Jo
Vai ir kāda doma, kas par problēmu?

nuk_a
Ir skaidrs kā jarikojas, tāpēc zvani firmai lai brauc un saved visu sistēmu kārtībā.

aaaa koments:
"Kolektoram +1 un -3.5 manā skatījumā tā kā kaut kas nav, pilnīgi drošs neesmu, bet man domāt, ka plūsmas ātrums zemes kolektorā ir nepietiekams. Pārbaudi gružu filtrus-sietiņus, iztīri. Ja var, palielini kolektora cirkulācijas sūkņa ātrumu uz nedaudz lielāku".

te es gribētu oponēt.
pie pārāk intensīvas cirkulācijas var izveidoties situācija, kad āra kontūrs vienkārši nepaspēj paņemt no zemes vajadzīgo siltuma daudzumu.

tāpat kā apkures kontūriem - pie straujas cirkulācijas atpakaļgaita būs praktiski tikpat karsta kā pieplūde, sistēma saprot, ka pietiek un slēdzas laukā.
gadījumā ar āra kontūru sistēma neslēdzas laukā, bet dzenā savu stipri atdzesēto glikolu. ja papildus ir vēl kāda problēmiņa, tad tas viss sasummējas un rezultāts ir tāds kā ir.

Šodien vēl novērtēju temperatūras mājā. Pie šībrīža uzstādījumiem šķīdums radiatoros ir jāuzsilda līdz 30 grādiem. Otrajā stāvā temperatūra telpās ir 19 - 20 grādi! Kaut kā likās, ka tur vēsāks, bet uznesām termometrus - tie rāda šādus ciparus. Pirmajā stāvā ir tie iepriekš minētie 15 grādi, bet te arī vairāk un lielāki logi.. Tagad pilnībā noslēdzām verandu, var jau būt, ka tajā tie lielie siltuma zudumi. Rīt redzēsim.
Vēl jautājums - vai ir jābūt kādai noteiktai temperatūrai telpā, kurā atrodas pats sūknis? Šobrīd tajā telpā 10 grādi. Vai temperatūra ietekmē sūkņa darbību?
Uzstādītājs šodien nav devis ziņu..

Piekrītu v_t, ka starpība starp ieeju un izeju ir normāla un tur nav problēmu. Parasti tā starpība ir 4 grādi (v_t cik zinu tā ir lielāka - varbūt citāds modelis). Paskatījos vecos pierakstus un pie lieliem mīnusiem (ap -20) man arī bija, ka SS strādāja 16 stundas no vietas. Cik zinu, tad igauņi sākumā tieši darbojās ar Thermia SS un arī tagad tos izplata, tāpēc pieņemu, ka MOVEK ir līdzīgi Thermia.

Es tomēr ieteiktu pavaicāt uzstādītājiem, lai pārbauda freona līmeni - kā jau teicu, pēc tam, kad tika konstatēts, ka tas ir par maz un pēc uzpildes vairs nebija problēmu dabūt vajadzīgo temperatūru.

Vai SS ir noregulēts darbam ar radiatoriem? Thermia tas ir iestādāms lielums un tad ir augstākas temperatūras. Un labi būtu dabūt aprēķinu - kāpēc ir tikai 8 kW. Man pie SS izvēles vaicāja par siltinājumu - griesti, mājas sienas utt. un tad aprēķins bija 12 kW. Varbūt ir jēga uztaisīt termogrāfiju - ja māja netur, tad nekas arī nebūs. Starp citu - cik patērē elektrību? Tad var aprēķināt COP ja zina darbības laiku un patērētos kWh

Par elektrības patēriņu - jāpaskatās tagad kārtīgāk.. Man liekas, tas bija mazliet virs 2 kW/h. Tagad neesam skatījušies un rēķinājuši, lai nedabūtu sirmus matus...
Par noregulēšanu darbam ar radiatoriem - droši vien domā Heating curve uzstādījumus. Šobrīd esam to uzlikuši tādu, jo līdz ar līknes paaugstināšanu paaugstinās arī temperatūra mājā un tas šobrīd nav vajadzīgs.
Šobrīd esam pieprasījuši vizīti pie mums, bet zinot viņu atrunas, tāds jautājums - vai viņi par pārbaudi var piestādīt kaut kādu rēķinu? Garantija ir 2 gadi. Viņi uzskata, ka sūknis nav pie vainas, savukārt mēs prasam to pārbaudīt, saregulēt kā pienākas. Pēc manām domām man nekas papildus nebūtu jāmaksā. Jo tādi normāli pieregulēšanas darbi nemaz nav bijuši - uzstādīja un aizbrauca, par intrukcijas neatstāja.

