UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Dienas jautājums :  Building.Lv Forums

Pašreizējā: 2 no 11
Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: daudzjautajumi (46.109.106.---)
Datums: 01/01/2020 16:26

Aldiss visur brēc, ka nevarēs nodot n šit, bet kapēc neviens nesaka, ka mājai būs jāatbilst tiem būvnormatīviem pie kuriem tika izdota būvatļauja? nu nebūs, tā ka 19, gadā izdotai būvatļaujai pēķšņi būs jāatbilst 23 gada būvnormatīvam...

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: Aldiss (87.246.148.---)
Datums: 01/01/2020 17:04

daudzjautajumi rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Aldiss visur brēc, ka nevarēs nodot n šit, bet
> kapēc neviens nesaka, ka mājai būs jāatbilst tiem
> būvnormatīviem pie kuriem tika izdota būvatļauja?
> nu nebūs, tā ka 19, gadā izdotai būvatļaujai
> pēķšņi būs jāatbilst 23 gada būvnormatīvam...

Es nebrēcu, bet tikai norādu uz to, kas sagaida tuvākajā nākotnē -priekš tiem, kas
ir tikai ieceres vai plānošanas stadijā. Tos, kas jau būvējas, nākotnes izmaiņas neskar un tiem it kā jau visam vajadzētu būt skaidram un atliek tikai rīkoties atbilstoši apstiprinātam projektam, nevis sākt domāt, ko un kā darīt. Izmaiņas projektā (piem SS vietā ieliekot granulu katlu) paliktinās sākotnēji iecerētos energoefektivitātes rādītājus, kā rezutātā kļūsi par labdari alkatīgam būvvaldes darbiniekam, vai arī pārskaņosi un realizēsi visu projektu atbilstoši jaunajiem noteikumiem.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: binary (90.130.112.---)
Datums: 06/01/2020 16:07

Vakardiena Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja mēs uzceļam māju ar energoefektivitātes klasi
> piemēram C ar patēriņu 50kWh/m2 apkurei + 20kWh/m2
> (??) ūdenim... Māja ir 120m2 tad gadā kurinot ar
> elektrību jāpatērē būtu 1344EUR (8400kWh).

Ja tādu māju uzceltu 2006. gadā, tad kurināšanai ar elektrību būtu jātērē kādus 550-600 EUR. Ja uzceltu 2011. gadā, tad būtu jātērē kādus 1000 EUR. Ja uzbūvēs tagad, tad pieņemsim, ka ir tie minētie 1344 EUR. Kas to zina, cik par elektrību maksāsim vēl pēc 5-10-15 gadiem…

Veicot kaut kādus šāda veida aprēķinus, jāņem vērā, ka resursu cenas aug.

Vēl jāskatās, kas kuram ir ar finansēm. Ja kontā "mētājas" 10k, kurus var atļauties ieguldīt, lai samazinātu nākotnes izmaksas, tad kāpēc to nedarīt? Es nebrīnītos, ja dažs labs pamanītos sev tādā veidā (t.i., minimizējot nākotnes regulārās izmaksas) nodrošināt iespēju doties "pensijā" par 10 gadiem agrāk vai doties "bezalgas atvaļinājumā" uz pāris gadiem.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: to binary (213.226.140.---)
Datums: 06/01/2020 16:46

to binary,
kāds pamats uzskatīt ka elektrības cenas augs straujāk kā pārējiem energoresursiem?

Attīstoties solārajai enerģijai, elektrības cenas tieši otrādi var kļūt zemākas. It īpaši, ja mājsaimniecība pati investē un spēj sevi daļēji/pilnībā , nodrošināt ar saražoto elektrību. Teiksim, vasarā nodod tīklā, bet ziemā to patērē. Tur pretī koksnei (kā alternatīva elektrībai) cenām samazināties nav pamata, jo mežu resursi tiek izmantoti arvien aktīvāk un efektīvāk. Un materiālos, attīstoties tehnoloģijām, jau var izmantot to, kas agrāk gāja malkā, šķeldā. Plus iespējami valsts ierobežojumi vai negatīvi stimuli kurināmajiem kā koksnei, oglēm, iesp.pat gāzei. Tāpēc elektrība ir ļoti OK variants nākotnē gan mājām, gan auto, gan instrumentiem utt. Un to ir vismaz vērts apsvērt tādās sadaļās kā investīcijas, ērtums, praktiskums, ilgmūžība.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: binary (90.130.112.---)
Datums: 06/01/2020 17:28

to binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> to binary,
> kāds pamats uzskatīt ka elektrības cenas augs
> straujāk kā pārējiem energoresursiem?

