baterijas pieskrūvēju pats, sver tikai 16kg. Nekas nav jālodē, tikai skrūvē un saspraud kontaktvadus.

Man arī ir saules baterijas, baigi forši. Elektrība pietiek visam pat nezinu kur likt lieko, domāju arī sildīties ar elektrību.

Eziss

vai vari pastāstīk kur tu visu aprakstīto pirki !

par Eziss nosaukto summu 1200eur(840Ls) par iekārtām karstā ūdens uzsildīšanai no aprīļa līdz oktobrim, es ar savu Junkers gāzes katlu(patēriņš par karsto ūdeni 40m3 mēnesī no aprīļa līdz oktobrim) un 200l boileri varu ūdeni sildīt 8us gados pie šodienas cenas....cena protams celsies,bet 8os gados arī ezim būs tēriņi iekārtas uzturēšanai u.c. izdevumi..........

parks2007- 8 gadi apmaksāti un 16 vēl jāpiemaksā. Gāzes bizness nu ļooti normāls. Junkers 20 gadus arī nav jāapkalpo. Es jau arī baterijas neturu rokās visu dienu, nemazgāju, vadus neraustu utt.. Riskēju, dzīve rādīs vai būs šampanietis. Ceru ka uzturēšana darba kārtībā neprasīs daudz rūpju. Divus gadus intreses pēc paskatos kas un kā, pagaidām nekas papildus nav ieguldīts. Pēc Jūsu novērtējuma jau ceturtā daļa atpelnīta. Tas arī atbilst 5-8 gadu atm. periodam, atkarīgs no ar kādu tradicionālo kurināmo salīdzina, no nepieciešamajām investīcijām esošās situācijas uzlabošanai. Galu galā 12,5% gadā no ieguldītā nav zemē metami /banka dod 0,3%/, pat ja amortizācijai norakstam 1-2 paneļus. Man, lai risinātu lēta siltā ūdens iegūšanu, apkures sistēmā bija jāiegulda vairāk nekā baterijās + gāze tāpat jāpērk. Gāzē nekā izdevīga neredzu. Janu vienīgi ziemas apkure, jo aizņem maz vietas, viegli ierīkot, apkalpot. Pilsētā siltumsūkni ierīkot nav vietas, vajag reāli nodarboties ar apkalpošanu, lielas sākuma izmaksas, pats maz ko var uzstādīt un remontēt, no forumiem- problēmu arī pietiek /atkal izmaksas/. Tākā katram pašam jāanalizē esošā situācija un jāizvēlas iespējamie varianti. Veidojot ko jaunu būtu jāparedz iespēja izmantot sauli. Esošā apbūvē var traucēt noēnojums, būves plakņu novietojums pret dienvidiem.
Viesturs470-- Google. Jāmeklē noliktavu atlikumi, otreizējais tirgus. Ja ierīko 100kW un jaudīgākas stacijas, tad kādi 10-20kW paliek pāri. Vēlams visu staciju veidot no vienas partijas paneļiem max jaudas iegūšanai, tāpēc pasūta ar rezervi. Man pašam arī ir atlikumi, plāni mainījās. Ja vajag ko nopietni- raksti. Domāju, varēšu palīdzēt ar materiāliem /paneļi,sīkumi/ un pieredzi.

Neko daudz te nesaprotu, bet man arī ir interese. Kurš var konkrētāk, saprotamāk paskaidrot ko vajag lai būtu silts ūdens un siltums, cik tas viss maksā? Gribētu uzzināt cik vasarā no 1m2 paneļa var iegūt enrģiju, cik ziemā.Paldies

Nazis22 - cik zinu Lattvijā saules radiācijas līmenis ir biški virs 1000 KWh gadā to tad arī vari iegūt !
Ziemā diemžēl apkuri ar to normālās telpās nepavilksi, vasarā savukārt var palikt daudz pāri.
Domāju saule nevar būt par ekonomiski pamatotu pamatenerģjas avotu !
Bet ja man kāds pārdod paneli par 700 EUR/ kw tad kopā ar netto norēķinu sistēmu ar to jau pat var nopelnīt !

