Mana ideja bija tajā,ka novirzot liesmas no katla vidus uz sienām tiks efektīvāk noņemts siltums- tas arī vis. Reiz pārmetināju vienu pirts krāsni -iemetināju dubultos griestus-attiecīgi liesmas tika novirzītas gar krāsns sienām-efekts bija ļoti jūtams.

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Mana ideja bija tajā,ka novirzot liesmas no katla
> vidus uz sienām tiks efektīvāk noņemts siltums-
> tas arī vis. Reiz pārmetināju vienu pirts krāsni
> -iemetināju dubultos griestus-attiecīgi liesmas
> tika novirzītas gar krāsns sienām-efekts bija
> ļoti jūtams.
----------
Loģiski, ka jūtams, jo liesma neaizgāja pa taisno skurstenī. Vairāk palika krāsnī.
Distanceri gar sienām uzlabos malkas degšanu (gaiss tiks klāt pie sienas piespiestām pagalēm), nevis palielina katla lietderības koeficentu.

Kas tad ietekmē katla lietderību?
Manuprāt ,tie ir divi faktori- katla spēja efektīvi sadedzināt kurināmo un noņemt radušos siltumu.
Abi šie faktori tiek ietekmēti veicot šādas nelielas izmaiņas kurtuvē

Katla lietderību vairāk ietekmē siltummainis uzreiz aiz kurtuves. Vai tas paspēj paņemt siltumu no dūmgāzēm, pirms tās aiziet skurstenī.

Krāšņu darbība ir visnotaļ komplicēta, jo ir ļoti grūti panākt to, lai notiktu pilnīga sadegšana un vienlaicīgi noņemtu maksimāli siltumu. Parasti panākot vienu uzlabojumu, tas notiek uz otrā rēķina - tā tas ir parastajām malkas krāsnīm/katliem, kuras darbojas uz dabisko vilkmi. Tāpēc arī kāda tā krāsns ir, tāda ir - vienas ir labākas, citas sliktākas, bet kā likums viņas netiek pāri tiem 70-75% lietderībai.
Malkas krāšņu problēma jo īpaši ir tajā aspektā, ka atšķirībā no piemēram granulām, malkai ir vairākas radikāli atšķirīgas degšana fāzes - pirmā tiešā degšana, kad izdalās gāze un otrā, kad sadalās ogles. Ogļu fāzē izdalās vislielākais enerģijas daudzums - abiem procesiem ir stipri atšķirīgas prasības pēc gaisa padeves un arī siltummaiņa darba.
Principā jau var arī daudz nediskutēt un vienkārši izmēģināt praksē - vai ir tev tur tas uzlabojums vai nav. Pāris reizes nokurini be distancera un pāris ar to. Abās reizēs akumulatorā parēķini iegūto siltumu un nosver malku. Tad arī būs redzams - ir vai nav efekts. Ļoti vēlams, lai mājas patēriņš nebūtu baigi atšķirīgs, kas var nojaukt rēķinu - resp. apmēram vienādi ārā apstākļi testa laikā.
Labākais malkas katla kompromiss ir gāzģeneratori, jo viņiem malkas krāvums arī ir krāvums nevis kurtuve kā parastajiem katliem. Kurtuve ir apakšā, kurā salīdzinoši vienmērīgi visa procesa gaitā tā malka arī sadalās. Parastajai krāsnij kā iemetīsi - tā arī sadegs - lēkājošas dūmgāzu temperatūras un arī dažāda sadegšanas kvalitāte. Gāzģeneratoram diezgan ātri process nostabilizējas - dūmgāzes nostājas vienā punktā gandrīz līdz pašām kurināšanas beigām, turklāt dūmgāzes ir samērā vēsas un tīras - ap 100-180 grādiem, kā kuram modelim, nu un attiecīgi lietderība 85 līdz par 90+ %.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 09/03/2020 13:26, labojis Vilnis_Radio.