Sākotnēji tika salīdzināts SS ar pliku elektrību, t.i., maksāt par elektrību X, kurinot ar pliku elektrību, vai X/2.5, sildot ar gaisa SS. Ja sildītu ar zemes SS, tad par elektrību maksātu vēl mazāk.


to binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> Attīstoties solārajai enerģijai, elektrības cenas
> tieši otrādi var kļūt zemākas. It īpaši, ja
> mājsaimniecība pati investē un spēj sevi
> daļēji/pilnībā , nodrošināt ar saražoto elektrību.

Grūti iedomāties, kam jānotiek, lai energoresursu cena ilgtermiņā kristos. Vēl jo vairāk - ja runa ir par elektrību - resurss, kurš vienmēr būs nepieciešams, turklāt neba nu mazākā apjomā nekā šobrīd.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: to binary (213.226.140.---)
Datums: 06/01/2020 17:34

Tu laikam nesaprati. Investējot saules paneļos, kas savukārt attīstoties tehnoliģijām paliek lētāki, mēs varam samazināt savas izmakas uz elektronenerģiju.Saitē redzamas kas ir domāts, ja nepielec. Un jo vairāk iekāŗtu jo zemāka cena, pie esošā patēriņa (ja tas neaug eksponenciāli).

[www.sunrun.com]

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: binary (90.130.112.---)
Datums: 06/01/2020 18:16

Jā, es tik tiešām nesaprotu, kā tie saules paneļi var palīdzēt piekurināt māju bargā ziemā, kad to elektrību apkurei vajadzēs visvairāk. Ziemā gan apkurei, gan auto lādēšanai to elektrību pirksim, nevis paši ražosim.

Apkures izmaksu plānošanā gan ir vēl kāds nezināmais - klimats. Es personīgi tā arī neesmu sapratis, kas īsti šobrīd notiek - esam kaut kāda "īsā cikla" siltajā posmā (tad var gaidīt, ka netālā nākotnē atgriezīsies bargākas ziemas), "garāka cikla" siltajā posmā (tad mūsu mūža laikā bargākas ziemas nekļūs par ierastu lietu) vai neatgriezeniskā sasilumā (tad vēsāks kļūs vien tad, kad resursu cenas būs mazākā no problēmām).

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: Ambrosio (46.109.166.---)
Datums: 06/01/2020 18:33

to binary rakstīja:
-------------------------------------------------------
> kāds pamats uzskatīt ka elektrības cenas augs
> straujāk kā pārējiem energoresursiem?

Straujāk vai ne straujāk, bet nākotnes izmaksu aprēķina modelī var. ilkt 1-2% pieaugumu elektrības cenai gadā. ASV tas izpildās. Eiropas savienībā 10 gadu laikā kopš 2008. gada mājsaimniecībām vidējā cena pacēlās no 11,36 līdz 13,44 centiem/kWh jeb 1.7% gadā. Pat, ja pašas elektrības cena nokritīs, tad vēl jau ir tīkla uzturēšanas u.c. papildus izdevumi, kas lētāki diez vai paliks. Jo vairāk nestabilu elektrības avotu - saule, vējš, jo dārgāk sistēmass jaudu balansēt. Latvijā gan labi, ka ir HES.

> Attīstoties solārajai enerģijai, elektrības cenas
> tieši otrādi var kļūt zemākas.

Saules elektrība pie mums ziemā, kad apkurei visvairāk vajag, tuvosies 0. Bet vasarā - jā, kondicionieri varēs. atslogot. Tagad var uzstādīt saules paneļus, bet pašreiz Latvijā neto norēķins attiecas tikai uz pašas elektrības komponentes daļu kopējā elektrības cenā, tas ir, (pavisam aptuveni) pārdosi par 5 centi/kWh, bet "paņemot atpakaļ" maksāsi 15 centi/kWh.

> It īpaši, ja
> mājsaimniecība pati investē un spēj sevi
> daļēji/pilnībā , nodrošināt ar saražoto elektrību.
> Teiksim, vasarā nodod tīklā, bet ziemā to patērē.

Būtu labi, ja varētu vasarā saražot un nodot, bet ziemā patērēt. Kamēr tā nav masveida parādība, tikmēr to var izdarīt. Tik laika gaitā var sanākt problēema ar balansu - vasarā nebūs, kur likt, jo saražos pārāk daudz, bet ziemā nebūs no kā dot atpakaļ.

