Nu krāsns silda arī pie 30 grādiem. Radiators gan ne īpaši.

Kāpēc ne? Dod takš viņiem platību un iespēju :)

Nu vajadzēs 2 reiz vairāk radiatoru kā ierasts.

Kā arī krāsns iekšienē uzkarst vairāk par 90 grādiem. Līdz ar to tās akumulatora darba diapazons ir lielāks par 50-90 grādiem. Tas nozīmē, ka jākurina retāk par malkas katlu ar akumulatoru un radiatoriem.

Tini, manuprāt tas tā arī varētu nebūt kā tu mini par to, ka krāsns jākurina retāk.
Pirmkārt, krāsns nespēj tik vienmērīgi atdot siltumu kā mūsdienu iekātas, rezultātā netiek panākts komforta stāvoklis - ir siltāk un vēsāk.
Otrkārt, ļoti bieži krāsns sildvirsma ir par mazu, lai nodrošinātu nepieciešamo siltumu kaut kādos aukstākos vai vējainos laikapstākļos.
Treškārt, krāsns konvekcija ir nepietiekama, lai nodrošinātu adekvātu gaisa apmaiņu telpus stūros, aiz skapjiem utt., rezultātā pelējums utml.
Ceturktākrt, un pats galvenais - ķieģeļa īpatnējā siltuma ietilpība ir tikai 0,8 kJ/(kgxK) savukārt ūdenim tā ir 4,2, tāpēc rezultātā var sanākt, ka 1T akumulatorā atrodas vairāk enerģijas nekā krāsnī, neskatoties ka tā ir smagāka un ķieģelu temperatūra ir augstāka. Ļoti labi to var izprast brīdī kad tu zini cik grozi ar malku nepieciešami, lai uzpumpētu 1T akumulatoru un mēģināt tādu pat dudzumu nokurināt krāsnī. Krāsnī tas būs par daudz, jo savādāk krāsns būs pārkurināta, turklāt katla lietderības % mēdz būt par 20% augstāks.
Bet tas viss ir tikai polemika - svarīgi ir sasniegt mērķi, ko cilvēkam vajag - ideālu komfortu, vienkāršibu utt.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 11/01/2020 15:42, labojis Vilnis_Radio.

Man temperatūra vienmērīga, pelējuma nav. Vajag pareizi projektēt krāsnis un likt atbilstoša izmēra.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Ceturktākrt, un pats galvenais - ķieģeļa īpatnējā
> siltuma ietilpība ir tikai 0,8 kJ/(kgxK) savukārt
> ūdenim tā ir 4,2, tāpēc rezultātā var sanākt, ka
> 1T akumulatorā atrodas vairāk enerģijas nekā
> krāsnī, neskatoties ka tā ir smagāka un ķieģelu
> temperatūra ir augstāka. Ļoti labi to var izprast
> brīdī kad tu zini cik grozi ar malku nepieciešami,
> lai uzpumpētu 1T akumulatoru un mēģināt tādu pat
> dudzumu nokurināt krāsnī. Krāsnī tas būs par
> daudz, jo savādāk krāsns būs pārkurināta,
-------------
To atrisina vienkārši. Minēto malkas daudzumu nekurina nevis vienā krāsnī, bet divās vai trīs. Kā arī ūdens akumulatoram pa tukšo ir jāpumpē iekšā siltums, lai to uzsildītu līdz 40-50 grādiem. No 30-40 grādīgiem radiatoriem jēga maza. Kā arī krāsnīs ir stipri vairāk tonnu kā ūdens akumulatorā.
---------------

turklāt
> katla lietderības % mēdz būt par 20% augstāks.
-----------
Visai apšaubāmi. Krāsnij dūmkanāli ir garāki kā katlam. Krāsns atrodas telpā kura jāsilda. Katls atrodas katlutelpā, no kuras apsildes jēga maza.

Katls atrodas katlutelpā, no kuras apsildes jēga maza.
-------
Tas pats attiecas uz siltuma akumulatoru.

Man ir 2 pirmskara podiņu krāsnis un 1 pavards (atstāju tīri aiz vēsturiskā aspekta) un katls priekšnamā. Kurinot krānis, man aiziet vismaz 1,5 reizes vairāk malkas. Krāsnis protams es nekurinu kopš uzstādīju katlu.
Dūmkanālu garums pilnīgi neko nenozīmē salīdzinājumam ar katlu un patiesībā arī neko neizsaka par krāsni. Ūdens ir vislabākais siltuma nesējs, tērauda katlā nepārtraukti tas cirkulē un arī sadegšanas process ir savādāks.
Lietderības % - pavards 40, krāsns 60-70, čuguna katls 65, tērauda 70-75, gāzģenerators 80-89%.
Akumulatorā pa tukšo nekas netiek pumpēts iekšā - tajā iepumpējas tikai un vienīgi delta - siltums kuru esi patērējis, vienalga kāds ir pieslēgtais siltummainis.