Atceramies ķīmiju. Kas ir degšanas process? Skābekļa pievienošana, jeb citiem vārdiem sakot malka šajā procesā ir tikai kā palīgviela. Jo vairāk skābekļa, jo labāk deg, jo augstāka temperatūra.
Kurtuves malas un pelnu restes vietā caurules noņem slaīdzinoši maz siltuma. Uzliekot distancerus, tu iegūsi ātrāku degšanu un lielāku temperatūru pie atvērtas gaisa padeves, bet, kad ir iekurināts un padeve samazināta uz minimumu, tad degšana tāpat nenotiek ar pilnu jaudu, lai katls neuzvārās. Tā, ka iegūsi tikai straujāku temp. kāpumu sākumā, bet arī malka tev šajā ciklā degs daudz straujāk.
Par tām caurulēm pelnu restes vietā vienmēr esmu brīnijies. viss jau labi, ja gaisa padeve notiek malkas augstumā vai augstāk, bet, ja gaiss tiek padots no apakšas, tad reāli cik silda, tik dzesē ienākošais aukstais gaiss. Varbūt kādus dažus procentus tā var iegūt, bet neko būtiski daudz.

Tas pats arī ar malkas daudzumu katlā. pats mājās izmēģināju visādi. Apstājos pie varianta, kad kurtuve tiek piepildīta gandrīz pilna (90%) un tad kurās ilgi. Cik esmu pats izskaitļojis, tad ar mazajiem metieniem lietderības koeficients samazinās. Tas notiek degšanas procesa beigu posmā, saucamajā ogļu stadijā (kad vislielākā siltuma atdeve). Tajā brīdī vilkmes durtiņas sāk vērties vaļā un tiek dots vairāk gaisa, kas savukārt veicina ātrāku dūmgāzu izplūšanu no katla siltummaiņa. Rezultātā degšanas cikla beigās stipri krīt lietderība. Pats arī tamdēļ termo-vilkmes regulatoru izmantoju tikai kurināšanas sākuma ciklos, lai nav jāstāv klāt. Vēlāk atnāku un atkabinu ķēdīti no vilkmes regulatora un atstāju minimālo gaisa pieplūdi. rezultātā beigu daļā un pēc izkurināšanas katls neatdziest tik strauji, mazajā lokā cirkulācija izslēdzas pie 70* un no rīta vēl 60* katlā, kaut pilnībā izdedzis.

Vent, nebūs gluži pareizi par to ka jo vairāk skābekļa, jo labāk. Skābeklim ir jābūt tieši tik cik vajag ideālajam kuršanās procesam un ne vairāk, jo liekais skābeklis dzesē sadegšanas procesu un tad savukārt notiek nepilnīga sadegšana. Uz aci skatoties šķiet, ka liesma iet rūkdama - tātad labi, bet ja pamēra gāzes tad tur parādās pilnīgi pretēja aina.
Atceramies, ka gaisā skābeklis ir 20% un nelielas skābekļa izmaiņas plus mīnus nozīmē ievērojamas kopējo gaisa apjoma kustību sadegšanā. Tāpēc modernos katlos liek lambda zondes, lai dozētu pareizo apjomu.

Piekrītu Vilni. Varbūt nenolasījās no garās penteres, bet tā tas ir, tāpēc jau tas termo-vilkmes regulators izgudrots, kas regulē (nevar slaīdzināt ar lambdu) un samazina gaisa pieplūdi, lai sadeg tik cik vajag un tur, kur tam jāsadeg.

