Skaidrs ! it kā loģiski ... bet tad jau tas pats ir ar silto grīdu cilpu regulētājiem, tie strādā on/off režīmā, ja saulīte uzspīd, telpas sensors atslēdz cilpu un vakarā grīdas ir aukstas ?!
Vēl jautājums, kā panākt lai SS strādā retāk ieslēdzoties un izslēdzoties . Jo pašā SS nav nekādas siltumu akumulējošas ūdens masas, tik vien kā siltummainis ar nelielu tilpumu .

Jautājumi sākumā kā jau nezinītim, tagad iegādājos mazlietotu katlu un domāju kā optimālāk pieslēgt .

aaaa visu precīzi aprakstīja.
principā ir jāizdara divas lietas:
1) jāiestāda izvēlētā telpu temperatūra, (man ir 20*C)
2) jāpiedzen apkures līkne (heatcurve) tā, lai mainoties āra temperatūrai telpu temperatūra paliek nemainīga.
man līknes lenķis ir 28 grādi, un vēl +2 grādu pacēlums pie āra temperatūras +5*C 0*C -5*C.
principā tik neliels leņķis liecina, ka ar izolāciju ir daudz maz ok. rūpnīcas iestādījums, ja nemaldos bija 33 vai 35 un tad, jo ārā kļuva aukstāks, jo iekšā karstāks. tas protams atsaucas uz maka saturu, otrkārt man telpā 23 vai 24 grādi nav vajadzīgi.
pie līknes 28 grādi temperatūra telpās uz 19 nokrīt tad, kad ārā uzbliež tuvu -30, bet cik tādu dienu ir?
tad nokurina dažas pagales.

jā, silto grīdu cilpu automātiski regulētāji nav vajdzīgi! tāpat kā telpu sensori.
kontūru atpakaļgaitas piedzīsi ar roku, pāris nedēļu laikā būs skaidrs cik kur vajag, un tad varēs aizmirst.
silto grīdu gadījumā par akumulējošo masu strādā grīdas betona klucis, vai masīvie radiatori, ja ir radiatori.
ss mazāk slēgāsies, ja apkurināmajai platībai būs izvēlēts pareizas jaudas ss.
un viss.

Jā, jaudas nepielāgošana ir otra ļoti tipiska kļūda - cilvēks domā - ai, mājai itkā vajag 6 kW modeli, bet 9 kW modelis maksā tikai pārsimt latus vairāk - skaidrs, ka jāņem tas, tā teikt, ar rezervi nebaltām dienām. Bet principā tas ir lāča pakalpojums, jo pārāk jaudīgs kompresors biežāk slēgsies iekšā/ārā un COPs kritīs. Arī pašai iekārtai katra ie-/iz-slēgšanās nāk tikai par sliktu.
Grīdu cilpas ciet vērt ir nepareizi ar SS apkuri, var samazināt plūsmas ātrumu ar vai nu plūsmas regulētājiem vai atpakaļgaitu, bet jebkurš šķērslis rada papildu slodzi cirkulācijas sūknim, tāpēc ideālākais gadījums ir vispār viss līdz galam vaļā, bet praksē, protams, tas tā nav un nebūs.

v_t: cik Tev tagad no zemes nāk ārā? Man ap 13 grādiem.

Kad sūknis būs pielikts un darbosies, tad būs vairāk skaidrība par tām līknēm .
par sūkņa jaudu ... domāju , nav tādas ideālās, pareizās jaudas ... vairums darba 50% ir tad kad ir siltāks, līdz 0 , vēl ceturtdaļa darba laika ir no 0 līdz -5, zem -10 ir 3% darba laika (dati no reklāmas siltumnieks lv mājas lapā) majas patērētā jauda ir mainīga !
Thermia SS ir softstarteris, v_t teica , un pats ar tagad pārbaudīju, ne pa velti tas ir pielikts . Pa sliktu COP nāk laiks kad kompresors sāk strādāt, kad gāze vēl nav saspiesta un uzkarsusi .

Kā pēc jūsu domām SS darbību , ekonomiskumu ietekmēs ja ienākošā ūdens plūsmu no zemes izlaidīšu caur čūsku kas ir ievietota siltuma akumulatorā ? Doma ir piesildīt akumulatoru 2m3 ar malkas/ogļu krāsni ļoti aukstā laikā, un ar saules kolektoriem saulainā laikā . Kamēr t akumulatorā virs kaut kāda noteikta lieluma,atpakaļgaitas plūsma ar jaucēja palīdzību tiek ņemta no akumulatora un laista caur SS, kad ir zem tad atpakaļgaitas plūsma tiek ar trīsceļu krāna palīdzību automātiski novirzīta pa taisno uz SS .

Ideja par malkas aķi nav slikta, bet tad būs jāmeklē kaut kāds speciāls trīsgaitnieks, kas māk jaukt zemas temperatūras, jo manam SS, piemēram, maksimālā source temperatūra ir 20 grādi. Bet domājams, ka paši SS ražotāji šādus piedāvā biezā slānī, jo tajā pašā Vācijā, piemēram, kombinētie SS-malka vai SS-saule ir ļoti modē.