Par to in/out zemes kontūram, ja nemaldos, te tika runāts: pilnīgi drošs neesmu, bet liekas, ka ideālais ir tad, ja delta t tiecas uz nulli!!! Man uzstādot pie strādājoša sūkņa mērīja ar papildus termometriem reālās vērtības un pēc tā ieregulēja cirkulācijas sūkņa ātrumu - mazāka temp. starpība esot ideālais, ja nemaldos, 2 grādi bija ļoti OK, bet tad vajag lielu jaudu tērēt uz šķīduma dzenāšanu, kas atkal nav optimāli - tāpēc ieregulē tā, lai netērētu uz cirkulācijas sūkņa jaudu pārāk daudz, bet delta t vēl būtu normas robežās. Vai tik nebija, ka ap 6 grādi jau ir kritiskā robeža un tad tas ir slikti kompresoram? Manā ss manuālī skaidri un gaiši rakstīts, ka pēc pāris mēnešu darbības dubļu filtra sietiņi ir jāņem ārā, lai samazinātu hidraulisko pretestību.

Nu tā, šobrīd beidzot ir panākts tas, ka uzstādītājs atbrauks apskatīt ss. Tas būšot tiklīdz meistaram būs laika. Nu cerams tas būs drīz.. Vispār briesmīgi, ka gandrīz vai jālūdzas, lai tas notiktu. Visu laiku problēma tika novelta uz pašas mājas siltinājumu, tad atkal uz to, ka radiatoru sistēmu izbūvēja cits meistars, ne viņu kompānija, kaut pēc projekta viss ir tieši tāpat kā viņu plānotajā (ar vienu atšķirību - cena), un uz manu jautājumu, vai viņi tiešām neapsver atbraukt un apskatīties, pārliecināties, vispār netika atbildēts. Negribu te publiski aizkaitināties, bet ir tiiik daudz kam varētu piesieties tajā, kā tika ss uzstādīts.. Bet nu tas cits stāsts. Tagad jāatrisina problēma.
Ja ss tiek pārbaudīts, ja viss kārtībā ar plūsmu, līmeņiem, uzstādījumiem, tad ok! Samierinamies ar situāciju un nākotnē daram visu, lai situāciju uzlabotu - siltinam kārtīgi māju. Bet laikam jau būs jāstāv visas paŗbaudes laikā klāt un jāpieraksta visi rādījumi.

//

Man bija projekts, kurā bija teikts, cik ir mājas siltumzudumi (noteikti vispārīgi pēc mājas datiem) un cik ir siltuma jāsaražo. No tā tika izvēlēts SS. Kad redzēju, ka patēriņš par lielu, tad vērsos pie uzstādītāja tieši ar šiem datiem un tad viņš nevarēja izvairīties. Man viņi pat teica, ka māja caura un mērīja ar termometru mājas perimetru un vienīgais ko atklāja - paši nebija pietiekami siltinājuši grīdu (SS uzstādīja ar visu grīdas montāžu). Tātad, nuk_a - vai ir projekts un kas tur teikts? Ja nav - tad kā SS uztādītāji varēja kaut ko darīt bez tā?

SS ir lietotāja menu un uzstādītāju menu. Tā kā biju kopā ar tiem, tad redzēju arī to un tur bija ieregulējums - grīda vai radiatori - bet Thermia SS. Un heatcurve ir pavisam cits - katrai mājai ir sava vajadzība pēc siltuma atkarībā no tā, cik labi vai slikti tā nosiltināta. Pēc tam, kad SS bija pilnībā pārbaudīts, tad samzināju heatcurve, jo tad SS darbojās racionālāk. Ja māja slikti siltināta, tad laikam Heatcurve jāpalielina.