Manuprāt, drošāk ilgtermiņā ir ieguldīt mājā vairāk, ja tas dod uzturēšanas izdevumu samazinājumu nākotnē. It sevišķi, ja tiek ņemts hipotekārais kredīts. Piemēram, ja ieguldot 10000 eiro papildus, mājas uzturēanas izmaksas (apkure, ūdens utml.) samazināsies par 50 eiro mēnesī turpmāko 20 gadu laikā, tad tas ir +/- ok, jo +10000 hipo uz 20 gadiem, dos ikmēnešana maksājuma pieaugumu aptuveni +50 iero.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 06/01/2020 18:34, labojis Ambrosio.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: to binary (213.226.140.---)
Datums: 06/01/2020 18:47

Par neto norēķinu - cerams OIK uz saražoto un nodoto atcels, jo tas īsti nav pamatoti (bija dzirdēts kaut kas tajā virzienā. Nav runa par kopējo OIK maksājumu). Ar PVN savukāŗt var kaut ko izdomāt, jo tu faktiski esi "ražotājs". Tad neto norēķins nebūs 5/15, bet labvēlīgāks.

Plānot 1-2% cenas kāpumu būtu protams pareizi.

PS
Pēdējā nedēļā biržas cena elektribai priecē.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: Aldiss (87.246.148.---)
Datums: 06/01/2020 19:54

Ja ir brīvi līdzekļi, tad labāk tos ieguldīt labākas siltumizolācijas vai rekuperācijas/ventilācijas ierīkošanai, nevis saules paneļos.
Vasarā saražoto elektrību pašam nav kur izmantot, uzkrāt saražoto akumulatos pārāk dārgi, atdot Latvenergo pagaidām var, bet jēgas īsti nav.

Vācijā vēl nesen visādos veidos veicināja saules paneļu uzstādīšanu mājsaimiecībās un pārpalikušās elektrības nodošanu tīklā, tagad to sāk piebremzēt, jo ir grūti balansēt sistēmu, pluss ir visādi neprognozējami kiberriski, kas notiksies,ja lielu skaitu inveroru/kontrolieru hakeri pārņems savā kontrolē.
Tā kā drīzumā varētu tikt pārtraukta vai ar stingrākiem un neizdevīgākiem nosacījumiem regulēta mājsaimniecības saules paneļu izmantošana kombinācijā ar elektroenerģijas nodošanu tīklā.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: binary (90.130.112.---)
Datums: 06/01/2020 21:12

Man saules paneļi būtu simpātiski vien divos gadījumos:
1) ja to enerģiju varētu uzreiz izmantot;
2) ja ar to enerģiju varētu lādēt akumulatorus.

Ar pirmo ir kaut kādā ziņā problemātiski, nav baigi daudz to iekārtu, kas 24/7 tērētu vērā ņemamu daudzumu elektrības. Daudziem aktuāli ir modēmi/rūteri (internets), bet tie tērē salīdzinoši maz, piemēram, Huawei B525 4G rūteris tēre zem 10W. Ja ir ierīkota videonovērošana, tad katra kamera varētu tērēt ap 10W, NVR varētu būt ap 10-20W. Summā nekas diži daudz nesanāk.

Otrais ir tas, ko es kaut kādā ziņā gaidu saistībā ar elektro auto. Būtu labi, ja auto būtu divi akumulatori - kamēr ar vienu esi aizbraucis uz darbu, tikmēr otrs mājās lādējas no paneļiem. Lai tas būtu iespējams, jāizpildās diviem nosacījumiem - (1) akumulatoram jābūt pietiekami lētam un (2) akumulatoriem jābūt nomaināmiem mājas apstākļos tikpat viegli un ātri kā tas ir kabatas lukturītim, lai to varētu darīt katru dienu.

Iespēja saražoto elektrību "nodot tīklā" un pēc tam kaut cik izdevīgi "paņemt atpakaļ" šķiet pārāk riskanta, lai tie saules paneļi būtu izmantojami apkurei nepieciešamās elektrības ražošanai.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: Proktologs (46.109.5.---)
Datums: 07/01/2020 00:38

binary rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vakardiena Wrote:
> -------------------------------------------------------
> > Ja mēs uzceļam māju ar energoefektivitātes
> klasi
> > piemēram C ar patēriņu 50kWh/m2 apkurei +
> 20kWh/m2
> > (??) ūdenim... Māja ir 120m2 tad gadā kurinot
> ar
> > elektrību jāpatērē būtu 1344EUR (8400kWh).
>
> Ja tādu māju uzceltu 2006. gadā, tad kurināšanai
> ar elektrību būtu jātērē kādus 550-600 EUR. Ja
> uzceltu 2011. gadā, tad būtu jātērē kādus 1000
> EUR. Ja uzbūvēs tagad, tad pieņemsim, ka ir tie
> minētie 1344 EUR. Kas to zina, cik par elektrību
> maksāsim vēl pēc 5-10-15 gadiem…
>
> Veicot kaut kādus šāda veida aprēķinus, jāņem
> vērā, ka resursu cenas aug.
>
> Vēl jāskatās, kas kuram ir ar finansēm. Ja kontā
> "mētājas" 10k, kurus var atļauties ieguldīt, lai
> samazinātu nākotnes izmaksas, tad kāpēc to
> nedarīt? Es nebrīnītos, ja dažs labs pamanītos sev
> tādā veidā (t.i., minimizējot nākotnes regulārās
> izmaksas) nodrošināt iespēju doties "pensijā" par
> 10 gadiem agrāk vai doties "bezalgas atvaļinājumā"
> uz pāris gadiem.