Par efektivizēšanu runājot, iIzrādās, ka tik prasta detaļa kā dubļu ķērājs var ietekmēr katla kurināšanas lietderību ļoti būtiski. Līdz šim tīrīju pirms katras sezonas, bet nu jau sapratu, ka jātīra arī 2-3 reizes pa vidu. Un nebija nemaz ļoti aizsērējis, bet efekts ļoti būtisks. Tikai pēc akumulācijas tvertnes uzlādes laika izskaitļoju, ka tas ir pie vainas. Ja nebūtu akumulācijas, dzīvotu pārliecībā, ka viss ir kārtībā. Iztīrot samazinājās patēriņš no 60kg malkas uz 50kg diennaktī. Sīkums, bet izrādās nozīmīgs. Un lai ko cilvēki saka par akumulāciju, tomēr viņa arī efektivizē sistēmu, bez akumulācijas man gāja 80-100kg malkas diennaktī, neskaitot pastāvīgu uzpasēšanu un katla/skursteņa ilgmūžību. Pie plusiem arī var minēt drošību - ar pietiekami lielu akumulāciju, arī pazūdod elektrībai gandrīz tiek izslēgts risks pārkurināt sistēmu, pat ar aivērtu sūkņa apvedceļu, ar spiedienu sistēma spēj pati cirkulēt un turpina lādēt akumulatoru. Pat ja t* pietuvojas 100* burbuļi uzkrājas akumulācijā un netiek uz sistēmu (nav jāatgaiso pēc šaizes), atliek atgaisot akumulāciju un viss normalizējas.
Pēc šīs seconas ar akumulāciju (ierīkoju pēc šī foruma ieteikumiem) nevaru pat iedomāties dzīvi bez tās un atmetu domu par granulām.

Kādu firmu ieteiksiet attiecībā uz gāzes kondensācijas katliem, kuri labi, slikti? Uz 215 m2 aprēķināja gāzes projektā 28kW katlu, bet tagad sadomāju, ka varētu ar nelielu rezervi, ja nu vēlāk būs darbnīca piebūvēta blakus (ap 70-100m2), bet tur maksimums 10 grādus uzturēt, kad nepieciešams, tad ar kādu rezervi paņemt katlu?

Misters rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kādu firmu ieteiksiet attiecībā uz gāzes
> kondensācijas katliem, kuri labi, slikti? Uz 215
> m2 aprēķināja gāzes projektā 28kW katlu, bet tagad
> sadomāju, ka varētu ar nelielu rezervi, ja nu
> vēlāk būs darbnīca piebūvēta blakus (ap 70-100m2),
> bet tur maksimums 10 grādus uzturēt, kad
> nepieciešams, tad ar kādu rezervi paņemt katlu?


Piemirsās pajautāt vēl - vai šiem katliem nav nepieciešams dūmenis? Pietiek ar ventilāciju?

Misters rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kādu firmu ieteiksiet attiecībā uz gāzes
> kondensācijas katliem, kuri labi, slikti? Uz 215
> m2 aprēķināja gāzes projektā 28kW katlu, bet tagad
> sadomāju, ka varētu ar nelielu rezervi, ja nu
> vēlāk būs darbnīca piebūvēta blakus (ap 70-100m2),
> bet tur maksimums 10 grādus uzturēt, kad
> nepieciešams, tad ar kādu rezervi paņemt katlu?

Nemeklē te atbildes, viss atkarīgs no kantora, kurā vērsīsies par visa gāzes vada izbūvi, saskaņošanu ar Gaso utt. Konkrētais kantoris tev visu izvērtēs, izrēķinās, paskaidros. Tiem katliem nāk pašiem savi "skursteņi", kuros ir gan gaisa padeve, gan izmešu izvade. Ventilācija katla telā arī ir nepieciešama. Bet pa lielam tev piedāvās vienu no Junkers, Wessman, Bosh. kas pa lielam ir vienādi. Gaso pēdējā laikā dikti nelaba iestāde. cenas visam pacēluši. Man ar visu esošo gāzes pieslēgumu izrēķināja tāmi par pieslēgšanu, saskaņošanu utt. es sapratu, ka pa to naudu sanāk 5 gadus kurināt ar granulām un beigās paliku pie esošā malkas. Cik sapratu no Gaso darbiniekiem viņi galīgi nav ieinteresēti jaunu pieslēgumu veidošanā tieši privātmājām, neesot izdevīgi, līdz ar to koncentrēsies uz rūpniecību, un lielajiem objektiem.