Nevajag skatīties in/out pie atslēgta SS, jo tas neko nerāda. Un 2 kWh pat nav tas trakākais - ja māja nav siltināta, tad tas ir mazāk par 1 Ls/m2. Bet jāmēģina visu optimizēt - tai skaitā piegriezt radiatorus 2. stāvā, kur ir vairāk par 15 grādiem

jukums
Tāda projekta nav - prasīja platību, kāda tipa māja utt. Atsūtīja piedāvājumu. Izstāstīja par jaudu - ka tāda pietiekot utt. Tur nu vairs neko.. Pēc šībrīža pieredzes, protams, visu darītu uzmanīgāk, kārtīgāk. Prasītu apstiprinātus dokumentus. Nu, vismaz ir apstiprināts PN akts un garantijas lapa..
Par menu lietotāja instrukciju vispār negribas izteikties... Kā izrādās, tādas nav!! Nomainījuši Gapsal vadības sistēmu un nav izstrādājuši vēl instrukciju.. Lieki teikt, ka līdz ar to sūknis nemaz nav noregulēts un meistars, kurš sūkni uzstādīja, spaidīja podziņas, vispār neko nenomainīja rūpnīcas uzstādījumos, teica, ka jāgaida instrukcija. Nu ok, gaidām. Bet kaut kā līdz ko rodas problēmas, tā paši kratās vaļā.. Pati esmu izurbusies cauri uzstādījumiem un mēģinu pieregulēt līkni. Jo sākumā ar rūpnīcas uzstādījumiem vispār mājā bija "Āfrika" - karsti.
Zinu, ka nav mums paveicies.. pasūdzējos, vieglāk mazliet palika.. :)
Kā jau minēju iepriekš - ja palielina Heatcurve, palielinās arī siltums mājā, kas nav vajadzīgs. Cik esmu novērojusi - uz katriem 2 grādiem heatcurve mājā siltums palielinās/samazinās par 1 grādu. Tas aptuveni.
Tagad aiztaisījām durvis uz 2.stāvu - skatīsimies, kā tad būs. Nu vispār - eksperimentējam...

Heatcurve ir atpakaļgaitas temperatūras/āra temperatūras grafika slīpums - atbilstība āra temperatūrai. Ja mājā uzlikts +18, tad pie pareizas heatcurve mājā būs +18 gan tad, kad ārā ir +5, gan tad, kad ārā ir -25.
Ja paliekot ārā aukstākam mājā paliek arī aukstāks, jāceļ heatcurve, ja ir otrādi - jāsamazina. Visa matemātika.

Tā, izraku manuāli savējam SS. Stāsts par zemes kontūra delta t. Ir dots grafiks, kurā uz X ass ir ienākošā brīnes temperatūra, uz Y ass - maksimālais pieļaujamais delta T. Tad lūk:
Brine temperature max delta T
-5 oC 2.5 oC
0 oC 3.2 oC
+5 oC 3.6 oC
+10 oC 4.2 oC
+15 oC 4.8 oC

nuk_a
Cik jums kopējais radiatoru tilpums sanāk? Ja pēc tehniskajiem datiem viena metra tilpums ir 9L. Cik savācas kopējais ēkā uzstādīto radiatoru tilpums?
Vēl viena lieta ir tāda, ja neliksiet termogalvas, tad jābalansē radiatori ilgi un dikti, lai panāktu siltumatdevi atbilstošu telpas siltuma zudumiem. Ja liksiet termogalvas, tad ver būt nepieciešamība pēc bufertrauka, jo SS ieteicamais tilpums sistēmā vēlams 20L uz vienu kilovatu. Jūsu gadījumā 160L, pie noteikuma, ka netiek lietotas termogalvas.
Trešais ir tas, ka 13 grādu uzsildīšana ir aptuveni tāda pati, kā pie karstā ūdens sildīšanas. Atšķirība tikai tanī, ka boileri sildot nav siltuma atdeves apkārtējā telpā un tvertnes tilpums ir vienots vesels. Ar to es gribu teikt, ka lai uzsildītu pa šiem uzstādītajiem grādiem, nepieciešama liela siltuma jauda, līdz ar to palielinās SS darbības laiks. Ja ieregulētā starpība būtu ~4 grādi, tad arī darbības laiks samazinātos krietni jo krietni. Jo SS apkures sistēmu spēj uzspiest par 4 līdz 5 grādi, kas arī parādās zemes kolektora ienākošās un izejošās temperatūras starpībā. Jūsu gadījumā temperatūras izmaiņa ir ~4,9 grādi.

