binary rakstīja:

> Vai nu tu ieguldi tos 10k mājā *šobrīd* par *šā brīža* cenām un pēc tam maksā būtiski mazāku ciparu par pieaugošiem ikmēneša tēriņiem, vai arī tu tos 10k neieguldi, bet pēc tam maksā lielāku ciparu ik mēnesi.

Atrauti no konkrētajiem apkures aprēķiniem un faktiski neatkarīgi no aplūkojamās tēmas - VIENMĒR drošāk un bieži arī izdevīgāk ir ieguldīt šodien tik, cik vien vari atļauties, nevis cerēt, ka varēsi to atļauties arī nākotnē.
Protams, saprātīgi izvērtējot "cik vien vari atļauties" vērtību.

Aldiss Wrote:
-------------------------------------------------------
> >>siltajām grīdām komforta temperatūra esot par
> kaut kādiem grādiem zemāka nekā ar radiatoriem.>>
> Jā, tā ir. Radiatori (it īpaši maza apjoma un ar
> r karstu T) telpu silda nevienmērīgi, pie
> radiatoriem uzsildītais siltais gaiss strauji
> paceļas līdz griestiem, rezultātā iespējamas
> situācijas, kad pie griestiem +27, bet pie grīdas
> +18 un termometra acu augstumā + 24.
> Rezultātā nav diez ko jauka sajūta, kājām vēsi,
> pierei karsti.

Mums ar kamīnkrāsni griestu augstumā pēc kurināšanas temperatūra ir diezgan augsta (gan jau virs +27), grīdas līmenī nezinu, 70cm augstumā ir 24-25 grādi. Kājām ir OK, pierei nav karsti.
Bet ir tas, ko aprakstīju - ja kurās, tad ir karsti, ja nekurās, tad ir auksti. Un to aukstumu/karstumu jūt nevis ar kājām vai pieri, bet ar visu ķermeni.
Nedomāju, ka tas saistīts ar "temperatūras noslāņošanos". Domāju, ka tas drīzāk saistīts ar infrasarkano starojumu.

Ak jā, par siltajām grīdām vēl ir lasīts, ka temperatūra griestu līmenī varot būt pat par vairākiem grādiem zemāka nekā grīdas līmenī. Fact or fiction?
[s3-production.bobvila.com]
Kāds tam varētu būt pamatojums, ņemot vērā, ka siltāka viela ir vieglāka nekā aukstāka? Nezinu, neesmu TIK smalki iedziļinājies. Pieļauju, ka varētu būt gāzu sastāva dēļ? Ja tas tā tiešām ir (ar tām temperatūrām), tad tas ir vēl viens mainīgais, ko jāiekļauj aprēķinos, izvēloties apkures veidu - nav jāsilda gaisu griestu līmenī līdz komforta temperatūrai, atšķirība starp temperatūru zem/virs griestiem ir mazāka, līdz ar to arī siltuma zudumi mazāki. Nu tas tā, ja gribas katru kapeiku saskaitīt.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 07/01/2020 14:57, labojis binary.

Tēmas autoram..

Koka pagale ir pats prastākais un arī lētākais saules enerģijas akumulators. Kamīnkrāsniņa un bleķa oderēts skurstenis nemaksā kosmosu. Teiksim 1.5k kopā. Paralēli tiešai apsildei ar elektrību tomēr ir lietderīgi "bekapotoies" ar tādu. Pie viena risinās jautājums ar ventilāciju, kamēr kuras krāsniņa :) .

Ak jā, par siltajām grīdām vēl ir lasīts, ka temperatūra griestu līmenī varot būt pat par vairākiem grādiem zemāka nekā grīdas līmenī. Fact or fiction?
[s3-production.bobvila.com]
Kāds tam varētu būt pamatojums, ņemot vērā, ka siltāka viela ir vieglāka nekā aukstāka?
---------
Pamatojums tieši tāds pats kāpēc centimetru virs čuguna krāsniņas vai pannas uz plīts, vai radiatora ir siltāks nekā pie griestiem. Jo tuvāk siltuma avotam, jo siltāk.

Mums sporta zālē apkures radiatori atrodas pie griestiem. Augstākā (siltākā) temperatūra ir grīdas līmenī. Augstāk paliek vēsāks. Kā jau iepriekš minēja ""binary",tas saistīts ar starojumu.

Par to backupu ar malciņu. Ja es izskatītu šo jautājumu jaunas mājas gadījumā, man būtu dizaina krāsniņas tipa kamīns, piem.Jotul F373 - gan acij tīkami, gan siltumu dod.

protuprotu rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Mums sporta zālē apkures radiatori atrodas pie
> griestiem. Augstākā (siltākā) temperatūra ir
> grīdas līmenī. Augstāk paliek vēsāks. Kā jau
> iepriekš minēja ""binary",tas saistīts ar
> starojumu.
-------------
Man arī skolā tā bija. Tikai tā sporta zāle atradās pagrabstāvā. Pie griestiem sienas bija virszemē. Vairāk dzesējās, nekā pazemes daļā.

binary rakstīja:
> Ak jā, par siltajām grīdām vēl ir lasīts, ka temperatūra griestu līmenī varot būt pat par
> vairākiem grādiem zemāka nekā grīdas līmenī. Fact or fiction?

