Mierīgi var.....Nepiesienies vardiem, pareizak sakot burtiem.

ja iet runa par 180kvm ēku, tad tādai pietiek pat ar 16kw apkures ierīci. ja kāds to dara ar 50kw katlu, tad manā skatījumā tas ir pilnīgs marasms. kurini šķūnī mucā vecās drazas un guli turpat siena ķīpā, būs apmēram tas pats.

Viens kurina 16 Kw malkas katlu 6x dienā pa 3 stundām un cits 50kw katlu ar akumulatoru 1x3 dienās pusotru stundu. Savukārt vēl kāds sildās ar Junker 14kw gāzes katlu.

Visiem labi un visiem taisnība. Ir dažādas ēkas un dažādas situācijas un nav te nekāda saistība ar marasmu vai gulēšanu šķūnī siena kaudzē. Vienam pie mājas pienāk gāzes vads, cits ved granulas, bet vēl kāds uz savas zemes izzāģē grāvmalā augošos alksnīšus.


Lielākam malkas katlam vari mazāk pagales piemest un nav jāiespringst par pagaļu izmēriem, mazākā katlā vairāk kā var ielikt neieliksi.

tad jau pēc loģikas sanāk ka var izmantot kādu telpu, teiksim garāžas lieluma, par apkures katlu. kas tur liels uzmetināt malkas katlu ar 100m3 ietilpību? salādē alksnīšus pilnu un kurini. nebūs jāpiemet veselu pusgadu. nu kaut vai ierīko 200kw jaudīgu katlu un ieliec 25t akumulatorus, efekts taču būs ilgstošāks?

Baigi racionāli būvēt 180 m2 mājai mikrorajona apsildei cienīgu katlumāju un dūmeni? Un tas aķis spēs vairākus mēnešus saglabāt siltumu? Ir atšķirība vai saglabāt siltumu 12-24 stundas vai nedēļas.

tur jau tā lieta ka viss racionālais jau ir sen realizēts un saprasts, vienīgi te cilvēki iedomājas ka ir gudrāki par citiem. ja jau tik ļoti gribas noņemties ar to malku, tad ierīko to idiotisko stropuva vai liepsnele katlu. degs ilgāk par dienu un pilna laime mājās. ir racionāli risinājumi un ir mazāk racionāli risinājumi, bet tas 50kw katls šajā diskusijā ir totāla marasma risinājums. gan jau ka cilvēks pirti arī kurina malku neskaldot bet baļķi stumjot uz priekšu kamēr nodeg.

Nekas tur ar 16 kw nepietiktu. Man siltumtehnikis sarekinaja 40kw katlu.Bet 40 no 50 cena atsķirās par daziem desmitiem eiro. 52 kw nemu tapēc ka ir jau gatava malka kadiem 7-8 gadiem, un pagales ir taisni pēc 52kw katla izmera. Un arī mežs ir, taka ar balkēniem problemu nav....penāks dienas kad kurinat negribesies...nu tad uzliks granulnieku vai ko citu.Tehnologijas uz vietas nestāv. Un jā..pirtī ar kartīgas pagales metu.Par sķūni vēl japadomā...

Atbilde uz jarmarka nesaprašanu:
Teorētiski 180m2 mājai var uzstādīt 16kw malkas katlu, bet ar nosacījumu, ka tam nepārtraukti jākuras. Jarmarks, iespējams, būtu ar mieru skriet cauru diennakti ik pa stundai piemest malku, citi nē.
Piemērs iz dzīves. Paziņa, pēc pārdevēja ieteikuma, 220m2 mājai nopērk 22kw malkas katlu, rezultāts, ziemas aukstajās nav iespējams pie kurināt siltāk par 16c, māja padomju laika gāzbetons + ķieģelis.
Pašam man malkas 45kw + 3t aku + siltās grīdas, tagad pie +2c kurinu 4h ik pa 6 dienām. Ja nebūtu 45kw nācis pa velti, būtu pircis 60kw. Ar savu apkuri esmu ģeniāli apmierināts. Starp citu, 50 m no mājas ir gāzes vads, pieslēgšanās vairāki tūkstoši, nemaz ne apsveru pieslēgties gāzei :D

ģēniji vienmēr ar putām uz lūpam mauj savu maujamo. ...ne jau katla jaudas lielums nosaka apkures efektivitati. ka minēju, tad pec loģikas vajag izbūvet kaut 6000kw katlu un reizi izkurinot iegusi paris gadu garumā siltumu. vai ne? jūsu minetajos piemēros darbojas tikai fakti, ka apkure funkcione ilgaku laiku. bet tam nav nekāda pamatojuma energoefektivitātē, pilnīga nulle. dārgāk kā kurināt ar citiem apkures veidiem. bet to jau ģēniji nespēj apjēgt....

Nekad par sliktu nenāk vienkārša malkas krāsns,jotul,podiņ vai kas tāds, lai krīzes situācija mēs varētu sildīties un pagatavot ēst. Tas pats arī par ūdeni.Man ir dziļurbums,bet gribu vēl aku izveidot,lai var ar spaini pasmelt. Šīs visas elektronikas tikai padara mūs par sistēmu vergiem,ir jābūt kautkādai robežai ar to visu,manuprāt muļķīgi visu elektrificēt un paļauties uz "gan jau būs labi".

te nu gan- cepuri nost Jūsu prieksā, ParodijaNeValsts! izrādās arī vēl kāds domā un rīkojas atbilkstoši.

Divi idioti satikušies....Izskatās ka rakstitājs viens un tas pats, abi vienādi stulbi.