vent rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Nemeklē te atbildes, viss atkarīgs no kantora,
> kurā vērsīsies par visa gāzes vada izbūvi,
> saskaņošanu ar Gaso utt. Konkrētais kantoris tev
> visu izvērtēs, izrēķinās, paskaidros. Tiem katliem
> nāk pašiem savi "skursteņi", kuros ir gan gaisa
> padeve, gan izmešu izvade. Ventilācija katla telā
> arī ir nepieciešama. Bet pa lielam tev piedāvās
> vienu no Junkers, Wessman, Bosh. kas pa lielam ir
> vienādi. Gaso pēdējā laikā dikti nelaba iestāde.
> cenas visam pacēluši. Man ar visu esošo gāzes
> pieslēgumu izrēķināja tāmi par pieslēgšanu,
> saskaņošanu utt. es sapratu, ka pa to naudu sanāk
> 5 gadus kurināt ar granulām un beigās paliku pie
> esošā malkas. Cik sapratu no Gaso darbiniekiem
> viņi galīgi nav ieinteresēti jaunu pieslēgumu
> veidošanā tieši privātmājām, neesot izdevīgi, līdz
> ar to koncentrēsies uz rūpniecību, un lielajiem
> objektiem.

Laikam ar neīstajiem darbiniekiem esi saskāries.
Tieši privātmājām, vidēji, Pieslēguma maksa šobrīd ir samazinājusies (vairs nav atšķirības kurā gadā būvēts gāzes vads). Vecā Pieslēgumu maksu sistēma bija vairāk tendēta uz klientu atbaidišanu.
Vienīgās izmaksas, kuras Gaso nosaka ir pieslēguma maksa un tehniskās izmaksas.
Visu pārējo satāmē būvnieks.

Par iekārtām gan pareizi pateica. Viss atkarīgs no projektētāja un būvnieka. Protams, galvenais, lai izvēlētajai iekārtai būtu pieejams atbilstošs serviss pēc iespējas tuvāk, lai nepieciešamības gadījumā būtu, kāds kurš var apkalpot uzstādīto iekārtu.
Ja nāksiet pie būvnieka ar nopriktu katlu var gadīties pārmaksāt par uzstādīšanu (orientējoši būtu jānoskaidro aptuvenā iekārtu cena, lai saprastu vai tāme ir adekvāta)

Manā galā ir pāris būvnieki, kuri visus darbus dara paši: gan projektē gan būvē, kā arī kārto papīrus, kā rezultātā nav jābaro atsevišķas organizācijas. un pārsvarā klienti pēc tam noslēdz ar viņiem apkalpošanas līgumus.

>>Manā galā ir pāris būvnieki, kuri visus darbus dara paši: gan projektē gan būvē, kā arī kārto papīrus, kā rezultātā nav jābaro atsevišķas organizācijas. un pārsvarā klienti pēc tam noslēdz ar viņiem apkalpošanas līgumus.>>

Firmu nosaukumus lūdzu "studijā". Pagājušajā gadā nezidevās tādu atrast.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> >>Manā galā ir pāris būvnieki, kuri visus darbus
> dara paši: gan projektē gan būvē, kā arī kārto
> papīrus, kā rezultātā nav jābaro atsevišķas
> organizācijas. un pārsvarā klienti pēc tam noslēdz
> ar viņiem apkalpošanas līgumus.>>
>
> Firmu nosaukumus lūdzu "studijā". Pagājušajā gadā
> nezidevās tādu atrast.

Viens no uzņēmumiem
Bell Serviss

Kā jau minēju "manā galā" Rīdziniekiem atrašanās vieta nav pateicīga,. Ja nemaldos, tad šobrīd būvē objektu Jelgavas pusē.