Intresanti, kamdēļ ir tik zema ienākošā ūdens max tempratūra noteikta ? Skatos,manam Thermia ar no -10 līdz +20.

runājot par silto grīdu cilpu regulētājiem un temperatūras sensoriem - ja tos neliek, vai nav tā, ka mainoties vēju virzieniem vai auksto dienu "saulainībai" nākas manuāli pieregulēt turp/šurp plūsmas atsevišķu telpu cilpās, jo atsevišķas telpas pēkšņi kļūst vēsākas/siltākas? Runa ir par normāli nosiltinātu jaunceļamu māju komplektā ar zemes siltumsūkni.

Kuru atpakaļgaitas temperatūru SS izmanto, ja ir atpakaļgaita gan no grīdām, gan no radiatoriem?

šobrīd no zemes nāk +15.
maximālais, kas bijis ir +16 augusta beigās. nav izslēgts, ka ir bijis vēl kādu grādu vairāk, bet piefiksējis neesmu.

crab
vējainās vai saulainās dienās var vienkārši turēt visas iekšdurvis vaļā, lai gaiss maisās, un nav nekādas vajadzības niekoties ar grīdas kontūriem.
man tie stāv neaiztikti no 2006. gada, un nav nekādas vajadzības.
turklāt grīdām ir liela inerce. kamēr sāks reaģēt, saule jau būs norietējusi un vējš mainījis virzienu, vai norimis.

Vēlreiz par silto grīdu un telpas tempratūras regulēšanu . Kā tad darīt ja ir viena telpa kur ziemā vajag 12-14 grādus, bet atsevišķās reizēs 21 . Biju iedomājies ka to var ar regulatoru kontrolēt . Varbūt tad ir jāliek nevis elektriskie ar on/off , bet gan termomehāniskie , kā radiatoriem , ar plūdenu regulāciju ?

pāris reizēs jau būsi piešāvies, un zināsi kādu laiku iepriekš un par cik apgriezieniem jāpagriež ar roku regulējamais kloķītis.

Vai nevarētu regulēt pēc grīdas temp, kā piem Devi? Uz max visā mājā ir komforta temp(pieregulēta ar kolektora agaitām), bet ja vajag mazāk - piegriežam pašas grīdas temp. Tā taču no atvērta loga, vai atvērtām durvīm uzreiz neatdzisīs?

Es ar savu elektroapkuri arī reizēm 1 istabu griezu nost - vienkārši tai grīdas cilpai aizgriež padevi ciet, nu ne pilnīgi, bet diezgan, tajā istabā palika auksts. Kad plānojās istabu apdzīvot, dienu iepriekš atgriezu vaļā un atkal silts. Grīdas jau tā pa stundām neparegulēsi, bet ja pa dienām, tad lētāk un vienkāršāk to darīt manuāli.

Varbūt kāds ir saskāries ar šādu lietu . SS Thermia Diplomat kompresora kontūrā ir divas tievas trubiņas, tādi kā atzarojumi, galā spīdīgs gredzentiņš , pa vidu nedaudz tākā iespiesta bedrīte. Uzpildei ir citi nipeļi, tos pazīstu . Pieņemu ka šo trubiņu gali ir paredzēti iespējai lai pievienotu manometrus freona spiediena mērīšanai . Siltumsūkņa iepriekšējā saimniece teica ka vienubrīd esot vasarā sācis sildīt ar elektrību, saukusi vairākus meistarus, līdz viens esot papildinājis freonu , un tagad kādu laiku strādā . Atgriežot vāciņus zem kuriem ir ventiļi uzpildei, var just ka ir spiediens, ventiļi kārtīgi nenoslēdz . Tad nu gribētos uztaisīt tā lai varētu jebkurā brīdī redzēt sistēmas spiedienu, jo ja freons paliek mazāk, pieņemu ka SS strādā neefektīgāk . Fonona ražotajiem SS manometri ir jau standarta komplektācijā .Te laikam būtu vajadzīgs speciālista komentārs, vai tos manometrus var pielikt sistēmu neiztukšojot, vai iespējams ir jāsauc meistars .
It kā jau pašam ir viss nepieciešamais kapara lodēšanai ar cietlodi .

2 pasaulee uz doto briidi efektiivaakie:
Climatemaster Trilogy 40
Waterfurnace 7 series

Sveiki!

Vai ir kadam zemes SS kopā ar vēja ģeneratoru?

2 pasaulee uz doto briidi efektiivaakie:
Climatemaster Trilogy 40
Waterfurnace 7 series

Pie pilnas jaudas COP 3.3 nav nekas izcils. Pie daļējas jaudas COP=5.3 izskatās neslikti, bet ja tas ir pie 10/30C tad tas ir stipri viduvejs rādītājs.
Vai tik atkal nav tā, ka amerikāņi labāko ASV uzreiz uzskata par labāko pasaulē

Kāds izplešanās trauks tiek lietots zemes kontūra šķidrumam ? Vai obligāti caurspīdīgais bundulis ? Vai varbūt var iztikt ar parasto spiedtrauku ...