Man uz krāsni aiziet 7kg malkas. Pie vienreiz diennaktī kurināšanas, kā tagad. Pie divreiz diennaktī kururināšanas 11-12kg. Krāsns apsilda 22 m2.

Tas manuprāt ir ļoti daudz. Man iet 2.5 grozi diennaktī un katrā grozā škeit bija ap tiem 7-8 kg, bet man ir 300 m2.

Plus man no tā vēl ir siltais ūdens. Kopumā tas uzsilda 1,6T acu.

Un māja nav pasīvā kategorijā. Atliek secināt, ka vai nu ļoti lieli zudumi ēkai vai arī krāsns ļoti neefektīva vai abi kopā.



Labots 2 reizes. Pēdējo reizi labots 11/01/2020 19:43, labojis Vilnis_Radio.

Kaut kādi minigrozi tev. Man standarta veikalā pirktā malkas grozā no melnā lrāsotas stieples saiet 15-16 kg alkšņa malkas. Groza diametrs 40 cm.

Māja man padomju laika.80to gadu.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tas manuprāt ir ļoti daudz. Man iet 2.5 grozi
> diennaktī un katrā grozā škeit bija ap tiem 7-8
> kg, bet man ir 300 m2.
>
> Plus man no tā vēl ir siltais ūdens. Kopumā tas
> uzsilda 1,6T acu.
>
> Un māja nav pasīvā kategorijā. Atliek secināt, ka
> vai nu ļoti lieli zudumi ēkai vai arī krāsns ļoti
> neefektīva vai abi kopā.
----------
Sanāk ar 3kW jaudu sildi 300 m2 plus siltais ūdens? Pasīvā māja Liepājā?

Tā droši vien sanāk ka šobrīd ir 3kw uz māju. Tagad ir silts laiks un tas tā arī ir, ka uz m2 man ēkas zudumi ir 10w, kad ārā ir aukstāks, tad divreiz vairāk būs.
Grozs es domāju, ka ir tieši tāds pats, tikai šobrīd es kurinu ar vītola malku, kura ir stipri vieglāka. Intereses pēc tikko nomērīju - jā precīzi 8kg grozā.
Māja patiesībā nav nekas unikāls - koka guļbūve no 18.. gada, siltināta ar ekovati un siltināts mansards, logi visi jaunie. Pirmajā stāvā siltās grīdas, otrajā nav apkure - pietiek ar siltumu no pirmā stāva.

Runājot par pasīvajām mājām, tad apkures aspektā tas būtu mazāk par 40kwh/m2 kvadrātmetrā gadā. Ja visa ziema būtu tik silta kā šīs dienas, tad es varbūt pietuvotos tam 40, bet praksē būs vēl aukstais laiks februārī, martā, plus vēji utt. Reāli es domāju, ka man ir B vai C klase.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tā droši vien sanāk ka šobrīd ir 3kw uz māju.
> Tagad ir silts laiks un tas tā arī ir, ka uz m2
> man ēkas zudumi ir 10w, kad ārā ir aukstāks, tad
> divreiz vairāk būs.
> Grozs es domāju, ka ir tieši tāds pats, tikai
> šobrīd es kurinu ar vītola malku, kura ir stipri
> vieglāka. Intereses pēc tikko nomērīju - jā
> precīzi 8kg grozā.
> Māja patiesībā nav nekas unikāls - koka guļbūve no
> 18.. gada, siltināta ar ekovati un siltināts
> mansards, logi visi jaunie. Pirmajā stāvā siltās
> grīdas, otrajā nav apkure - pietiek ar siltumu no
> pirmā stāva.
----------
Ar siltajām grīdām protams no akumulatora jēga lielāka. Es runāju par radiatoriem. Bet nu protams 300m2 māju ar krāsnīm nekurināsi.

Vēl vajadzētu pierakstīt cik kurš grādus mājā uztur, tad var salīdzināt kurināmā daudzumus.

Pēc kurināšanas 22 grādi, nākošā dienā pirms kurināšanas 20 grādi. Virtuvē, plīts kurināšanas laikā, uzkāpj līdz 23-24 grādiem.

Grādi iekštelpās protams maina kurināmā patēriņu taču parasti jau tas diapazons ir samērā neliels un vienāds visiem - 20-24 grādi.
Bet vispār tomēr ir vērts pameklēt cēloņus kāpēc tik liels patēriņš jo ilgtermiņā jau tas nav diez ko izdevīgi.
Ņemot vērā ka tā ir samērā neliela platība, tad es laikam sāktu ar ar to ka krāsni nekurinātu un uzliktu tur elektrisko sildītāju uz kādām 3 dienām, kurš iesprausts tajā rozetē ar kw skaitītāju. Tad varētu saprast kādi ir zudumi telpai. Kad tas ir skaidrs tad var samērā precīzi jau izrēķināt kas notiek ar krāsni un būtu pilnīgi skaidrs plāns ko darit ja vispār darīt.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 12/01/2020 13:41, labojis Vilnis_Radio.