Paldies visiem par atbildēm un pārdomām.

Piekrītu, ka elektrības cenas celsies, bet tandēmā ies arī citi energoresursi. (piemēram lai iegūtu elektrību dedzina ogles, gāzi. Lai iegūtu granulas dedzina elektrību utt., vairāk vai mazāk viss ir saistīts.)
Nebūs tā, ka kāds no energoresursiem būs pa velti un otrs vienā svarā ar zeltu.

Malka 2006. gadā arī bija citā cenā. Piemēram malkas cena no 2004. gada līdz 2013 gadam palielinājusies 231%. (dati no "PĒTĪJUMS Koksnes biomasas izmantošanas enerģijas ieguvē monitorings (2013)"

Tāpēc domāju, ka energoresursu cenu varētu izslēgt no vienādojuma, pieņemot, ka energoresursu cena celsies visiem tā veidiem (vienīgi siltumsuknis ir izdevīgāks pie krasa elektrības cenas kāpuma, jo kāpumu dala ar SCOP)

Par tiem 10k kontā grūti iedomāties, kā varētu sev atvieglot vecumdienas. Jo ja mēs palabojam datus, aks būtu tuvāk projektējamai mājai ...

apkurei - 40kWh/m2
kā noskaidrojām blakus tēmā - karstais ūdens 3 cilv. ar elektrisko boileri 160kW/h mēnesī.
Nekādu apkopju.
Sildītāju izmaksas niecīgas - neņemsim vērā (tā pat kā SS remonta izmaksas eksplutācijas laikā)
Māja 110m2 (labota platība). 110*40 pieskaitam ūdeni 160x12 = 6320kW/h jeb 1011EUR gadā.

SS g/ū 7k + 2k grīdām
skatamies 15 gadu griezumā, jo paredzam iekārtas darbu, bez kapitālām problēmām 15 gadus.
SS 600EUR gadā
Apkurei un ūdenim (pieņemot abiem SCOP vienu, kautgan tā laikam nav, aizvērsim acis par labu SS) 6320/2.5= 2528kW/h jeb 404EUR
Klāt nāk apkopes 120 EUR gadā.

Sanāk ar elektrību kurināt 1011EUR
Ar SS 1124EUR

Pēc 15 gadiem sūknis prasa kapitālu remontu vai jaunu agregātu un aplis sākas no jauna. Nonāku pie secinājuma, ka SS izmaksās ir dārgāks. Un nekāda investīcija pensijai nesanāk. Tas iegūldījums ir pārāk liels.

Izskanēja viedoklis, ka strauji attīstoties saules enerģijai elektrība var būt lētāka. Man patīk domāt par saules enerģijas izmantošanu, bet jābūt naivam domājot, ka saules paneļi padarīs lētāku elektrību. Tie ar laiku paliks pieejamāki mājsaimniecībām, bet elektrības cenu tie neiespaidos. Jo pieprasījums pēc elektrības tikai augs (stipri) Vienīgais risinājums kautkādam energoresursu kritumam varētu būt - kodolsintēze, bet par to domās mazbērni.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: Proktologs (46.109.5.---)
Datums: 07/01/2020 00:47

binary rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Jā, es tik tiešām nesaprotu, kā tie saules paneļi
> var palīdzēt piekurināt māju bargā ziemā, kad to
> elektrību apkurei vajadzēs visvairāk. Ziemā gan
> apkurei, gan auto lādēšanai to elektrību pirksim,
> nevis paši ražosim.
>
> Apkures izmaksu plānošanā gan ir vēl kāds
> nezināmais - klimats. Es personīgi tā arī neesmu
> sapratis, kas īsti šobrīd notiek - esam kaut kāda
> "īsā cikla" siltajā posmā (tad var gaidīt, ka
> netālā nākotnē atgriezīsies bargākas ziemas),
> "garāka cikla" siltajā posmā (tad mūsu mūža laikā
> bargākas ziemas nekļūs par ierastu lietu) vai
> neatgriezeniskā sasilumā (tad vēsāks kļūs vien
> tad, kad resursu cenas būs mazākā no problēmām).

Neviens jau nebūvē off-grid sistēmu. Nav jau tāda viena risinājuma, kas aizstāj visu.
Iet runa par atbalstu. Vasaras/pavasara/rudens elektrības atslogošanu un kopējā rēķina samazinājumu.
Ziemā protams elektrību pērkam, nav varianti.

Par klimātu arī interesanti domāt. Katru gadu paliek ar viens siltāks. Šī ziema vispār forša.. tiktāl ..