Cik var muļļāt-nekad un neviens nav apgalvojis ka ar šodienas tehnoloģijām var iztikt tikai ar saules enerģiju /ar saprātīgiem ieguldījumiem/ mūsu platuma grādos. Cik var ņaudēt par neto un fondiem- nu palasiet taču mājas lapas/ Latvenergo, ekonomikas ministrijas ,uzrakstiet viņiem ,padalaties ar informāciju utt./ Elementāra attiecību ētika - pirms ko jautā, izlasi forumā rakstīto. Jā neko nesaproti, tad vispirms atrodi kādu lasāmvielu un tad jau pajautā ko sakarīgu. Būtu labi ja topošie un esošie rakstītāji palasītu forumā sarakstīto pilniem teikumiem, nerautu ārā bezsakarā terminus un frāzes no konteksta, kaut nedaudz palasītu gogli un viki /pirms uzdodat bērnudārza līmeņa jautājumus/. Vairums raksta tikai rakstīšanas pēc, vai teikumus garākus par diviem vārdiem māk izlasīt un saprast? Un vispār vajag pakustināt arī smadzenes, ne tikai pirkstus uz klaviatūras. No tā iegūtu visi, bet tā sanāk tikai padumja pļurkstēšana-viena tante teica... un korī atkārtojam vēlreiz..... Atgādina bezsakarīgo delfi un tvneta utt. portālu komentāru vidi. Ceru ka šeit raksta daudz maz tehniski zinoši un saprotoši cilvēki, tāpēc varbūt nenolaidīsimies klaču tantuku līmenim. Ja ko uzrakstiju ne tā, tad lūdzu atvainot un palabot.

Kā tur ir, saražoto elektroenerģiju uzreiz jāizmanto vai tomēr ir arī kaut kāds akumulators, lai pa dienu saražoto varētu izmantot vakarā/naktī?

Labvakar,
Arī man ir saules paneļi-no tās aucamās plānās plēves(thin film)tehnoloģijas nom.jauda 4,3kw. Šodien piem. saražoja 14kw/h. Būtu tik kur to visu likt-plānojam veļas mazgāšanu pa dienu,sildu ūdeni elektriskajā boilerī(kāda lieka pagale malkas ietaupās jo boileris ir kombinētais).Jo NETO UZSKAITE mūs piečakarēja-naudas izteiksmē ir tā: 3kwh iedot tīklā, 1kwh dabon atpakaļ. Jo neto uzskaitē paņem un atdot tikai elektrību-par sadales pakalpojumiem un arī OIKu!!!!!-kas kopā sastāda 2/3 no tarifa izmaksām- ir jāmaksā. Takā mani plāni par 8 gadu atmaksāšanos(sākotnējitak visur skandēja ka būs 1:1) ir jāparrēkina vismaz uz 2. Kā saka nav ļaunuma bez labuma-sakarā ar to ka tarifi pacēlās, tas atkal samazina bišku atmaksāšanā sakitļus un termiņus.
Pareizi te ļaudis saka ir jādomā kur likt elektrību-iespēju robežās mērķtiecīgi, neko lieku neatdot valstij. Man pat te radās doma par T3 uzskaiti(dienas/nakts/brīvdienu tarifs). Pa dienu maksimāli izmantoju savu/pa nakti lētais no tīkla/ pa brīvdienām tad plānoju lieljaudas darbus(kautr kāda tur zāģēšana,metināšna vai kas cits). Protams vissaktuālākais ir piem.saulaina Jūnija diena, kad paneļi dod tos 4kw stundā a tu esi aizbraucis ar ģimeni uz jūru papeldēties, pilnīgi sirds sažņaudzas ka zini cik kwh aiziet tāpat