Otru atļaušos neminēt, jo mazliet klibo termiņi :)



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 10/03/2020 15:59, labojis lūdzu info.

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Mana ideja bija tajā,ka novirzot liesmas no katla
> vidus uz sienām tiks efektīvāk noņemts siltums-
> tas arī vis. Reiz pārmetināju vienu pirts krāsni
> -iemetināju dubultos griestus-attiecīgi liesmas
> tika novirzītas gar krāsns sienām-efekts bija
> ļoti jūtams.
Paeksperimentēju..... Jums bija taisnība. Intensīvāka degšana neko nedod ja katls nespēj noņemt radušos siltumu. Vēl kas interesants - mērot dūmgāzu temperatūru taisnajā posmā tūlīt aiz katla nav iespējams dabūt pat aptuvenu rezultātu. Man ir metāla skurstenis ar 90 grādu līkumu- tad lūk, pie intensīvas degšanas dūmgāzu temperatūra (reālā) aiz līkuma atšķīrās turpat par 100 grādiem. Pie izejas no katla 135,bet tūlīt aiz līkuma230 grādi. Tas ļauj secināt,ka arī siltummainis visefektīgāk darbojas tieši vietās kur tiek lauztas liesmas,bet visos vertikālos un horizontālos posmos tā -pa pusei.

Praktiķi, neizdari pārsteidzīgus spriedumus. Atceries kaut vai liesmas uzbūvi un temperatūras sadalījumu tajā :)
Tāpat vajag atcerēties par dažādu degošo materiālu liesmu garumiem un dažādiem, iespējamiem degšanas režīmiem. Tad jebkādu grādu līkumi neliksies tik būtiski :)

Eet zhetons, nu baigi smalki uz zoba pavilki peetnieku

A ko tu mēri temperatūru? Ja ar bezkontakta mērītāju, tad viņam ir no svara materiāls. Ja tu mēri nerūsošā tērauda spīdīgo cauruli, tad tur viņš uzrādīs mazāku temperatūru par reālo, jo tā ir atstarojoša virsma. Uz čuguna vai krāsota terauda virsmas būs pavisam cits rezultāts. Ja baigi gribas cik ne cik korektu rezultātu uz spīdīgām virsmām, tad tur var uzpūst melno termokrāsas laukumiņu. Virsmas temperatūra protams arī atšķiras no dūmgāzu temperatūras - ja uz virsmas rāda 100, tad dūmgāzes varētu būt kaut kur ap 130-140.
Katla izejā un līkumos nevarētu būt ievērojamas temperatūru atšķirības - katla izejā mazāk par posmiem, kuri seko aiz tā - drīzāk tā ir mērīšanas problēma. Atšķirties var temperatūra curules augšpusē un apakšmalā - par kādiem grādiem 50.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 14/03/2020 12:36, labojis Vilnis_Radio.

Ar mērījumu vis ir korekti. Dūmvads ir no 3mm biezas aprūsējušas melnās caurules. Punktu termometrs arī nav pats lētākais. Termogrāfs arī parāda to pašu-tikai viņam ir 125 grādu griesti. Katlam ir plauktu siltummainis- liesmas netiek ne pusē-tāpēc skaidrot temperatūras atšķirības ar to ka liesmas galā tā pati par sevi ir augstāka nebūs pareizi. Es to saprotu tikai ar to ,ka dūmgāzes līkumā tiek bremzētas-tāpēc tā daļa uzkarst vairāk. Tāpat domāju,ka ja šīs caurules daļas noizolētu-temperatūras izlīdzinātos. Mērījumu vietas ir aptuveni 20 cm viena no otras -horizontālā daļā pirms līkuma un vertikālā daļā aiz līkuma. Dūmgāzēs,lai arī augsta temperatūra,toties zems enerģijas blīvums Ja caurulē plūstu karsts ūdens-tādas atšķirības nebūtu.. Horizontālo daļu gaisa plūsma ,iespējams arī efektīvāk atdzesē .