Ambrosio rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Manuprāt, drošāk ilgtermiņā ir ieguldīt mājā
> vairāk, ja tas dod uzturēšanas izdevumu
> samazinājumu nākotnē. It sevišķi, ja tiek ņemts
> hipotekārais kredīts. Piemēram, ja ieguldot 10000
> eiro papildus, mājas uzturēanas izmaksas (apkure,
> ūdens utml.) samazināsies par 50 eiro mēnesī
> turpmāko 20 gadu laikā, tad tas ir +/- ok, jo
> +10000 hipo uz 20 gadiem, dos ikmēnešana maksājuma
> pieaugumu aptuveni +50 iero.


Nu ja augstāk esošajā aprēķinā iemet bankas peļnu par SS.. (tas ir klāt 30% pie cenas). Tas paliek vēl stipri neizdevīgāks risinājums kā arī psiholoģiska cilpa kaklā.



Labots 2 reizes. Pēdējo reizi labots 07/01/2020 00:55, labojis Proktologs.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: binary (90.130.112.---)
Datums: 07/01/2020 09:00

Par elektrisko boileri - kādam 160 kWh uz 3 cilvēkiem, citam 200 kWh uz 2 cilvēkiem (īpaši netērējoties). Paskatoties senus rēķinus, mums karstā ūdens patēriņš bija kādi 4-5 kubi mēnesī, nereti vairāk.
[bloglocation.com]
Lai uzsildītu 4000 litrus (jeb 4 kubus) no 10°C līdz 55°C, vajag ~210 kWh. No Zemes īsti 10°C, šķiet, nenāk. Papildus var pierēķināt zudumus (boilera virsmas temp. man šobrīd ir ap 30-32 °C).


Proktologs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Piekrītu, ka elektrības cenas celsies, bet tandēmā
> ies arī citi energoresursi. (piemēram lai iegūtu
> elektrību dedzina ogles, gāzi. Lai iegūtu granulas
> dedzina elektrību utt., vairāk vai mazāk viss ir
> saistīts.)
> Nebūs tā, ka kāds no energoresursiem būs pa velti
> un otrs vienā svarā ar zeltu.
> (..)
> Tāpēc domāju, ka energoresursu cenu varētu izslēgt
> no vienādojuma, pieņemot, ka energoresursu cena
> celsies visiem tā veidiem (vienīgi siltumsuknis ir
> izdevīgāks pie krasa elektrības cenas kāpuma, jo
> kāpumu dala ar SCOP)

Protams, ja salīdzina vienu apkures veidu ar citu (SS vs granulas vs malka vs briketes vs gāze), tad cenas celsies visiem resursiem.
Tikai tad ir jāaizmirst par salīdzinājumu "SS vs plika elektrība", jo SS gadījumā energoresursa "gaisa siltums" vai "Zemes siltums" cena nemainās, ja vien netiek ieviesti īpatnēji nodokļi šim resursam, savukārt "plikas elektrības" gadījumā energoresursa cena var pieaugt vairākkārtīgi.


Proktologs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Par tiem 10k kontā grūti iedomāties, kā varētu sev
> atvieglot vecumdienas. Jo ja mēs palabojam datus,
> aks būtu tuvāk projektējamai mājai ...

Vai nu tu ieguldi tos 10k mājā *šobrīd* par *šā brīža* cenām un pēc tam maksā būtiski mazāku ciparu par pieaugošiem ikmēneša tēriņiem, vai arī tu tos 10k neieguldi, bet pēc tam maksā lielāku ciparu ik mēnesi. Ja elektrības cena pieaugs straujāk nekā 1-2% gadā (dažus atskaites punktus jau minēju, pēc kuriem izskatās, ka elektrības cena kopš 2006. gada ir kāpusi nevis par 1-2 % gadā, bet krietni straujāk), tad tie 10k tev par elektrību aizies nevis 15 gados, bet, iespējams, 2x vai 3x īsākā laika posmā. Kā paveiksies.

Pat ja izlem tos 10k neieguldīt mājā un elektrības cena "stāvēs uz vietas", tad pastāv gana liela iespējamība, ka tie 10k tiks notērēti citā veidā (piemēram, nopērkot auto nevis par 15k, bet par 25k) un tāpat ikmēneša izmaksas būs jāsedz no regulārajiem ienākumiem. Tātad - regulāros ienākumus apkures nodrošināšanai vajadzēs krietni lielākus.