Ar nesertificētu pirometru izmērīju temperatūras savā kabinetā, kurā ir siltās grīdas.

Grīda: 24,2-24,6C
Iekšsiena 10cm no grīdas: 22,6C, 1,5m augstumā- 20,8C, pie griestiem 2,5m - 20,4C.
Ārsiena 10cm no grīdas: 21.4C, 1,5m augstumā- 19,8C, pie griestiem 2,5m - 19.6C.
Griesti (2.8m): 21C.
Silto grīdu termoregulatorā iestatīta temperatūra 19C.

Sienas temperatūra nav ekvivaleta gaisa tempratūrai, taču. domāju, ka gaisa temperatūras līkne pēc augstuma ir pietiekami līdzīga, ja ne absolūtajās vērtībās, tad izmaiņās gan.



Labots 2 reizes. Pēdējo reizi labots 07/01/2020 20:42, labojis Ambrosio.

binary rakstīja:
> Ak jā, par siltajām grīdām vēl ir lasīts, ka temperatūra griestu līmenī varot būt pat par
> vairākiem grādiem zemāka nekā grīdas līmenī. Fact or fiction?

Ar nesertificētu pirometru izmērīju temperatūras savā kabinetā, kurā ir siltās grīdas. Āra temperatūra +4C

Grīda: 24,2-24,6C
Iekšsiena 10cm no grīdas: 22,6C, 1,5m augstumā- 20,8C, pie griestiem 2,5m - 20,4C.
Ārsiena 10cm no grīdas: 21.4C, 1,5m augstumā- 19,8C, pie griestiem 2,5m - 19.6C.
Griesti (2.8m): 21C.
Silto grīdu termoregulators (1,5m augstumā) iestatīts uz 19C.

Sienas temperatūra nav ekvivaleta gaisa tempratūrai, taču. domāju, ka gaisa temperatūras līkne pēc augstuma ir pietiekami līdzīga, ja ne absolūtajās vērtībās, tad izmaiņās gan.

Pie reizes stāsts tiem, kuri domā, ka siltās grīdaas ir silltas. Pareizi to saukt par izstarojošo (radiant) grīdas apsildi, jo pareizi projektēta silltā grīda nav silta.

Pie reizes izmērīju pēdu temperatūru - 30-31C. Uz kabineta grīdas ir trīsslāņu parkets, kurš pie 24-25C pēc kailas pēdas sajūtām nav silts, nav auksts, bet gan remdens. Tāda pati 24-25C temperatūra uz flīzēm man liekas pat nedaudz vēsa, jo flīzēm ir daudz labāka siltumvadītspēja.

Tēmas autor, Vakardiena.

Esmu identiskā situācijā kā tu šobrīd, projektēju māju un daudz domāju par apkuri. Ir savs mežs, daudz malkas, bet šogad pēc 50m3 izvešanas no meža, sazāģēšanas, saskaldīšanas, sanešanas šķūnī un sakraušanas, nozvērējos - NEKAD vairs (sieva teica, ka iedos laulības šķiršanu, ja nāksies vēlreiz malku gādāt :)))) ). Mana veselība un laiks ir dārgāki. Kā arī čakars kurināt - vajag skaliņus, avīzes, pelnus katru dienu grābt, nest viņus ārā (piecūkot telpas). Esi diezgan piesiests apkurei. Man malkas apkure liekas kautkāds akmens laikmets. Es varētu pārdot malku no meža pa taisno un par to naudu pirkt elektrību vai granulas.

Esmu palicis pie varianta gaiss-ūdens SS vai granulu katls. Es vados pēc primārā kritērija - manas ērtības/cik daudz laika prasa apkure. Zīlēt kam un cik daudz celsies cenas - nav jēgas, to NEVIENS nezin. Attiecīgi es izeju no šā brīža ierīkošanas cenām un šā brīža kurināšanas izmaksām katra veida apkurei.

Biju pie SS tirgoņiem - šie pašsaprotami slavina savu preci (un nav jau slikta SS tehnoloģija, superīga štelle!):

"Lietuvā agrāk daudzi kurinājuši ar granulām, tagad ļoti reti kurš būvējot māju liek katlu, 85% pamatā uz SS. Kā arī LT esot bijusi valsts programma - ja tu pēdējo 5 gadu laikā esi nopircis cietā kurināmā katlu un esi gatavs viņu nomainīt uz SS, tad valsts tev sedz 50% no iegādes izmaksām. 2500 siltumsūkņus pēc šīs programmas notirgojām." (Panasonic dīleris, Rīgā atrodas, izplata Lietuvā arī).

"Uzliec granulu katlu un pēc 2 apkures sezonām atnāksi pie mums nopirkt SS".

"SS apkure izmaksā lētāk, ja rēķina gada griezumā dēļ kvalitatīvo (sertificēto) granulu augstās cenas aptuveni 200 eiro/t. Kurināsi ar kautkādiem sūdiem nevis ENplus-A1 granulām, nojāsies ar katlu līdz nemaņai."