ParodijaNeValsts rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nekad par sliktu nenāk vienkārša malkas
> krāsns,jotul,podiņ vai kas tāds, lai krīzes
> situācija mēs varētu sildīties un pagatavot ēst.
> Tas pats arī par ūdeni.Man ir dziļurbums,bet gribu
> vēl aku izveidot,lai var ar spaini pasmelt. Šīs
> visas elektronikas tikai padara mūs par sistēmu
> vergiem,ir jābūt kautkādai robežai ar to
> visu,manuprāt muļķīgi visu elektrificēt un
> paļauties uz "gan jau būs labi".

Pēc 2005. gada janvāra vētras(vējš 35-40m/s) lielākajā daļā Kurzemes pilsētu elektrība nebija līdz pat 7-10 dienām, arī tad lielākā daļa neticēja, ka kaut kas tāds vispār ir iespējams, visi teica- nekas, tūlīt jau pieslēgs, bet dienas gāja un elektrība tā arī nebija... Tā ir pavisam nesena pagātne, bet daudzi jau aizmirsuši kā tas ir- veikali ciet(kases aparāti taču neiet), bankomāti nestrādā, iestādes un degvielas uzpildes stacijas nestrādā, mobilie sakari ne visiem operatoriem strādā vai arī ar pārtraukumiem, naktī pilsētā totāla tumsa, mājās aukstums un pārtikas trūkums. Tad daudzi arī novērtēja parastā kamīna esamību, arī es, citus vēl glāba gāzes plītis. Nākotnē tādas vai lielākas vētras paredzētas bieži. Ar labāku atmiņu vai prātu apveltītus cilvēkus glābs rezerves plāns ārkārtas situācijām, pārējie sūkās beku :)

[weatherfoto.wordpress.com]

Izskatās, ka nāve no koronvīrusa ir iespējamais labākais iznākums. Šitādās mokās taču nevar dzīvot

Šodien skatoties,kā kuras mans malkas katls nonācu pie idejas,ka sānu malās prasās pēc kaut kādiem distanceriem,jo tad ,kad katls pielādēts pilns ar malku liesma netiek klāt pie sānu malām,jo tām cieši pieguļ malka. Tur tomēr ir liels siltummaiņa virsmas laukums kurš tiek apiets. Ieliekot distancerus ~1,5 cm= būtu tieši brīva vieta liesmu mēlēm. Vispār nesaprotu to ideju kur citi iesaka kurināt no augšas-kā sveces katlus= tādā veidā taču tiek apiets vismaz 30% siltummmaiņa. Kā jums šķiet ideja par distanceriem sānu malās- nekur ko tādu neesmu redzējis,bet pašam liekas,ka tas varētu pacelt katla lietderību par vismaz 10 %

Degot no augšas, malka ilgāk deg. Nesadeg vienlaicīgi visa malka. Degot visai malkai, būs lielāka jauda, bet īsāku laiku. Degot no augšas, jauda mazāka, bet ilgāku laiku. Tas pats ar distanceriem-malka ātrāk sadegs (lielāka katla jauda).

Vakar eksperimentu taisiju-ko dara malkas katls kad atsledz elektribu. Izradas ka nekadu problemu nav. Kurtuve bija pilna, kūrās uz pilnu jaudu. Katla t bija ap 75 gradi, vilkmes regulators uzlikts uz 85 gradiem. izsledzu suknus, t saka celties, bet regulators klapi taisija pamazam ciet, lidz aiztaisija pavisam.Ta katls ar tika noslapets, t pacelas līdz kadiem 88 gradiem, augstak nepacelas. Kadas 40 minutes grozijos apkart, tad apnika un kurinaju pa jaunu. kaut kadas oglites jau vel bija, bet isti pats aizdegties negribeja.Tada mana pieredze.

Praktiķi, domāju, ka tas nav iespējams pacelt katla lietderību par 10% - tas ir pārāk daudz. Principā katls kā uztaisīts tā arī kurēsies un neko tur neuzlabot būtiski. Malka tādā katlā ir tendēta degt visa uzreiz pēc iespējas, jo skrajāk saliek, jo vairāk tā centīsies sadegt ātrāk, pretī ierobežojošais faktors ir gaisa padeves ātrums. Palielinot degšanas iespējas, gaisam paliekot tikpat notiks dūnošana un nepilnīga sadegšana, kas tieši pretēji samazina lietderību.
Vienīgie katli, kuros degšana ir kontrolēta dinamiski (ātri reaģējošs gaisa vārsts, piespiedu ventilators un iespējams lambda zonde) ir modernākie gāzģeneratori un tiem arī loģiski lietderība ir virs 90%. Pārējie visi deg kā deg un neko tur nevar izmainīt.
Vienīgais ar ko var eksperimentēt tādos parastos katlos ir kurināmās malkas daudzuma dozēšana - iespējams lietderīgāk katls strādā, ja nepielādē pilnu bet teiksim pa pusmetieniem. Taas arī ir viss.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Vienīgais ar ko var eksperimentēt tādos parastos
> katlos ir kurināmās malkas daudzuma dozēšana -
> iespējams lietderīgāk katls strādā, ja nepielādē
> pilnu bet teiksim pa pusmetieniem. Taas arī ir
> viss.

Pilnībā piekrītu,kad efektivā sadegšana ir jāregulē ar ielikto malkas daudzumu nevis gaisa padevi.Jotul fabrika arī to atzīmē par savām kamīnkrāsnīm.Gaisa padevei ir jābūt tādai kādai jābūt,lai sadegtu tīri un no ieliktās malkas iegūtu maksimālo siltumu.