Un te es nerunāju tikai par vecumdienām. Man pašam ir bijuši periodi, kad sēžu bez darba (programmētājam Latvijā grūti darbu atrast, vai zinies). Ja nav vērā ņemamu uzkrājumu, tad pēc dažiem mēnešiem jau sāk iestāties zināms stress. Tāpat arī ir gadījumi, kad cilvēkam uznāk vēlme pārkvalificēties - lai to izdarītu, ir nepieciešams laiks, tāpēc apgūt jaunu profesiju, paralēli strādājot no 9 līdz 18, ir pagrūti. Tā vietā varētu paņemt 1-2 gada "bezalgas atvaļinājumu" un pa to laiku apgūt ko jaunu. Jo mazāki būs ikdienas izdevumi, jo vieglāk to būs izdarīt. Un tās nav vecumdienas, tas ir 30-40-50 gadu vecums.

Protams, ja SS jāņem kredītā uz 30 gadiem, tad visa matemātika zaudē jebkādu jēgu. Bet tad arī risks nepavilkt maksu par elektrību ir krietni liels.


Proktologs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Neviens jau nebūvē off-grid sistēmu. Nav jau tāda
> viena risinājuma, kas aizstāj visu.
> Iet runa par atbalstu. Vasaras/pavasara/rudens
> elektrības atslogošanu un kopējā rēķina
> samazinājumu.

Apkures izmaksu samazināšanai tas nekādā veidā nepalīdz. Arī vasarā tas ieguvums ir mazliet apšaubāms, ja vien to elektrību neuzkrāj kaut kāda nebūt veida akumulatoros (cik zinu, tepat forumā pirms daudziem gadiem viens biedrs rakstīja, ka paštaisīto elektrisko saules paneļu sistēmu izmanto ūdens sildīšanai - faktiski, enerģijas akumulēšana). Neba nu parasta mājsaimniecība spēj patērēt to elektrību brīdī, kad saules paneļi strādā visaktīvāk.


Proktologs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nu ja augstāk esošajā aprēķinā iemet bankas peļnu
> par SS.. (tas ir klāt 30% pie cenas). Tas paliek
> vēl stipri neizdevīgāks risinājums kā arī
> psiholoģiska cilpa kaklā.

Kas tie par 30%?
Kur kārtējo reizi paliek elektrības cenas pieaugums? Nēnu OK, sapratu jau - tas, ka elektrības cena var pa to laiku pieaugt nevis par 30%, bet krietni vairāk, nav ne "neizdevīgāks risinājums", nedz arī "psiholoģiska cilpa kaklā".
Tā starp citu - ja elektrības cena augs vien par 2% gadā (ļoti optimistiski), tad pēc 15 gadiem tā maksās par 32% vairāk nekā šobrīd.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: Proktologs (46.109.5.---)
Datums: 07/01/2020 11:55

> Protams, ja salīdzina vienu apkures veidu ar citu
> (SS vs granulas vs malka vs briketes vs gāze), tad
> cenas celsies visiem resursiem.
> Tikai tad ir jāaizmirst par salīdzinājumu "SS vs
> plika elektrība", jo SS gadījumā energoresursa
> "gaisa siltums" vai "Zemes siltums" cena nemainās,
> ja vien netiek ieviesti īpatnēji nodokļi šim
> resursam, savukārt "plikas elektrības" gadījumā
> energoresursa cena var pieaugt vairākkārtīgi.

Sapratu, daļēji piekrītu.

> Kas tie par 30%?
> Kur kārtējo reizi paliek elektrības cenas
> pieaugums? Nēnu OK, sapratu jau - tas, ka
> elektrības cena var pa to laiku pieaugt nevis par
> 30%, bet krietni vairāk, nav ne "neizdevīgāks
> risinājums", nedz arī "psiholoģiska cilpa kaklā".
> Tā starp citu - ja elektrības cena augs vien par
> 2% gadā (ļoti optimistiski), tad pēc 15 gadiem tā
> maksās par 32% vairāk nekā šobrīd.

Tie 30% ir bankas peļņa ņemot kredītu ar likmi 2.5 gadā (kalkulators bankas mājas lapā, 20 gadi, pārmaksa 28.6%)

Apkure ar elektrību 1011EUR gadā.
Ar SS 1124EUR + kredīta % gadā 140EUR = 1264EUR (bez iekārtas remontiem 15 gadu laikā, kredīts 15 gadi, 2,5%)

Kā pareizi būtu apskatīt iespējamo cenas kāpumu elektrībai?
Elektrības biržas cenas 0.04 centi +30% = 5.2centi.
Sadales pakalpojumu izmaksas 2020 gadā mājsaimniecībām krīt no 7-20% atkarībā no pieslēgumuma.
OIK - tas ir pizdec (paliek nemainīgs)

Bet...
Ja mēs kurinam ar dārgo elektrību uzreiz(!!), kas būtu pēc 15 gadiem, nevis pieņemot, ka cena kāps pakāpeniski. (pieņemot cenas pieaugumu gadā 2%, pieņemot no visas summas, nez vai korekti, bet nu pats briesmīgākais scenārijs). .
0.16*30%=20.8centi

Apkure ar elektrību 1314EUR gadā.
Ar SS 1245EUR
Ar SS + kredīta % gadā 140EUR = 1385EUR (Skaitām klāt iekārtas remontus, un korekciju ūdens SCOP 2.5)

Nu varam palielināt cenu elektrībai par 50%. Cipari būs ne stipri atšķirīgi. Neaizmirstam, ka SS nestrādās par velti arī (lai gan izdevīgāk)

Mans mērķis nav pārliecināt, bet tikt skaidrībā ar Jūsu palīdzību... Vai tiešam jābūvē apkures iekārta.