Vairāk rakstu jaunajiem censoņiem, večiem dzīvi neizmainīsi, no kļūdām arī neviens nemācās- bumba pati uzsprāga, tikai garām gāju.. Par to kas man ir un kā iet jau rakstīju. Īsumā.Elektriskās shēmas jautājumu bateriju sajūgšanai ar sildelementu praktiski esmu atrisinājis. Jauda līdz 1.5-2.0kW ir OK. Salāgošana nodrošina maksimālo darba punktu diezgan labi. Praktiski no10-15W līdz max jaudai. Darbam ar tīklu būtu nepieciešams tāds kā jaudas maršrutizētājs. Jauda kura iet laukā no tīkla invertora jāsadala pašpatēriņam 220v un liekā jānovada boileram. Vienfāzes tīklam tas nebūtu pārāk sarežģīti, pašlaik nevaru izdomāt kā to sabalansēt 3 fāzēm. Ja atsevišķi invertori, tad katrai fāzei savs modulis. Bet tad vajag trīs sildītājus slodzei. Jāatrod iespēja kā trīs fāzes piejūgt vienam sildītājam. Tad problēmu ar lieko jaudu praktiski nebūtu. Šitās lietiņās gatavas nopirkt nevar. Ir invertori, lādētāji, vēl ir atrodami optimaizeri. Pēdējie būtībā dara to pašu ko mana shēma. Vienīgi optimaizerus ražo viena paneļa pieslēgumam, t.i. sistēmā to tik pat cik paneļu. Pamatā tie domāti lai nodrošinātu dažādu paneļu darbību ar pilnu jaudu kopējā slēgumā. Sanāk ļoti dārgi, tāpēc nācās taisīt pašam. Ko darīt? Jābūt sakaidrībai kas notiek apkārt. un tad jārunā par bateriju jaudām, cik ko un kā.Ja paanalizējam momentālos jaudas patēriņa grafikus diennakts laikā /domāju privātmājai vai kam tamlīdzīgam/,interesē dienas gaišā daļa. ,tad tie ir pīķveidīgi ar samērā nelielu fona patēriņu.Pie bateriju vairāku kilovatu jaudas zupas vārīšana vai veļas mazgāšana nonstopā daudz nelīdzēs. Plītis, kā indukcijas tā sildelementu, nepārtraukti sekundes ieslēdzas un izslēdzas /reāli ar maksimālo jaudu viss piedegs/. Līdzīgi ar veļas mašīnu- max jauda kamēr silda ūdeni, kad griežās tikai pārsimt W. Dežūrjaudas visādiem verķiem šodien nav lielas, kopā 50w?. Skaidrs ka jauda svārstās no kādiem 100W līdz 4-10kW ļoti haotiski pat 10sek laikā. Ko dara saule? Četri mēneši atpūšamies un nestresojam. Marts....un sākās laimīgie mirkļi! Lai dzīvo saule.! Bet kā?- iemetam acis sinergo.lv mājas lapā. Redzam kā ir šodien, kā bija vakar un kā būs rīt /sk. pagājušo gadu/. Zvērīga vilšanās-kā cepu kotletes, mākonis saulei priekšā, a ēst gribās. Kā mazgāju veļu tā ūdens auksts/tak nečurāšu tajā toverī lai top siltāks/. Boileris, maita, arī slēdzas kā ienāk prātā, ne kā saule spīd.. A Latvenergo berzē rokas un smaida. Viņiem ar komponentēm viss štokos. Bet kā man? Sēžu pliks virtuvē uz ķebļa un skatos fotogrāfijā- tur zeņķis dara to pašu. Jāierauj kaut aliņš! Pa kuru laiku ne nosirmojām, bet paspēja mani tādu forši fiksēt... Stāvoklis drūms, bet ne bezcerīgs. Vēl kāds aliņš un smadzeņu krokās, alus putās peld cerību laivas... Stāv rakstīts, mūs nes trīs vaļi- baterijas, sajūgšanas iekārtas un kW . Kam jau tas ir, tam ko mainīt būs dārgi. Neto sapņa murgu var glābt maršrutizētāja ideja. Esošie "neto" sapņu projekti nekad neatmaksāsies, ja netiks realizēta pašpatēriņa ideja. 1. bateriju cena vēl nesen 2euro/W, bezjēdzīgi dārga uzstādīšana.,2. invertoru cenas 1-2 gadi atpakaļ 3-4kW apt. cena 3000euro,3. Sirds mieram palūram uz Vāciju. 10 gadu laikā nomainīti standarti. Invertorus met pakaļ /vecā standarta/ pa 300+-euro. Mūsējais pēc gadiem 5-6 arī būs jānomaina/ pie mūsu cenām ne tuvu atmaksājies/. Pie neto 5-6 centi un pašizmaksas 12/baterijas 2000euro-kW,20 gadi/+11/4kW,7 gadi,3000euro,3600kW gadā/=24 centi/kW. Neskaitot birokrātiju. Kurš ar šadu novērtējumu taisās pelnīt un kur? Atjautības uzdevums bērnudārza Jānītim. Ja uzminēs kurš vinnēs dabūs saldējumu. Šos brīnumus sapirka cilvēki kuri māk rēķināt, nauda taču bija? Nesaprotu. Vēl sapņo kā attīstīt Biznesu. Saprotiet cienījamie kungi - ar sauli viss ir kārtībā, problēmas ar smadzenēm un konsultantiem. Sapirkušies kirbī.