"Agrāk, kad bija švaki attīstīts granulu eksports, tad varēja nopirkt labas granulas par adekvātu cenu. Kā attīstīja eksportu, tā kvalitatīvās granulas aiziet ārpus LV un te tagad tirgo štruntīgas granulas par augstu cenu, kā arī bieži vien fiziski granulu tirgotājiem nav noliktavā granulas".
---

Man ūdens siltās grīdas visā mājā būs (Estrich). Saņēmu SS tāmi ar uzstādīšanu, ūdens boileri, piegādi utt. - 10 000 Eiro. Premium granulnieks izmaksā tikpat beigās. Pats SS kā iekārta ir tikai nedaudz dārgāks par krutu granulnieku. Apsaite/boileris/siltuma akumulators abiem vajadzīgs. Izvēle ir acīmredzama.

Vēl ir elektriskā siltā grīda, kad iebetonē kabeļus. Bet tur vajag jaudīgu elektrības pieslēgumu!

Manas mājas temperatūra ar siltajām grīdām.
1. sāvam grīda: 24,0-24,5C
Iekšsiena 10cm no grīdas: 22,5C, 0,5m augstumā 20,8, 1,5m augstumā- 20,8C, pie griestiem 2,8m - 21,1C. (laikam ir kāds siltums no otrā stāva grīdām)

2.(mansarda) stāvs:
Grīda 23,8- 10 cm no grīdas 23,4, 0,5 metri 23,1, 1,5m 23,1, griesti 2,65 m 22,9

Uz ārsienām situācija ir atšķirīga, jo nosiltināta ir tika viena fasādes puse.

Mērīts ar ķīniešu termometru bērniem.(virsmas t režīmā)

Šaubos vai daudziem cilvēkiem vajag 50 kubus malkas sezonā. Man pietiek ar 15 steriem. Un man atved gatavu saskaldītu malku. Atliek tik šķūnī sakrāmēt.

Pelnus izgrābju reizi nedēļā, iekurinu ar brūnajiem aizdedzināšanas klucīšiem. Skalus un avīzi neesmu lietojis vismaz 5 gadus.

Tinis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Šaubos vai daudziem cilvēkiem vajag 50 kubus
> malkas sezonā. Man pietiek ar 15 steriem. Un man
> atved gatavu saskaldītu malku. Atliek tik šķūnī
> sakrāmēt.



Itkā neviens neteica, ka 50 kubi ir vienai sezonai.

Proktologs rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tinis rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > Šaubos vai daudziem cilvēkiem vajag 50 kubus
> > malkas sezonā. Man pietiek ar 15 steriem. Un
> man
> > atved gatavu saskaldītu malku. Atliek tik šķūnī
> > sakrāmēt.
>
>
>
> Itkā neviens neteica, ka 50 kubi ir vienai
> sezonai.
---------
Tad nav arī nekāda pamata pārdzīvot par lielo slodzi malkas apkurē. Nākamos 4-5 gadus nebūs vispār malka jāskalda un jākrāmē.

> Tad nav arī nekāda pamata pārdzīvot par lielo
> slodzi malkas apkurē. Nākamos 4-5 gadus nebūs
> vispār malka jāskalda un jākrāmē.

Itkā lieta nebija tikai skaldīšanā un kraušanā.

Nu sieva taisijās šķirties tieši dēļ zāģēšanas, skaldīšanas un krāmēšanas. Par pelniem un skaliņiem es jau izstāstīju. Paliek - piesiets pie mājas. To atrisina ar elektriskajiem konvektoriem, tajās retajās reizēs, kad vakarā neesi mājās.

Rainis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Esmu identiskā situācijā kā tu šobrīd, projektēju
> māju un daudz domāju par apkuri. Ir savs mežs,
> daudz malkas, bet šogad pēc 50m3 izvešanas no
> meža, sazāģēšanas, saskaldīšanas, sanešanas šķūnī
> un sakraušanas, nozvērējos - NEKAD vairs (sieva
> teica, ka iedos laulības šķiršanu, ja nāksies
> vēlreiz malku gādāt :)))) ).

Uh, es tagadējo mājokli ar 50m3 varētu kādus 20-30 gadus apkurināt :D


Rainis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vēl ir elektriskā siltā grīda, kad iebetonē
> kabeļus. Bet tur vajag jaudīgu elektrības
> pieslēgumu!

Par to "jaudīgo elektrības piesēgumu" runājot nemaz tik jaudīgu nevajag. Man sarēķināja, ka pie -30°C apkurei vajadzēšot ap 6 kW siltumjaudas 375mm gāzbetonam ar 150mm vati (u.c. "mainīgajiem" konkrētajā projektā). Tie 6 kW, protams, ir 24/7 pie tādas temperatūras.

Kabeļiem, protams, jābūt atbilstošiem.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 08/01/2020 10:11, labojis binary.

binary pastāsti kapēc vajag 375 bloku ar 150vati taisīt? kur pamatojums tādam risinājumam ?

Un ko tu ieteiktu? 500 bloki ar 300 vati, protams, siltāk, bet krietni dārgāk.