Pagaidām esmu apstājies pie scenārija, ka 110kv mājai 60kv tiek kurināti ar elektrību, 50 ar SS gaiss/gaiss (viesu istaba ar virtuvi), elektriskais boilers.

Gaisa ss iegūldījums visai neliels, bet efekts ņemams vēra.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 07/01/2020 11:56, labojis Proktologs.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: binary (90.130.112.---)
Datums: 07/01/2020 12:31

Proktologs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kā pareizi būtu apskatīt iespējamo cenas kāpumu
> elektrībai?

Es teiktu, ka nekā. Nu es vismaz neticu, ka šobrīd var prognozēt, vai pēc 10 gadiem elektrība būs par 10% dārgāka, vai par 100%, vai par 300%. Un to es saku ne tikai par "pašas elektrības" cenu, bet par visu kopā - elektrība + piegāde + OIK.

SS ir viena laba īpašība - to, šķiet, ir salīdzinoši viegli ierīkot arī pabeigtā mājā, ja pēkšņi rodas iespaids, ka tas būtu izdevīgāk nekā dzedzināt elektrību. Nevajag ne skursteni, ne vietu kurināmā uzglabāšanai.

Ja gribas ierīkot SS ar siltajām grīdām mājā, kur grīdā ir betona plācenis bez caurulēm, tad gan sarežģītāk. Tāpēc varbūt ir vērts apdomāt iespēju ierīkot grīdā caurules ar domu, ka nākotnē tās varbūt gribēsies izmantot. Bet varbūt var arī uzreiz sākt viņas izmantot, šķidrumu tajās caurulēs sildot ar elektrību.

Starp citu, lai aprēķini būtu vēl interesantāki - cik pirms gadiem lasīju, tad ar siltajām grīdām komforta temperatūra esot par kaut kādiem grādiem zemāka nekā ar radiatoriem. Domāju, ka ar gaiss-gaiss SS komforta temperatūra varētu būt līdzīga kā ar radiatoriem, varbūt par kripatu augstāka (jo nav radiatoru, pie kuriem sildīties). Iemesls, cik noprotu, gaužām vienkāršs - siltā grīda ir milzīga platība, kas silda ar IR starojumu. Ja grīda ir auksta, tad tā nesilda. Pats to ļoti labi jūtu tagadējā mājoklī, kur apkurei tiek izmantota kamīnkrāsns - kamēr kurās (ir IR starojums), tikmēr arī 22 grādos ir silti, bet kad nekurās, tad arī 23-24°C ir vēsi. Tālāk atliek atrast, cik % nāk pie apkures izmaksām, lai temperatūru turētu par 1°C augstāku (t.i., kāds enerģijas apjoms ir nepieciešams, lai telpā uzturētu 22°C, un kāds - lai uzturētu 24°C). Vai tik nebija 5% par katru grādu.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: to binary (213.226.141.---)
Datums: 07/01/2020 12:34

Un ja vēl SS to 15 gadu laikā iziet no ierindas :))

Secinājums, kā rāda arī skaitļi ir grūti uztverams sākotnē, jo tas ir kas jauns negaidīts - jaunai mājai ar zemiem siltuma zudumiem, elektrība ir ļoti OK variants, kas varbūt ir dārgāks, bet vienkāršāks un ērtāks.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: Proktologs (46.109.5.---)
Datums: 07/01/2020 12:55

> Es teiktu, ka nekā. Nu es vismaz neticu, ka šobrīd
> var prognozēt, vai pēc 10 gadiem elektrība būs par
> 10% dārgāka, vai par 100%, vai par 300%. Un to es
> saku ne tikai par "pašas elektrības" cenu, bet par
> visu kopā - elektrība + piegāde + OIK.

Es domāju apskatīt elektrības cenas pieaugumu pašai elektrībai vai visam kopā.

> SS ir viena laba īpašība - to, šķiet, ir
> salīdzinoši viegli ierīkot arī pabeigtā mājā, ja
> pēkšņi rodas iespaids, ka tas būtu izdevīgāk nekā
> dzedzināt elektrību. Nevajag ne skursteni, ne
> vietu kurināmā uzglabāšanai.