Ezis:
Paldies par pieredzi! Man ir vienkāršs un tai pat laikā muļķīgs jautājums, jo elektrolietās daudz nesaprotu. Panelis ražo mainīgu strāvu atkarībā no saules, t.i. viņa lēkā voltos? Pieņemsim, ka pašpatēriņš ir tikai ūdens sildīšana. Vai savā dziļākajā būtībā sildelementam nebūtu vienalga cik strāvas tas pārveido siltumā? Tādējādi izvairoties no praktiski jebkādas elektronikas, iespējams pat invertora?

Jautājums aktuāls tāpēc, ka es noteikti likšu paneļus, tikai es neesmu izvēlējies ne kategoriju - elektrību ražojošie, vai tie ar siltumnesēju. Siltumnesēja iekārtas man nepatīk tikai viena apsvēruma dēļ - tām tomēr nepieciešama fiziski sarežģītāka apsaiste, līdz ar to mobilitāte ierobežota utt.

Ļoti globāli domājot man šķiet, ka vienīgais saprātīgākais risinājums ir spiest uz sistēmas sakārtošanu par to netto uzskaiti. Tas ir abstrakts darbs, taču paveikt to var un tikai caur politisku lobēšanu. Tehniski tas sanāk pārāk dārgi un sarežģīti gan individuālajam gan citiem kas gribētu uzstādīt.

to Vilnis: tikai neabižojies , bet tu esi aizmirsis kur tu dzīvo , ja pieņems neto uzskaiti 1:1 tad Latvenergo nākotnē 100% tik lielas peļņas nebūs , tas tak ir pašsaprotami , nebūs viņiem ne PVN ne OIK , tapēc aizmirstam to visu un domājam kā samazināt kW patēriņu , tikai tas pagaidām ir vienīgais mums pieejamias ierocis , cits radikalāks skanēs tā - braukt prom

Enrike, nevaru piekrist, jo tā gluži nav, ka viss LE bizness ir akmenī iecirsts. Jā, tas ir liels un līdz šim bija monopols. Arī citās rietumvalstīs ir vadošie monopolveidīgie uzņēmumi, bet dažādi būtiski uzlabojumi tur ir. Valstij stratēģiski ir izdevīgi, ja samazinās nepieciešamās importētās enerģijas apjoms. Tāpēc ir visas iespējas šīs lietas ieviest arī LV. Es uz lietām skatos pozitīvi, jo LV tomēr ir rietumvalsts ar progresīvu domāšanu.
1:1 nevar sanākt, jo pārvade un vēl šis tas maksā naudu un ar to jārēķinās. Galvenais ir dot priekšlikumu un stumt uz priekšu.

Ūdenim jau labāk likt kolektoru, tur mazākas izmaksas un jēga lielāka. Es tik domāju, ja visi saliktu paneļus un baigi gribētu latvenergo pārdot, kur tad viņi to visu liktu? Viņiem tak arī nav iespēja uzkrāt, tad par atpakaļ atdoto viņiem būtu jāskrūvē cena augšā. Tā ka pamatā tas neiet cauri, sanāk kā finanšu piramīda, kamēr iet uz augšu, ok, bet pie kaut kāda punkta viss sabrūk. Turklāt no kopējo līdzekļu efektīvākas izmantošanas - lētāk ir uztaisīt vienu hes, nekā katrs savējo ;)
Problēma lv, ka valsts spiež latvenergo, lai lielāka peļņa, ko pēc tam tāpat atņem un ieskaita budžetā ;)