Ja nav noslēpums - kura firma veica uzstādīšanu? Par to hysteresis nepateikšu, jo lietotāja izvēlnē šāda parametra nav, bet uzstādītaja izvēlnēs neesmu rakājies. Cik atceros uzstādītājs optimālo deltu nosauca 4 grādi C, bet tas šķiet bija āra kontūram. Man arī māja pagaidam ir nesiltināts gāzbetons.

nokijs
Ja pareizi saprotu tavu teikto, tad tieši tās arī bija manas aizdomas jeb pareizāk sakot - intuīcija. Jo samazināju to uzsildīšanas starpību no 13 uz 11 grādiem un jau darbības laikā bija nelieli uzlabojumi: pirms tam 5 dienu laikā ss darba laiks bija 110 h (22 h dienā !) un tagad vienas dienas laikā 20 h, kaut palicis aukstāks!
Radiatoru ielēja vairāk kā 150 l neaizsalstošo šķīdumu - vairāk tāpēc, ka bija nopirkti 150 l un vēl pietrūka, tā kā tas varētu būt tie 160. Visiem radiatoriem ir termoregulatori. Šobrīd visi uz maximumu vaļā, bet tūlīt jau sāksim regulēt 2. stāva temperatūras, jo tur siltāks kā pirmajā. Ir izplešanās trauks (cik litri, tagad nepateikšu).
Jautājums par šo "Ja ieregulētā starpība būtu ~4 grādi, tad arī darbības laiks samazinātos krietni jo krietni" - kas sūknis izslēdzas, promgaita sajaucas ar atpakaļgaitu un temperatūra izlīdinās visā sistēmā. Jāpaskatās kārtīgāk, bet man liekas, ka tas kritums ir kādi 3 grādi (bet šo vēl paskatīšos). Kādu uzsildīšanas starpību varētu likt?

siltumsuknis.lv lika?

Reku kaut kāda instrukcija krieviski (laikam jau veca, ja šie nedod)
[www.siltumsuknis.lv]

Nezinu, cik daudz atšķiras jaunais.

J
Noslēpums tas nav, bet publiski to negribu atklāt. Nav kaktu kantoris. Šajā pašā forumā pieminēts.
Ir tāda sajūta, ka kompānija, kas skaitās viena no pazīstamākajām ss uzstādītājiem, attiecas pret mums kā pret muļķiem tikai tā iemesla dēļ, ka tas uzstādīts laukos un pretī nestāv bagātnieka māja.. Attieksmes ziņā palikusi nepatīkama pēcgarša.

crab
Tas ir vecais modelis ar pilnīgi citu vadības sistēmu.

nuk_a
Nemācēšu teikt par tavi siltumsūkņa tipa ieregulējumu, bet ja runā tā daudz maz zinātniski, tad. Tavā gadījumā, pie ieregulējuma +-13 grādi temperatūras līkne apkures sistēmā ir ļoti viļņveidīga, pareizāk sakot SS ir strauji jāuzsilda, tas, kas atdziest ātri. Jāpanāk, lai turpgaitas un atpakaļgaitas temperatūra būtu aptuveni 3-4-5 grādu robežās. Tad pat tev prasīsies samazināt SS apkures līkni, jo telpās būs komforta temperatūra un apkures loka temperatūra būs visu laiku vienmērīga un siltumsūknim nebūs jāmocās, lai paceltu turpgaitas temperatūru par 11 vai 13 grādiem.
Otrs, ja vēlies lietot termogalvas, tad būtu jābūt bufertvertnei (nelielai akumulācijas tvertnei, to pašu 150L tilpuma robežās. Jo pretējā gadījumā panāksi tādu efektu, kad SS bieži slēgāsies un tas viņam par labu nenāk. Labāk tad ir balansēt radiatorus ar atpakaļgaitas ventiļiem, vai arī ir modeļi, kuriem caurplūdes balansēšanas iespēja ir pie radiatora ieplūdes ventiļa. Līdz ar to panāksi nepieciešamo caurplūdi un siltumatdevi katrai telpai.
Vēl kā papildus ekonomijas variants, vismaz Nibe SS tāds pastāv, ir tas, kas lielķajā telpā pieslēdz sienas termostatu, kas pie noteiktas temperatūras sasniegšanas automātiski dod komandu SS nomest apkures līkni par definētu līknes sadaļu. Piemēram, man ir NIBE Fighter 1140 8kW un saulainās dienās pie + 24 SS līkne tiek samazināta par 3 iedaļām un tādējādi arī, ja ārā ir -15 pa dienu SS atpūšas, jo nav nepieciešams telpu sildīt, tādējādi arī samazinās SS darba laiks un līdz ar to arī elektrības patēriņš.