Piekrītu, bet manā gadījumā jadomā uzreiz, jo jautājums ir par siltajām grīdām. Tās baigi nevēlos neskatoties uz to, ka visi dzied slavas dziesmas :D (pašam arī tagad ir siltās grīdas). Ja izmanto SSgg tad varu izvairīties no šis pozīcijas. Bet SSgu vairs neieliksi, ja sākumā jau to neparedzēsi (nebūs silto grīdu). Vienīgais ir iespēja iepraust vēl vienu SSgg un taisīt siltos gaisa vadus (iekārtie griesti 300mm brīvās platības) un tādejādi iziet uz 80% platību kurināt ar SSgg (vannas istaba, koridors elektrīskās grīdas)


to binary rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Un ja vēl SS to 15 gadu laikā iziet no ierindas
> :))
>
> Secinājums, kā rāda arī skaitļi ir grūti uztverams
> sākotnē, jo tas ir kas jauns negaidīts - jaunai
> mājai ar zemiem siltuma zudumiem, elektrība ir
> ļoti OK variants, kas varbūt ir dārgāks, bet
> vienkāršāks un ērtāks.

Tieši tā, iekārta ļoti dārga. Nedod dievs. Dzirdēti (lai gan no tantēm) kad ir jāmaina kompresors jau 2-3 gadā. Nav lēts prieks.

Piekrītu, ka vairumam elektrība asociējas ar briesmīgām izmaksām, jo sakurināt vecākas mājas un padomju dzīvokļus nav iespējams. Man pagaidām sanāk (labi siltinātai mājai), ka elektrība pat nesanāk dārgāk un sanāk kā Tu saki Vienkāršāks risinājums.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: Proktologs (46.109.5.---)
Datums: 07/01/2020 13:09

> Starp citu, lai aprēķini būtu vēl interesantāki -
> cik pirms gadiem lasīju, tad ar siltajām grīdām
> komforta temperatūra esot par kaut kādiem grādiem
> zemāka nekā ar radiatoriem. Domāju, ka ar
> gaiss-gaiss SS komforta temperatūra varētu būt
> līdzīga kā ar radiatoriem, varbūt par kripatu
> augstāka (jo nav radiatoru, pie kuriem sildīties).
> Iemesls, cik noprotu, gaužām vienkāršs - siltā
> grīda ir milzīga platība, kas silda ar IR
> starojumu. Ja grīda ir auksta, tad tā nesilda.
> Pats to ļoti labi jūtu tagadējā mājoklī, kur
> apkurei tiek izmantota kamīnkrāsns - kamēr kurās
> (ir IR starojums), tikmēr arī 22 grādos ir silti,
> bet kad nekurās, tad arī 23-24°C ir vēsi. Tālāk
> atliek atrast, cik % nāk pie apkures izmaksām, lai
> temperatūru turētu par 1°C augstāku (t.i., kāds
> enerģijas apjoms ir nepieciešams, lai telpā
> uzturētu 22°C, un kāds - lai uzturētu 24°C). Vai
> tik nebija 5% par katru grādu.

Veicot aprēķinus bez izglītības nonāku pie siltuma zudumiem 0.06kW/h.
21 grādu uzturēšana pie 0 grādiem sanāk 907kW/h
22 grādi 950kW/h (+4.74%)
23 grādi 993kW/h (+9.48%)



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 07/01/2020 13:10, labojis Proktologs.

Re: Pārdomas par apkuri.
Autors: Aldiss (195.122.1.---)
Datums: 07/01/2020 13:18

>>siltajām grīdām komforta temperatūra esot par kaut kādiem grādiem zemāka nekā ar radiatoriem.>>
Jā, tā ir. Radiatori (it īpaši maza apjoma un ar karstu T) telpu silda nevienmērīgi, pie radiatoriem uzsildītais siltais gaiss strauji paceļas līdz griestiem, rezultātā iespējamas situācijas, kad pie griestiem +27, bet pie grīdas +18 un termometra acu augstumā + 24.
Rezultātā nav diez ko jauka sajūta, kājām vēsi, pierei karsti.
Silto grīdu gadījumā telpa tiek sildīta vienmērīgāk un nav krasas temperatūras atšķirības dažādos līmeņos.
Savukārt gaiss gaiss siltumsūknis maisa gaisu un neļauj izveidoties neviendabīgiem siltuma slāņiem.

Pašreizējā: 2 no 11


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
 ********  **     **  **     **   *******    *******  
 **        **     **  **     **  **     **  **     ** 
 **        **     **  **     **         **  **     ** 
 ******    **     **  **     **   *******    ******** 
 **        **     **   **   **          **         ** 
 **        **     **    ** **    **     **  **     ** 
 **         *******      ***      *******    *******  

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727